Eiropas mājputnu gaļas tirgū otro gadu pēc kārtas saglabājas izteikts deficīts, intervijā atzina AS "Ķekava Foods" valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.
Viņš norādīja, ka uzņēmumam 2025./2026. finanšu gada pirmā puse bijusi ļoti veiksmīga. "Ja skatāmies uz rezultātiem - gan finanšu, gan ekonomiskajiem -, tad līdz šim šis gads ir bijis ļoti labs. Finanšu gada pirmā puse ir bijusi ļoti veiksmīga un strādājam ar peļņu. Visi galvenie darbības rādītāji ir augoši, un starpposma mērķi, kas saistīti ar broileru audzēšanu, tiek sasniegti pat labāk, nekā sākotnēji plānots," sacīja Pranckevičs.
Pozitīvu ietekmi uz rezultātiem, pēc viņa teiktā, devušas zemākas cenas barībai un stabilas enerģijas cenas. Šogad barība ir lētāka nekā iepriekšējos divos gados, ko veicinājis graudu cenu kritums. Savukārt gāzes cenas saglabājušās stabilas, bet atsevišķos mēnešos pat samazinājušās.
Runājot par nākamo pusgadu, Pranckevičs prognozēja izmaksu stabilitāti vismaz līdz jaunajai ražai augustā vai septembrī. Gandrīz visi nepieciešamie graudi jau ir iegādāti vai par tiem noslēgti ilgtermiņa līgumi, stabila ir arī sojas cena. "Turklāt Eiropas Komisija atlikusi papildu nodokļa ieviešanu sojai no 2026. gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka arī šajā pozīcijā nav gaidāmi būtiski satricinājumi," piebilda Pranckevičs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka pārdošanas cenu situācija Eiropā ir īpaša. "Jau otro gadu pēc kārtas - sākot no 2024. gada, turpinot 2025. gadā un arī šobrīd - Eiropā vērojams diezgan būtisks mājputnu gaļas deficīts," uzsvēra Pranckevičs.
Pēc viņa skaidrotā, viens no galvenajiem iemesliem tam ir putnu gripa. "Eiropā pērn rudenī putnu gripas gadījumu skaits bija aptuveni divas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā. Ja to vizualizētu kartē, praktiski visa Eiropa būtu klāta ar sarkaniem punktiem - uzliesmojumi ir visur un notiek daudz biežāk," sacīja uzņēmuma vadītājs. Slimības dēļ fermu darbība jāaptur uz vienu līdz trim mēnešiem, bet uzliesmojumu gadījumos tuvumā uz laiku jāslēdz arī kautuves. Kā piemēru viņš minēja Poliju, kur lielās mājputnu novietnes bijušas slēgtas trīs līdz pat sešus mēnešus, būtiski samazinot piedāvājumu tirgū.
Otrs būtisks faktors ir tā sauktā "lēnās audzēšanas" apņemšanās vairākās valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un Dānijā, kur lielveikali pieprasa ilgāku broileru audzēšanas periodu. Latvijā standarta audzēšanas periods ir 37-38 dienas, bet lēnā audzēšana paredz 43-44 dienas. "Praksē "lēnā audzēšana" negatīvi ietekmē tirgu - tajā pašā platībā gada laikā iespējams saražot mazāk gaļas apjomu, kas vēl vairāk pastiprina deficītu," skaidroja Pranckevičs.
Viņš norādīja, ka deficītu pastiprina arī ierobežotās iespējas Eiropā izbūvēt jaunas mājputnu audzēšanas platības, īpaši blīvi apdzīvotās teritorijās. Papildu riski nozarei ir arī Ņūkāslas slimības uzliesmojumi, kas 2025. gadā plaši izplatīti Polijā un šogad novēroti arī Spānijā un Zviedrijā.
