«Stendāles celulozes rūpnīcas projekts nav vienīgais, kurš saņēmis valsts atbalstu,» skaidro Latvijas papīrražotāju asociācijas eksprezidents un celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp valdes loceklis no Latvijas valsts Arnis Treimanis. Viņš atzīst, ka šādas subsīdijas prasti izsauc negatīvu reakciju no konkurentiem, kuri jau strādā tirgū. Proti, ar Vācijas lēmumu piešķirt Stendāles celulozes ražotnei 250 milj. eiro lielu subsīdiju nav bijis apmierināts Zviedrijas meža nozaru koncerns Sodra, kurš šo lēmumu mēģinājis apstrīdet ES komisijā. «Subsīdijas celulozes un papīra ražotnēm Eiropā tiek piešķirtas, lai tās nezaudētu konkurencē ar lētāko celulozes šķiedru, ko iegūst Dienvidamerikas un Āzijas celulozes ražotnēs un šī nozare nepārceltos aiz Eiropas robežām,» uzsver A. Treimanis. Viņaprāt, šāda valsts rīcība ir saistīta arī ar nodarbinātības politiku — jaunu darba vietu radīšanu vai arī esošo saglabāšanu ne tikai pašā ražotnē, bet arī tās apkalpojošajā sfērā. Kā vēl vienu būtisku faktoru šādu projektu atbalstam A. Treimanis min celulozes kvalitāti, jo pēc speciālistu domām Āzijā un Dienvidamerikā ražotā celuloze nav tik kvalitatīva kā Eiropā tapusī un tādējādi varot pasliktināties arī saražotā papīra kvalitāte. Potenciālais investors — Metsaliitto — arī Latvijā vēlas, lai būtu zināmi spēles noteikumi un tie ilgstošā laikā nemainītos vai arī netiktu pieņemti kādi specifiski, tikai celulozes ražošanai saistoši noteikumi, piemēram, maksāt dabas resursu nodokli par kādu no vielām, par kurām pašlaik nav jāmaksā, norāda A. Treimanis.