Jaunākais izdevums

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

L. Keršule: Par vides aizsardzību un vides risku novērtēšanu esam domājuši visu mūsu uzņēmuma 26 pastāvēšanas gadu gaitā. Pieņemtais Energoefektivitātes likums paredz obligāto energoauditu lielajos uzņēmumos, taču mums jau kopš 2016. gada darbojas pasākumu komplekss, kas tika ieviests ar mērķi samazināt uzņēmuma energopatēriņu un īstenot dažādus videi draudzīgus projektus.

E. Kudurs: Redzam, ka uzņēmēju interese par energoefektivitāti aug, arī interese par Altum atbalstu uzņēmumu energoefektivitātei ir pieaugoša. Tomēr, raugoties uz kompānijām kopumā, mūsuprāt, vismaz 95% uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas jautājums ir aktuāls. Latvijā ir salīdzinoši maz uzņēmumu, kas ir izveidoti pēdējos gados jau ar ļoti pārdomātu un enerģijas izmantošanas ziņā ilgtspējīgu plānu, pārējiem šajā jomā ir liels potenciāls uzlabojumiem.

R. Samtiņš: Mēs palīdzam saviem klientiem saprast, kā viņu uzņēmumā atjaunīgos energoresursus un energoefektivitātes pasākumus optimāli izmantot. Mūsu pieredze liecina, ka uzņēmumu interese par šo jomu būtiski pieaug. Obligātām likumu prasībām te ir nozīme, bet ne tikai, jo uzņēmumi sākotnēji tiecās šīm prasībām pieiet formāli, nesaskatot reālo energoefektivitātes potenciālu un pienesumu, bet tagad arvien vairāk par to izjūt padziļinātu interesi. Mēs iesakām sākt pamazām, kaut vai ar nelielām lietām, kā mērījumu veikšanu, konstatējot, kur kompānijā ir vislielākais energopatēriņš un kā tas mainās. Uz šo mērījumu bāzes tad arī jau var runāt par iespējamiem risinājumiem. Izvēloties ESKO (energoservisa kompānijas) pakalpojumu, viens no plusiem ir tas, ka klientam nav pašam jāuzņemas risks par ieviesto risinājumu. Līdz ar to uzņēmums var nodarboties ar savu pamatdarbību, bet energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzticēt profesionāļiem.

Vai savos uzņēmumos, veicot energoefektivitātes pasākumus, paļāvāties uz saviem iekšējiem resursiem vai ņēmāt ekspertīzi no malas?

L. Zeltiņa: Mēs paļāvāmies uz iekšējiem resursiem tā iemesla pēc, ka mūsu pamatbizness ir cieši saistīts ar energoefektivitāti – ražojam energoefektīvu LED apgaismojumu. Līdz ar to mēs arī paši ikdienā veicam aprēķinus saviem klientiem, lai varētu noteikt, cik ātri viņiem mūsu apgaismojums atmaksāsies, un piedāvātu piemērotāko risinājumu. Arī mūsu pašu ražotne ir pilnībā pārgājusi uz LED apgaismojumu, un iekārtas ir jaunas – vecākā ir iegādāta 2014. gadā. 2015., 2016. gadā izveidojām savu metālapstrādes cehu un ieviesām krāsošanas iekārtas. Līdz ar to kā ražotājam mūsu kopējais elektrības patēriņš ir zems. Taču kā uzņēmums skatāmies arī ESKO darbības virzienā un vēlamies šo pakalpojumu piedāvāt saviem klientiem, fokusējoties tieši uz apgaismojuma risinājumiem gan ofisos, gan ražotnēs, gan uz ielas.

