Tirdzniecības vietās veikto zādzību dēļ mazumtirdzniecības uzņēmumi Eiropā 2008. gadā cietuši 27.5 miljardus eiro lielus zaudējumus.

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs reģistrēts lielākais zaudējumu sarukums Eiropā (4.9%), un zaudējumu apjoms bija pat nedaudz zemāks par Centrālās Eiropas līmeni. Zaudējumu novēršanas uzņēmuma Neto Baltic direktors Vaidas Bielinis uzskata, ka šādas pozitīvas pārmaiņas Baltijas valstīs ir labvēlīgs pavērsiens, jo uzskatāmi parāda zaudējumu novēršanas pasākumos ieguldīto līdzekļu vērtību.

"Šobrīd esam sasnieguši Centrālās Eiropas līmeni, tomēr, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, nākošajā gadā šādu zaudējumu līmeni būs grūti saglabāt. Globālā pieredze liecina, ka ekonomisko recesiju vienmēr pavada pieaugošas noziedzības un lielāka zādzību skaita līmenis," norāda V. Bielinis. Baltijas valstīs vislielākos zaudējumus jeb 39.4% no visa zaudējumu apjoma rada negodīgi pircēji, savukārt negodīgu darbinieku kontā ir 38.8% no zaudējumiem. Neuzticami piegādātāji ir atbildīgi par 6.3% zaudējumu, bet 5.5% zaudējumu rodas administratīvo kļūdu rezultātā.

Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Pēdējo divu gadu laikā sācis pieaugt Latvijā nozagto transportlīdzekļu skaits; TOP 3 zagļu iecienītākās auto markas gan nemainās, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairākus gadus Latvijā nozagto transportlīdzekļu skaits samazinājās, tomēr pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vērojams zādzību skaita pieaugums. Proti, pērn kopumā Latvijā nozagti 1048 transportlīdzekļi, kas ir par 66 vairāk nekā 2014. gadā, kad valstī tika nozagti 982 braucamie, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Savukārt 2013. gadā valstī garnadžu rokās bija nonākuši 932 transportlīdzekļi. Jau pagājušā gada vidū policija pauda satraukumu par pieaugošo zādzību skaitu, jo 2015. gada piecos mēnešos tika nozagta 421 automašīna, kas bija par 14% vairāk nekā 2014. gadā pirmajā pusē.

Latvijā pērn ir nedaudz pieaudzis automašīnu zādzību skaits; auto markas popularitāte zagļu vidū ir viens no faktoriem, kas ietekmē KASKO cenu.

Jau vairākus gadus nozagto transportlīdzekļu skaits ik gadu ir rucis, tomēr pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, redzams neliels pieaugums. Proti, pērn kopumā Latvijā nozagti 982 transportlīdzekļi, kas ir par 50 vairāk nekā 2013. gadā, kad valstī tika nozagti 932 braucamie, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Tomēr eksperti norāda – šobrīd vēl nevar prognozēt, ka arī turpmāk pieaugs transportlīdzekļu zādzību gadījumi. Apdrošinātāji modri seko līdzi automašīnu zagļu ieražām, jo viņu darbība var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības attiecīgā modeļa automašīnām.

Jelgavas kriminālpolicijas darbiniekiem izdevies notvert rīdziniekus tēvu un viņa divus dēlus, kas pusgada laikā Jelgavas un Ozolnieku novados pastrādājuši 37 noziegumus, vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

No pērnās vasaras policijā regulāri nonāca ziņas par Jelgavas un Ozolnieku novados apzagtām garāžām un saimniecības ēkām. Ļaundari nebija izvēlīgi – nakts melnumā garāžu rindā uzlauza visas durvis pēc kārtas, kur bija aiznesamas un mikroautobusā ieliekamas mantas, tās ņēma, raksta laikraksts. Tomēr gada nogalē, sadarbojoties Jelgavas un Tukuma kriminālpolicistiem, zagļu trijotnei, kas turklāt iepriekš tiesāta, izdevies tikt uz pēdām.

«Veicot operatīvos pasākumus, noskaidrojām zagļu dzīvesvietas un uzturēšanās vietas, kā arī ieguvām ziņas par to, kādā veidā viņi pārvietojas – pašiem sava transporta nebija, bet uz dažām dienām līdz nedēļai nomāja mikroautobusus. Pēc katras zādzības transportu mainīja, tas neatkārtojās,» par izmeklēšanu stāstījis Jelgavas Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Dainis Vītols. Tas radījis grūtības notvert zagļus, jo liecinieki katrā vietā bija redzējuši citu mašīnu, tādēļ uzreiz nevarēja rast kopsakarību, ka noziedznieki ikreiz ir vieni un tie paši.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild veikalu ķēdes top! līdzīpašnieks Edvīns Bergmanis. top! veikalu ķēde ir 3. lielākā pārtikas veikalu ķēde Latvijā. 2/3 no visa veikalu tīkla top! apgrozījuma veido Latvijas ražotāju produkcija.

