2003.gada apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros plānoto saimniecisko darbību veikšanu, VAS «Latvijas valsts meži» (LVM) noteikusi tos uzņēmumus, kas uzvarējuši konkursā par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādēm, un ar saimnieciski visizdevīgāko finansu piedāvājumu iesniedzējiem noslēgusi līgumus. Apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes konkursu uzvarētājiem tiks veiktas 2003.gada laikā no Ziemeļkurzemes, Zemgales, Austrumvidzemes, Rietumvidzemes un Vidusdaugavas mežsaimniecībām ar kopējo apjomu 301 000 m3, norādīts LVM biroja vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā. Līgumi par skujkoku un lapu koku zāģbaļķu, papīrmalkas, stabu un finierkluču - piegādēm noslēgti ar 40 nozares uzņēmumiem, kuru pamatdarbības veids ir apaļo kokmateriālu sortimentu mehāniskā un ķīmiskā pārstrāde un kuru rīcībā ir atbilstošas tehnoloģiskās iekārtas Latvijas Republikas teritorijā (prasība neattiecas uz papīrmalkas pircējiem). Līgumi par zāģbaļķu un finierkluču piegādēm noslēgti ar šādiem uzņēmumiem – SIA «4 Plus» par apses zāģbaļķu piegādi 900 m3 apjomā, SIA «Cord» par apses, priedes un egles zāģbaļķu piegādi 7 500 m3 apjomā, SIA «Holders grupa» par apses zāģbaļķu piegādi 500 m3 apjomā, SIA «Ošukalns» par apses un melnalkšņa zāģbaļķu piegādi 1 350 m3 apjomā, z/s «Penči» par apses, melnalkšņa, egles un priedes zāģbaļķu piegādi 690 m3 apjomā, SIA «Tehnika» par apses un melnalkšņa zāģbaļķu piegādi 400 m3 apjomā, a/s «Tukuma MRS» par melnalkšņa zāģbaļķu un bērza finierkluču piegādi 2 350 m3 apjomā, SIA «Vaidens» par apses zāģbaļķu piegādi 600 m3 apjomā, SIA «Laiko» par bērza finierkluču piegādi 1 850 m3 apjomā, un SIA «Latvijas Finieris» par bērza finierkluču piegādi 6 980 m3 apjomā. Tāpat līgumi par skujkoku zāģbaļķu piegādēm slēgti arī ar šādiem uzņēmumiem – SIA «Amatnieks» par priedes zāģbaļķu piegādi 340 m3 apjomā, SIA «BSW Latvia» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 39 030 m3 apjomā, SIA «CED» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 3 720 m3 apjomā, SIA «Frip» par priedes zāģbaļķu piegādi 3 470 m3 apjomā, SIA «Inmāra» par priedes zāģbaļķu piegādi 1 120 m3 apjomā, SIA «Jaunbaltiņi» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 320 m3 apjomā, SIA «Kurekss» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 24 620 m3 apjomā, SIA «LDM koks» par priedes zāģbaļķu piegādi 3 250 m3 apjomā, SIA «Merex» par egles zāģbaļķu piegādi 1 580 m3 apjomā, SIA «Nelss» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 39 420 m3 apjomā, SIA «Piebalgas» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 3 540 m3 apjomā, SIA «Pīlādži – 2» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 810 m3 apjomā, SIA «Priežavoti» par egles zāģbaļķu piegādi 490 m3 apjomā, SIA «Riika Wood» par priedes zāģbaļķu piegādi 420 m3 apjomā, SIA «Senten-Auto» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 1 980 m3 apjomā, SIA «Smiltene-Impex» par egles zāģbaļķu piegādi 11 300 m3 apjomā, SIA «Swedwood» par priedes zāģbaļķu piegādi 2 890 m3 apjomā, i/u «Toto» par egles un priedes zāģbaļķu piegādi 2 010 m3 apjomā, SIA «Ugāles zāģētava» par priedes zāģbaļķu piegādi 1 840 m3 apjomā un SIA «Vika Wood» par priedes zāģbaļķu piegādi 25 200 m3 apjomā. Apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros LVM par papīrmalkas piegādēm noslēgusi līgumus ar šādiem nozares uzņēmumiem – SIA «Baltfor» par bērza un priedes papīrmalkas piegādi 2 650 m3 apjomā, SIA «Domše Latvia» par egles papīrmalkas piegādi 2 000 m3 apjomā, SIA «Laskana» par egles papīrmalkas piegādi 800 m3 apjomā, SIA «Latsin» par bērza papīrmalkas piegādi 2 900 m3 apjomā, SIA «Rottneros» par apses un priedes papīrmalkas piegādi 30 800 m3 apjomā, SIA «Silva» par bērza un priedes papīrmalkas piegādi 19 800 m3 apjomā, SIA «Stora Enso Mežs» par bērza un egles papīrmalkas piegādi 5 750 m3 apjomā un SIA «Wertholz» par egles papīrmalkas piegādi 7 500 m3 apjomā. Tāpat LVM par konkursa uzvarētājiem stabu koksnes piegādēm atzinusi SIA «Irbe-1» un a/s «Jauda-koks» ar kuriem noslēgti stabu koksnes piegādes līgumi attiecīgi 700 m3 un 800 m3 apjomā, norādīts LVM biroja vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā.

