http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Jaunais laboratoriju korpuss ļauj mežzinātniekiem veikt pētījumus koku audzēšanā . Tie ļaus audzēt nākotnes ienākumus īpašniekiem un radīt kvalitatīvu izejvielu – apaļkoksnes – bāzi kokrūpniekiem.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava 1,15 milj. Ls (ar vienu milj. Ls lielu ES struktūrfondu atbalstu) vērtā jauno laboratoriju kompleksa nodošana ekspluatācijā ir pēdējo 30 gadu lielākā investīcija mežzinātnes infrastruktūrā. Uzbūvētie laboratoriju kompleksi nodrošinās fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanu meža selekcijas un ģenētikas, mežkopības, meža fitopatoloģijas un entomoloģijas, meža ekoloģijas, bioenerģijas un medību faunas menedžmenta jomā, radot jaunas zināšanas Latvijas mežu ražības, veselības un kvalitātes paaugstināšanai, tādējādi sekmējot visas meža nozares konkurētspējas palielināšanu. Latvija ir mežiem bagāta valsts, un mežsaimniecībā, kas ir kok­rūpniecības pamats, ir pieprasījums pēc zinātnieku pētījumiem.

Ārvalstu produktu pircēju papildu pasūtījumi un jauni klienti SIA Leax Baltix ļauj investēt jaunos projektos. «Klientu loks ir paplašināts ar pasūtījumiem no Sandvik Mining and Construction Tools, Konga Bruk, Danaher Motion, kas ražo Čehijā, bet pieder ASV koncernam,» uzsver SIA Leax Baltix ražošanas direktors Ģirts Jansons.

Viņš norāda, ka Sandvik Mining and Construction Tools ir viens no pasaules kalnrūpniecības tehnikas ražotājiem un ir cerības uz piegāžu apjomu pieaugumu perspektīvā. «Jaunus klientus meklējam ar mārketinga palīdzību, taču instruments ir pats uzņēmums ar savām salīdzinoši specifiskajām tehnoloģijām, jo, piedāvājot adekvātu cenu un kvalitāti, arī var saņemt attiecīgos pasūtījumus, kurus saražot nav nemaz tik viegli,» norāda Ģ. Jansons.

Leax Baltix ražo detaļas arī Scania, Atlas Copco, Volvo, Sandvik, Haldex utt. «No Scania ir saņemts tiešais pasūtījums par konkrētu mašīnbūves detaļu piegādi,» stāsta Ģ. Jansons. Turklāt ekonomiskās krīzes apstākļos Leax Baltix neesot pazaudējis nevienu klientu, kaut arī sarukuši piegāžu apjomi. «Šobrīd ražošanas apjomu ziņā esam atgriezušies pirmskrīzes situācijā,» tā Ģ. Jansons.

Latvijā ir vairāki faktori, kas pozitīvi ietekmē nekustamo īpašumu tirgu, - drošība, nodokļu vide, augoša ekonomika, algu pieaugums, kredītu pieejamības uzlabošanās un citi, uzskata Domuss direktors Ralfs Jansons.

Kā visbūtiskāko faktoru Jansons minēja drošību ģeopolitiskā kontekstā - Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, ļoti būtiski ir tas, ka NATO pastiprina savu klātbūtni reģionā.

«Šeit arī vērts pieminēt Latvijas juridisko un nodokļu vidi, kas Latvijā ir pozitīva gan nekustamo īpašumu nozarei, gan kopumā. Katru gadu esam starp Top 15 valstīm Doing Business indeksā, arī ārzemju investīcijas Latvijā ieplūst - lai gan šogad statistika rāda samazinājumu, tomēr tas ir saistīts tikai ar Swedbank pamatkapitāla samazināšanu,» sacīja Jansons.

