Finanses

Eiro cena virzās aizvien augstāk

Žanete Hāka, 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Eiro neapstājas, un šonedēļ eiro pirmo reizi kopš 2011. gada novembra pakāpās virs 1,396 dolāru atzīmes, norāda SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš.

Galvenie eiro atbalstītāji ir kapitāla plūsmas dati un pagājušās nedēļas Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums nedot tirgum papildus atbalstu. ASV ekonomikas dati ir labi, kas, visticamāk, ļaus ASV Federālo Rezervju sistēmai (FRS) turpināt uzsākto tirgus atbalsta mazināšanas kursu, bet tas pagaidām nematerializējas pieprasījuma pieaugšanā pēc dolāriem, norāda analītiķis.

Viņš uzsver, ka vidējā tirgus prognoze par pareizo eiro cenas uzvedību atkal ir «galīgi garām». Šonedēļ publicētie ASV mazumtirdzniecības dati un darba tirgus dati norāda uz ekonomikas veselības uzlabošanos. Mazumtirdzniecība februārī pieauga par 0,3% mēnesī. Ilgstoši bez darba ir 2,85 miljoni iedzīvotāju, bet pēdējo četru nedēļu vidējais bezdarbnieka pabalstu pieprasītāju skaits samazinājies līdz 330,5 tūkstošiem. Nākamnedēļ, 19. martā notiks FRS sapulce, atgādina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļš uz citādu Argentīnu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.01.2017

1. attēls. Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes (dzēšanas termiņš 2026. gads)

Avots: Latvijas Banka/Reuters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas institūcijas brīdina par riskiem, kas saistīti ar virtuālo valūtu tirdzniecību

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES digitālās valūtas iniciatīva

Inese Kalniņa, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Devalvācija Ķīnā veicinās juaņas ietekmi pasaulē vai vispārēju haosu

Džons Hārdijs (John J. Hardy), starptautiskās tiešsaistes investīciju bankas Saxo Bank valūtu stratēģijas vadītājs, 12.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Krītošā rubļa laikmetu pavada būtiski riski

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vājāks eiro stutēs eksporta un ekonomikas izaugsmi

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ekonomiskās attīstības tempi vairākumā eirozonas valstu ir stipri vien lēnāki par vēlamajiem, parādās pirmie cerību asni par valūtas zonas ekonomisko tempu paātrināšanos

Šis optimisms skaidrojams ar eiro vērtības kritumu pret citām valūtām. To, ko ar ilgstošu naudas injekciju palīdzību Eiropas centrālajai bankai nebija izdevies panākt ar iekšējā tirgus stimulēšanas pasākumiem, varētu izdoties paveikt ar eksportējošo nozaru starpniecību. Vismaz tām eirozonas valstīm, kuru ekonomikas nav pamatā orientētas uz iekšējā tirgus norisēm, jo tieši patlaban saistībā ar vietējās valūtas vērtības kritumu monetārās savienības dalībvalstīm eksporta tirgi ir kļuvuši ievērojami pieejamāki nekā pirms pusgada.

Ja runājam par šo laika nogriezni, tad tā ietvaros eiro vērtība pret ASV dolāru ir sarukusi apmēram par 15%, nokrītoties līdz pēdējās desmitgades zemākajam punktam. Latvijas ieguvumi no lielākām iespējām ASV tirgū gan ir visai nelieli, jo šīs valsts īpatsvars kopējā eksporta struktūrā pagājušā gada vienpadsmit mēnešos sasniedza vien 1,14%, liecina Centrālās statistikas datu bāzēs pieejamā informācija. Tomēr eiro vērtības samazināšanās Latvijas eksportētājiem ļauj nedaudz kompensēt arī Krievijas rubļa vērtības kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā lielās rubļa kursa izmaiņas, bankas rūpīgi tām seko līdzi, ierobežojot darījumus vai palielinot maržas, norāda aptaujāto banku pārstāvji.

Šobrīd lielāka daļa pasaules banku ir atslēgušas Krievijas rubli no elektroniskās kotāciju sistēmas un visi darījumi notiek tikai pēc pieprasījuma, situāciju tirgū raksturo Swedbank vecākais finanšu produktu pārdošanas speciālists Arturs Stimbāns. Ņemot vērā ievērojamās rubļa svārstības finanšu tirgos, visa veida darījumi ar šo valūtu, līdz situācija būs stabilizējusies, Swedbank ir pieejami darba dienās no plkst.9-17, Viņš norāda, ka pieprasījums pēc darījumiem ar rubli palicis nemainīgs, jo tie uzņēmumi, kuri ar rubli strādāja līdz šim, ir spiesti to turpināt konvertēt arī pēc šobrīd esošā kursa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ienākums no virtuālās valūtas apliekams ar IIN no 2019. gada

Viktorija Kristhole-Lūse, ZAB Vilgerts nodokļu eksperte, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim daudzi nodokļu eksperti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) ilgi diskutēja par ienākumu no virtuālās valūtas (piemēram, Bitcoin) aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Dažādiem uzskatiem šajā aspektā pienāks gals, jo ar 2019. gadu ir paredzēts noteikt, ka ienākums no virtuālās valūtas būs kapitāla pieauguma nodokļa (20%) objekts.