L. Keršule: Mēs arī pamatā paļāvāmies uz saviem spēkiem, tomēr piesaistījām arī profesionāļu palīdzību, izvēloties energoauditu kompāniju TUV Nord. Tādējādi sekmīgi veicām visus izpētes darbus un identificējām iespējamos energoefektivitātes pasākumus. Vienlaikus gribējām pārbaudīt arī savu vides pārvaldības sistēmu. Kopā ar šo kompāniju mums izkristalizējās četri darbības virzieni, taču jāsaka, ka pirmais mūsu panākums energoefektivitātes jomā sākās tieši ar LED lampu ieviešanu visā mūsu biroju ēkā Rīgā, Ropažu ielā. Ar rezultātu esam ļoti apmierināti un izmantojām iespēju piesaistīt šim pasākumam arī ES finansējumu, apzināti izvēloties šim solim tieši vietējā ražotāja Vizulo produktus. Tāda ir mūsu politika – ja var izvēlēties, priekšroku vienmēr dodam vietējam ražotājam.

Kāda ir Altum pieredze, veicot energoefektivitātes pasākumus, uzņēmumi vairāk paļaujas, ka tiks galā saviem spēkiem, vai tomēr piesaista ESKO kompāniju?

L. Vītoliņa: Ja uzņēmums ir ar kapacitāti pašam darboties energoefektivitātes izpētē un resursu piesaistes jomā, tam noteikti var piedāvāt tiešo aizdevumu un iespēju pašam realizēt energoefektivitātes pasākumus. Taču energoservisa kompāniju esamību noteikti ir vērts ņemt vērā un viņu papildinošo pieredzi, visus procesus spējot kvalificēti izdarīt no - līdz.

R. Samtiņš: Arī mūsu pieredze liecina, ka nav tāda tipiskā ESKO kompānijas klienta. Mēs apkalpojam gan kompānijas, kuru investīcijas energoefektivitātes pasākumos lēšamas vairākos miljonos eiro, gan tādas, kuru gadījumā runa ir par pārdesmit tūkstošiem. Ir uzņēmumi, kas daļu no energoefektivitātes pasākumiem jau ir realizējuši pašu spēkiem, bet nepārvalda kādas konkrētas jomas, kurās tad izpalīdzam ar savu ekspertīzi. Klasiski neviens nevar būt eksperts visās jomās. Gadās, ka uzņēmumā ir speciālisti, piemēram, siltumapgādē, bet ne elektrotīklu apkalpošanā, te tad arī nepieciešama ekspertīze no malas. Arī ESKO kompāniju vajag piesaistīt tad, kad pašiem trūkst vai nu kompetences, vai laika, jo pilnīgi saprotams, ka uzņēmuma vadībai nav laika iedziļināties konkrētu risinājumu tehniskajā izpildījumā, lai izvēlētos atbilstošo.

Kurā brīdī ir noderīgāk sākt domāt par energoefektivitāti – kad ir jāiegādājas jaunas iekārtas vai arī pie esošajām ir vērts domāt par uzlabojumiem?

L. Vītoliņa: Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan jaunu, gan lietotu iekārtu iegādes nepieciešamības gadījumā, kā arī veicot papildinājumus esošo iekārtu darbībā. Sakārtota, pilnveidota energovide var palīdzēt uzņēmumam efektīvāk sasniegt savus mērķus, piemēram, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījuma apjomus un rentabilitāti. Ietaupot energoefektivitātes pusē, iespējams, atbrīvosies resursi, kurus varēs novirzīt tiešās uzņēmējdarbības attīstībai.

R. Samtiņš: Vēl viens no mītiem, kas valda, – cilvēkiem šķiet, ka arī 2010. gads bija diezgan nesen un nekas sevišķi kopš tā laika nav mainījies. Taču patiesībā tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un energoefektivitātes ziņā ik gadu tiek panākti ievērojami uzlabojumi. Tas attiecas ne tikai uz apgaismojumu, bet arī, piemēram, saules paneļiem, motoru efektivitāti – viss uzlabojas. Tāpēc iekārtu nomaiņa ir aktuāla arī tad, ja esošās tika uzstādītas tikai pirms pieciem gadiem, jo energoefektivitāte ir tik stipri pieaugusi, ka to nomaiņa jau atkal atmaksājas.

L. Vītoliņa: Reizēm nav nepieciešams nomainīt visu ražošanas līniju, iespējams, to papildinot ar kādu komponenti, efektivitāte pieaug.

Ir dzirdēts par zaļajām obligācijām – 20 milj. eiro vērtībā. Kam tās paredzētas?

