Eiropas Komisija uzskata, ka Eiropai, jāreaģē uz informātikas revolūcijas nākamo vilni, kas turpmākajos gados kļūs arvien intensīvāks, kā liecina attīstības tendences — virtuāla draugošanās, pārliecinoša pāreja uz tiešsaistes uzņēmējdarbības pakalpojumiem, nomadiskie pakalpojumi, kuru pamatā ir GPS un mobilā televīzija, un viedtagu izmantojuma pieaugums.
Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka Eiropai ir visas iespējas izmantot šīs tendences, jo tās politika atbalsta atvērtus un konkurējošus telekomunikāciju tīklus, privātuma aizsardzību un drošību. Komisija uzsākusi sabiedrisko apspriešanos par attiecīgo iespēju izmantošanu – gan no politikas, gan privātsektora viedokļa. Komisijas ziņojumā norādīts jaunais platjoslas izmantojuma indekss, ar kuru salīdzina katrā valstī piedāvāto pakalpojumu pamatrādītājus, piemēram, platjoslas ātrumu, cenu, konkurenci un pārklājumu. Eiropas platjoslas ranga augšgalā ir Zviedrija un Nīderlande. Jaunais vērtējums papildina tradicionālo platjoslas izplatības indeksu, ko līdz šim izmantoja telekomunikāciju regulatori.
„Nākotnes internets krasi mainīs sabiedrību,” teica informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. „Ar Web 3.0 lietišķie darījumi, izklaides un draugošanās ātrā, uzticamā un drošā tīklā vairs nebūs ierobežoti ne laikā, ne vietā. Saplūdīs fiksētie un bezvadu sakari. Līdz 2015. gadam digitālā pasaule var desmitkāršoties. Eiropai ir zināšanas un tīkla kapacitāte, kas ļauj izvirzīties šo pārmaiņu vadībā. Mums jāpanāk, lai Web 3.0 tiktu radīts un izmantots Eiropā.”
Interneta lietotājiem Eiropā tiek piedāvāts ātrāks un izdevīgāks internets — 2007. gada beigās pusei lietotāju bija pieejams platjoslas pieslēgums ar ātrumu virs 2 megabitiem sekundē (MBps), ka nozīmē divreiz lielāku ātrumu nekā pirms gada un ļauj skatīties televīziju internetā. Platjoslas pieslēgums ir pieejams 70% lauku iedzīvotāju ES 27 valstīs, un šis rādītājs tuvojas kopējam pārklājumam — 93%. Pagājušajā gadā platjoslas pārklājums laukos ES 25 dalībvalstīs pieauga par 8 procentu punktiem.
Tas paver ceļu jaunai interneta paaudzei un piedāvā skaidru potenciālu Eiropas ekonomikai. Katrs ceturtais eiropietis 2007. gadā izmantoja web 2.0 pakalpojumus. Attīstās virtuālās draugošanās komerciāls izmantojums. Paredzams, ka laikposmā no 2006 līdz 2011. gadam par 15 % palielināsies uzņēmumu tīmekļa programmnodrošinājuma izplatība.
Lai izmantotu jaunās tehnoloģijas, internetam būs jābūt it visur. Parādīsies „lietiskais internets” — tīmeklis kļūs par vidi, kurā mijiedarbojas mašīnas, transportlīdzekļi, ierīces, sensori un daudzas citas iekārtas. Tas jau patlaban tiek izmantots elektroniskām transporta biļetēm, un nākotnes ikdiena ir mobilo iekārtu izmantošana maksājumiem vai informācijas iegūšanai. 2015. gadā ar šādām tehnoloģijām būs aprīkoti vairāk nekā miljards tālruņu.
Straujā attīstība ES uzņēmumiem paver lieliskas iespējas, ja vien tiks ieguldīts pietiekami daudz līdzekļu ātrdarbīgos platjoslas pieslēgumos un inovāciju un pētniecības atbalstā. Komisijas paziņojumā teikts, ka ES jāstimulē investīcijas nākamās paaudzes platjoslā, piemēram, vairāk iesaistot pašvaldības, kas var veicināt piekļuvi kabeļu kanalizācijai inženierbūvniecības darbu laikā (un tās papildināšanu), lai izveidotu ātrākus optiskās šķiedras tīklus, saglabājot interneta atvērtību konkurencei, novēršot negodīgus ierobežojumus patērētāju izvēlē, sekmējot patērētāju uzticību internetam un finansējot nākotnes interneta pētniecību.
Paziņojumam pievienota informācija par jauno platjoslas izmantojuma indeksu, kas ļauj salīdzināt interneta piekļuves konkurenci, pārklājumu, ātrumu un kvalitāti starp Eiropas valstīm (sk. pielikumu). Indekss liecina, ka ES jau šobrīd ir gatava izmantot platjoslas iespējas atvērtas un konkurenci atbalstošas investīciju vides ziņā. Ar minēto indeksu vērtē ES valstu panākumus ātrdarbīga interneta ieviešanā pēc galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ātrākas platjoslas attīstību un ļauj noteikt prioritātes rādītāju uzlabošanai.
Saskaņā ar indeksu ES vadošās valstis ir Zviedrija un Nīderlande, jo tajās ir konkurenci atbalstoša vide un zinoši iedzīvotāji un uzņēmumi, kas spēj izmantot modernus pakalpojumus. Konkurences trūkums var kavēt investīcijas modernās tehnoloģijās un cenu samazināšanos. Attīstībai traucē arī sociāli faktori, piemēram, nepietiekama prasme strādāt digitālā vidē, zems PC izmantojuma līmenis un pārāk mazas investīcijas informācijas un sakaru tehnoloģijās.
.png)
