Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Informācija un zināšanas, labas prakses un pieredzes piemēri ir mūsdienu svarīgākā vērtība, kas ir arī pamats jebkādai attīstībai. Tāpēc, jo īpaši būtiski ir, ka mūsu lauku saimnieku un uzņēmēju rīcībā ir visa viņiem noderīgā un vajadzīgā informācija, lai veicinātu savu darbību un attīstību.

Lai Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamā informācija gan par nacionālā un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanu, gan par projektu sagatavošanu un pieteikumu iesniegšanu, kā arī citiem jautājumiem nāktu no viena vienota avota, koordinēti un organizēti, Zemkopības ministrijā (ZM) top valsts mēroga lauku tīkls.

Šādu tīklu katra ES dalībvalsts veido, pamatojoties uz Eiropas Padomes (EP) regulu, kas nosaka atbalsta jomas lauku attīstībai, ko potenciāli var finansēt Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Tas dod iespēju lauku attīstībā iesaistītām organizācijām un pārvaldes iestādēm veidot abpusēju un koordinētu informācijas plūsmu lauku attīstībai svarīgos jautājumos vietējā, nacionālā un ES līmenī.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas lauku tūrisma asociācijām ir uzsākusi projekta „Vienota informācijas sistēma maziem un vidējiem uzņēmumiem lauku teritorijās – vienota attīstības stratēģija lauku tūrismam Baltijā” realizāciju. Projekta darbības laiks ir viens gads (18.08.2003-17.08.2004). Projekta ietvaros Baltijas lauku tūrisma attīstībā tiks ieguldīti 72 000 LVL, no kuriem 80% tiks finansēti no Eiropas Savienības Phare programmas. Projekta mērķis Projekta galvenais mērķis ir veicināt lauku tūrismu kā ekonomiski aktīvu sektoru uzņēmējdarbībā laukos, izveidojot vienotu informācijas sistēmu maziem un vidējiem uzņēmumiem lauku teritorijās visās trīs Baltijas valstīs. Paralēli šis projekts veicinās arī Baltijas kā vienota tūrisma galamērķa atpazīstamību, paaugstinās ceļotāju uzticību šim reģionam un atvieglos pieejamību lauku tūrisma produktam. Projekta rezultāti Projekta laikā tiks sasniegti trīs nozīmīgi rezultāti, kas veicinās lauku tūrisma attīstību Baltijas valstīs: 1. Vienota interneta rezervāciju sistēma Projekta ietvaros tiks izveidota vienota informācijas un rezervēšanas sistēma internetā, kurā tiks iekļautas dažādas atpūtas vietas (lauku mājas, brīvdienu mājas, viesu mājas, viesnīcas un kempingi) Baltijas valstīs. Par katru atpūtas vietu sistēmā tiks ievietotas fotogrāfijas, apraksts par pieejamajiem pakalpojumiem un to cenām un shematiska atzīme Baltijas valstu kartē. Internetā tūristi varēs redzēt arī katras naktsmītnes noslogojuma kalendāru un paši izdarīt rezervācijas. Būtiski, ka šī rezervāciju sistēma, kas tiks veidota pēc atvērtā koda principiem, būs brīvi pieejama un piemērojama arī citās tūrisma jomās un citās valstīs. 2. Vienota lauku tūrisma mārketinga stratēģija Projektā, sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauku tūrisma asociācijām, tiks izstrādāta vienota Baltijas lauku tūrisma mārketinga stratēģija, kuras ietvaros tiks definēts Baltijas lauku tūrisma produkts un tā galvenās sastāvdaļas, nosprausti svarīgākie mērķtirgi un izraudzīti veiksmīgākie produkta popularizēšanas un pārdošanas kanāli – viens no tiem – internets. 3. Vienoti lauku tūrisma reklāmas materiāli Projekta rezultātā taps arī reklāmas iespiedmateriāls četrās valodās, kas popularizēs lauku tūrisma iespējas Baltijas valstīs un jauno interneta rezervāciju sistēmu. Avots: Lauku ceļotājs

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Vides Filmu studiju ir sagatavojusi jaunu 20 minūšu mācību filmu lauku tūrisma uzņēmējiem „Kā saimnieko Zaļā sertifikāta mājās Vidzemē”. Filmā ir atspoguļotas četru „Zaļā sertifikāta” demonstrāciju saimniecību vides aizsardzības aktivitātes: ūdens un energoresursu ekonomiska izmantošana, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana, videi draudzīgu mazgāšanas līdzekļu izmantošana, videi un cilvēka veselībai nekaitīgu apdares un būvmateriālu izmantošana, tūristu aktivitāšu organizēšana dabā, tūristu informēšana un izglītošana u.c. Latvijas vides kvalitātes zīme ”Zaļais sertifikāts” „Zaļais sertifikāts” šobrīd ir vienīgā vides kvalitātes zīme tūrisma mītnēm Latvijā. To ir izstrādājusi un piešķir Asociācija “Lauku ceļotājs” Eiropas Komisijas LIFE programmas un Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansēta projekta ietvaros. Šobrīd „Zaļo sertifikātu” par videi draudzīgu saimniekošanu ir saņēmušas 36 lauku tūrisma mītnes Latvijā. „Zaļā sertifikāta” demonstrāciju saimniecības No visām “Zaļo sertifikātu” ieguvušajām lauku tūrisma mītnēm šā gada pavasarī tika izvēlētas un svinīgi atklātas četras paraugsaimniecības: lauku māja “Mūrnieki” Alūksnes rajonā, brīvdienu māja “Vējavas” Limbažu rajonā, viesu māja “Zaķi” un brīvdienu māja “Smiltēni” Ogres rajonā. No šo demonstrāciju saimniecību pieredzes mācīsies citi lauku tūrisma uzņēmēji, kas vēlēsies uzsākt nodarboties ar lauku tūrismu un sasniegt visaugstākos vides un pakalpojumu kvalitātes standartus. Apmācības semināri lauku tūrisma uzņēmējiem Šā gada novembrī Asociācija „Lauku ceļotājs” plāno organizēt trīs apmācības seminārus tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kas jau saņēmuši „Zaļo sertifikātu” vai vēlas uz to pretendēt nākotnē. Semināros tiks demonstrēta arī jaunā mācību filma. Semināri notiks: Kurzemē – 20. novembrī viesu mājā „Vidi” Valdemārpilī, Talsu rajonā Latgalē/Zemgalē – 25. novembrī motelī „Sapnis” Krustpils pagastā, Jēkabpils rajonā Vidzemē – 27. novembrī lauku mājā „Jaun-Ieviņas” Raunas pagastā, Cēsu rajonā Interesenti ir aicināti pieteikties līdz šā gada 17. novembrim pa tālruni 7617600. Subsīdijas „Zaļā sertifikāta” saimniecībām Lai motivētu lauku tūrisma uzņēmējus saudzīgi izmantot dabas resursus un veicinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību Latvijas laukos, Asociācija „Lauku ceļotājs” ir sagatavojusi un iesniegusi Zemkopības ministrijā un Vides ministrijā priekšlikumu 2004.gada Lauksaimniecības Subsīdiju programmas nolikumam, kurā lūdz atbalstīt tās lauku tūrisma saimniecības, kas ieguvušas „Zaļo sertifikātu” un vēlas turpināt dažādu ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītu projektu realizēšanu, piemēram, uzlabot attīrīšanas iekārtas, uzstādīt ūdens skaitītājus, ūdeni taupošās iekārtas, ūdens filtrus un alternatīvos enerģijas avotus un veikt citus pasākumus, kas ievērojami samazina tūrisma negatīvo ietekmi uz vidi. Informācija par „Zaļā sertifikāta” mājām tūristiem Lai iepazīstinātu tūristus ar „Zaļā sertifikāta” logo un informētu tos par sertificēto māju priekšrocībām, Asociācija „Lauku ceļotājs” ir izdevusi jaunu bukletiņu, kurā apkopota informācija par visām „Zaļo sertifikātu” ieguvušajām naktsmītnēm Latvijā. Bukletiņš ir bezmaksas un pieejams Asociācijas birojā Rīgā. Avots: Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”

2005. gada 28. janvārī Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” rīko gadskārtējo Latvijas lauku tūrisma konferenci, kas veltīta divām aktuālām tēmām: valsts atbalstam un ieguldījumam lauku tūrisma attīstībā un lauku tūrisma uzņēmēju mārketinga iespējām. Konference notiks ”Maritim Park Hotel Rīga” Rīgā, Slokas ielā 1. Konferenci atklās LR Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš un Asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele, kas uzstāsies ar ziņojumu par lauku tūrisma attīstību aizvadītajā gadā un asociācijas nākotnes plāniem. Uzreiz pēc atklāšanas tiks godināti arī trīs 2004. gada labākie lauku tūrisma saimnieki. Konferences rīta sesija būs veltīta valsts lomai un ieguldījumam lauku tūrisma attīstībā Latvijā. Par Valsts tūrisma attīstības plāniem un mārketinga aktivitātēm ziņos Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis informēs par izmaiņām higiēnas prasībās pārtikas apritē lauku tūrisma mītnēs, savukārt Zemkopības ministrijas pārstāvis stāstīs par lauku tūrisma uzņēmējiem pieejamajām atbalsta programmām (ES fondi, NUAP u.c.). Konferences pēcpusdienas sesija būs veltīta lauku tūrisma mārketinga jautājumiem. Tās ietvaros „Lauku ceļotāja” speciālisti stāstīs par lauku tūrisma pieprasījuma attīstības tendencēm, vietējo un ārvalstu klientu vēlmēm un prasībām, kā arī prezentēs jauno Baltijas lauku tūrisma interneta rezervāciju sistēmu un jauno lauku tūrisma mītņu kvalitātes vērtēšanas sistēmu. Uzstāsies arī paši atpūtas vietu saimnieki, kas stāstīs par savu pieredzi reklāmas materiālu un interneta lapu sagatavošanā, īpašo piedāvājumu veidošanā un sadarbībā ar tūrisma aģentūrām un tūrisma informācijas centriem. Konferences noslēgumā tiks prezentēts jaunais katalogs „Atpūta laukos 2005”. Avots: Asociācija „Lauku ceļotājs”

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Seši vadošie tūrisma portāli Latvijā (Eiropa.lv, iCelo.lv, Meeting.lv, Notikumi.lv, Travellatvia.lv un Turists.net) gatavojas kopīgiem spēkiem veicināt tūrisma pakalpojumu interneta tirgus attīstību. Tūrisma e-komercija pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies visā pasaulē un ieguvusi stabilas pozīcijas tūrisma biznesā. Tūrisma portālos pieejamā informācija par ceļojumiem, galamērķa valstīm, vīzu noteikumiem, cenām, rada iespēju klientiem jebkurā diennakts laikā noorganizēt savu ceļojumu, piemēram, iegādāties lidmašīnu biļetes vai rezervēt vietas viesnīcā. Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka šobrīd ASV līdz 80% viesnīcu rezervāciju notiek internetā. Pēc Krievijas tūrisma firmu vērtējuma līdz pat 60% pasūtījumu nodrošina reklāma internetā. Tūrisma nozares ienākumi Eiropā no pārdošanas internetā 2004. gadā sasnieguši 17 miljardus eiro, salīdzinot ar 2003.gadu, kāpums ir 34%, taču 2005.gadā plānotie ienākumi no pārdošanas internetā varētu sasniegt jau 20,1 miljardu eiro. Tas izskaidrojams ar to, ka interneta lietotāji parasti ir pietiekami labi situēti vai strādā nopietnos uzņēmumos, kas ļauj atlicināt līdzekļus un laiku ceļojumiem. Latvijā tūrisma portāli aktīvi attīstīties sāka 2002 - 2003 gadā. Pašreiz vadošie Latvijas tūrisma portāli ir pārvarējuši “bērnības” grūtības un sāk nostabilizēties Latvijas tūrisma biznesā. Katrs atradis savu specifisko tirgus nišu, pastāvīgo klientu auditoriju un strādā pie jauniem e-komercijas risinājumiem un pakalpojumu kvalitātes servisa. Vidējā tūrisma portālu apmeklētība Latvijā svārstās no 1000 līdz 2000 apmeklētājiem dienā. Pagaidām katrs atsevišķs portāls vēl nevar būtiski ietekmēt e-tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā, savukārt kopīgiem spēkiem galvenajos darbības virzienos tie plāno ietekmēt notikumu gaitu: Nostiprināt e-komercijas pozīcijas Latvijas tūrisma biznesā; Veidot tūrisma e-biznesa tirgus kultūru un noteikt vispārējas normas cenu politikā, cenšoties nepieļaut, ka nenopietni un nepastāvīgi tūrisma interneta resursi rada neuzticību e-tūrisma tirgum kopumā; Sekmēt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu tūrisma uzņēmējiem, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kuras atbild par tūrisma biznesa attīstību Latvijā; Popularizēt Latvijas tūrismu ārvalstu tirgos, izmantojot elektronisko mediju iespējas; Informēt sabiedrību par tūrisma e-komercijas priekšrocībām un veicināt Latvijas informatīvās sabiedrības attīstību; Aizstāvēt Latvijas tūrisma biznesa un ceļotāju intereses attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību pilsētās un jo sevišķi lauku teritorijās; Veikt E-tūrisma biznesa pētniecību, vākt un apkopot statistiku; Īstenot kopīgas mārketinga akcijas – šajā gadā vadošie Latvijas tūrisma portāli pirmo reizi prezentēs sevi kopīgā stendā tūrisma izstādē Balttour 2005 11.-13. februārī. Par portāliem:Eiropa.lv – tūrisma biznesa vortāla mērķa auditorija ir tūrisma industrijas uzņēmēji un interesenti. Eiropa.lv ik dienu informē par ceļojumu biznesa iekšzemes un pasaules jaunumiem un tendencēm mārketingā, menedžmentā un e-komercijā. Eiropas reģionālā tūrisma institūts izmanto portāla popularitāti konsultāciju un apmācības pakalpojumu prezentācijai. iCelo.lv – vadošais ceļojumu un atpūtas portāls iCelo.lv piedāvā ātri un operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju par valstīm, dažādiem ceļojumiem, slēpošanas kūrortiem un „karstākajiem” tūrisma firmu piedāvājumiem. Portāls regulāri publicē pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt ar unikālā bezmaksas pakalpojuma “ceļojuma meklētājs” palīdzību ikvienam ir iespēja atrast un izvēlēties sev vispiemērotāko ceļojumu. iCelo.lv var lasīt arī dažādus piedzīvojumu aprakstus, intervijas, arī piedalīties konkursos par ļoti vērtīgām balvām. Meeting.lv – Latvijas ceļvedis krievu un angļu valodās un Latvijas viesnīcu on-line rezervēšanas sistēma. Darbojas kopš 2002. gada marta. Galvenā mērķauditorija – ienākošie tūristi no Krievijas

"Kopš tūrisma valsts politika ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, gada laikā nozare beidzot kļuvusi par valsts tautsaimniecības kategoriju. Fakts, ka ministrijai izdevās palielināt tūrisma nozares budžetu par 2,5 reizēm, liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī. Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c. Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003. gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma, pozitīvā nozīmē, jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8- 10 milj. tūristu gadā," tā Tūrismaattīstības politikas pamatnostādnes komentē LR Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrija izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: · Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; · Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; · Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; · Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; · Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; · Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: · „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana · Latvijas tūrisma tēla stiprināšana · Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos · Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana · Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana · Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm · Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana · Kvalitātes pārvaldības ieviešana · Pieejamības veicināšana · Cilvēkresursu attīstība · Izpēte un attīstība · Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija · Starptautiskā sadarbība · Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 latu, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08 milj. Ls, 2006. g – 3,12 milj. Ls, 2007. g. – 5,31 milj. Ls, 2008. g. – 7,97 milj. Ls. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Eiropas Lauku tūrisma asociāciju apvienība „EuroGites”, kuras biedrs ir arī Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, šogad uzsāk jaunu akciju „Eiropas lauku tūrisma nedēļa”, vēsta AgroZirnis. Akcija norisināsies no 7. līdz 16. oktobrim, un tās mērķis ir popularizēt lauku tūrismu kā kvalitatīvu un atraktīvu tūrisma piedāvājumu arī ārpus aktīvās tūrisma sezonas un pievērst sabiedrības uzmanību aktuālākajām problēmām šajā jomā. Lauku tūrisma nedēļa oficiāli tiks atklāta 7. oktobrī Nantē, Francijā, ar videokonferenci, kurā uzrunu teiks ES Lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla (Mariann Fischer-Boel). Tūristus, kas šīs nedēļas laikā viesosies kādā no lauku naktsmītnēm dažādās Eiropas valstīs, sagaida patīkams pārsteigums – viņi no mājas saimnieka saņems kādu īpašu, konkrētajai valstij, reģionam vai saimniecībai raksturīgu dāvaniņu vai uzmanības apliecinājumu, piemēram, Francijā Bordo apgabalā tā būs pudele Bordo vīna vai vietējais siers, Rumānijā – amatnieku izstrādājumi, Spānijā – bezmaksas ekskursijas pa apkārtni u.c. Arī Latvijas lauku māju saimnieki ir padomājuši par to, kā iepriecināt savus viesus šīs nedēļas laikā: brīvdienu mājā „Mežtiņi” Talsu rajonā atpūtnieki saņems dāvanā vietējo kazas sieru, lauku mājā „Mūrnieki” Alūksnes rajonā – pašmāju ābolu sulu pudeli, viesnīcā „Roja” - kūpinātu zivi, Siguldas viesu mājā „Brūveri” – zāļu tējas paciņu, brīvdienu mājā „Apsīši” Talsu rajonā – medus burciņu, saimniecībā audzēto mājputnu olas vai pat dzīvu trusīti, Ventspils viesu namā „Pulkvedis” – ābolu maisu, Ventspils suvenīrus vai pankūkas vakariņās, brīvdienu mājās „Brīviņi” Ogres rajonā un „Dravnieki” Valkas rajonā – medus burciņu, lauku mājā „Kalna Bauņi” Valkas rajonā – ābolus, medu vai saimnieces dēla veidotus kokgriezumus, viesu namā „Ezerrozes” Valkas rajonā un brīvdienu mājā „Pie Rāznas” Rēzeknes rajonā – pēršanos pirtī bez maksas, „Vecmuižā” Limbažu rajonā – minigolfa spēli, lauku mājā „Puķkalniņi” Ogres rajonā – plunčāšanos karstajā masāžas vannā u.c. sirsnīgas lauku dāvanas. Savukārt „Lauku ceļotāja” birojā nakšņošanu Latvijas laukos uz akcijas laiku būs iespējams rezervēt ar 10% atlaidi. Lauku tūrisma nedēļas ietvaros „Lauku ceļotājs” rīko arī fotokonkursu. Līdz šā gada 31. oktobrim cilvēki ir aicināti sūtīt „Lauku ceļotājam” fotogrāfijas, kurās redzami viņu jaukākie, interesantākie un smieklīgākie piedzīvojumi, atpūšoties Latvijas laukos. Visas fotogrāfijas tiks publicētas interneta lapā www.celotajs.lv, un interesantākās fotogrāfijas autors saņems balvu – iespēju pavadīt nedēļas nogali divatā kādā no Latvijas lauku, brīvdienu vai viesu mājām laikā līdz 2006. gada 1. maijam (pēc izvēles, izņemot svētku datumus). Fotogrāfijas lūdzam sūtīt pa e-pastu [email protected] vai pa pastu „Lauku ceļotājam” Kuģu ielā 11, Rīgā, LV-1048.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Jūrmala šogad plāno piedalīties četros tūrisma gadatirgos Vācijā - CMT 2008 Štutgartē, REISEN 2008 Hamburgā, TRAVEL FAIR CBR MUNICH Minhenē un Tourism & Caravaning Leipcigā. Trīs gadatirgi notiek 2008.gada sākumā, kad cilvēki sāk plānot savus atvaļinājumus, braucienus un jaunu galamērķu atklāšanu, informēja pilsētas dome.

No 2008.gada 12. līdz 20.janvārim Jūrmalas kūrortpilsēta piedalījās starptautiskajā tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs - Messe Stuttgart 2008 Vācijas pilsētā Štutgartē. CMT izstādes – Caravan, Motor, Turistik apvieno ne tikai ceļojumu galamērķu un tūrisma kompāniju pārstāvjus, bet arī dažādus jaunumus individuālajā tūristu transportā, jaunākos aprīkojumus u.c., plaši prezentējot tūrismu un tā iespējas. Tūrisma izstādes Štutgartē ir atzītas par labākajām Vācijā, un ik gadu tās apmeklē ap 180 000 apmeklētāju.

Tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs -Messe Stuttgart 2008 Štutgartē Jūrmalu pārstāvēja ne tikai domes, bet arī kempinga Nemo pārstāvji. Jūrmalas pilsētas domes tūrisma informācijas centrs piedāvāja Jūrmalas brošūru vācu un angļu valodā, kā arī brošūru vācu valodā par veselības tūrismu un kūrortārstniecību Jūrmalā, kā arī Jūrmalas tūristu mītņu bukletus.

Trešdien, 3. decembrī pulksten 10:00 viesnīcas Radisson SAS Daugava telpās notiks konference “ES atbalsta programmas un to loma tūrisma attīstībā Latvijā”, ko rīko Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Konferencē piedalīsies Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Konferences mērķis ir izvērtēt līdzšinējo ES fondu nozīmi tūrisma attīstībā Latvijā, kā arī informēt Latvijas tūrisma industriju par ES finansējumu, kas būs pieejams pēc Latvijas iestāšanās ES. Konferenci atklās Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante, bet par valsts piešķirto budžetu tūrismam 2004. gadā runās Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Konferencē tiks apspriesti arī tādi jautājumi kā ES strukturālie fondi Latvijā 2004.-2006.gadam, ES līdzfinansētās Valsts atbalsta programmas komercdarbības veicināšanai, pašvaldību iespējas tūrisma attīstības veicināšanā izmantojot ES finansējumu kā arī ES atbalsta programmas lauku tūrismam. Ar referātiem uzstāsies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute, ZM Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboltiņš, Latvijas Attīstības aģentūras valdes loceklis Ralfs Kļaviņs. Konferences noslēgumā notiks paneļdiskusija “Līdzšinējā pieredze un perspektīvas piesaistot Eiropas fondu līdzekļus tūrisma attīstībai Latvijā”. Uz konferenci ir uzaicināti vairāk kā 100 cilvēki, pārstāvji no valsts sektora (pašvaldību un tūrisma informācijas centru vadītāji, attīstības aģentūru pārstāvji), sabiedriskā sektora (tūrisma asociāciju pārstāvji) un privātā sektora (nozīmīgākie tūrisma uzņēmēji). KONFERENCES PROGRAMMA:10:00 – 10:05 Konferences atklāšana. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktore Marika Zante 10:05 – 10:20 Latvijas Valsts budžets tūrismam. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns 10.20 – 10:40 TAVA plānotie pasākumi tūrisma veicināšanai 2004.gadā. Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante 10:40 – 11.10 Latvijas makroekonomiskās situācijas raksturojums. Ekonomikas ministrija, Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, direktora vietniece Gunta Piņķe 11:10 – 11:30 Kafijas pauze. 11:30 – 12:10 ES Struktūrfondi Latvijā 2004. – 2006.gads. Ekonomikas ministrija, Investīciju un finanšu departaments, Struktūrfondu nodaļas vecākais referents Krišs Spūlis 12:10 – 12:25 Pašvaldību iespējas tūrisma attīstības veicināšanā, izmantojot ES finansējumu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Valsts sekretāre Ilze Kukute 12:25 – 13:00 ES līdzfinansētās Valsts atbalsta programmas komercdarbības veicināšanai. Latvijas Attīstības aģentūra, Valdes loceklis Ralfs Kļaviņš 13:00 – 13:30 ES programmu loma tūrisma attīstība Latvijā.ZM Lauku atbalsta dienests, direktora vietnieks Indulis Āboliņš 13:30 – 14:50 Pusdienu pārtraukums. 14:50 – 15:10 ES atbalsta programmas un Unibankas darbība līdzekļu apsaimniekošanā Latvijā. Unibanka, korporatīvo finanšu darījumu vadītājs Rolands Feldmanis 15:10 – 15:25 Projekts "Tūrisma attīstības epicentrs Latvijas – Igaunijas pierobežā". Rūjienas Tūrisma informācijas centrs, vadītāja Guna Ķibere 15:25 – 15:40 Līdzekļu piesaistes pieredze jaunu tūrisma produktu veidošanā Ventspilij sadarbojoties ar Liepāju un Klaipēdu. Ventspils tūrisma informācijas centrs, vadītājs Guntars Seilis 15:40 – 15:55 "ES līdzekļu piesaiste Vidzemes reģionā tūrisma attīstībai: iespējas un problēmas". Vidzemes Tūrisma asociācija, izpilddirektore Inese Šīrava 16:00 – 17:00 Paneļdiskusija "Līdzšinējā pieredze un perspektīvas, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus tūrisma attīstībā Latvijā". Vada NK konsultāciju birojs, direktors Neils Kalniņš, piedalās EM Tūrisma departaments, vecākā referente Sanita Rancāne Avots: Eiropa.lv

Latvijai kā darījumu tūrisma jeb MICE nozares galamērķim ir daudzsološa nākotne, otrdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) «Latvijas Tūrisma forumā 2017» sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Atskatoties uz LIAA paveikto 2017.gadā, viņa norādīja, ka šogad rīkotās darījumu tūrisma publicitātes aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) rīkotais Eiropas darījumu tūrisma forums, liecina, ka Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir spoža nākotne, uz ko norāda dažādu darījumu tūrisma pasākumu organizatoru pozitīvās atsauksmes par Latviju. «Lai arī nevaram uzņemt lielās konferences un pasākumus, varam sevi labi parādīt arī mazākā mērogā,» sacīja Šīrava.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai kā jebkāda veida tūrisma galamērķim ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas padara to saistošu ārvalstu tūristiem. Piemēram, atskatoties uz šogad īstenotajiem publicitātes pasākumiem, kas ietvēra arī dažādu valstu mediju vizīšu rīkošanu Latvijā, ārvalstu žurnālisti uzsvēra Latvijas dabas un gastronomiskā piedāvājuma pievilcību. LIAA Tūrisma departamenta direktore sacīja, ka minētie ir vieni no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas tūrisma piedāvājumā tiek uzsvērti.