L. Vītoliņa: Piesaistītie resursi ir avots uzņēmumu, kapitālsabiedrību energoefektivitātes pasākumu finansēšanai. Pērnā gada beigās Altum piesaistīja zaļās obligācijas, lai radītu pievienoto vērtību, pakāpeniski mazinot atkarību no ES fondu naudas uz pārdomātāku resursu pārvaldību. Tiek nodrošināts ne tikai finansējums, bet arī sniedzam savu ekspertīzi un pārraugām visu laukumu kopumā. Gan finansējums tādējādi tiek papildināts ar pievienoto vērtību, gan uzņēmums var saņemt labāku risinājumu – esam ne tikai finansētājs, bet arī padomdevējs.

E. Kudurs: Nevajag arī satraukties, ka šīs naudas varētu pietrūkt. Gribētāju šīs obligācijas pirkt bija 6,5 reizes vairāk nekā pieejamo obligāciju.

Kādus veiksmīgus energoefektivitātes piemērus jūs varat minēt?

L. Vītoliņa: Energoefektivitātes pasākumi ir iespējami dažādos segmentos un atšķirīga lieluma uzņēmumos. Esmu redzējusi ļoti dažādus projektus – ar 10- 20 tūkst. eiro apjomu un krietni lielākus. Energoefektivitātes joma ir pilnveidojama jebkuram, vienalga, vai runājam par ražošanu vai par biroju, vai pakalpojumu sniedzēju. Gribētu arī piebilst, ka ir valstis, kas ievēro sava veida protekcionisma politiku, liekot lielu uzsvaru tieši uz veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem. Šie partneri tādu pašu attieksmi sagaida arī no saviem mazajiem piegādātājiem vai apakšuzņēmējiem, līdz ar to energoefektivitāte nav atraujama no kopējās uzņēmuma darbības.

R. Samtiņš: Uzņēmēji pārsvarā jau paši ir aizdomājušies par apgaismojumu un siltumapgādi savā uzņēmumā, apsverot siltuma avota maiņu. Tagad populāri ir izvērtēt elektromotorus un saprast, vai tie ir gana efektīvi. Labākos piemērus vieno uzņēmuma vadība ar vēlmi un mērķi strādāt energoefektivitātes virzībā. Darbinieki, saņemot pareizo ziņu, šim ceļam sekos. Vairāk jānotic, ka tas ir vajadzīgs un iespējams.

L. Keršule: Mēs uzstādījām saules paneļus divās bāzes stacijās, un citi operatori uzreiz sāka teikt, ka mēs arī esam tādus uzstādījuši. Tādējādi citi seko labam piemēram.

R. Samtiņš: Kad sākām tirgū piedāvāt saules paneļus, mums sekoja Latvenergo. Ļoti labi, ka tas to dara, jo mēs esam jauns uzņēmums, bet Latvenergo visi zina, līdz ar to mums tagad strādāt ir vieglāk – nav jāpārliecina vairs par pašu ideju.

E. Kudurs: Enerģijas rekuperācija ir sektors, par kuru uzņēmumos vēl nepietiekami domā. Ir 2018. gads, bet ir uzņēmumi, kas saņem savos rēķinos joprojām sadaļu – reaktīvā jauda. Tas ir vienkārši atrisināms jautājums, bet daļa uzņēmumu to joprojām nav izdarījuši. Noteikti drīz paplašināsies elektromobilitāte, domāju, maksimāli divu gadu griezumā. Šis būs vēl viens lauciņš, par ko jau tagad jāsāk domāt.

R. Samtiņš: Nereti ir haoss ar uzņēmuma elektrotīkliem, pieslēgumu un efektīvu noslodzi. Bieži var ekonomēt, vienkārši mainot paradumus. Elektrības cenas mums nav augstākās, šo mītu kultivē daļa lobētāju, lai sev izsistu labumu saistībā ar atbalsta mehānismiem. Tie uzņēmumi, kas sūdzas par elektrības izmaksām, neviens nav izdarījis maksimāli daudz, lai šīs izmaksas samazinātu. Savukārt tie, kas dara, nesūdzas, tiem elektrības cenas arī ir tuvas Vācijas līmenim. Vienmēr ir vieglāk paprasīt valstij atbalstu, bet, manuprāt, jāsāk ir ar sevi. Atbalsts ir vajadzīgs sākuma posmā jaunām tehnoloģijām, varbūt tai pašai elektromobilitātei, bet par lietām, kas jau pašas atmaksājas, nevajag žēloties un prasīt atbalstu. Jādara un var darīt tagad, nevis jāgaida kādas mistiskas dāvanas.

L. Keršule: Tiešām gribētos lielāku valsts atbalstu elektromobilitātes jomā. Mēs ļoti vēlētos savu autoparku nomainīt pret elektromobiļiem, bet šobrīd nav nekāda atbalsta.

L. Vītoliņa: Elektromobiļiem nav, tomēr konkrētās joma aktualitāte ir apzināta. Papildus vēlos atzīmēt, ka atsevišķās nozarēs ir grantu atbalsta instrumenti, kuri ir Ekonomikas ministrijas un CFLA pārraudzībā, un mēs ciešā sadarbībā ar šiem partneriem sniedzam uzņēmējiem maksimālu pievienoto vērtību efektīvai projektu realizācijai. Pašreiz ir pieejamas grantu programmas konkrētu energoefektivitātes pasākumu atbalstam.

E. Kudurs: Ir tāda lieta kā energohigiēna – paradumu maiņa nemaksā neko. Kaut vai datoru atslēgšana no elektrības, beidzot darbu. Zinu uzņēmumus, kas pie tā pieradināja darbiniekus, vienkārši vakarā novācot no galdiem portatīvos datorus un saliekot tos skapjos. Tie ir paņēmieni, kā vadīt paradumus un mainīt procesus. Tie nereti no uzņēmuma pārceļas uz mājām, un tā labās tradīcijas izplatās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka "Altum" līdz nākamā gada vidum turpinās šā gada pavasarī sāktās atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Pēc Bērziņa sniegtās informācijas, pēc "Altum" atbalsta Covid-19 krīzē vēršas dažādas nozares, tomēr tipiskākās ir pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.

Covid-19 krīzes ietekmē "Altum" portfelis ir audzis no 655 miljoniem eiro šā gada sākumā līdz 870 miljoniem eiro patlaban.

Jau vēstīts, ka komersanti arī 2021.gadā varēs pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") krīzes atbalsta instrumentiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka līdz šim "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi 650 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā

LETA, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Nav skaidrības, ko darīt ar Altum līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām

LETA, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības par iespējamo rīcību ar "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") piešķirto līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt "Altum".

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā minēts, ka šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ, taču ne viss šo līdzekļu ieguldījums "Altum" ir pamatojams. Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka nav skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.

Starpziņojumā teikts, ka līdz 2020.gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros "Altum" kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ALTUM kā attīstības finanšu institūcija jeb attīstības banka finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos. Tik tālu viss ir pareizi, tomēr nepilnīgi.

Nepilnīgi, jo stāstā pietrūkst būtiska mūsu darbības stūrakmens, proti, arī ALTUM finansē tikai dzīvotspējīgus projektus. Drosmīgām, spilgtām un daudzsološām biznesa idejām arī pie mums ir jāiziet cauri nopietnam realitātes pārbaudījumam jeb reality check. Tomēr ar maldīgo uzskatu “banka atteica, tātad ALTUM ir pienākums finansēt manu biznesu” joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā ALTUM darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi pamatlikumi un virkne citu, elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum" ("Altum") sākotnēji plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" ir pilnvarojusi "Luminor Bank" kā obligāciju piedāvājuma programmas organizatoru un izplatītāju organizēt globālo investoru zvanu, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās. Atkarībā no tirgus apstākļiem ir plānots, ka pirmā obligāciju emisija "Altum" obligāciju emisijas programmas ietvaros būs 20 miljonu eiro apmērā ar septiņu gadu dzēšanas termiņu. Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Turpinot resursu piesaisti kapitāla tirgos, gatavojamies nākamajai obligāciju emisijas programmai 75 miljonu eiro apmērā. Jaunā programma sastāvēs no vairākiem obligāciju laidieniem un tāpat kā iepriekšējās četras emisijas, nodrošinās mūsu finansējuma avotu diversifikāciju, vienlaikus sekmējot Baltijas kapitāla tirgus attīstību," paziņojumā biržai norāda "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo gadu laikā "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") izsniegto finanšu instrumentu portfelis varētu sasniegt miljardu eiro, intervijā prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Ja skatāmies uz mūsu izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, tas ir pilnīgi reāli. Tas ir vairāku gadu jautājums, bet mēs to izdarīsim," sacīja Bērziņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aizdevumu portfelis, visdrīzāk, saglabāsies esošajā apmērā, jo "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām. Institūcija strauju izaugsmi paredz izsniegto garantiju apmērā, kā arī ir sākusies ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu apguve.

"Sākām mēs ar 350-360 miljoniem eiro, un tagad mums ir vairāk nekā 600 miljonu eiro portfelis," atgādināja "Altum" vadītājs.

Viņš piebilda, ka liels pieaugums ir bijis mājokļu iegādes garantiju programmās. Papildus garantijām, kuras ir saistītas ar hipotekārajiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem, ir ieviesta garantiju programma jaunajiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investoru pieprasījums pēc Altum zaļajām obligācijām 6,5 reizes pārsniedz emitēto apjomu

Žanete Hāka, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kurai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir piešķīrusi kredītreitingu Baa1, ir emitējusi savas pirmās zaļās obligācijas, kļūstot par pirmo Centrālās un Austrumeiropas nacionālo valstu attīstības institūciju, kas izlaidusi zaļās obligācijas, informē Altum.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori par šo emisiju izrādīja būtisku interesi, un parakstītais apjoms 6,5 reizes pārsniedza emitēto apjomu.

Šā gada 10. oktobrī Altum emitēja zaļās obligācijas par kopējo summu 20 miljoni EUR ar dzēšanas termiņu 2024. gada 17. oktobrī, fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 1,3%, ienesīgumu – 1,367%. Obligāciju kopējais pieprasījums 6,5 reizes pārsniedza plānoto emisijas apjomu. Obligācijas iegādājās 24 investori: aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā (43,5%), Lietuvā (31%), Igaunijā (19%), Zviedrijā un Vācijā (6,5%). Obigācijas tiks kotētas biržā Nasdaq Riga.

Ieņēmumi no obligāciju emisijas tiks izmantoti dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Tas būtiski paplašinās Latvijā pieejamo finanšu atbalstu videi draudzīgu projektu ieviešanai un vides ilgtspējas uzlabošanai. Obligāciju finansējums būs pieejams projektiem šādās jomās: energoefektivitāte centralizētu apkures sistēmu, enerģijas atgūšanas, enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, energoefektīvās ēkas, atjaunojamo energoresursu ieguve no vēja, saules un biomasas, «zaļās» ēkas un ilgtspējīgs transports, tostarp energoservisa kompānijām (ESKO), kas darbojas uzņēmumu apkalpošanas sektorā šajās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gravitācijas likumi un elastība biznesa finansēšanā

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares, kuras kādu iemeslu dēļ nefinansē privātais sektors vai dara to nepietiekamā apjomā.

Tas gan nenozīmē, ka finansējam jebko, kas tiek prezentēts kā biznesa iniciatīva. Arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Atšķirība ir tāda, ka Altum, pateicoties savai īpašajai misijai, saglabājot tikpat lielu atbildību pret finansējumu kā jebkurš cits finanšu tirgus dalībnieks, var atļauties elastīgāku pieeju daļā no šiem kritērijiem. Tā arī ir galvenā atšķirība starp Altum un komercbanku.

Taču nodokļu parādi, neskaidra finanšu izcelsme un maksājumu kavējumi ir negrozāmas sarkanās līnijas. Ja šeit ir problēmas, sadarbība ar Altum nesanāks. Ir vēl vairāki kritēriji, kuriem mūsu klientiem ir jāatbilst. Tāpat kā jebkurš kreditētājs, viena no pirmajām lietām, ko pārbaudīsim, ir biznesa pamatotība. Proti, gaidāmie ienākumi būs lielāki par izdevumiem un projekta īstenošana uzņēmējiem ļaus gūt peļņu. Te ir ļoti plašs izvērtēšanas lauks, sākot ar uzņēmuma komandu un tās prasmēm, ienākumu un izdevumu pamatotību, pieprasījumu, konkurenci, izplatīšanas kanāliem, nepieciešamo aprīkojumu, iespējamajiem riskiem, līdz pat tam, vai nav piemirsts zelta likums, ka sākotnēji rodas izmaksas, bet ieņēmumi – tikai pēc kāda laika, īpaši uzņēmējdarbības sākuma posmā. Banku nozarē aizdevuma piešķiršanu pieņemts skatīt kontekstā ar vēsturiskajiem darbības apjomiem, saistībām jeb kredītvēsturi. Altum loma ir veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, palīdzēt klientiem attīstīties un izaugt, kļūt par banku klientiem. Šī ir viena no galvenajām jomām, kur mūsu loma ir būt elastīgākiem, – varam vairāk veltīt laiku sarunām ar klientu, uzņemties papildu riskus, strādāt ar uzņēmējiem bez kredītvēstures, varam piedāvāt garākus aizdevumu atmaksas termiņus. Protams, arī šeit ir vieta samērīgumam – lai arī cik ļoti jaunais uzņēmējs tic, ka saņems miljona aizdevumu un otrajā darbības gadā būs ar vairāku miljonu apgrozījumu, tas, visdrīzāk, nav ticams scenārijs. Kopumā uzņēmēji ir kļuvuši zinošāki, tomēr joprojām redzam arī vieglprātību, pārlieku lielu pašpārliecinātību vārdos, bet paviršību aprēķinos un idejas pamatošanā. Bieži Altum loma ir tieši pārliecināt klientu, ka nepieciešams investēt mazākā apjomā vai pie idejas vēl nepieciešams pastrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss uz vakanto "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes locekļa riska kapitāla pārvaldībā amatu, liecina institūcijas publiskotā informācija.

"Altum" valdes locekļa amata kandidātiem nepieciešama akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, uzņēmējdarbībā, vadības zinātnēs, finansēs vai tiesību zinātnēs, vismaz triju gadu pieredze, kas iegūta pēdējos 10 gados, vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus, pieredze darbā ar riska kapitāla instrumentiem, valsts valodas un angļu valodas prasmes C1 līmenī, kā arī vēlama pieredze riska kapitāla fondu jomā.

Tāpat amata pretendentiem nepieciešama izpratne par valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu izstrādi un ieviešanu, izpratne par valsts pārvaldes darbības principiem un valsts deleģēto uzdevumu īstenošanu, izpratne par valsts kapitālsabiedrību darbību, izpratne par "Altum" darbības jomu un regulācijas vidi, kā arī izpratne par korporatīvās pārvaldības jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunas iekārtas par ietaupītās elektrības cenu

Jānis Goldbergs, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum izsludinājusi otro kārtu atklātai atlasei kredītiestādēm mazo un vidējo uzņēmumu portfeļgarantiju ieviešanai.

Portfeļgarantijas ir jauns finanšu instruments, kas ļauj uzņēmējiem finansējumu bankā saņemt ar samazinātu procentu likmi. Pirmās kārtas ietvaros līdz šim ir izsniegti 183 aizdevumi ar portfeļgarantiju 10,8 miljonu eiro apmērā. Atlases procesā Altum izraudzīsies trīs bankas vai līzinga kompānijas, kuras uzņēmumiem varēs piešķirt aizdevumu ar valsts garantiju bez tiešas Altum iesaistes.