Aizvadītajā nedēļā iepirkuma cenas lielākajai daļai koksnes sortimentu iepirkuma cenas samazinājās. Ar mīnusa zīmi bija rakstāmas populārāko sortimentu - egles, priedes baļķu iepirkuma cenas, cenas pieauga sīkbaļķiem un taras klučiem.

Iepirkuma cenas kritums egles baļķiem bija neliels - cena samazinājās par 66 santīmiem, līdz 22.22 Ls/kub.m. Daudzi uzpircēji, acīmredzot pieaugošā piedāvājuma dēļ samazināja sortimenta iepirkuma par apmēram 1 - 2 Ls/kub.m, kas atspoguļojās arī iepirkuma vidējā cenā. Kritās arī priedes baļķu iepirkuma cenas - A klases priedes baļķu iepirkuma cena samazinājās par 93 santīmiem, līdz 36.02 Ls/kub.m, bet zemākas kvalitātes priedes baļķu iepirkuma cena palika aptuveni iepriekšējā - pieauga par 2 santīmiem, līdz 21.17 Ls/kub.m.

Arvien lielāku popularitāti gūst mazāku dimensiju kokmateriāli - baļķi, sīkbaļķi. Pieprasījums pēc šiem kokmateriāliem ir palielinājies, augušas ir arī iepirkuma cenas, piemēram gada sākumā skujkoku sīkbaļķu iepirkuma cena svārstījās ap 15.50 Ls/kub.m, patlaban svārstās ap 16.20 Ls/kub.m. Pieaudzis ir arī uzpircēju skaits, kas iepērk šos sortimentus, kas, domājams, ietekmēja arī iepirkuma cenas. Apses sīkbaļķus iepirka vidēji par 11.50 Ls/kub.m, skujkoka - par 16.44 Ls/kub.m, egles sīkbaļķus - par 18.90 Ls/kub.m, priedes un lapkoka - par attiecīgi 16.59 Ls/kub.m un 8.00 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā egles baļķu iepirkuma vidējā cena Latvijā piedzīvoja nelielu kritumu, samazinoties vidēji par 12 santīmiem, līdz 22.83 Ls/kub.m. Domājams, iepirkuma cenas samazinājuma iemesli bija vairāki - uzpircēju aktivitātes palielināšanās, atsevišķi uzpircēji samazināja iepirkuma cenas, pieauga uzpircēju interese par zemas kvalitātes sortimentu.

Lai gan iepirkuma cena samazinājās, tomēr kritums nebija tik liels kā varēja domāt. Jāatzīmē, ka reģistrētajam egles baļķu uzpircēju skaitam patlaban ir tendence stabilizēties - pagājušās nedēļas laikā Latvijā šo sortimentu pieprasīja 54 dažādi uzpircēji. Stabilais uzpircēju loks, kas patlaban ir izveidojies, cenām, domājams, neļauj būtiski samazināties un tās saglabājas augstas. Šādā situācijā daudz kas ir atkarīgs no uzpircēju aktivitātes - ja tā būtiski nemainās, cenas var prognozēt stabilas. Strauja intereses krituma gadījumā sortimenta iepirkuma cena būs atkarīga no tā, kurš pametīs tirgu, bet intereses pieauguma gadījumā cenas, visticamākais, turpinās samazināties, noslīdot līdz 22.40 - 22.70 Ls/kub.m. Šajā intervālā egles baļķu iepirkuma vidējā cena, domājams, saglabāsies līdz pat Ziemassvētkiem.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Aizvadītajā nedēļā egles baļķu iepirkuma vidējā cena, pieaugot par 48 santīmiem sasniedza jaunu visu laiku augstāko atzīmi, 23.26 Ls/kub.m.

Cenas kāpumu sekmēja daudzi faktori. Pirmārt, atsevišķi uzpircēji, acīmredzot piedāvājuma trūkuma dēļ, palielināja iepirkuma cenu un pārskatīja pieprasīto sortimentu, otrkārt, pieauga arī pašu uzpircēju aktivitāte - pagājušajā nedēļā vien uzpircēji pieprasīja 3500 dažāda veida, diametra, garuma sortimentus.

Jāatzīmē, ka lielo dimensiju (diametrs 25 cm un lielāks, garums virs 5.5 m) egles baļķus uzpircēji pieprasa samērā maz, domājams, augsto cenu dēļ. Jāatzīmē, ka šī sortimenta iepirkuma cena turas 27 - 31 Ls/kub.m intervālā. Daudz populārāki ir zāģbaļķi, kuru diametrs ir no 16 līdz 25 cm un garums - no 4 līdz 5.5 m. Šo sortimentu uzpircēji pieprasa visvairāk un tā iepirkuma cenas turas ap 23 - 24 Ls/kub.m. Tieši šī sortimenta iepirkuma cena pagājušās nedēļas laikā palielinājās visstraujāk, sasniedzot 24.60 Ls/kub.m.

Aizvadītajā nedēļā iepirkuma cenas pieauga lielākajai daļai pieprasīto sortimentu. Cenas īpaši nemainījās retās koksnes (ozola, oša) sortimentiem, savukārt atsevišķiem lapkoku un nešķirota skujkoka sortimentiem.

Jāatzīmē, ka pagājušās nedēļas laikā bija vērojams ļoti straujš uzpircējfirmu aktivitātes kāpums - reģistrētais uzpircēju skaits sasniedza 81 (+20 pret iepriekšējo nedēļu). Straujais aktivitātes kāpums atstāja ietekmi arī uz iepirkuma vidējām cenām.

Aizvadītajā nedēļā turpinājās bērza finierkluču uzpircēju aktivitātes kāpums. Tirgū pēc ilgāka laikposma atkal parādījās augsti kvalitatīva A klases sortimenta uzpircēji, kas par kubikmetru kokmateriāla piedāvāja līdz pat 92.50 Ls/kub.m.

Rezultātā pēc vasaras sastinguma A klases bērza finierkluču iepirkuma vidējā cena pieauga par 14.29 Ls, sasniedzot 41.08 Ls/kub.m - tāda, kāda tā bija gada sākumā. Zemākas kvalitātes bērza finierkluču iepirkuma cena, līdz ar aktivtātes pieaugumu, palēcās par 1.59 Ls, sasniedzot 19.81 Ls/kub.m.

Pasaules finanšu krīzes un tās radīto seku dēļ 2009. gadā skujkoku zāģbaļķu sortimentus valsts mežu apsaimniekotājs pārdos par 2005. gada cenām, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Cenas LVM varēja iegūt augstākas, ja vien trīsgadīgo līgumu pretendentiem — pircējiem nebūtu uzstādījuši, kā prasību līdzdalībai izsolē — obligātu automātisko baļķu uzmērīšanas līnijas esamību, tādējādi būtiski samazinot pretendentu skaitu," uzser kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls. Viņam šķitis dīvaini, ka LVM apaļkoksnes piegādēs cenu krituma un pretendentu sarukuma apstākļos vēl vairāk sašaurināja potenciālo pircēju loku.

Vairāk lasiet 13. janvāra Dienas biznesā.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Aizvadītajā nedēļā kokmateriālu iepirkuma cenas Latvijā visumā bija stabilas. Uzpircēju interese turpina saglabāties augsta, kas arī neļauj iepirkuma cenām būtiski svārstīties.

Kā jau Db prognozēja egles baļķu iepirkuma cenas, līdz ar uzpircēju aktivitātes kāpumu, lēnām samazinājās, nokrītoties par 4 santīmiem, līdz 22.79 Ls/kub.m. Domājams, ka arī turpmāko nedēļu laikā cena nedaudz samazināsies, saagaidāms, ka egles baļķu iepirkuma cena svārstīsies 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Līdzīga situācija ir vērojama arī egles sīkbaļķu tirgū, kur iepirkuma vidējās cenas patlaban svārstās ap 20 Ls/kub.m. Lai gan iepirkuma vidējā cena sektorā zemās uzpircēju aktivitātes dēļ saglabājās svārstīga, gada otrajā pusē cenas pieaugošā pieprasījuma dēļ stabilizējas, iezīmējot pieauguma tendenci. Jāatzīmē, ka arī šī sortimenta iepirkuma cenas, šķiet, ir sasniegušas savu maksimumu un turpinās svārstīties 18 - 20 Ls/kub.m intervālā.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Db.lv apsekoja vairākas Ziemassvētku eglīšu tirdzniecības vietas, lai salīdzinātu eglīšu cenu. 2 metru eglīti vislētāk var iegādāties Centrāltirgū, kur to, nedaudz pakaulējoties, var nopirkt par 10 latiem.

Visdārgākās egles tiek tirgotas pašā centrā Kaļķu ielā pie restorāna McDonalds. Tur tiek tirgotas eglītes no Dānijas. Tur divus metrus gara eglīte maksā 25 latus, bet, ja ir vēlme kaulēties, var sarunāt arī pa 20 latiem. Tiesa Dānijas egles ļoti atšķiras no Latvijas eglēm. Pircēji ejot garām nereti domā, ka tās ir mākslīgās egles.

Turpat netālu Līvu laukumā tiek tirgotas vietējās Latvijas eglītes. Pats pārdevējs gan uz vietas nebija, bet pārdevēja no blakus esošās tirgus būdiņas zināja teikt, ka pirms nedēļas tur 2 metrus garu eglīti varēja nopirkt robežās no 10 līdz 15 latiem. Sazinoties ar pašu Līvu laukuma eglīšu tirgotāju, Db.lv uzzināja, ka tagad eglītes tur maksā jau līdz 20 latiem.

Aizvadītajā nedēļā egles zāģbaļķu iepirkuma vidējā cena Latvijā sasniedza 22.95 Ls/kub.m, līdz ar to uzstādot jaunu visu laiku rekordu. Zīmīgi šķiet tas, ka šogad cenas rekords tiek labots jau otro reizi - septembra sākumā egles baļķu iepirkuma vidējā cena sasniedza 22.88 Ls/kub.m.

Viens no iemesliem, kāpēc palielinājās iepirkuma vidējā cena, domājams, ir pieprasījuma pieaugums pēc kvalitatīvas lielo dimensiju koksnes, par kuru uzpircēji piedāvāja pat 41 Ls/kub.m. Joprojām pieprasīta ir arī t.s. stabu koksne - taisni un gari skujkoku baļķi, cena šim sortimentam arī ir virs vidējās. Jāatzīmē, ka atsevišķi uzpircēji palielināja iepirkuma cenas dažiem sortimentiem. Kā papildu faktoru cenu kāpumam var minēt arī uzpircēju aktivitātes samazinājumu šajā segmentā.

Db (16.10.2002.) jau rakstīja, ka īslaicīgs egles baļķu iepirkuma cenas kāpums virs 22.90 Ls/kub.m ir iespējams, taču cenas nostiprināšanās virs šīs atzīmes šķiet maz ticama. Patlaban ir grūti prognozēt iepirkuma cenas tālāku virzību, domājams, ka tā varētu nedaudz kristies, taču līdz gada beigām saglabāties 22.40 - 22.70 Ls/kub.m intervālā.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā SIA Vika Wood nodevis ekspluatācijā 3 milj. eiro vērto jaunas baļķu šķirošanas līniju.

"Ar jaunās baļķu šķirošanas līnijas iedarbināšanu spēsim apstrādāt lielākus zāģbaļku apjomus, jo mežizstrāde ir pakārtota klimatiskajiem apstākļiem un tai ir izteikts sezonāls raksturs," skaidro SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers. Viņš savu teikto pamato ar to, ka jaunās līnijas baļķu šķirošanas ātrums ir 160 m minūtē, kamēr līdz šim tas bija tikai 55 metri minūtē.

"Tas nozīmē, ka baļķu šķirošanu varēsim veikt vismaz 2.5 reizes ātrāk, kā arī tos sašķirot ar augstu precizitāti, jo jaunās līnijas garums ir 300 m, pašlaik uz pusi mazāka — tikai 150 m," stāsta A. Krecers. Viņaprāt. šādas līnijas izveide ir solis pretī Latvijas mežu un koksnes īpašniekiem, lai tiem nebūtu jāgaida rindā uz baļķu uzmērīšanu kokzāģētavā, turklāt mežā sagatavotie baļķi jāglabā krautuvēs mežos vai pie mežu ceļiem, kur tos var izvest tikai noteiktos gadalaikos. «Ilgstoši glabājoties mežu krautuvēs, bez speciālas apstrādes skujkoku, it īpaši priedes zāģbaļķi zaudē savas īpašības un kvalitāti un līdz ar to pazeminās to realizācijas iespējas un cenas,» norāda A. Krecers. Viņš atzīst, ka vienmērīga balķu plūsma no meža cirsmām uz kokrūpniecības uzņēmumiem būtu iespējama tikai tad, kad līdz šiem mežiem ceļi būtu klāti ar asfaltu.

Lai arī šobrīd, importējot priedes apaļkoku, no Krievijas tiek prasīts fitosanitārais sertifikāts, tomēr 1. marts, ar kuru tādu pašu sertifikātu plānots pierasīt arī importējot egles apaļkoksni, ne vienam vien Latvijas kokrūpniekam liek būt piesardzīgam prognozēs. Arī SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis ir piesardzīgs, jo runas par to, ka Krievija nevarot šādu sertifikātu izsniegt egles apaļkokiem, ja to līdz šim var izdarīt priedei, viņam liekas ar zemtekstu. «Tā nav Krievijas attieksme pret Latviju, bet gan vairāk kā ES un Krievijas savstarpējās tirgošanās — maiņas monēta,» atzīst N. Perlovskis. Viņaprāt, tuvākajā laikā būs skaidrs, vai pēc 1. marta egles baļķu straume no Krievijas apsīks vai arī tomēr tiks rasts kompromiss starp ES un Krieviju. «Ja tomēr netiks panākta nekāda vienošanās, tad vienīgā iespēja būs investēt baļķu mizotājos Krievijā, un uz Latviju tiks sūtīti jau nomizoti egles baļķi, taču tā rezultātā pieaugs to importa cena un faktiski tie cenā pielīdzināsies Latvijā iegūstamajiem baļķiem,» prognozē N. Perlovskis.

Aizvadītajā nedēļā kritumu turpināja bērza finierkluču iepirkuma cenas. Gan A klases, gan arī zemākas kvalitātes finierkluču iepirkuma cenas samazinājās vidēji par attiecīgi 2.80 Ls, līdz 50.45 Ls/kub.m un par 84 santīmiem, līdz 22.42 Ls/kub.m.

Kopumā ņemot, uzpircēju interese par šo sortimentu īpaši nemainījās, tomēr cenu samazinājums, domājams, jāsaista gan ar pircēju vēlmi mazāk iepirkt A klases finierklučus, gar arī ar to, ka, iespējams, patlaban iepriekš noslēgtie piegāžu līgumi tiek pildīti pietiekoši un nav lielas nepieciešamības pēc papildu kokmateriālu resursiem. Nedaudz savādāka situācija ir vērojama mēneša beigās, kad iepirkuma cenas nedaudz pieaug, jo, beidzoties piegāžu līgumiem, reizumis ir nepieciešams iepirkt papildu resursus, lai izpildītu saistības.

Turpretī bērza baļķu iepirkuma cenas pagājušās nedēļas laikā palielinājās par 2.12 Ls, līdz 20.79 Ls/kub.m. Iepirkuma cenu kāpumu sekmēja uzpircēju intereses kritums šajā segmentā.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.

Gatavojoties Ziemassvētku eglīšu iegādei, šogad pircēji vairāk interesējoties par balteglēm, savukārt podiņu egles vairs neesot tik ļoti pieprasītas kā iepriekš, atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs un stādu audzētavas Dimzas līdzīpašnieks Andrejs Vītoliņš.

«Pasūtījumu apjoms pakāpeniski, bet lēnām aug. Par precīzākiem apjomiem pāragri runāt, bet skaidrs, ka šogad īpaša interese ir par balteglēm. Savukārt pēc eglītēm podiņos pieprasījums ir stabili zemā līmenī. Manā audzētavā pēc tām ir nedaudz vairāk pasūtījumu nekā pagājušajā gadā, tas gan nav rādītājs, bet kopumā podiņegles vairs nav tik populāras,» atzina A. Vītoliņš.

«Turklāt, ja baltegle ir veidota, tai konkurentu nav - smaržīga, mīkstām skujām, koša un nebirst. Tādēļ pēdējo divu gadu laikā vairāki lielie stādaudzētāji ir sākuši Ziemassvētku egļu jeb dažādu šķirņu baltegļu audzēšanu, vienlaikus testējot vēl dažādas šķirnes, jo gandrīz nekas no tā, kas populārs Eiropā, pie mums īsti labi neaug,» sacīja A. Vītoliņš.

Apturēta eglīšu audzētājas un tirgotājas SIA «Annels egles» saimnieciskā darbība, liecina «Firmas.lv» informācija.

Saimnieciskā darbība apturēta vakar, 8.novembrī. Lēmumu par to pieņēmis Valsts ieņēmumu dienests.

Kā liecina «Firmas.lv» dati, uzņēmumam «Annels egles» ir izveidojies nodokļu parāds, kas 7.oktobrīi bija 86 680 eiro.

Ar uzņēmuma pārstāvjiem patlaban nav izdevies sazināties. Tāpat patlaban nedarbojas «Annels egles» mājaslapa internetā.

«Annels egles» apgrozījums pērn bija 3173 eiro, kas ir ievērojami mazāk, salīdzinot ar 2015.gadu, kad apgrozījums bija 31 243 eiro. Pērn ciesti zaudējumi 7091 eiro apmērā iepretim 379 eiro peļņai 2015.gadā.

SIA «Annels egles» dibināta 2009.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 5834 eiro. «Annels egles» vienīgais īpašnieks ir Valdis Jansons.

Lai samazinātu egles astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, Valsts meža dienests (VMD) ierosinājis izsludināt ārkārtas situāciju Tukuma, Talsu, Kuldīgas, kā arī vairākos Saldus un Ventspils rajona pagastos. Ko lems attiecīgo pašvaldību ārkārtējo situāciju komisijas, ir to ziņā, skaidro VMD Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa norāda, ka pēc 2005.gada janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams vēja darbības rezultātā bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms — ap 390 000 m3 (šā gada martā), un pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Visvairāk nesakopto egļu vējgāžu ir Tukuma rajonā — 65 000 m3, Talsu rajonā – 55 000 m3 un Kuldīgas rajonā – 45 000 m3. Daļa šīs vētras bojātās koksnes atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās, rūpējoties par dabas daudzveidību, vēja izgāztās egles nedrīkstēja aizvākt un tur ir bijusi jauka attīstības vieta egles astoņzobu mizgrauzim. Daļa mizgraužu joprojām atrodami zem koku mizas, lai gan lielākā daļa to jau ir pametuši attīstības vietas un ziemo zemsegā. Pavasarī vaboles izlidos un meklēs jaunas mājvietas nedaudz izšūpotās vai arī pilnīgi veselās eglēs, skaidro A. Jansone. Viņa atzīst, ka tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši ha vērtīgo augošo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai. «Ja šī vasara būs karsta un Latvijā īstenosies ļaunākais variants no mežu aizsardzības viedokļa, tad katrs m3 pērn neizvāktās un mizgraužu inficētās egles koksnes šogad iznīcinās 7 –12 kokus,» secina A. Jansone. Viņa gan nevēlas spekulēt ar iespējamā posta apmēriem ne m3, ne arī latu izteiksmē, tomēr, pieņemot visļaunāko scenāriju, ka mizgrauzis var nopostīt ap 1.4 milj. m3 koksnes, tikai pirmajā gadā vien, zaudējumi naudas izteiksmē atkarībā no cietušo audžu vecuma un kvalitātes, var tikt lēsti desmitos miljonu latu.

Gara, īsa, kupla vai slaida – katram ir sava ideālā Ziemassvētku eglīte, tomēr pašlaik modē vairāk esot slaidāki kociņi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Annels egles ģenerāldirektors Dainis Rācenis novērojis, ka slaidās egles savu uzvaras gājienu sākušas pēdējos četros gados, bet pirms tam pircēji priekšroku devuši kuplākām eglēm. Arī egles podos popularitāti jau desmit gadus nezaudējot. D. Rācenis gan iesaka nelolot lielas cerības, ka egli pēc svētkiem noteikti izdosies pārstādīt dārzā. Ir cilvēki, kam tas ir veiksmīgi izdevies jau vairākus gadus, tomēr pārsvarā eglītes podos esot tāds pats īstermiņa prieks kā grieztie koki. Eglei krasā temperatūras maiņa esot pārāk liels šoks, un tās pēc gozēšanās istabā auksto ziemu visbiežāk nepārciešot.

D. Rācenis ar eglīšu tirdzniecību nodarbojoties jau 22 gadus. Sākotnēji viņš esot tirgojis dažādās zemnieku saimniecībās audzētās egles, bet pirms desmit gadiem arī Annels egles izveidojuši paši savu eglīšu audzēšanas plantāciju 10 hektāru platībā. Rīgā esot apmēram pieci spēcīgākie tirgus spēlētāji, kas šajā biznesā darbojoties jau ilgus gadus; šie uzņēmumi arī esot veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus. D. Rācenis atklāj, ka 2008. un 2009. gadā Annels egles pārdošanas apjomi sarukuši par 40%, bet, sākot no 2010. gada, situācija pakāpeniski uzlabojusies. «Konkurence ir mainīga un cieši saistīta arī ar laika apstākļiem. Kad ziema nav barga un sniegota, tad eglīšu tirdzniecībai pievēršas daudz jaunu entuziastu, bet tos nevarētu dēvēt par ilggadējiem tirgus dalībniekiem. Tie atskrien un līdz ar aukstākām ziemām vairs neparādās,» teic D. Rācenis.

Šī gada pirmajā ceturksnī koksnes cena Latvijā atgriezusies 2021.gada vasaras līmenī, kad priedes un egles cenas jau bija sasniegušas vēsturiski augstāko punktu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Pirmajā ceturksnī skujukoku zāģbaļķu cena palielinājusies par 21 eiro kubikmetrā, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni. Cenu kāpums novērojams arī bērza koksnei, lai arī gada pirmais ceturksnis nav tās sezona. Straujais kāpums cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Izsoļu platformas pārstāvji informē, ka, neskatoties uz to, ka apaļkoku iepirkumu cenas pirmā ceturkšņa otrajā pusē bija zemākas nekā faktiskā cirsmas vērtība, koksne tika pārdota par prognozēto cenu, kas ir izsoles priekšrocība, un tādēļ mežu īpašnieki Latvijā bija ieguvēji. "E-silva" eksperti secina, ka koksnes izstrādātāju un pārstrādātāju rīcība norāda uz to, ka cenas kritums šobrīd netiek gaidīts, tomēr jebkādas prognozes izteikt ir pāragri, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās neprognozējamību.

Zviedrijā pēc 2005. gada janvāra vētras joprojam no meža nav izvestas sacirstas un sakrautas vējgāzes tādos daudzumos, ka iestādēm radušās nopietnas bažas par neredzētu kukaiņu savairošanos pavasarī. Runa ir par baļķu grēdām, kas daudzviet vēl stāv ceļmalās un varētu kļūt par koksnes kaitnieku perēkļiem. Tādēļ Zviedrijas meža pārvalde (Skogstyrelsen) devusi norādījumu visiem meža īpašniekiem izvest visus koksnes krājumus vai «padarīt tos nederīgus kā perināšanās vietas» līdz 15. jūlijam. Tā kā visus ceļmalās sakrautos balķus nav iespējams izvest uz zāģētavām vai koksnes krātuvēm ārpus meža (piem., uz vietām, kur baļku grēdas smidzina ar ūdeni), lielais meža koncens Sodra nolēmis izmantot apstrīdētu kukaiņu indi cipermetrīnu (cypermertin) baļku krājumu smidzināšanai. Balķu smidzināšana un impregnēšana ar cipermetrīnu novērstu kukaiņu vairošanos, taču šādi plāni izraisījuši nopietnas rūpes zviedru vides aizsardzības iestādēs. Cipermetrīnu uzskata par ļoti spēcīgu un bīstamu indi, sevišķi, ja tā nonāk ūdenskrātuvēs, kur inde vai nogalināt zivis. Kā raksta avīze Hallands Nyheter, brīdinājumi par kukaiņu vairošanos nostāda sabiedrību izvēlē starp riskēšanu ar divām katastrofām – neredzētu kukaiņu uzbrukumu gan baļķu krājumiem, gan veselam mežam, vai arī masveidīgu zivju un citu ūdenskustoņu noindēšanu. Avīze norāda, ka ar nejaušu pusmiljons lašu mazuļu noindēšanu «zivju fermā» 1991. gadā pietika, lai valsts iestādes censtos aizliegt cipermetrīna priekšteci permetrīnu. Aizliegumu novērsa spiediens no meža nozares, taču to vēlāk aizliedza Eiropas Savienība. Savukārt cipermetrīns esot desmit reizes indīgāks, nekā aizliegtais permetrīns.

Tā kā Igaunijā kokzāģētavām pilnībā nav iespējas iegūt nepieciešamos apaļkoksnes resursus no Igaunijas mežiem, kā arī pastāv problēmas tos iegūt Krievijā, tāpēc resursi tiek meklēti Latvijā, kas vēl vairāk paceļ baļķu cenas. Arī valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži aktivitātes saistībā ar apaļkoku sortimentu izsolēm ir cēlušas baļķu cenas vēl nebijušos augstumos. pēc kokmateriālu tirdzniecības SIA Hansa Silvesters direktors un kokzāģētavas SIA Riika Wood meža resursu direktora M. Liopas teiktā baļķu cenas teju vai sasniegs Skandināvijas līmeni vai pat pārsniegs to, taču ilgstoši tā nevar turpināties, jo kokrūpniekiem aug arī izmaksas, piemēram, degvielas, palielinās vides un darba aizsardzības prasības, tiek pacelta minimālā alga, ieviesta jauna — uzņēmējdarbības riska — nodeva, utt., taču realizējamās produkcijas cenas nebūt neaug. Vienīgā iespēja celt izstrādājuma cenu ir pievienot augstāku vērtību un pārdot dārgāku preci, skaidro M. Liopa. Turklāt jāņem vērā, ka lielākajai daļai kokrūpnieku aizmugurē nav bagātā tēvoča, kuram ir neierobežoti apgrozāmo līdzekļu resursi, lai varētu izturēt šo nežēlīgo sacīksti, tādēļ daudziem no tās, visticamāk, būs jāizstājas. Prognozes, pēc M. Liopas un citu aptaujāto uzņēmēju teiktā, ir nepateicīga lieta, tomēr viņaprāt ilgstoši šāds baļķu cenu līmenis pastāvēt nevarēs. Jārēķinās ar to, ka daudzām zāģētavām, ja nav baļķu, tad visticamāk tās arī nevar pastāvēt un atdot šajās razotnēs ieguldītos kredītus.