Otrs Jansona minētais pozitīvais faktors ir ekonomika, kas ir augoša, lai gan ne tik strauji augoša, lai pietiekami ātrā tempā sasniegtu augstākos mērķus. Pirms krīzes Latvijā bija ļoti strauja izaugsme, ko galvenokārt stimulēja Skandināvijas bankas, bet krīzes laikā ekonomika saruka aptuveni par 25%, kas bija straujākais samazinājums pasaulē. Pēc tam tika veiksmīgi īstenotas strukturālās reformas, un izaugsme ir atgriezusies, valdība saprātīgi aizņemas starptautiskajos finanšu tirgos, norādīja uzņēmējs.

Andra Jansona vadībā no nelielas manufaktūras Daiļrade koks ir kļuvis par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā.

Tobrīd Andris Jansons saņēmis piedāvājums strādāt par Daiļrades ražošanas vadītāju. «Pēkšņi es vairs nerakstīju disertāciju, bet biju atbildīgs par 3000 cilvēkiem. Tomēr tirgus bruka, un uzņēmums putēja ārā. Daiļrade tika sadalīta un privatizēta, un uz trīs suvenīru ražošanas cehu bāzes tika nodibināts Daiļrade koks. Sākām no nekā, atstrādājām Daiļrades parādus, ražošanai pievienojām tirdzniecību, spērām soli pa solim un tagad esam viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem.»

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka deviņdesmitajos biznesam gājis vēl grūtāk nekā šodien. «Bija pieejami tikai īstermiņa kredīti ar 30-40 % likmi. Ņēmām kredītus, pirkām iekārtas, investējām ražošanā, pēc tam pārkreditējāmies, pirkām jaunas iekārtas. Katrs solis bija avantūristisks, tomēr ar aprēķinu apakšā. Mums bija skaidrs, ka gribam to darīt, un, ja gribam, tad vajadzētu sanākt.»

SIA LSF Holdings preses dienests: "Edgars Jansons (personas kods 271171-10300) kategoriski norobežojas no Lato Lapsas kārtējā grāmatā Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu paustās informācijas, ka kādam Edgaram Jansonam veltīta īpaša pateicība par atbalstu grāmatas tapšanā.

''Neuzskatu par iespējamu ne morāli, ne materiāli atbalstīt tendenciozu žurnālistu, kas, iespējams, pieminējis kādu cilvēku vārdā Edgars Jansons, lai mēģinātu jaukt gaisu un musināt sabiedrību. Ja Lato Lapsa, iespējams, mēģina mani iejaukt kādā no grāmatā aprakstītām batālijām, viņš mazina uzticamību iespieddarbā minētai informācijai. Lasītāja ziņā paliek – ticēt vai ne. Diez vai tagad var atrast daudz lasītāju, kas pilnībā uzticas viņa iepriekšējai grāmatai. Tā, iespējams, sarīkoja vētru ūdens glāzē un mēģināja diskreditēt tiesu varu kopumā,'' saka uzņēmējs Edgars Jansons, SIA LSF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Edgars Jansons uzsver: ''Ļoti cienu profesionālus žurnālistus, kas pēta un izmeklē notikumu būtību un atrod problēmas sakni, nevis paļaujas uz pastkastītē iemestiem vai nosapņotiem tenku stāstiem.''

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Valsts mežu apsaimniekotājs nav gatavs iznomāt purvus potenciālajiem interesentiem kūdras ieguvei par zemāku nomas maksu kā 121 Ls/ha gadā.

Tā situāciju, kad potenciālajiem interesentiem par kāda purva iznomāšanu kūdras ieguvei tiek atteikts, skaidro a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Nekustamie īpašumi direktors Artūrs Jansons.