Atlase tiek organizēta ar izsoles elementu – kredītiestādēm piesakoties atlasē ir jānorāda, par cik tās samazinās sniegtā finanšu pakalpojuma procentu likmi. Kopš 2018.gada vasaras pirmās kārtas ietvaros Swedbank, UniCredit Leasing un Luminor Bank ir izsniegušas 183 aizdevumus ar portfeļgarantiju 10,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš krīzes sākuma Altum programmu kopējais efekts uz tautsaimniecību ir jau vairāk nekā 800 miljoni eiro. Vienu daļu no tā veido Covid-19 laikā ieviestie instrumenti, bet ļoti lielu daļu – miera laika programmas, kuras mums ļoti labi strādā arī šobrīd.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kad runā ar politiķiem par to, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ daudzi uzņēmēji šobrīd nevar pilnvērtīgi strādāt, viens no biežākajiem ieteikumiem ir vērsties Altum. Kam un kā Altum šobrīd var palīdzēt?

Varu piekrist, ka Altum piedāvātās iespējas ir pietiekami plašas. Ļoti daudz ir darīts tieši Covid-19 laikā. Ja sākotnēji mums bija aptuveni 25 aktīvās programmas, tad šobrīd tādu ir jau 35. Kas ir tie jauninājumi, kas nāca tieši pandēmijas ietekmē? Pirmkārt, tika ieviesta jauna garantiju programma. Liela daļa uzņēmēju zina, ka Altum izsniedz garantijas, bet iepriekš šīs garantijas bija mērķētas uz jauniem projektiem. Taču krīzē ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuriem ir saistības bankās un kuriem Covid-19 pandēmijas dēļ varētu būt zināmas likviditātes problēmas. Ar to rēķinoties, mēs izstrādājām tādu garantiju mehānismu, kas dod iespēju palīdzēt uzņēmumiem ar jau esošām saistībām un piešķirt garantiju apjomā līdz pieciem miljoniem eiro, garantējot līdz 50% no šo saistību apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jelgavā uzsāk pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovāciju

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā uzsākta pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija, kurā tiks ieguldīti aptuveni 345 000 eiro, no kuriem 172 tūkstoši eiro ir Altum grants. Ēkas rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt aptuveni 2018. gada vidū, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Vīgriežu ielā 30, Jelgavā, kurā ir 39 dzīvokļi jeb mājsaimniecības, atjaunošana notiks, izmantojot dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas (DME) valsts atbalsta programmu, ko īsteno attīstības finanšu institūcija ALTUM ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Kopumā mājas renovācijā tiks ieguldīti aptuveni 345 tūkstoši eiro, no kuriem 172 tūkstoši eiro ir ALTUM grants. Otra puse finansējuma tiks piesaistīta no bankas Swedbank.

Mājas atjaunošanas projekta gaitā siltinās sienas, ēkas pēdējā stāva pārsegumu un pagraba pārsegumu. Plānots nomainīt logus, ārdurvis, iekšējās inženierkomunikācijas, apkures sistēmu, daļēji arī jumta segumu. Renovācijas procesā namam uzlabos ventilācijas sistēmu, kā arī izremontēs kāpņu telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bizness kā parasti jeb ārpus Covid-19 arī norit dzīve

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vīruss un vēl vairāk tā radītās sekas pasaules valstu ekonomikās nepavisam vēl nav beigušās. Latvijas banka ir samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%, un tā pagaidām ir viena no optimistiskākajām prognozēm, ja salīdzina ar banku un starptautisku institūciju lēsto.

Saistībā ar ekonomikas atgūšanās scenārijiem pasaulē arvien biežāk tiek pieminēts burts K, kur agrāk lielākoties tika apspriesta V veida notikumu gaita. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme var būt visai neviendabīga. Jau šobrīd noskaņojuma indeksu uzlabošanās pasaulē bremzējas, dažāda veida ierobežojumi tiek pastiprināti. Tas viss atgādina neatslābt, un joprojām viena no prioritātēm ir instrumenti, kas veicina ekonomikas atveseļošanos.

Vienlaikus papildu izpratnei par to, kas notiek ekonomikā, ir interesanti paskatīties arī no citas perspektīvas. Proti, vai un kā ir mainījusies aina salīdzinājumā ar pērno gadu "bizness kā parasti" rādītājos. Viens no šādiem "bizness kā parasti" indikatoriem, kas savā ziņā atspoguļo uzņēmumu aktivitāti un ilgtermiņa izaugsmes plānus, ir finanšu instrumentu apmērs, ko Altum uzņēmējiem piešķīrusi ikdienas vai, kā mēdzam teikt - miera laika finanšu instrumentos. Tas ir finansējums biznesa uzsākšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, lauksaimnieku vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija "Altum" izsludinājusi atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar "Altum" garantiju.

Banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs "Altum", un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

"Altum" portfeļgarantiju piešķiršanai varēs pieteikties jebkura kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijā un vēlas izsniegt kredītus studentiem. Ņemot vērā, ka kredītiestādēm ir nepieciešams atšķirīgs laiks, lai sagatavotu nepieciešamo infrastruktūru un procesus, pieteikumu iesniegšanai netiks noteikts ierobežots termiņš.

"Altum" valdes locekle Inese Zīle uzsver, ka pieteikties aicināta ikviena banka, kas plāno izsniegt studiju un studējošo kredītus, turklāt pievienoties būs iespējams bez laika ierobežojuma. "Jau šobrīd uzņēmumu kreditēšanā bankas ļoti aktīvi izmanto "Altum" portfeļgarantijas, nodrošinot klientiem ļoti ātru un ērtu pakalpojuma saņemšanu. Esam gatavi šo pozitīvo pieredzi sekmīgi izmantot arī studiju kreditēšanas procesā," viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum sadarbībā ar Rīgas domi un Rīgas namu pārvaldnieku rīko vēl nebijušu eksperimentu, kurā izaicinās garākās mājas ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā iedzīvotājus pieteikties daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) programmai, lai nosiltinātu māju un sāktu taupīt.

Altum ir aprēķinājis, ka garākā māja Rīgā, kas atrodas Ozolciema ielā 18 un ir teju 500 m gara, tautā saukta par Lielo Ķīnas mūri Ziepniekkalnā, ietaupītu 55% no kopējā mājas siltumenerģijas patēriņa jeb vidēji 200 EUR/gadā 60 m2 izmēra dzīvoklim.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Ozolciema ielas 18 nama, tāpat kā vairums pirms vairākiem gadu desmitiem celto daudzstāvu dzīvojamo namu, tehniskais stāvoklis un inženiersistēmas laika gaitā ir novecojušas. Tas nozīmē, ka katru dienu māja zaudē naudu kopā ar siltumu. Taču to var mainīt, veicot māju atjaunošanu un siltināšanu. Ar šo nebijušo eksperimentu vēlamies parādīt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namos, ka, ja Latvijā garākā jeb 11 kāpņu telpu, vairāk nekā 350 dzīvokļu un vairāk nekā 1000 iedzīvotāju māja var vienoties par tās atjaunošanu, tad to var izdarīt ikviens,» saka Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts finansiāli atbalstīs arī privātmāju siltināšanu, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā jaunā atbalsta programma mājsaimniecībām.

Programma paredzēs portfeļgarantiju nodrošināšanu komercbanku aizdevumiem privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Plānots, ka portfeļgarantijas būs pieejamas šā gada otrajā pusē.

Privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas programmu paredzēts finansēt no valsts energoefektivitātes fonda 355 500 eiro apmērā un divu miljonu eiro apmērā no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" nenoslogotā rezerves kapitāla.

Iecerēts, ka programmā ik gadu tiks sniegti vidēji 250 aizdevumi energoefektivitātes pasākumu īstenošanai privātmāju sektorā.

Lai novērstu nepilnības finansējuma pieejamībā un nodrošinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu privātmāju sektorā, EM sadarbībā ar "Altum" un Finanšu nozaru asociāciju ir izstrādājusi atbalsta programmu šim ēku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum no šī gada piedāvā jaunu iespēju – grantu energoaudita veikšanai, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Pirmais granta saņēmējs ir SIA «Talsu Bio-Enerģija», kas attīstības projekta ietvaros veiks energoauditu.

Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā Altum grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru