Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga un eiro vērtība pret ASV dolāru sasniedza 17 mēnešu augstāko līmeni, jo ASV inflācijas samazināšanās vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanas kampaņu.

ASV investorus iedrošināja ne tikai inflācijas samazināšanās, bet arī citi ekonomikas dati un uzņēmumu peļņas rādītāji.

Pieaug pārliecība, ka ASV ekonomika izvairīsies no recesijas, ka FRS ir tuvu procentlikmju paaugstināšanas izbeigšanai, un ka otrajā pusgadā notiks atgriešanās pie uzņēmumu peļņas pieauguma, sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pārsniedza 1,12 ASV dolārus par eiro, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada februāra. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pakāpās virs 1,31 dolāra par eiro līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 0,1% līdz 34 395,14 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,9% līdz 4510,04 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" kāpa par 1,6% līdz 14 138,57 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) atkal pacēla procentlikmes. Akciju cenas ASV un Eiropas biržās mainījās dažādos virzienos pēc atšķirīgiem ASV uzņēmumu peļņas rezultātiem.

ECB, kā bija gaidāms, ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 2%, neraugoties uz augošām bažām par eirozonas virzīšanos uz sāpīgu recesiju.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 2% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

ECB līdzīgi citām centrālajām bankām cīnās pret rekordaugstu inflāciju, kuru nosaka augošas pārtikas un it sevišķi enerģijas cenas pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna apjoma karu pret Ukrainu. Septembrī eirozonas inflācija sasniedza 9,9%, kas ir gandrīz piecas reizes augstāka par ECB nosprausto 2% mērķi.

Eiro vērtība kritās pret citām svarīgajām valūtām, tostarp pret ASV dolāru, kura vērtība kāpa pēc ASV datu publicēšanas, ka ASV ekonomika trešajā ceturksnī augusi par 2,6%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 32 033,28 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,6% līdz 3807,30 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 10 792,63 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,3% līdz 7073,69 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,1% līdz 13 211,23 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,5% līdz 6244,03 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 1,3% līdz 89,08 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,3% līdz 94,96 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,0087 līdz 0,9965 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1621 līdz 1,1567 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 146,39 līdz 146,27 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,77 līdz 86,11 pensiem par eiro.

Akciju cenas Eiropas biržās un naftas cenas pasaulē otrdien kritās, savukārt eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, padziļinoties bažām par recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu.

Akciju cenas Volstrītā pārsvarā pieauga, atsākoties tirdzniecībai pēc ASV Neatkarības dienas brīvdienām.

"Bailes par pasaules ekonomikas veselīgumu izplatās, tāpēc mēs redzam akciju, energoresursu un rūpniecisko metālu cenu ievērojamu krišanos," sacīja "Equiti Capital" tirgus analītiķis Deivids Madens.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās līdz 20 gadu zemākajam līmenim, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvu procentlikmju pacelšanu pretstatā Eiropas Centrālās bankas (ECB) iecerēm par pieticīgāku procentlikmju palielināšanu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par gandrīz 10%, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena kritās par 8,8%, pirmoreiz apmēram divu mēnešu laikā noslīdot zem 100 ASV dolāriem par barelu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas, britu mārciņas vērtība kāpa, bet Japānas jenas vērtība sasniedza vairāku gadu desmitu zemāko līmeni.

Gada inflācija ASV septembrī samazinājusies līdz 8,2% salīdzinājumā ar 8,3% augustā, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas septembrī pieaugušas par 0,4% pēc augustā fiksētā 0,1% kāpuma. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,2%.

Šie dati ir jaunākā pazīme, ka inflācija aizvien vairāk iesakņojas ASV ekonomikā, neraugoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbībām inflācijas iegrožošanai.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šie inflācijas dati radīja vilšanos, tomēr nebija šokējoši, ņemot vērā citus ekonomikas ziņojumus pēdējā laikā.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un citām valūtām pieauga, medijiem izsakot pieņēmumu, ka valdība varētu apcirpt savus fiskālo stimulu plānus un palielināt uzņēmumu nodokļus.

Akciju cenas otrdien kritās ASV, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt eiro vērtība un jenas vērtība prer ASV dolāru saruka līdz daudzu gadu zemākajiem līmeņiem, investoriem fokusējoties uz centrālo banku centieniem iegrožot inflāciju un bažām par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV dolāra vērtība sasniedza 142,98 jenas, kas ir augstākais līmenis pēdējos 24 gados, savukārt eiro vērtība saruka līdz 0,9864 ASV dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 2002.gada decembra.

"Bažas par recesiju pasaulē turpina veicināt apetīti pēc ASV dolāra," sacīja "City Index" un FOREX.com analītiķis favads Razakzada.

"Investori kļūst aizvien vairāk pārliecināti par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šomēnes pacels procentlikmes par 75 bāzes punktiem un turpinās to agresīvu celšanu arī turpmāk, līdz inflācija atkal kļūs kontrolējama," viņš piebilda.

FRS šogad ir četras reizes pauagstinājusi bāzes procentlikmi, tostarp divas reizes par 75 bāzes punktiem jūnijā un jūlijā.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās dažādos virzienos, savukārt naftas cenas pieauga līdz augstākajam līmenim vairāk nekā viena gada laikā. ASV dolāra vērtība turpināja kāpt.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 3,6% līdz 93,68 ASV dolāriem par barelu. Tas notika pēc ASV jēlnaftas rezervju negaidītas samazināšanās.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga, bet noslēdza sesiju ar izmaiņām dažādos virzienos. Eiropas biržu indeksi kritās.

"Fonā ir daudz tendenču, kas rada grūtu vidi investoriem - no augošām procentlikmēm līdz augošām naftas cenām, un ir pieaugusi ASV dolāra vērtība," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

ASV dolāra vērtība pieauga, jo augstāks ASV obligāciju ienesīgums padarīja ASV valūtu par pievilcīgāku investīciju avotu, pastiprinot spiedienu uz eiro un britu mārciņu. ASV dolāra vērtība arī sasniedza 11 mēnešu augstāko līmeni pret Japānas jenu.

Naftas cenas pasaulē trešdien kritās, turpinoties bažām par ekonomikas recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu. Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja sarukt, tuvojoties abu valūtu paritātei.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pieauga pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokols apstiprināja ASV centrālās bankas stingru nostāju pret inflāciju.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā uz neilgu laiku noslīdēja zem 100 ASV dolāriem par barelu. Zem simboliskās atzīmes palika arī WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā.

Analītiķi ir prognozējuši, ka "Brent" markas jēlnaftas cena šogad varētu nokristies līdz 65 dolāriem par barelu, ja lejupslīde pasaules ekonomikā ieilgs.

Eiro vērtība pret ASV dolāru sasniedza jaunu 20 gadu zemāko punktu, tirgu dalībniekiem bažījoties par recesiju eirozonā un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēnāku rīcību procentlikmju pacelšanā.

Eiro vērtība trešdien atkal pārsniedza paritāti pret ASV dolāru, dolāra vērtībai pret citām svarīgajām valūtām sarūkot bažās par ASV ekonomikas stāvokli un lēnākas procentlikmju paaugstināšanas perspektīvām.

Eiro vērtība pārsniedza dolāra vērtību pirmoreiz kopš septembra vidus, un to veicināja arī prognozes, ka Eiropas Centrālā banka ceturtdien veiks lielu procentlikmju paaugstināšanu.

Dolāra vērtība kritās pēc "vairākiem negatīvu [ASV] ekonomikas datu kopumiem, kas publicēti kopš nedēļas sākuma," atzīmēja "ActivTrades" vecākais analītiķis Rikardo Evandželista.

Negatīvos ekonomikas datus apsveica investori, jo tie paver iespēju, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) var palēnināt procentlikmju paaugstināšanu vai to izbeigt ātrāk.

Akciju cenas Volstrītā, kas iepriekšējās trīs dienas bija kāpušas cerībās uz mērenāku FRS politiku, trešdien pārsvarā kritās pēc "Boeing", "Microsoft" un "Alphabet" sliktiem peļņas rezultātiem.

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

Jenas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās līdz jaunam 32 gadu zemākajam līmenim, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas paziņojuma par demisiju. Akciju cenas Volstrītā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Jenas vērtība pret dolāru kritās līdz zemākajam līmenim kopš 1990.gada augusta, atspoguļojot Japānas Bankas piekāpīgo monetāro politiku pretstatā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvajām procentlikmju celšanām.

Analītiķi uzskata, ka jenas vērtības kritums turpināsies, kamēr abu centrālo banku politika atšķirsies. Ir gaidāmi jauni FRS lēmumi par procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot straujo inflācijas kāpumu.

Tirgi fokusējās arī uz Lielbritāniju, kur premjerministre Liza Trasa paziņoja par demisiju pēc 44 dienu ilgas atrašanās amatā, kas ir īsākā valsts vēsturē. Valdošā Konservatīvā partija plāno drīzu balsojumu par jauno partijas līderi un valsts premjerministru.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro ceturtdien pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

Džonsons paziņoja par savu demisiju pēc viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, ministriem šādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.

"Valūtu tirgus ir atvieglots par to, ka Džonsons beidzot atkāpjas, izbeidzot daļu no politiskās neskaidrības," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas pieauga, bet "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga atzina, ka ir pāragri pasludināt tendences maiņu akciju tirgū.

Naftas cenas pieauga, tirgiem fokusējoties uz naftas piegāžu riskiem. Nedēļas sākumā tiesa Krievijā deva rīkojumu uz 30 dienām apturēt naftas pieņemšanu Novorosijskas ostas terminālī no 1500 kilometru garā cauruļvada, kas savieno Kazahstānas naftas atradnes ar Novorosijsku. Spriedums tika pamatots ar vides prasību pārkāpumiem, bet ir izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā saruka, ko veicināja dažu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palētināšanās, toties zelta cena un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza visu laiku augstākos līmeņus.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,7%, ko noteica tādu uzņēmumu kā "Tesla" un "Apple" akciju palētināšanās, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0%.

Zelta cena otrdien sasniedza 2140 ASV dolārus par unci, kas ir jauns rekords, bet noslēdza tirdzniecības sesiju nedaudz zemākā 2128 dolāru līmenī. Šī dārgmetāla cena gada laikā ir pieaugusi par apmēram 15%.

"Bažas par globālās ekonomikas perspektīvām, ģeopolitisko saspīlējumu un mainīgām gaidām par procentlikmju drīzāku pazemināšanu ir veicinājušas lielāku pieprasījumu pēc šī dārgmetāla," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet eiro vērtība pret ASV dolāru samazinājās, neraugoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu palielināt procentlikmi.

ECB ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%. Tika nolemts arī palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5%; arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem. Tas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums ECB vēsturē.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz 37 gadu zemākajam līmenim. To būtiski neietekmēja ziņa par karalienes Elizabetes II nāvi. ECB brīdināja, ka "inflācija joprojām ir pārāk augsta, un iespējams, ka tā ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni". ECB vadītāja lika saprast, ka procentlikmes vēl arvien ir tālu no apjoma, kas vajadzīgs inflācijas samazināšanai. Viņa arī brīdināja, ka eirozonai draud recesija, ja Krievija pilnīgi pārtrauks gāzes piegādi.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem reaģējot uz jauniem Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā un gaidot ASV inflācijas ziņojumu. ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga.

Eiro turpināja tuvoties paritātei ar ASV dolāru pēc Eiropas Komisijas paziņojuma, ka tā atkal samazinās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam un palielinās inflācijas prognozes.

"Vairs nav jautājuma par to, vai eiro attiecība pret dolāru samazināsies līdz vienam, bet jautājums vairāk ir par to, cik ātri tas notiks un vai pie tā apstāsies," sacīja "City Index" analītiķe Fiona Sinkota.

"Eiropā ik dienu pieaugot bažām par enerģētisko drošību, šķiet, ka būs gandrīz neiespējami izvairīties no recesijas."

"Twitter" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11% pirmajā tirdzniecības sesijā kopš Īlona Maska paziņojuma, ka viņš atsakās no šīs sociālo mediju platformas iegādes par 44 miljardiem ASV dolāru.

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās bažās par to, ka procentlikmju paaugstināšana izraisīs globālu ekonomikas recesiju, bet britu mārciņas vērtība turpināja pieaugt pēc Anglijas Bankas negaidītas intervences tirgū.

"Lielāks ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums, inflācija un augošas bailes par recesiju atkal nosaka toni," atzina "City Index" tirgus analītiķe Fiona Sinkota.

Ceturtdien publicēti dati parādīja, ka Vācijā inflācija septembrī strauji kāpusi, kas ir jaunākā norāde uz to, ka Eiropas lielākā ekonomika ir pakļauta spiedienam, ko rada augošas enerģijas cenas.

Gada inflācija Vācijā septembrī palielinājusies līdz 10% salīdzinājumā ar 7,9% augustā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 9,4%.

Reaģējot uz vēsturisku britu mārciņas vērtības krišanos pret ASV dolāru, Anglijas Banka trešdien paziņoja, ka tā uz laiku uzpirks Lielbritānijas valdības obligācijas ar garu dzēšanas termiņu, "lai atjaunotu mierīgus tirgus apstākļus".

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās kāpa.

Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Džeremijs Hants pirmdien atcēla lielāko daļu ekonomikas paketes, par kuru premjerministres Lizas Trasas valdība paziņoja vien pirms dažām nedēļām, un līdz ar to tika atcelti gandrīz visi nodokļu samazināšanas plāni.

Šis solis iedrošināja tirgus, kur britu māciņas vērtība pret ASV dolāru iepriekš bija sarukusi līdz visu laiku zemākajam līmenim, bet pirmdien tā pieauga par vairāk nekā 2%.

"Neviena valdība nevar kontrolēt tirgus, bet katra valdība var dot drošību par publisko finanšu ilgtspējību," televīzijas uzrunā sacīja Hants.

"Tirgi pozitīvi reaģē uz jaunā finanšu ministra plāniem atcelt gandrīz visus nodokļu samazinājumus, par kuriem paziņoja viņa priekšgājējs," atzīmēja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.