Atsaka iznomāšanu

«Uzņēmuma īpašniekiem ir liela interese par kūdras ieguvi, un viņi ir gatavi iegādāties kūdras tehniku un darboties vismaz divos purvos 200 ha platībā, taču valsts struktūra - LVM - neizrāda nekādu interesi par purvu iznomāšanu un atbild ar atteikumu,» Dienas biznesa un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras akcijas Meklējam miljonu ietvaros norādīja SIA Local properties projektu vadītājs Gatis Liniņš. Viņš neizprot LVM rīcību, kura pārvalda ievērojamas Latvijas dabas bagātības, neizrāda ekonomisku ieinteresētību iegūt papildu līdzekļus valstij, it īpaši situācijā, kad kūdra ir Eiropā pieprasīta eksporta prece un ir izmantojama elektroenerģijas ražošanai.

Samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, nesamazinātos eksportētāju konkurētspēja, bet darbinieki saņemtu vairāk.

Tā uzskata mēbeļu ražotāja SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņaprāt, zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ļautu uzņēmējiem nepalielināt darbaspēka izmaksas, bet strādājošie varētu saņemt vairāk. «Tas ir mīts, ka šī nodokļa likmes samazināšana apcirps pašvaldību ienākumus, visdrīzāk tie nepieaugs tik strauji, kā tas noticis pēdējo gadu laikā,» uzsvēra A. Jansons. Viņš norāda, ka 2008. gadu daudzi uzņēmēji gaida zināmā saspringumā, jo valdība, aicinot taupīt un iesaldēt algas, nolēma palielināt minimālo algu, kas izraisa lavīnveida efektu, jo jāpaaugstina visas algas. «Faktiski valdība, palielinot minimālo algu valstī, piespiež uzņēmējus celt algas,» skaidro A. Jansons. Viņu arī pārsteidz, ka šogad, kad par likvidāciju ir paziņojis lielākais mēbeļu ražotājs SIA Amber Furniture, kā arī savu darbību ir pārtraukuši vairāki mazāki spēlētāji un nemitīgi tiek runāts par to, ka pasliktinās tekošā konta deficīts, no valsts puses nekādi pasākumi ražotāju un eksportētāju atbalstam netiek sperti. Viņaprāt, nav brīnums, ka krītas mēbeļu eksports, jo no ierindas pirmie izkrita tieši tie, kas ražoja ārvalstu pircējiem. «Nemitīgu izmaksu pieauguma apstākļos arī SIA Daiļrade koks strādāja bez peļņas gan 2006. gadā, gan arī šogad, taču bez peļņas faktiski uzņēmuma attīstība ir ļoti apgrūtinoša,» norāda A. Jansons. Visu laiku nemitīgi palielinās izmaksas, bet mēbeļu ārvalstu pircēji nepieņem mēbeļu cenu palielinājumu, un līdz ar to Latvijas ražotāji kļūst, pēc A. Jansona teiktā, arvien mazāk konkurētspējīgi.

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) Nominācijas komiteja valdē ievēlējusi zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex partneri Zintu Jansons.

Viņa stājas amatā Ērika Maikla Truševica (Eric Michael Trusiewicz) vietā, kurš, turpina attīstīt savu karjeru ārpus Latvijas, š. g. 1. decembrī atkāpās no amata ATPL valdē. Z. Jansons ir pilnvarota ieņemt valdes locekļa amatu no 2016. gada 5. decembra līdz 2017. gada 31. martam.

Zinta Jansons ir zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex partnere kopš 2012. gada un birojā ir strādājusi no 2004. gada. Pirms pievienošanās Kļaviņš Ellex viņa strādāja Landwell sadarbības birojā Baltmane & Bitāns un PwC.

Z.Jansons ir konsultējusi gan vietējos uzņēmumus, gan ārvalstu ieguldītājus (tai skaitā daudzus ASV uzņēmumus) saistībā ar dažādiem juridiskajiem jautājumiem par ieguldīšanu un komercdarbības īstenošanu Latvijā. Zinta ir Ņujorkas un Ņūdžersijas štatos licencēta advokāte un Latvijā sertificēta nodokļu konsultante. Z.Jansons tāpat ir vieslektore Rīgas Juridiskajā augstskolā. Iepriekš viņa ir bijusi Baltijas-Amerikas partnerattiecību programmas (BAPP) ekspertu komisijas locekle un Rīgas Starptautiskās skolas iekšējā auditore. Z.Jansons ir dzimusi un izglītību ieguvusi ASV, bet Latvijā dzīvo kopš 1998. gada.

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā "Talsu restorāns" vadītājs Guntis Jansons domā, ka viesmīlības biznesam šis laiks ir jauna iespēja.

"Droši varu apgalvot, ka šī gada nenoteiktība ir vienlaikus pluss un arī mīnuss jebkurai jaunai iniciatīvai un iestrādnei. Restorāns sācis darbu nesen un gada pirmajā pusē aktīvie ierobežojošie pasākumi mūs neskāra tādā mērā, lai restorāna projekts tiktu apdraudēts. Tiesa gan – ieviest un realizēt šo "Talsu restorāna" koncepciju mēs būtu varējuši jau pavasarī, bet pandēmija koriģēja laika plānu," teic Guntis Jansons, "Talsu restorāns" un tirdzniecības centra "Talsu centrs" valdes loceklis.

Viņa skatījumā pluss ir apstāklis, ka cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, jo ceļošana un jo sevišķi lielāku ceļojumu plānošana ir riskanta, tādēļ domā, ka viesmīlības biznesam Latvijā un arī Talsu novadā šis laiks ir jauna iespēja.

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā ir īstenojuši Londonā noskatītu ideju.

Viņu izveidotais WunderBar piedāvā kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food. Bārs atvērts aizvadītā gada nogalē, bet ideja radusies pirms vairāk nekā gada. «Sēdējām kādā Liepājas restorānā, dzērām alu, skatījāmies uz tiem cilvēkiem, kas aiz bāra letes strādā, un Dāvids pateica – kā gribētos savu bāru! Manuprāt, Dāvids nepārspīlējot ir viena no Liepājas dvēselēm – viņš pazīst visus, un viņu pazīst visi. Mani šī ideja vairs nelaida vaļā, un es teicu, ka viņam ir jābrauc uz bārmeņu kursiem Rīgā. Savukārt mēs ar dzīvesbiedreni sākām domāt, kā īstenot ideju par bāra izveidi,» stāsta WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets. Bāra direktors un līdzīpašnieks D. Jansons neslēpj, ka pieredzes šajā jomā nav bijis. «Es tikai zināju, ka vēlētos atvērt bāru. Kā tas viss notiek? Ne mazākās nojausmas. Draugi varēja iedomāties, ka esmu šajā pusē bāra letei, bet ne otrpus. Viens no mūsu bārmeņiem – Edgars Riekstiņš – ir ar lielu pieredzi ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Gan es, gan pārējie darbinieki no viņa daudz mācījāmies,» stāsta D. Jansons.

Latvieši, kuri jau daudzus gadus zem nosaukuma Baltic Snowpark Agency Baltijā un citur pasaulē veido sniega un citu ekstrēmo sporta veidu trases, būvēs snovborda trasi olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā.

«Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā testa pasākums olimpiskajām spēlēm,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja "Baltic Snowpark Agency" (SIA BSA Projects) vadītājs Jānis Jansons.

Viņš norādīja, ka bija sarežģīti laika apstākļi - bija vētras un tad, kad viss jau bija uzbūvēts, viss salija, tad viss bija ledū sasalis. Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā Pat alpīnisma dzelkšņus nevar iedurt iekšā. Tūlīt treniņi, visas olimpiskās delegācijas cilvēki jau sabraukuši skatīties,» atcerējās Jansons.

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Latvijas autorallija čempionāta otrais posms – rallijs „Sarma 2009” noslēdzās ar Aivja Egles/Mārtiņa Jeruma uzvaru, par 7,57 sekundēm pārspējot „SEB Tieto Rallija komandas” otru ekipāžu Jāni Vorobjovu/Audrju Šošu.

Šis bija viens no saspringtākajiem pēdējā laika Latvijas čempionāta dueļiem un tas iezīmē jaunās sezonas galvenos favorītus N4 klasē. A Plus klasē uzvarēja Raimnonds Kisiels/Gatis Panavs, 2WD klasē – Zigurds Kalniņš/Ģirts Dombrovskis, 2WD Super klasē – Ivo Ķilpis/Artis Ceriņš.

Pēc pirmajā rallija dienā zaudētās līderpozīcijas ar jaunu sparu izšķirošo dienu sāka Egle/Jerums. Svētdienas sešos ātrumposmos čempionvienība guva četras uzvaras, atgūstot un vēlāk arī noturot līderpozīciju. Pārējos divos posmos uzvarēja Vorobjovs/Šošs, taču ar atgūto bija par maz, lai pārsētu konkurentus. Nav šaubu par abu „SEB Tieto Rallija komandas” ekipāžu dominanci – Egle un Vorobjovs bijuši pirmajās divās vietās visos 12 rallija ātrumposmos.

LSF Holdinga akcionāru sapulcē tika nolemts uzņēmumu likvidēt – šis lēmums izraisīja kautiņu, kurā iesaistīts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons.

Par to Db pastāstīja viena no LSF Holdinga akcionāra pārstāvjiem Mārtiņš Kvēps. Lēmumu likvidēt LSF Holdingu M. Kvēps skaidroja ar to, ka kompānijas 2 gadus faktiski nenodarbojas ar komercdarbību, bet kompānijas naudu «dedzina» dažādās tiesas prāvās un honorāros. «2 miljoni latu veido algas un advokātu honorāri. Aizgāja tik tālu, ka valde atsakās kompānijas īpašniekiem atklāt, ar ko nodarbojas, jo mēs esot kaitnieki,» pastāstīja M. Kvēps. Viņš arī prognozēja, ka pēc šīs akcionāru sapulces, visticamāk, sāksies tiesu darbi.

LSF Holdings uzsver, ka bijušie valdes locekļi ir ignorējuši statūtos noteikto, ka sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir dalībnieku sapulce un ir patvaļīgi uzurpējuši tās funkcijas, tajā skaitā, lai pieņemtu nelikumīgus lēmumus par viena no dalībniekiem izstumšanu no sabiedrības, prasības celšanu pret visiem dalībniekiem, kā arī atņemot iespējas dalībniekiem izlietot savas ar dalībnieku sapulci saistītās tiesības un noskaņojot dalībniekus vienu pret otru, īpaši ļaunprātīgi izmantojot apstākli, ka katrai no abām dalībnieku grupām pieder 50 % sabiedrības.

Biznesa veiksmes pamatā galvenokārt vienmēr ir skaidri definēts mērķis un plāns, kā līdz tam nonākt, uzsver AKF Auto 100 Latvijas filiāles vadītājs Māris Jansons.

Ikvienam uzņēmumam attīstības jautājumos ir jābūt ambiciozam, taču tajā pašā laikā uzstādītajam mērķim ir jābūt arī reālam, jo tikai tādā gadījumā komanda būs pietiekami motivēta, lai to sasniegtu, domā M. Jansons. Vadītājam savukārt ir jāsaprot katra darbinieka loma ikdienas procesos un jānodrošina, ka ikviens cilvēks dara savu darbu atbildīgi un visi zobrati biznesā strādā vienoti, teic M. Jansons.

Sapni par laukiem nepiepilda

“Es uzaugu padomju laikos, kad visi puikas sapņoja kļūt par miličiem vai ugunsdzēsējiem, arī es, taču tad, kad pieaugu, sāku raudzīties pavisam citā virzienā,” norāda M. Jansons. “Mācījos Rīgas 19. vidusskolā, Bolderājā. Tolaik daudzi uzskatīja, ka no šīs vietas nav iespējams izrauties, taču es gribēju savu nākotni saistīt ar lauksaimniecību. Maniem vecvecākiem Vidzemē piederēja zeme, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas devos studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), lai savu sapni piepildītu. Jau studiju laikā izveidoju ģimeni un sapratu, ka dažādu apstākļu dēļ nevarēšu saimniekot vecvecāku īpašumā, tādēļ pieņēmu lēmumu studijas pamest. Ģimenei bija nepieciešama nauda, tāpēc sāku strādāt kokzāģētavā. Manuprāt, katram cilvēkam kaut reizi dzīvē ir jāizmēģina šāds darbs, kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka grib sasniegt kaut ko vairāk. Tā bija arī manā gadījumā,” atminas M. Jansons, kurš par savas karjeras izaugsmes sākumpunktu uzskata darbu SIA Bankserviss.

Cietumā jābeidz kultivēt izdzīvošanas skola, - pēc Valmieras cietuma apmeklēšanas sacīja tiesībsargs Juris Jansons, kurš sācis monitoringa vizītes pa Latvijas ieslodzījuma vietām, lai iepazītos ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem, veselības aprūpes kvalitāti un nodarbinātību.

Kopā ar Valmieras cietuma priekšnieku Robertu Balodi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti tiesībsargs apmeklēja Valmieras cietumā esošo izmeklēšanas cietumu, ieslodzīto dzīvojamās zonas, medicīnas daļu un kokapstrādes cehu, kas darbojas cietuma teritorijā un kurā pašlaik tiek nodarbināti 19 ieslodzītie. Kopumā pie uzņēmējiem dažādos darbos pašlaik tiek nodarbināti 33 notiesātie.

Kā atzina kokapstrādes ceha darbu vadītājs un sarunās ar tiesībsargu arī vairāki ieslodzītie, strādāt gribētāju noteikti būtu vairāk nekā pieejamās 19 darba vietas, diemžēl nepieciešama ēku renovācija, lai tajās būtu iespējams nodarbināt vairāk strādāt gribētāju. Līdzekļu šiem darbiem nav.

Veiktā nodokļu reforma potenciāli nostāda ķīlnieka lomā jaunās māmiņas un ģimenes ar bērniem, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica tiesībsargs Juris Jansons.

Pēc viņa teiktā, solītie reformas rezultāti nesakrīt ar izveidojušos situāciju. «Ar vienu roku dod un ar otru paņem atpakaļ,» klāstīja tiesībsargs.

Nodokļu reforma neveicinot mazo algu saņēmēju ienākumus vairošanos, jo liela daļa pat nekvalificējas atvieglojumiem. Savukārt lielo algu saņēmējiem, kas pērn piedzīvojuši nelielu ienākumu kritumu, tas reformas iespaidā šogad kompensēšoties.

Kā pauda Jansons, faktiski arī izveidojusies situācija, jo vairāk bērnu, jo mazāki atvieglojumi.

Potenciāli problēmas varot būt arī jaunajām māmiņām, atgriežoties darbā. Faktiski viņām būs jāveic nodokļu piemaksa, teica Jansons, to skaidrojot ar Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinu metodēm.

Jebkura demagoģija par obligātu veselības apdrošināšanu, kas uzliktu tiešu un palielu maksājuma slogu iedzīvotājiem, neiztur nekādu kritiku, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Jansons šodien tikās ar veselības ministri Andu Čakšu, lai pārrunātu situāciju veselības nozarē. Pēc tikšanās Jansons žurnālistiem sacīja, ka veselības ministres piedāvātais nozares finansēšanas modelis ir ilgtspējīgs un attīstītu veselības aprūpes sistēmu, padarītu to pieejamāku pacientiem. Viņš gan atzīmēja, ka šajā gadījumā ir jārunā par papildu finansējumu veselības aprūpei, jo pašlaik tas ir nepietiekams.

Jansons arī uzsvēra, ka jebkura demagoģija par obligātu veselības apdrošināšanu, kas uzliktu tiešu un palielu maksājuma slogu iedzīvotājiem, neiztur nekādu kritiku, it īpaši tad, ja tiek piesaukts Nīderlandes modelis. Jansons sacīja, ka Nīderlande veselībai atvēl 11% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Latvija - tikai 3%. Tātad valdībai un parlamentam ir jābūt pietiekami atbildīgiem, lai saprastu, ka no šī sasaluma punkta ir jāpaceļas, pauda tiesībsargs un piebilda, ka pretējā gadījumā Veselības ministrijas (VM) piedāvātais modelis nedarbosies.

Viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem valstī a/s Rīgas Dzirnavnieks šogad palielinājis eksportu par 54 % un nākamgad gatavojas patēriņa produktu ekspansijai Baltijā.

A/s Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons pastāstīja, ka šogad produkcijas eksporta apjoms sasniedzis 4.78 milj. Ls un tas ir par 54% vairāk nekā pagājušajā gadā. Uzņēmums savu darbību balsta galvenokārt uz vietējo tirgu, savukārt eksportētā produkcija tiek realizēta Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā un Dānijā. S. Jansons stāsta, ka pēdējo gadu laikā eksporta apjomi auguši būtiski un izveidojies stabils klientu loks. Ja miltu eksports pirms diviem gadiem aizņēmis ap 5 - 10 %, tad šobrīd jau 30 % no saražotā. «Eksporta ģeogrāfija ir samērā laba – tās ir Baltijas valstis, ko drīzumā jau varēsim uzskatīt par mājas tirgu,» norāda S. Jansons. Pēc finanšu datiem šogad lielākais kompānijas eksporta tirgus bijusi Lietuva. Uz Lietuvu un Igauniju tiek eksportēti industriālie kviešu un rudzu milti, patēriņa produkti un auzu produkti, savukārt uz Krieviju lielākoties tiek eksportēti patēriņa produkti un auzu produkti. Krievijai piegādājam augstas kvalitātes un specifikācijas miltus, kas tiek izmantoti bērnu pārtikas ražošanai, savukārt Somijas partneris saņem miltus, kas tiek izmantoti būvmateriālu ražošanā, tā uzņēmuma ģenerāldirektors.

SIA Uzdevumi.lv radītā portāla uzdevumi.lv direktors Edgars Škutāns uzņēmuma ieceri raksturo kā palīgu vecākiem, risinot bērnu mājas darbus

Idejas realizācija sākta jau 2009. gadā, bet šobrīd tā attīstījusies tiktāl, ka pārkāpusi Latvijas robežas, ar zīmolu Yaklass.ru startējot Krievijas tirgū, kur produkts tiek īpaši pielāgots un paredzēts daudzu miljonu lietotāju apkalpošanai.

Latvijā uzdevumi.lv sevi pozicionē kā e-mācību portālu, kuru katru dienu testu pildīšanai apmeklējot tūkstošiem skolēnu. Pavisam šobrīd reģistrētu lietotāju esot ap 170 tūkst. no Latvijā pavisam reģistrētajiem 200 tūkst. skolēnu. Portāla popularitāti E. Škutāns skaidro ar zinību apguves sistēmu mūsdienās – stundā apgūstamā viela, pārbaudes darbs par tās apguvi, kas parasti ir testa veidā. Galveno problēmu zināšanu pārbaudē radot individuālu uzdevumu sagatavošana – laikietilpīgi ir katram skolēnam sagatavot atšķirīgus pārbaudes darbu variantus, un tad talkā var nākt tieši uzdevumi.lv pakalpojums, jo par vienu tēmu iespējams ģenerēt daudzus uzdevumu variantus – projekts darbojas, balstoties uz pašu izstrādāto tehnoloģisko platformu GenExis, kura pieļauj simtiem variāciju. šāds modelis izslēdz norakstīšanas iespēju, jo katram skolēnam ir citi viena uzdevuma elementi.