Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Ķīna jau šogad var kļūt par lielāko zelta patērētājvalsti, jo, kamēr zelta patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, Ķīnā tas turpina strauji pieaugt, ziņo Bloomberg.

Kopumā Ķīnas zelta patēriņš šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaudzis par 54% līdz 706,36 tonnām, liecina Ķīnas Zelta asociācijas dati. Zelta stieņu iegāde pieaugusi par 87% un kopumā pirmajā pusgadā zelta stieņu pirkumi pieauguši bijuši 278,81 tonnu apmērā. Savukārt dārglietu zelta iegāžu apjomi palielinājušies par 44% līdz 383,86 tonnām. Auguši arī investīciju zelta iegāžu apjomi.

Jāpiebilst, ka ilgstoši pasaulē lielākā zelta patērētājvalsts ir bijusi Indija, kur milzīgs pieprasījums pēc zelta ir saistīts ar valsts kāzu svinēšanas tradīcijām. Šobrīd Indija cīnās ar savu rekordlielo tekošā konta deficītu un, piemēram, dubultojusi nodokli zelta importam, kas negatīvi ietekmējis pieprasījumu pēc šī dārgmetāla.

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Pagājušajā gadā zelta pienesums pasaules ekonomikā bija 210 miljardi ASV dolāru, liecina jaunākais Pasaules Zelta padomes apskats.

Pasaulē pērn kopējais saražotā zelta apjoms sasniedza 4477 tonnas, no kurām aptuveni divas trešdaļas veidoja atradnēs iegūtais zelts, savukārt viena trešdaļa tika radīta no zelta pārstrādes (aptuveni 23,4-27,6 miljardi ASV dolāru).

Kā liecina padomes apskats, 15 lielākās zelta ražotājvalstis pērn nodarbināja aptuveni 529 tūkstošus cilvēku, savukārt to radītie ieguvumi ekonomikai bija 78,4 miljardi ASV dolāru.

Dati rāda, ka 13 lielāko zelta patērētājvalstu pieprasījums veidoja 75% no rūpniecībā izmantojamā zelta un 81% no galapatēriņam saražotā zelta.

Kopumā 43% no zelta pieprasījuma pērn veidoja juvelierizstrādājumi, 35% - zelta stieņi, monētas un zelta biržās tirgotie fondi, 12% veidoja centrālo banku iepirkumi, bet 10% - ražošanai nepieciešamais zelts.

Pagājušais gads noslēdza vairākus gadus ilgušo zelta cenas pieaugumu, un dārgmetāla cena saruka par 28%, raksta MarketWatch.

Tādējādi tas bija pirmais gada kritums kopš 2000.gada un lielākais zelta cenas samazinājums kopš vismaz 1984.gada, liecina FactSet dati.

Turklāt eksperti paredz, ka šis gads nebūs diez ko labāks, un, visdrīzāk, arī jaunajā gadā var gaidīt zelta cenas kritumu.

Pagājušais gads sākās ar gaidām, ka zelta cena varētu sasniegt 2000 dolārus, tomēr tas noslēdzās ar ekspertu prognozēm, ka kritums jaunajā gadā veicinās cenas tuvošanos 1000 dolāru atzīmei.

«Gads sākās labi, un pieprasījums Āzijā auga, tomēr tad prognozes par spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi lika ASV institucionālajiem investoriem zelta vietā investēšanai izvēlēties akciju tirgus,» norāda GoldForecaster.com vadītājs Džulians Filips.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Patlaban zelta kompāniju akcijas nav novērtētas, taču situācija varētu mainīties, un šī niša var piedzīvot pieaugumu.

Piecus gadus pēc krīzes akciju tirgi ir atguvuši savus zaudējumus un šaujas pretī rekordaugstumiem. Interesanti, ka tad, kad akcijas bija patiešām lētas, neviens tās nevēlējās. Tagad, kad tās ir sasniegušas jaunus rekordaugstumus, investori atkal atgriežas pie investīcijām tajās. Šajā gadījumā jāatcerās vecā labā patiesība, ka, lai pelnītu, pārvarā ir jāpērk kaut kas, kad neviens cits to īsti negrib, un jāpārdod tad, ka visi citi to vēlas pirkt, raksta businessinsider.com.

Skatoties uz perspektīvām investīcijām, šādas ir zelta kompāniju akcijas. Jāpiebilst, ka kopumā pērn tās ir samazinājušās par 20-30%, savukārt šajā pašā laika periodā zelta cena ir pieaugusi. Rezultātā noskaņojums attiecībā uz zelta kompāniju akcijām ir nožēlojams, un liela daļa investoru cenšas tikt vaļā no savām akcijām.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Zelta cena, visdrīzāk, augs tikai īsākā termiņā, norāda aptaujātie banku eksperti, uzsverot, ka patlaban nav piemērots laiks, lai ieguldītu dārgmetālā.

Šobrīd nevar apgalvot, ka zelts, tāpat kā iepriekš, ir drošs un ienesīgs instruments, tādēļ nevajadzētu paļauties uz zeltu ilgtermiņa investicionālajā perspektīvā, saka AS Trasta komercbanka Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs. Iespējams, ārkārtīgi augstās zelta volatilitātes dēļ, ienākumus vajadzētu pameklēt ikdienas tirdzniecībā vai izmantot īso stratēģiju vidēja termiņa perspektīvā, iesaka eksperts.

Arī Swedbank Private Banking Investīciju daļas vadītājs Oskars Briedis norāda, ka fons būtiski nav mainījies un joprojām ir pietiekami nelabvēlīgs tiem investoriem, kuri iegulda zeltā. ASV Federālo Rezervju sistēma ir pakāpeniski sākusi pārtraukt monetārās stimulēšanas programmu, tirgus dalībnieki sagaida procentu likmju pieaugumu. Piemēram, pieaugot likmēm, investori varētu arvien vairāk priekšroku dot ieguldījumiem, kas dod regulāru ienākumu, nevis aktīvam, kas nenes procentus. Iespējams, ka neseno zelta cenas pieaugumu, daļa investoru uztvers kā pieturu kurā izkāpt no aizejoša vilciena. Swedbank pārvaldītajās ieguldījumu stratēģijās zelts vai citi dārgmetāli šobrīd nav iekļauti, un tuvākajā laikā šos instrumentus portfeļos bankas eksperti neplāno pirkt.

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Zelta fondi, kuru vērtība otrajā ceturksnī saruka par 44,7 miljardiem ASV dolāru, varētu uzrādīt labāku rezultātu otrajā pusgadā, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, raksta Bloomberg.

Laika periodā no 1981. gada līdz 2000. gadam zelta vidējais ienesīgums otrajā gada pusē bijis 1,3%, savukārt pirmā pusgada zaudējumi bijuši 3,9%, liecina Bloomberg dati. Savukārt Thomson Reuters apkopotā informācija liecina, ka kopš 2001. gada dārgmetāla ienesīgums otrajā pusgadā ir 11%, kas ir divreiz lielāks par pirmā pusgada ienesīgumu.

Paredzams, ka cenas kritums visā pasaulē veicina pieprasījumu pēc juvelierizstrādājumiem un monētām, turklāt otrajā pusgadā ierasti aug zelta fiziskais pieprasījums, ņemot vērā kāzu sezonu un reliģiskus festivālus Āzijā, ieskaitot zelta lielākos pircējus Indiju un Ķīnu.

Zelta cena tūlītējām piegādēm šajā gadā sarukusi par 27% līdz 1226,63 ASV dolāriem par Trojas unci. Metāla cena otrajā ceturksnī nokritās par 23%, kas ir lielākais kritums kopš 1920. gada.

Dārgmetāli un šī tirgus flagmanis – zelts – ir laba uzkrājumu portfeļa sastāvdaļa vecumdienām

Ierindas Latvijas iedzīvotājs, kurš nonācis pie secinājuma, ka tomēr ir vērts veidot uzkrājumus pensijām, iespējams, apdomājis iespēju arī ieguldīt dārgmetālos. Šajā ziņā jāspēj rast atbildes uz vairākiem jautājumiem no kuriem viens noteikti ir šāds: kā es varu piedalīties dārgmetālu un jo sevišķi dārgmetālu tirgus flagmaņa - zelta - tirgū? Tāpat svarīgi ir pārliecināt sevi par to, ka pasaule vairāku gadu desmitu gadu skatījumā tik ļoti nemainīsies, lai nopirktie dārgmetāli būtu zaudējuši vērtību un būtu ļoti nelikvīdi (tas nozīmē – būtu lielas problēmas atrast to pircējus). Tāpat jāizšķiras, vai veikt investīcijas zeltā, piemēram, ar biržas starpniecību, kā rezultātā zelts pieder uz virtuāli? Vai arī veikt investīcijas fiziskā zeltā, kas ir, piemēram, zelta monētas un zelta stieņi?

Zelta cena nākamo četru ceturkšņu laikā samazināsies un sasniegs četru gadu zemāko līmeni, jo ASV stimulēšanas pasākumu samazināšana, reaģējot uz ekonomikas atveseļošanos, mazinās pieprasījumu pēc zelta kā droša patvēruma investoru līdzekļiem, prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti.

Nākamā gada trešajā ceturksnī dārgmetāla cena saruks līdz 1175 dolāriem par unci, kas ir par 7,8% mazāk nekā patlaban, paredz Bloomberg analītiķi, kuru prognozes pēdējo divu gadu laikā bijušas visprecīzākās. Pēdējoreiz zelta cena šādā līmenī bija 2010. gadā.

Eksperti paredz, ka šajā ceturksnī vidējā zelta cena būs 1250 dolāri, savukārt nākamā gada pirmajā ceturksnī tā saruks līdz 1225 dolāriem, savukārt nākamajā ceturksnī samazināsies vēl vairāk – līdz 1195 dolāriem.

Zelta cenas kritumu gan var bremzēt pieprasījums pēc fiziskā zelta – tas notika jau iepriekš. Jūnija beigās cena saruka līdz 34 mēnešu zemākajai atzīmei – 1180,5 dolāriem par unci, tomēr, dārgmetālam kļūstot lētākam, Āzijā pieprasījums pēc juvelierizstrādājumiem, metāla stieņiem un monetām pieauga, tādējādi zelta cena divu mēnešu laikā pieauga par 21%.

Zelta cena pēdējo nedēļu laikā pakāpeniski atspēlē šā gada zaudējumus. Kopš jūlija sākuma zelta cena ir palielinājusies jau par 13,7% un šodien atradās pie 1364 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes.

Reuters ziņo, ka investori šobrīd pret zeltu ir noskaņoti daudz labāk nekā vēl pirms diviem mēnešiem, jo radusies sajūta, ka sliktākais zeltam (tā vērtības kritums) ir aiz muguras. Reuters arī norāda, ka parādījusies investoru interese par biržās tirgotajiem uz zelta cenas izmaiņām bāzētajiem fondiem. Arī atsevišķu pasaules lielāko finanšu iestāžu analītiķi sākuši palielināt savas nākotnes zelta cenas prognozes (šogad līdz šim pārsvarā nācies dzirdēt par zelta nākotnes cenas prognožu samazināšanu).

Jāpiebilst, ka zelta cena kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 19%.

Šomēnes arī Pasaules Zelta padome izteica prognozi, ka augošajam pieprasījumam pēc fiziskā zelta vajadzētu rezultēties ar dārgmetāla cenas nonākšanu augstākos līmeņos. Šobrīd gan daudzu pasaules ekspertu domas par zelta cenas tuvāko gadu virzību ir visai atšķirīgas. Ir skaidrs, ka zeltam pēc nesenā cenas krituma jāatgūst zaudētā investoru uzticība. «Zelts pārstājis būt «mūžīgais augšupkāpējs». Lielās zelta cenas svārstības nervozē investorus un mudina izvēlēties augstāka ienesīguma instrumentus, piemēram, ASV kompāniju akcijas. Par labu zelta cenas kritumam spēlē arī ASV ekonomikas atgūšanās, ASV dolāra kursa stiprināšanās un Federālo rezervju sistēmas (FRS) plāni pārtraukt tirgus monetāro stimulēšanas programmu, kā arī inflācijas bažu samazināšanās,» situāciju zelta tirgū DB agrāk raksturojis Trasta komercbankas Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

2012.gadā zelta cena pieaugusi 6,24% eiro izteiksmē un 8,26% ASV dolāru izteiksmē. Šis bijis jau divpadsmitais gads pēc kārtas, kad zelta cena ASV dolāru izteiksmē pieaugusi. Tikmēr eiro izteiksmē zelta cena pieaugusi jau astoto gadu pēc kārtas, stāsta stāsta finanšu kompānijas Tavex vecākais finanšu tirgus analītiķis Jānis Stukuls.

Pēc viņa teiktā galvenie iemesli zelta cenas pieaugumam bija neskaidrība par Pasaules vadošo ekonomiku attīstību, saspīlētā situācija Irānā gada sākumā kā arī vadošo valstu centrālo banku aktivizējošās monetārās politikas (ASV, eirozonas, Anglijas, Japānas un citu valstu centrālās bankas ievērojami palielināja naudas apjomu ekonomikā).

Tāpat zelta cenas pieaugumu stimulēja arī vairāku valstu centrālo banku zelta rezervju palielināšana un slavenu investoru (Džons Paulsons, Džordžs Soross, Bils Gross, u.c.) zelta pirkšana un pozitīvie tirgus komentāri viedokļu paziņojumi.

Analītiķis uzskata, ka arī 2013.gadā zelta fundamentālie rādītāji ir pozitīvi – centrālās bankas turpina savas aktivizējošās monetārās politikas programmas, Pasaules ekonomikā saglabājas neskaidrība gan par eirozonas, gan ASV un Ķīnas ekonomiku attīstību. Tāpat, vairāku valstu centrālās bankas turpina izmantot zelta cenu vājumu un palielināt savas zelta rezerves. Arī liela daļa vadošo investīciju banku analītiķi sagaida, ka 2013.gadā zelta cena pieaugs un, iespējams, pat pārsniegs 2000 ASV dolāru atzīmi par unci, pieļauj tirgus speciālists.

Zelta patēriņš mazāks; šo metālu gan milzu apjomos nekavējas iegādāties Krievijas Banka

Pagājušajā gadā pasaulē nedaudz samazinājies pieprasījums pēc zelta, liecina Pasaules Zelta padomes dati. Ievērojami augusi centrālo banku apetīte pēc minētā dārgmetāla. Jāteic, tas gan lielā mērā noticis tādēļ, ka ievērojami savas zelta rezerves audzējusi Krievijas centrālā banka.

Kopējais pieprasījums pēc zelta pagājušajā gadā bijis 3924 tonnu apmērā, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tiesa gan, globālais pieprasījums pēc šī dārgmetāla ceturtajā ceturksnī bijis 988 tonnu apmērā, kas izrādījās par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā vēl pirms gada. Lauvas tiesa no pasaules zelta pagājušā gada kopējā pieprasījuma nāca no juvelierizstrādājumu sektora (gandrīz 55%).

Vairākas lielākās pasaules monētu kaltuves patlaban strādā papildus stundas, lai spētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc zelta monētām, ko veicinājis zelta cenas kritums.

Kā raksta Bloomberg, Austrijas kaltuve strādā 24 stundas diennaktī un arī citas kaltuves, sākot no ASV līdz pat Austrālijai, ziņo par augošo zelta monētu pieprasījumu, neskatoties uz to, ka Goldman Sachs Group eksperti prognozē, ka zelta cenas pieaugums nebūs ilgs.

Austrijas Kaltuve Austria’s Muenze Oesterreich AG ir nolīgusi papildus darbiniekus un pievienojusi trešo astoņu stundu maiņu, lai spētu piepildīt pieprasījuma apjomu. Austrijas kaltuve, kas veido Filharmonijas monētas, norāda, ka pērn pārdošanas apjomi ir auguši par 36%. Šīs monētas cena pērn saruka par 27%.

Līdz 20. janvārim gada laikā pieprasījums pēc Austrālijas, Pērtas Kaltuves kaltām monētām audzis par 20%, un tiek prognozēts, ka pārdošanas apjomi šogad pārspēs pērnā gada rekordus, bet ASV Kaltuvei šis ir labākais mēnesis kopš pērnā gada aprīļa, kad bija vērojams straujš zelta cenas kritums. ASV Kaltuve, kas ir pasaulē lielākā naudas kaltuvem šogad pārdevusi 89,5 tūkstošus unču zelta monētu.