Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Kopējais saražotās enerģijas apjoms Latvijā 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, ir samazinājies par 124 miljoniem kilovatstundu, enerģijas deficīts valstī pieaudzis no 898 MkWh līdz 1241 MkWh, bet elektroenerģijas eksporta - importa bilance pasliktinājusies par 403 MkWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Pērn februāra sākumā notika Baltijas atvienošanās no BRELL tīkla, kas ir Krievijas energosistēma, un iekļaušanās Eiropas energosistēmā, kur visu regulē biržas cenas, un diemžēl tās ir atkarīgas no pašu saražotā apjoma. Ja deficīts ir liels, arī cena par importējamo enerģiju var kļūt neciešama, bet, ja pieņemams, tad birža ir tīri labs instruments. No šī aspekta ir interesanti paraudzīties uz mūsu enerģijas ražošanu pret iepriekšējo gadu, tostarp iepriekš solītās atjaunīgās enerģijas ražošanas pieaugumu, kam vajadzētu izlīdzināt pieprasījuma lēcienus. Diemžēl praktiski to pagaidām nevar redzēt.

Augošs deficīts un imports

Latvijas enerģijas deficītu Dienas Bizness atļāvās definēt kā bruto saražotās enerģijas apjoma starpību ar piegādēm iekšējam tirgum. Ja pieprasījums pašiem lielāks nekā saražotais daudzums, tad ir deficīts. Ja ražojam vairāk, nekā patērējam, ir pārpalikums. Izteikts pārpalikums Latvijā bija 2024. gada pirmajos četros mēnešos, un tas bija, galvenokārt pateicoties saražotajam enerģijas daudzumam koģenerācijas stacijās, proti, pārsvarā runa ir par dabasgāzes dedzināšanu Rīgas TEC. Enerģijas eksporta – importa negatīvā bilance līdzīgi seko TEC darbības samazināšanai. Izņēmums ir 2025. gada februāris, kad bilance mums ir pozitīva, un tas acīmredzami parādās TEC darbībā, kas šajā mēnesī saražotā apjomu dubulto. Kopumā 2025. gadā Latvijā saražotās enerģijas apjoms, salīdzinot ar 2024. gadu, ir samazinājies, deficīts pieaudzis, un arī importa pārsvars pār eksportu audzis.

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - pieauga par 2,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, bija transporta grupai (+0,2 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,1 procentpunkts), mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts) un personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,6%.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Līdz 2030. gadam piesaistīto investīciju apjomam nulles emisiju tehnoloģiju jomā jāsasniedz vismaz 300 miljoni eiro, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā plāna Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības līdz 2035. gadam, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

"Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam" izstrādāts kā EM iniciatīva ar nolūku noteikt nepieciešamos rīcības virzienus un prioritāros pasākumus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, esošās Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī Latvijas industrijas iespējām izmantot neto nulles emisiju tehnoloģijas produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai un valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Plānā iekļauti trīs rīcības segmenti - "Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstība", "Rūpniecības sektora zaļināšana" un "Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošanai un tā ekosistēmas izveidei".

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 37,9 miljonu eiro apmērā uzņēmumam SIA Baltazar, kas ir Latvijas uzņēmums, kurš pieder Dānijas uzņēmumiem European Energy un Sampension.

Finansējums paredzēts, lai atbalstītu liela mēroga saules enerģijas parka un bateriju enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS) izveidi Saldus novadā. Projekts ir būtisks solis Latvijas atjaunīgās enerģijas jaudu paplašināšanā, kas nākamo gadu laikā ievērojami veicinās enerģētisko neatkarību un drošību.

Saldus hibrīdparks ar 65 MW saules jaudu un 46 MW BESS sistēmu būs viens no modernākajiem šāda veida enerģijas objektiem Latvijā. Izvietots 96 hektāru platībā, šis projekts ir stratēģiski svarīgs solis Latvijas enerģētikas pārejā un Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla stabilitātes stiprināšanā.

BESS tehnoloģija nodrošinās būtisku ieguldījumu valsts enerģētiskajā neatkarībā un ilgtspējā, palielinot atjaunīgās enerģijas ražošanu, kā arī nodrošinot tīkla balansēšanu un mazinot cenu svārstības, īpaši pēc atslēgšanās no BRELL starptautiskās balansēšanas sistēmas. Projektu plānots pabeigt nākamā gada augustā.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 3,64 miljonu eiro apmērā vietējiem enerģētikas uzņēmumiem SIA Saules parks Vītoliņi, SIA M TEAM un SIA AZE2, lai atbalstītu trīs vidēja mēroga akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS) izveidi Kurzemē.

Jaunās iekārtas tiks integrētas jau esošos saules parkos Tukuma un Kuldīgas novados, būtiski palielinot to efektivitāti, uzlabojot elektrotīkla stabilitāti un veicinot atjaunīgo energoresursu jaudu integrāciju Latvijas enerģētikas sistēmā.

Līdz šim visu staciju attīstība veikta par īpašnieku pašu kapitālu. Jaunais finansējums ļaus esošo infrastruktūru papildināt ar modernām enerģijas krātuvēm, kas nodrošina elektroenerģijas uzkrāšanu, kad ražošana pārsniedz pieprasījumu, un tās nodošanu tīklā pīķa stundās. Projektu attīstītāji ir pieredzējuši vietējie investori, kuri iepriekš veiksmīgi realizējuši biogāzes un nekustamo īpašumu projektus.

Latvijā atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā jau šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Tomēr tieši jaunie hibrīda projekti ir tie, kas palīdz izlīdzināt tirgus disbalansu un nodrošina augstu atdevi no investīcijām mainīgas cenas apstākļos. Nozares perspektīvas liecina par strauju segmenta izaugsmi – prognozētais saules enerģijas ražošanas apjoms Latvijā līdz 2029. gadam varētu sasniegt ap 20 % no kopējās valsts elektroenerģijas ražošanas, tādēļ šādi enerģijas uzkrāšanas risinājumi kļūst īpaši svarīgi.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,68 miljonu eiro apmērā neatkarīgajam elektroenerģijas ražotājam SIA “Vindr Līvāni” 4,3 MW saules elektrostacijas būvniecībai Līvānu novadā.

Finansējums veidos pusi no kopējām projekta izmaksām un ļaus uzņēmumam papildus attīstīt akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS), kas būtiski palielinās projekta efektivitāti un nodrošinās stabilāku enerģijas piegādi Latvijā.

“Esam gandarīti atbalstīt “Vindr Līvāni” šī projekta īstenošanā. Atjaunīgās enerģijas ražošana un moderni enerģijas uzkrāšanas risinājumi ir būtiski Latvijas enerģētikas transformācijā, un šie ieguldījumi veicina stabilu un ilgtspējīgāku elektroapgādi. Projekts ir solis tuvāk mūsdienīgai un zaļai infrastruktūrai, kas uzlabo enerģijas pieejamību un ilgtermiņa ekonomisko efektivitāti,” uzsver Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

“Natixis Investment Managers” meitasuzņēmums “Mirova”, kas specializējas ilgtspējīgās investīcijās, un “Evecon” paziņojuši par virkni nozīmīgu sasniegumu, kas veicinās Igaunijas enerģētikas sistēmas transformāciju, izmantojot viņiem piederošo “Baltic Renewable Energy Platform OÜ” (“BREP”).

Jaunākie sasniegumi demonstrē, kā atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas apvienošana ar enerģijas uzkrāšanas sistēmām un ilgtermiņa optimizācijas rīkiem var palielināt Baltijas enerģētikas tirgus pievilcību un ilgtermiņā veicināt Igaunijas enerģētisko neatkarību.

2024. gada oktobrī ekspluatācijā nodotā Kirikmē saules elektrostacija tiks papildināta ar 55 MW / 250 MWh BESS (bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu), kuras izbūve sākās 2026. gada janvārī. “WiSo Engineering” ir EPC apakšuzņēmējs, kas atbild par visas infrastruktūras un sistēmu integrāciju. Baterijas, jaudas pārveidošanas iekārtas un vidējā sprieguma komponentes piegādā “Huawei”.

Hibrīd‌risinājumam sākot darboties (provizoriski 2026. gada 3.–4. ceturksnī), tas ļaus BREP uzkrāt saražoto saules enerģiju un nodrošināt tīkla stabilitātes pakalpojumus, tostarp frekvences noturēšanas rezervi (FCR), automātisko frekvences atjaunošanas rezervi (aFRR) un manuālo frekvences atjaunošanas rezervi (mFRR).

Industriālie uzņēmumi strauji virzās ilgtspējas virzienā, taču to attīstības temps joprojām ir nevienmērīgs - kamēr daļa komersantu jau strādā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, citi vēl tikai sper pirmos soļus.

Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ISO standarti un COP saistības Latvijas ražošanas uzņēmumiem nozīmē reālas pārmaiņas - nepieciešamību pārskatīt ražošanas tehnoloģijas, izmantotās izejvielas, enerģijas patēriņu un sadarbību ar piegādātājiem. Lielajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem šīs prasības jau ir ikdiena, savukārt daļa mazo ražotāju uz šīm izmaiņām joprojām raugās piesardzīgi.

Jāiegulda laicīgi

Latvijas biznesa vide kopumā pakāpeniski pielāgojas ES un starptautiskajām ilgtspējas prasībām, taču uzņēmumu spēja tās ieviest praksē būtiski atšķiras, norāda Jānis Senkans, ABB Elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā. “Lielie uzņēmumi šajā gadījumā ir soli priekšā - tie jau savlaicīgi ievieš nepieciešamās pārmaiņas un strādā proaktīvi, taču mazākiem uzņēmumiem joprojām bieži trūkst datu, finanšu resursu un iekšējās kapacitātes. Konkrēts piemērs ir elektromotoru joma - ES noteikumi paredz, ka jaunajiem elektromotoriem jāatbilst vismaz IE3 energoefektivitātes klasei. Lielie uzņēmumi jau skatās uz priekšu un arvien biežāk pieprasa IE5 risinājumus, kamēr mazākie ražotāji nereti izvēlas zemākas izmaksas, dodot priekšroku cenai, nevis efektivitātei,” norāda J.Senkāns, uzsverot, ka vienlaikus izpratne par to, ka iekārtas iegādes cena ir tikai neliela daļa no kopējām izmaksām, kopumā pieaug. “Daudzi klienti saprot, ka izšķirošais faktors ir dzīves cikla izmaksas.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Būvniecības uzņēmums “Eternia Solar”, kas ietilpst starptautiskā un reģionā vadošā atjaunojamās enerģijas attīstītāja grupā “Sun Investment Group” (SIG), sācis īstermiņa obligāciju piedāvājumu līdz 3 miljoniem eiro. Ar šo tiek aizsākta obligāciju programma, kuras maksimālā summa ir 8 miljoni eiro. Ar šo emisiju piesaistīto finansējumu plānots izlietot 120 MW saules spēkstacijas izbūvei Polijā. Projekta ilgtermiņa finansējumu starptautiskie investori jau ir novērtējuši un apstiprinājuši; tas tiks nodrošināts pēc būvniecības darbu noslēguma, lai 12 mēnešu laikā atmaksātu obligāciju emisiju.

Gada procentu likme būs 10%, kas tiks maksāta reizi pusgadā. Atmaksas termiņš šai obligāciju emisijai ir 2026. gada 23. decembris.

Piedāvājumu organizē un īsteno investīciju pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Šis saules parks Polijā, kura būvniecība tagad sāksies, ir viens no nozīmīgākajiem mūsu portfelī. Mēs jau esam nodrošinājuši ilgtermiņa finansējumu no starptautiskiem institucionālajiem investoriem, un šī starpposma obligāciju emisija garantēs, ka būvniecības process ritēs raiti un efektīvi,” norāda SIG izpilddirektors Deividas Varabauskas.

Stratēģiskie investori projektu ir apstiprinājuši

Starptautiskie investori “Berenberg” un “Amiral Gestion” ir veikuši 120 MW saules parka projekta izvērtējumu. Investori ir pabeiguši visu nepieciešamo finanšu, tehnisko un juridisko auditu, un apstiprinājuši projekta finansējumu, kas tiks izmaksāts pa daļām pēc būvdarbu noslēguma.

Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo posmu, kurā tehnoloģijām nav tikai sekundāra loma, bet tās kļuvušas par būtisku nepieciešamību. Automatizācija un datu vadīti risinājumi kļūst par pamata priekšnoteikumu uzņēmumu ilgtspējīgai izaugsmei.

Skandināvijas valstu pieredze liecina, ka mērķtiecīgi ieviesti automatizācijas risinājumi spēj nodrošināt līdz pat 60% lielāku efektivitāti (AutoStore, 2025). Igaunijā vairāk nekā trešdaļa pircēju ikdienas iepirkšanos veic mobilajās lietotnēs, kas vienlaikus ietaupa pircēju dārgo laiku, gan ievērojami mazina darbinieku slodzi (StrongPoint, 2025).

Šādi piemēri demonstrē, ka tehnoloģiju ieviešana ilgtermiņā ir uzņēmuma attīstības veiksmes pamats, kas pilnībā pārveido mazumtirdzniecības procesus. Latvijā šī izpratne vēl tikai nostiprinās, un, lai arī aktīvākie tirgus spēlētāji – galvenokārt pārtikas mazumtirdzniecībā – jau investē modernizācijā, kopējais attīstības temps joprojām ir lēns un atpaliek no tirgiem, kuri tehnoloģijas uzskata par stratēģisku nepieciešamību.

Pēdējo gadu laikā enerģētikas tirgus piedzīvo būtiskas pārmaiņas – pāreju no fosilajiem resursiem uz atjaunīgajiem energoavotiem, piemēram, vēja un saules enerģiju.

Baltijas gadījumā atjaunīgo enerģijas avotu izmantošana un pilnīgi “zaļas” elektroenerģijas ražošana ir viena no mūsu reģiona lielākajām ekonomikas iespējām šī gadsimta laikā. Mēs varam saražot vairāk elektroenerģijas kā pašiem nepieciešams, veicināt savu konkurētspēju un eksportēt. Šī transformācija ir viens no nozīmīgākajiem posmiem kopš elektrības tirgus liberalizācijas, taču tā arī rada jaunus izaicinājumus. Atjaunīgo resursu ražošana ir svārstīga un atkarīga no laika apstākļiem – saule nespīd vienmēr, un vējš nepūš nepārtraukti. Rezultātā elektroenerģijas piedāvājums kļūst mazāk prognozējams, kas prasa jaunas pieejas, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un pieejamību.

ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Tāpēc būtiskākais jautājums šobrīd ir - vai marta sākumā piedzīvotais elektroenerģijas cenu kritums nepārvērtīsies jaunā cenu rekordā, ko izraisīs pieaugošās dabasgāzes cenas?

Pirmās tirgus reakcijas jau ir redzamas, jo Eiropas dabasgāzes cenas marta sākumā pieauga aptuveni par trešdaļu, šobrīd pārsniedzot 53 eiro par megavatstundu. Kopš janvāra tas ir pieaugums gandrīz par 100%.

Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos rada pamatotas bažas par piegādēm, jo šis reģions ir atbildīgs par aptuveni 17 % no globālās gāzes un 30 % no pasaules naftas ieguves. Īpaši kritisks ir Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēti 20 % globālā naftas patēriņa un 19 % sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma. Ja šajā punktā tiek traucēta kuģu satiksme, energoresursu piedāvājums tirgū samazinās. Mēģinot mazināt nākotnes riskus, tirgus dalībnieki var sāk rezervēt energoresursu apjomus, kas savukārt veicinās cenu pieaugumu.

Patlaban atjaunīgās elektroenerģijas jaudu pieauguma jomā Baltijas valstu līderis ir Lietuva, kura pēdējo 10 gadu laikā atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas kāpinājusi visstraujāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Dzintars Jaunzems, Oļegs Matvejevs un Ieva Opmane.

Baltijas valstu energoapgādes sistēmu zaļā transformācija, īpaši pēc 2022. gada, ir vērsta līdzīgos virzienos, bet dažādo sākuma pozīciju dēļ pārveides ātrums atšķiras, raksta ekonomisti. It īpaši to var redzēt atjaunīgās elektroenerģijas jomā.

Latvijas atjaunīgo energoresursu īpatsvars bruto elektroenerģijas ģenerācijā ir augstākais Baltijā - 55,5%. Ekonomisti skaidro, ka, pateicoties vēsturiski lielai hidroelektrostaciju jaudai, šobrīd vairāk nekā pusi Latvijā saražotās elektroenerģijas nodrošina atjaunīgie energoresursi - bet tā joprojām galvenokārt ir hidroenerģija.

Lietuvā atjaunīgo energoresursu īpatsvars bruto elektroenerģijas ģenerācijā 2024. gadā bija 49%, bet Igaunijā - 38%. Vienlaikus ekonomisti vērš uzmanību, ka Lietuva 49% īpatsvaru sasniegusi gadu laikā no 21% īpatsvara 2021. gadā.

Enerģētikas uzņēmums AB Ignitis grupė (Ignitis Group) 2025. gadā uzrādīja stabilus darbības rezultātus - pielāgotā EBITDA jeb peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas sasniedza 546,1 miljonu eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis rezultāts pārsniedz iepriekš izteikto pilna gada prognozi, kas tika noteikta 510 - 540 miljonu eiro apmērā.

Izaugsmi veicināja divu lielāko darbības segmentu - Tīklu un Zaļo jaudu - spēcīgāki rezultāti.

Pagājušajā gadā veikto investīciju apjoms sasniedza 720,3 miljonus eiro un iekļāvās pilna gada prognožu diapazonā, kas bija noteikts 700 - 800 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 53,1% tika novirzīti Tīklu segmenta attīstībai, bet 39,7% - Zaļo jaudu segmentam, galvenokārt jauniem saules un sauszemes vēja attīstības projektiem. Tā kā vairāki projekti uzsāka komerciālo darbību, kopējais investīciju apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās.

Pagājušā gada septembrī, veicot regulāro reitingu pārskatīšanu, reitingu aģentūra S&P Global Ratings atkārtoti apstiprināja Ignitis Group kredītreitingu ‘BBB+’ līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.

Ignitis grupa turpina zaļo jaudu attīstību: pabeigti nozīmīgi projekti Latvijā un uzrādīti spēcīgi 9 mēnešu rezultāti, informē uzņēmumā.

AB “Ignitis grupė” (Ignitis grupa) koriģētais EBITDA par 2025. gada 9 mēnešiem sasniedza 405,1 miljonu eiro, kas ir par 2,0 % vairāk nekā pērn, galvenokārt pateicoties labiem rezultātiem Zaļo jaudu un Tīklu segmentos. Zaļās jaudas veidoja 53,2 % no kopējā koriģētā EBITDA, atspoguļojot jaunu aktīvu palaišanas un sniegto pakalpojumu ietekmi.

Investīcijas kopumā sasniedza 529,9 miljonus eiro, no kuriem 51,3 % tika novirzīti Tīkliem un 41,4 % Zaļajām jaudām, galvenokārt jaunajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, sauszemes vēja parkiem un Kruonis hidroakumulācijas elekstrostacijas paplašināšanai. Tā kā vairāki projekti sasniedza komerciālās ekspluatācijas datumus, kopējās investīcijas samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gada 9 mēnešiem.

Ziemeļeiropas enerģētikas uzņēmums Gren panācis vienošanos ar galvenajiem iekārtu piegādātājiem plānotajai atkritumu reģenerācijas stacijai Aconē.

Tajā tiks izmantotas mūsdienīgākās un drošākās tehnoloģijas – Kanadevia Inova katlu sistēma, LUEHR FILTER dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģija, Doosan Škoda Power turbīna un KW Kranwerke atkritumu satvērēju celtņi.

Kopējās investīcijas plānotajā atkritumu reģenerācijas stacijā, kurā tiks izmantotas modernākās un drošākās tehnoloģijas, pārsniegs 200 miljonus eiro, un tās darbības uzsākšana paredzēta 2029. gadā.

Gren Lietuvā ir uzbūvējis un sekmīgi nodrošina divu šādu staciju darbību, tostarp Klaipēdā, kur atkritumu reģenerācijas stacija droši un uzticami darbojas jau kopš 2013. gada.

“Acones atkritumu reģenerācijas stacijas projekts ir nozīmīga ārvalstu investīcija Latvijai būtiskajā infrastruktūrā un nodrošinās līdz šim trūkstošo posmu valsts atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Tas arī garantēs ilgtermiņā pieejamu un izmaksu ziņā pieņemamu siltumenerģiju iedzīvotājiem. Projekta īstenošanā mēs cieši sadarbojamies ar saviem partneriem un tuvojamies ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma pabeigšanai,” teic Ilka Nīranens (Ilkka Niiranen), Gren izpilddirektors (CEO).

Pirmajā brīdī var likties, ka ieguldījumi saules enerģijas projektos ir drīzāk simbolisks solis zaļās ideoloģijas ietvaros nekā pragmatisks lēmums. Tomēr, kā norāda Deividas Varabauskas, “Sun Investment Group” (SIG) dibinātājs — viens no vadošajiem atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem reģionā, kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 10 % peļņu — lielo Eiropas investoru rīcība liecina par pavisam citu realitāti. Kapitāls no bankām un institucionālajiem aizdevējiem arvien aktīvāk nonāk Polijas zaļās enerģijas sektorā nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan skaidras un ilgtermiņā stabilas ekonomiskās loģikas vadīts, ko nosaka enerģētikas tendences, paredzams regulējums un tirgus apjoms.

Galvenais iemesls, kāpēc lielie fondi un bankas uzticas Polijas tirgum, nav pat tā izaugsmes temps, bet gan apziņa, ka valstij pēc būtības nav citas izvēles kā pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Neskatoties uz to, ka Polija joprojām elektroenerģijas ražošanā lielā mērā balstās uz oglēm, ogļu nozares modelis Eiropas Savienības ietvaros ir strukturāli nonācis strupceļā. Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums, arvien stingrāks regulējums un novecojošā termoelektrostaciju infrastruktūra nozīmē, ka jaunu jaudu izveide uz fosilo kurināmo bāzes kļūst arvien dārgāka un politiski arvien grūtāk pieņemama.

Šis pārmaiņu process norit pēc saviem likumiem. Pieaugošais saules elektrostaciju skaits, kā tas vērojams visā Eiropā, ietekmē elektroenerģijas cenas, tāpēc attīstītāji loģiski pārorientējas uz sarežģītākiem risinājumiem — enerģijas uzkrāšanas sistēmām (BESS), hibrīdparkiem, kuros saules enerģija tiek apvienota ar vēja ģenerāciju, kā arī modernākām elektroenerģijas pārdošanas līgumu struktūrām. Saules enerģija joprojām ir visātrākais risinājums esošo jaudu nomaiņai, un, pēc Varabauska teiktā, tās pievilcība investoriem šobrīd lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi projekti sader ar plašāku energosistēmas struktūru.