Kā zināms, kapitāla pieaugums tiek rēķināts kā starpība starp pārdošanas un iegādes vērtību. Problēmas gan būs ar to, kā nodokļu maksātājam noteikt virtuālās vērtības iegādes izmaksas, jo VID un FM vēlēsies redzēt pierādījumus un pamatojumu iegādes vērtībai ar attaisnojuma dokumentu (attaisnojuma dokumentu kopumu). Tikai tad, ja nodokļu maksātājs spēs dokumentāri pierādīt virtuālās valūtas iegādes vērtību, tas varēs rēķināt nodokli no starpības. Pretējā gadījumā -virtuālās valūtas iegādes vērtība tiks noteikta «0».

Atšķirīgais virtuālās valūtas aplikšanai ar 20% IIN būs arī tas, ka «klasiskiem» finanšu instrumentiem un citiem līdzīgiem darījumiem, kapitāla aktīvu darījumu zaudējumus var segt ar citu kapitāla aktīvu peļņu kalendārā gada ietvaros. Piemēram, ja esat guvis zaudējumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, bet peļņu no akciju pārdošanas, tad abi darījumi savstarpēji ieskaitās, lai arī ir dažādu veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Beidzot ir virtuālo valūtu regulējums

Matīss Rostoks - ZAB Deloitte Legal advokāts, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Vērienīgā aktīvu iegādes programma eirozonā - makroekonomiskā ietekme un transmisijas mehānisms

Andrejs Zlobins, Latvijas Banka, 25.12.2017

1. attēls. Eirosistēmai piederošo vērtspapīru attiecība pret 2014. gada nominālo IKP (%)

Avots: autora aprēķini, izmantojot Eiropas Centrālās bankas datus

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka Bank Rossii no trešdienas piedāvā bankām likviditātes nodrošināšanai iegūt ASV dolārus apmaiņā pret rubļiem, vēsta laikraksts Vedomosti.

Valūtas mijmaiņas darījumi pieejami visām bankām, kam ir pieejama tirdzniecība Maskavas biržā.

Līdz šim Bank Rossii bankām piedāvāja vienīgi iegūt rubļus apmaiņā pret valūtu.

Centrālās bankas lēmums piedāvāt dolārus vērsts uz to, lai paplašinātu banku iespējas īstermiņa valūtas likviditātes nodrošināšanā.

Vedomosti norāda, ka pagaidām vēl nav zināms, cik ilgi jaunais Bank Rossii instruments būs spēkā.

Valūtas mijmaiņas darījumi ir nozīmīgs valūtas likviditātes pārvaldīšanas instruments, kas veido aptuveni 50% Krievijas valūtas tirgus apgrozījuma, norāda Krievijas valūtas asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Piskulovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperts: Centrālās bankas un naftas cenas kritums balsta izaugsmi

Žanete Hāka, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Oktobrī 45% no PTAC veiktajām pārbaudēm atklātas neatbilstības cenu paralēlajā atspoguļošanā

Žanete Hāka, 13.11.2013

Attēlā - šā gada augustā veikalā Superneto pirkts dāvanu maisiņš ar cenu zīmi latos un nepareizi aprēķināto eiro cenu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis 3746 pārbaudes, no kurām 1681 objektā jeb 45% gadījumu ir atklātas neatbilstības cenu paralēlajā atspoguļošanā, kas 78% gadījumu novērstas pārkāpuma konstatēšanas brīdī vai piecu darbdienu laikā, informē PTAC.

224 pārbaudes bijušas iniciatīvas Godīgs eiro ieviesējs dalībnieku tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās, kur proporcionāli konstatēts mazāk - 27% neatbilstību cenu norādēs.

Salīdzinot konstatēto pārkāpumu proporciju ar tiem komersantiem, kas nav iniciatīvas dalībnieki, secināms, ka pie iniciatīvas dalībniekiem neatbilstības tiek konstatētas par 19% retāk.

Ja tiek konstatēts būtisks pārkāpums vai netiek saņemti pierādījumi par pārkāpumu novēršanu, tiek veiktas atkārtotās pārbaudes. Oktobrī kopā 104 objektos veiktas šādas pārbaudes un atkārtoti pārkāpumi konstatēti 24 objektos jeb 23% no atkārtoto pārbaužu skaita, kur komersanti, operatīvi reaģējot pārkāpumus ir novērsuši 19 objektos. Pieciem komersantiem jeb 0,3% no kopējā pārbaudīto objektu skaita ar neatbilstībām ir uzsākta administratīvo pārkāpumu lietvedība, kur lēmumi par konstatētajiem pārkāpumiem vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bitkoins: nākotnes vispasaules valūta vai globālā piramīda?

ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirmdien atcēla Ķīnai kopš augusta piemēroto "valūtas manipulatores" birku, mazinoties saspīlējumam starp abām ekonomikas lielvarām pēc gandrīz divus gadus ilga konflikta.

Šāds lēmums tika pieņemts divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paredzējis parakstīt "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija savā pusgada ziņojumā Kongresam atzina, ka juaņas vērtība ir pieaugusi un Pekina vairs nav uzskatāma par valūtas manipulatori.

Lai gan Finanšu ministrija savā maija ziņojumā bija atturējusies no šīs birkas piemērošanas Ķīnai, Tramps augustā apsūdzēja Pekinu juaņas vērtības samazināšanā, "lai nozagtu mūsu biznesu un fabrikas".

Ķīnas iestādes augustā bija ļāvušas juaņas vērtībai kristies līdz vairāk nekā septiņām juaņām par dolāru četras dienas pēc Trampa paziņojuma tviterī, ka viņš no 1.septembra nosaka 10% muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 300 miljardu ASV dolāru vērtībā..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija Ukrainas ekonomiku, šķiet, spēj sagandēt ātrāk, nekā Rietumi tai spējīgi palīdzēt , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Karš nemēdz būt viegls iesaistīto pušu tautsaimniecībām un Ukrainas gadījumā jau ilgstoši var runāt par milzīgiem izaicinājumiem ekonomikai. Turklāt, ja aplūko Ukrainas vietējās valūtas uzvedību, tad redzams, ka vēl viens karš šai valstij notiek tieši tās frontē. Laika posmā no mēneša sākuma līdz šai otrdienai eiro cena grivnās bija palēkusies jau par 104% – līdz 36,8 grivnu atzīmei, ko var nosaukt par pilnvērtīgu vietējās valūtas cenas brīvo kritienu.

Savukārt pēc tam, kad Ukrainas centrālā banka bija spiesta pieņemt avārijas pasākumus, eiro cena atgriezās pie 27,8 grivnu atzīmes. Tas gan nozīmē, ka kopējās valūtas cena grivnās kopš šā mēneša sākuma tāpat ir pieaugusi ārkārtīgi strauji – gandrīz par 55%. Katrā ziņā šobrīd nevar apskaust ne šīs valsts iedzīvotājus, kuriem, domājams, izzudusi uzticība vietējai valūtai un kurus augstāku importa cenu ietekmē gaida ievērojama inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Jāņem vērā vairāki finanšu apsvērumi

llze Opmane-Jēgere, DNB bankas Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priecājamies redzēt, ka arvien vairāk Latvijas būvuzņēmēju ar savu piedāvājumu un darba kvalitāti spēj veiksmīgi konkurēt arī ārvalstu tirgos. Sākot darbu jaunā tirgū, būvuzņēmuma vadība parasti vislielāko vērību pievērš darbu kvalitātei, termiņu ievērošanai, lai kompānija jaunajā tirgū gūtu veiksmīgu projektu pieredzi un labas pasūtītāju atsauksmes. Tajā pašā laikā vajadzētu paturēt prātā, ka jebkurš jauns tirgus nozīmē arī paaugstinātus finanšu riskus.

DNB bankas klientu pieredze rāda, ka noteikti jāņem vērā vairāki finanšu apsvērumi. Lai cik pieredzējis būvnieks būtu citos tirgos, lielākoties paiet vairāki gadi līdz brīdim, kamēr uzņēmums sāk gūt peļņu. Lai jaunā tirgū iegūtu pirmos projektus un pieredzi, zema cena parasti ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem. Pirmajos projektos bieži ir arī izmaksu pārsniegumi, jo tikai ar laiku uzņēmums iepazīst vietējo likumu un noteikumu bāzi, uzņēmējdarbības vides specifiku, iestrādājas vietējā komanda, tāpēc jau sākotnēji tam jābūt skaidrai un pietiekami lielai naudas līdzekļu rezervei, ar kuru atbalstīt attīstību jaunajā tirgū, sedzot pirmo gadu zaudējumus. Strādājot Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citos tirgos ārpus eirozonas, ļoti svarīga ir valūtas risku pārvaldīšana. Vairāki būvnieki nesen cieta zaudējumus sterliņu mārciņas svārstību dēļ, ko izraisīja Brexit, jo ienākumi no pasūtītājiem bija mārciņās, kuras vērtību zaudēja, bet lielākā izmaksu daļa bija eiro. Strādājot ar 5–10% peļņas maržu, zaudējumi no valūtas svārstībām var viegli padarīt projektu nerentablu. Tādējādi jau līgumu slēgšanas laikā jābūt skaidram plānam, kā tiks pārvaldīts valūtas risks. Vienas receptes valūtas risku pārvaldībai nav, jo uzņēmumi un to darbības modeļi ir ļoti dažādi. Banka piedāvā izstrādāt katram uzņēmumam individuālus risinājumus valūtas risku pārvaldīšanai sadarbībā ar valūtas tirgu ekspertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Šprotu ražotājiem kritiska situācija: var nākties atlaist visus darbiniekus

Sandra Dieziņa, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.

Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.

Plāno samazināt

SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem, kuri eksportē uz ASV vai saņem ienākumus dolāros, pēdējā laikā vērojamais straujais šīs valūtas vērtības kritums var pamatīgi iedragāt finanses, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja fundamentālie faktori tirgū nemainīsies, var gaidīt tālāku eiro sadārdzināšanos, prognozē eksperti. Sākoties rudenim, eiro cena sasniegusi 1,21 dolāru atzīmi, kas ir augstākais līmenis pēdējo 2,5 gadu laikā, un kopš gada sākuma eiro vērtība dolāros pieaugusi par aptuveni 14%. Eirozonas vienotās valūtas vērtības kāpumu veicina vairāku ekonomisko un politisko faktoru kombinācija, un par to bažas izteikuši analītiķi un ne viena vien Eiropas Centrālās bankas amatpersona.

Kursa virziens ietekmē daļu eksportējošo uzņēmumu, un tie, kuri nav nodrošinājušies pret valūtas tirgus svārstībām, dolāra vērtības samazinājumu varētu manīt savos finanšu pārskatos. 2016. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 461,5 miljoni, kas ierindoja ASV 16. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, liecina Centrālās statistikas biroja dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna valūtas kontroli var atcelt 2020. gadā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notiks Ķīnas Komunistiskās partijas vadības saiets, kura laikā, iespējams, liela uzmanība tiks pievērsta šīs valsts vietējās valūtas tirdzniecības liberalizēšanas procesam. Ķīnai tuvāko mēnešu laikā būs jāvienojas par nākamās piecgades plānu jeb to, kā dzīvot līdz 2020. gadam, un lielu lomu ar šo plānu saistītajās diskusijās ieņems tieši valūtas jautājums, ziņo Bloomberg.

Jāpiebilst, ka Ķīnas juaņas patiesais vērtības līmenis ir bijis iegansts visai smagiem strīdiem starp šīs valsts un rietumvalstu politiķiem. Piemēram, ASV Ķīnu jau sen vaino par to, ka tā mākslīgi zemu tur savu vietējās valūtas juaņas vērtību. Šāda mākslīgi vājā Ķīnas valūta savukārt dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret citām pasaules ekonomikām, jo ražotājiem un eksportētājiem citur pasaulē nākas nepārtraukti konkurēt ar Ķīnas lētajiem ražojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Valūtas svārstību dēļ Ziemeļamerikas un Eiropas uzņēmumi zaudējuši 20,18 miljardus dolāru

LETA--AFP, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Ziemeļamerikā un Eiropā pērnā gada ceturtajā ceturksnī cietuši vienus no lielākajiem zaudējumiem pēdējos trīs gados, kas saistīti ar negatīvu valūtas svārstību ietekmi, ziņo ASV kompānija FiREapps, kas biznesiem nodrošina valūtas ietekmes pārvaldes risinājumus.

FiREapps apkopotie dati liecina, ka ceturtajā ceturksnī negatīvu valūtas svārstību kopējā radītā ietekme sasniegusi 20,18 miljardus dolāru, reģistrējot augstāko līmeni kopš 2011.gada, kad tika sākta šādu datu apkopošana.

Ziemeļamerikas uzņēmumi saskārušies ar vislielākajiem valūtas svārstību sarežģījumiem, ņemot vērā eiro krīzi trīs mēnešos līdz decembrim, norāda FiREapps.

Ziemeļamerikas kompānijas ceturtajā ceturksnī zaudējušas 18,66 miljardus dolāru, bet Eiropas uzņēmumi zaudējuši 1,52 miljardus dolāru.

Tikmēr pērn kopumā Ziemeļamerikas un Eiropas uzņēmumi valūtas kursu svārstību dēļ kopā zaudējuši 39,54 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru