Efektivitāte jāuzlabo 95% uzņēmumu

2018. gada 05. februāris plkst. 8:35
Sadaļa: Enerģētika
Dalies ar šo rakstu

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

L. Keršule: Par vides aizsardzību un vides risku novērtēšanu esam domājuši visu mūsu uzņēmuma 26 pastāvēšanas gadu gaitā. Pieņemtais Energoefektivitātes likums paredz obligāto energoauditu lielajos uzņēmumos, taču mums jau kopš 2016. gada darbojas pasākumu komplekss, kas tika ieviests ar mērķi samazināt uzņēmuma energopatēriņu un īstenot dažādus videi draudzīgus projektus.

E. Kudurs: Redzam, ka uzņēmēju interese par energoefektivitāti aug, arī interese par Altum atbalstu uzņēmumu energoefektivitātei ir pieaugoša. Tomēr, raugoties uz kompānijām kopumā, mūsuprāt, vismaz 95% uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas jautājums ir aktuāls. Latvijā ir salīdzinoši maz uzņēmumu, kas ir izveidoti pēdējos gados jau ar ļoti pārdomātu un enerģijas izmantošanas ziņā ilgtspējīgu plānu, pārējiem šajā jomā ir liels potenciāls uzlabojumiem.

R. Samtiņš: Mēs palīdzam saviem klientiem saprast, kā viņu uzņēmumā atjaunīgos energoresursus un energoefektivitātes pasākumus optimāli izmantot. Mūsu pieredze liecina, ka uzņēmumu interese par šo jomu būtiski pieaug. Obligātām likumu prasībām te ir nozīme, bet ne tikai, jo uzņēmumi sākotnēji tiecās šīm prasībām pieiet formāli, nesaskatot reālo energoefektivitātes potenciālu un pienesumu, bet tagad arvien vairāk par to izjūt padziļinātu interesi. Mēs iesakām sākt pamazām, kaut vai ar nelielām lietām, kā mērījumu veikšanu, konstatējot, kur kompānijā ir vislielākais energopatēriņš un kā tas mainās. Uz šo mērījumu bāzes tad arī jau var runāt par iespējamiem risinājumiem. Izvēloties ESKO (energoservisa kompānijas) pakalpojumu, viens no plusiem ir tas, ka klientam nav pašam jāuzņemas risks par ieviesto risinājumu. Līdz ar to uzņēmums var nodarboties ar savu pamatdarbību, bet energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzticēt profesionāļiem.

Vai savos uzņēmumos, veicot energoefektivitātes pasākumus, paļāvāties uz saviem iekšējiem resursiem vai ņēmāt ekspertīzi no malas?

L. Zeltiņa: Mēs paļāvāmies uz iekšējiem resursiem tā iemesla pēc, ka mūsu pamatbizness ir cieši saistīts ar energoefektivitāti – ražojam energoefektīvu LED apgaismojumu. Līdz ar to mēs arī paši ikdienā veicam aprēķinus saviem klientiem, lai varētu noteikt, cik ātri viņiem mūsu apgaismojums atmaksāsies, un piedāvātu piemērotāko risinājumu. Arī mūsu pašu ražotne ir pilnībā pārgājusi uz LED apgaismojumu, un iekārtas ir jaunas – vecākā ir iegādāta 2014. gadā. 2015., 2016. gadā izveidojām savu metālapstrādes cehu un ieviesām krāsošanas iekārtas. Līdz ar to kā ražotājam mūsu kopējais elektrības patēriņš ir zems. Taču kā uzņēmums skatāmies arī ESKO darbības virzienā un vēlamies šo pakalpojumu piedāvāt saviem klientiem, fokusējoties tieši uz apgaismojuma risinājumiem gan ofisos, gan ražotnēs, gan uz ielas.

L. Keršule: Mēs arī pamatā paļāvāmies uz saviem spēkiem, tomēr piesaistījām arī profesionāļu palīdzību, izvēloties energoauditu kompāniju TUV Nord. Tādējādi sekmīgi veicām visus izpētes darbus un identificējām iespējamos energoefektivitātes pasākumus. Vienlaikus gribējām pārbaudīt arī savu vides pārvaldības sistēmu. Kopā ar šo kompāniju mums izkristalizējās četri darbības virzieni, taču jāsaka, ka pirmais mūsu panākums energoefektivitātes jomā sākās tieši ar LED lampu ieviešanu visā mūsu biroju ēkā Rīgā, Ropažu ielā. Ar rezultātu esam ļoti apmierināti un izmantojām iespēju piesaistīt šim pasākumam arī ES finansējumu, apzināti izvēloties šim solim tieši vietējā ražotāja Vizulo produktus. Tāda ir mūsu politika – ja var izvēlēties, priekšroku vienmēr dodam vietējam ražotājam.

Kāda ir Altum pieredze, veicot energoefektivitātes pasākumus, uzņēmumi vairāk paļaujas, ka tiks galā saviem spēkiem, vai tomēr piesaista ESKO kompāniju?

L. Vītoliņa: Ja uzņēmums ir ar kapacitāti pašam darboties energoefektivitātes izpētē un resursu piesaistes jomā, tam noteikti var piedāvāt tiešo aizdevumu un iespēju pašam realizēt energoefektivitātes pasākumus. Taču energoservisa kompāniju esamību noteikti ir vērts ņemt vērā un viņu papildinošo pieredzi, visus procesus spējot kvalificēti izdarīt no - līdz.

R. Samtiņš: Arī mūsu pieredze liecina, ka nav tāda tipiskā ESKO kompānijas klienta. Mēs apkalpojam gan kompānijas, kuru investīcijas energoefektivitātes pasākumos lēšamas vairākos miljonos eiro, gan tādas, kuru gadījumā runa ir par pārdesmit tūkstošiem. Ir uzņēmumi, kas daļu no energoefektivitātes pasākumiem jau ir realizējuši pašu spēkiem, bet nepārvalda kādas konkrētas jomas, kurās tad izpalīdzam ar savu ekspertīzi. Klasiski neviens nevar būt eksperts visās jomās. Gadās, ka uzņēmumā ir speciālisti, piemēram, siltumapgādē, bet ne elektrotīklu apkalpošanā, te tad arī nepieciešama ekspertīze no malas. Arī ESKO kompāniju vajag piesaistīt tad, kad pašiem trūkst vai nu kompetences, vai laika, jo pilnīgi saprotams, ka uzņēmuma vadībai nav laika iedziļināties konkrētu risinājumu tehniskajā izpildījumā, lai izvēlētos atbilstošo.

Kurā brīdī ir noderīgāk sākt domāt par energoefektivitāti – kad ir jāiegādājas jaunas iekārtas vai arī pie esošajām ir vērts domāt par uzlabojumiem?

L. Vītoliņa: Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan jaunu, gan lietotu iekārtu iegādes nepieciešamības gadījumā, kā arī veicot papildinājumus esošo iekārtu darbībā. Sakārtota, pilnveidota energovide var palīdzēt uzņēmumam efektīvāk sasniegt savus mērķus, piemēram, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījuma apjomus un rentabilitāti. Ietaupot energoefektivitātes pusē, iespējams, atbrīvosies resursi, kurus varēs novirzīt tiešās uzņēmējdarbības attīstībai.

R. Samtiņš: Vēl viens no mītiem, kas valda, – cilvēkiem šķiet, ka arī 2010. gads bija diezgan nesen un nekas sevišķi kopš tā laika nav mainījies. Taču patiesībā tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un energoefektivitātes ziņā ik gadu tiek panākti ievērojami uzlabojumi. Tas attiecas ne tikai uz apgaismojumu, bet arī, piemēram, saules paneļiem, motoru efektivitāti – viss uzlabojas. Tāpēc iekārtu nomaiņa ir aktuāla arī tad, ja esošās tika uzstādītas tikai pirms pieciem gadiem, jo energoefektivitāte ir tik stipri pieaugusi, ka to nomaiņa jau atkal atmaksājas.

L. Vītoliņa: Reizēm nav nepieciešams nomainīt visu ražošanas līniju, iespējams, to papildinot ar kādu komponenti, efektivitāte pieaug.

Ir dzirdēts par zaļajām obligācijām – 20 milj. eiro vērtībā. Kam tās paredzētas?

L. Vītoliņa: Piesaistītie resursi ir avots uzņēmumu, kapitālsabiedrību energoefektivitātes pasākumu finansēšanai. Pērnā gada beigās Altum piesaistīja zaļās obligācijas, lai radītu pievienoto vērtību, pakāpeniski mazinot atkarību no ES fondu naudas uz pārdomātāku resursu pārvaldību. Tiek nodrošināts ne tikai finansējums, bet arī sniedzam savu ekspertīzi un pārraugām visu laukumu kopumā. Gan finansējums tādējādi tiek papildināts ar pievienoto vērtību, gan uzņēmums var saņemt labāku risinājumu – esam ne tikai finansētājs, bet arī padomdevējs.

E. Kudurs: Nevajag arī satraukties, ka šīs naudas varētu pietrūkt. Gribētāju šīs obligācijas pirkt bija 6,5 reizes vairāk nekā pieejamo obligāciju.

Kādus veiksmīgus energoefektivitātes piemērus jūs varat minēt?

L. Vītoliņa: Energoefektivitātes pasākumi ir iespējami dažādos segmentos un atšķirīga lieluma uzņēmumos. Esmu redzējusi ļoti dažādus projektus – ar 10- 20 tūkst. eiro apjomu un krietni lielākus. Energoefektivitātes joma ir pilnveidojama jebkuram, vienalga, vai runājam par ražošanu vai par biroju, vai pakalpojumu sniedzēju. Gribētu arī piebilst, ka ir valstis, kas ievēro sava veida protekcionisma politiku, liekot lielu uzsvaru tieši uz veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem. Šie partneri tādu pašu attieksmi sagaida arī no saviem mazajiem piegādātājiem vai apakšuzņēmējiem, līdz ar to energoefektivitāte nav atraujama no kopējās uzņēmuma darbības.

R. Samtiņš: Uzņēmēji pārsvarā jau paši ir aizdomājušies par apgaismojumu un siltumapgādi savā uzņēmumā, apsverot siltuma avota maiņu. Tagad populāri ir izvērtēt elektromotorus un saprast, vai tie ir gana efektīvi. Labākos piemērus vieno uzņēmuma vadība ar vēlmi un mērķi strādāt energoefektivitātes virzībā. Darbinieki, saņemot pareizo ziņu, šim ceļam sekos. Vairāk jānotic, ka tas ir vajadzīgs un iespējams.

L. Keršule: Mēs uzstādījām saules paneļus divās bāzes stacijās, un citi operatori uzreiz sāka teikt, ka mēs arī esam tādus uzstādījuši. Tādējādi citi seko labam piemēram.

R. Samtiņš: Kad sākām tirgū piedāvāt saules paneļus, mums sekoja Latvenergo. Ļoti labi, ka tas to dara, jo mēs esam jauns uzņēmums, bet Latvenergo visi zina, līdz ar to mums tagad strādāt ir vieglāk – nav jāpārliecina vairs par pašu ideju.

E. Kudurs: Enerģijas rekuperācija ir sektors, par kuru uzņēmumos vēl nepietiekami domā. Ir 2018. gads, bet ir uzņēmumi, kas saņem savos rēķinos joprojām sadaļu – reaktīvā jauda. Tas ir vienkārši atrisināms jautājums, bet daļa uzņēmumu to joprojām nav izdarījuši. Noteikti drīz paplašināsies elektromobilitāte, domāju, maksimāli divu gadu griezumā. Šis būs vēl viens lauciņš, par ko jau tagad jāsāk domāt.

R. Samtiņš: Nereti ir haoss ar uzņēmuma elektrotīkliem, pieslēgumu un efektīvu noslodzi. Bieži var ekonomēt, vienkārši mainot paradumus. Elektrības cenas mums nav augstākās, šo mītu kultivē daļa lobētāju, lai sev izsistu labumu saistībā ar atbalsta mehānismiem. Tie uzņēmumi, kas sūdzas par elektrības izmaksām, neviens nav izdarījis maksimāli daudz, lai šīs izmaksas samazinātu. Savukārt tie, kas dara, nesūdzas, tiem elektrības cenas arī ir tuvas Vācijas līmenim. Vienmēr ir vieglāk paprasīt valstij atbalstu, bet, manuprāt, jāsāk ir ar sevi. Atbalsts ir vajadzīgs sākuma posmā jaunām tehnoloģijām, varbūt tai pašai elektromobilitātei, bet par lietām, kas jau pašas atmaksājas, nevajag žēloties un prasīt atbalstu. Jādara un var darīt tagad, nevis jāgaida kādas mistiskas dāvanas.

L. Keršule: Tiešām gribētos lielāku valsts atbalstu elektromobilitātes jomā. Mēs ļoti vēlētos savu autoparku nomainīt pret elektromobiļiem, bet šobrīd nav nekāda atbalsta.

L. Vītoliņa: Elektromobiļiem nav, tomēr konkrētās joma aktualitāte ir apzināta. Papildus vēlos atzīmēt, ka atsevišķās nozarēs ir grantu atbalsta instrumenti, kuri ir Ekonomikas ministrijas un CFLA pārraudzībā, un mēs ciešā sadarbībā ar šiem partneriem sniedzam uzņēmējiem maksimālu pievienoto vērtību efektīvai projektu realizācijai. Pašreiz ir pieejamas grantu programmas konkrētu energoefektivitātes pasākumu atbalstam.

E. Kudurs: Ir tāda lieta kā energohigiēna – paradumu maiņa nemaksā neko. Kaut vai datoru atslēgšana no elektrības, beidzot darbu. Zinu uzņēmumus, kas pie tā pieradināja darbiniekus, vienkārši vakarā novācot no galdiem portatīvos datorus un saliekot tos skapjos. Tie ir paņēmieni, kā vadīt paradumus un mainīt procesus. Tie nereti no uzņēmuma pārceļas uz mājām, un tā labās tradīcijas izplatās.

Dalies ar šo rakstu

Populārākās ziņas

Nepalaid garām