Ar preču zīmi top! Latvijā šobrīd darbojas 203 pārtikas veikali, no tiem 106 top! un 97 mini top! veikali, kuri pieder 17 vietējiem uzņēmumiem. SIA Iepirkuma grupa ir pārtikas veikalu tīklu top! pārstāvošais uzņēmums, kurš veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes.

Veikalu zagļi Baltijas valstīs mazumtirgotājiem šogad rada zaudējumus aptuveni 1,4% apmērā no to apgrozījuma. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropā aiz Krievijas, kur zagļi mazumtirgotājiem rada zaudējumus 1,61% apmērā no apgrozījuma, un Turcijas (1,52%), ziņo ERR.

Mazumtirgotāju veiktajā pētījumā konstatēts, ka visvairāk veikalu zagļi tīko pēc pārtikas, alkohola, cigaretēm, kosmētikas un elektroierīcēm.

Pozitīvais aspekts pētījumā ir tas, ka šogad, salīdzinot ar 2009. gadu zagļi mazumtirgotājiem rada par vidēji 4,4% mazākus zaudējumus, tādējādi Eiropas mazumtirgotājiem zagļu radītie zaudējumi šogad līdz šim samazinājušies līdz 29,5 miljardiem eiro.

No visiem zagšanas izraisītajiem mazumtirgotāju zaudējumiem lielāko daļu veido tieši veikalu zagļu darbības (47,8% gadījumu), taču aktīvi mazumtirgotājus «aptīra» arī paši darbinieki (29,8% gadījumu).

No nākamā gada zagļus plāno sodīt tikai administratīvi. Šāda Iekšlietu ministra Mareka Segliņa iniciatīva paredz, ka administratīvais sods piemērojams, ja nozagtās preces vērtība pārsniedz vai sastāda vismaz 53 latus.

Ideja, ka mazāk vērtīgu lietu zagļus varētu nesodīt ar tiesas spriedumu, bet administratīvi ar naudas sodu, drīzumā tiks izskatīta valdībā. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu maksimālais sods ir 500 latu. Savukārt policija izstrādājusi grozījumus likumos, 18. septembrī raksta Diena. Plānots, ka administratīvajai sodīšanai noformēs tikai protokolu.

Veikalos zog mazas un vērtīgas mantas, kuras viegli pārdot tālāk - skūšanās piederumus, kosmētikas izstrādājumus, ūdens filtrkannu kasetes, dārgus alkoholiskos dzērienus, maizi, pienu un citas lietas. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) aplēses liecina, ka zādzības veikalniekiem rada zaudējumus aptuveni par desmit miljoniem latu gadā. LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka M. Segliņa ierosinājums būtu efektīvs līdzeklis. Viņš arī piebilst, ka jāpiemēro būtu ne tikai naudas sodu, bet arī sabiedrisko darbu.

Šogad palielinājusies zagļu interese par Hyundai zīmola automašīnām – apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) informē, ka saņēmusi trīs atlīdzību pieteikumus par šī zīmola automašīnu zādzībām par kopējo apdrošinājuma summu 88 500 eiro.

Ja vēl pērn Hyundai automašīnas nebija zagļu iekārotāko auto sarakstā, šogad situācija ir mainījusies – šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā nozagtas vairāk nekā 10 Hyundai zīmola automašīnas. Tiesa, zagļu interese lielākoties ir saistīta ar diviem konkrētiem zīmola modeļiem – ix35 un Santa Fe, kas jaunāki par 2012.gadu.

Zagto automašīnu skaita palielinājums, iespējams, varētu būt saistīts ar reģistrēto transportlīdzekļu skaita pieaugumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus gadus nozagto transportlīdzekļu skaits ik gadu ir samazinājies, tomēr pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, vērojams neliels pieaugums. Proti, 2014. gadā kopumā Latvijā nozagti 982 transportlīdzekļi, kas ir par 50 vairāk nekā 2013. gadā, kad valstī tika nozagti 932 braucamie. Savukārt šī gada astoņos mēnešos Latvijā ir nozagti jau 717 spēkrati, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Tādējādi var secināt, ka, iespējams, līdz gada beigām varētu arī tikt pārspēts 2014. gadā nozagto transportlīdzekļu skaits. Eksperti norāda, ka līdz ar rudens iestāšanos palielinās arī nozagto automašīnu skaits, jo zagļi steidz izmantot to, ka tumsa aiz loga iestājas ātrāk. Savukārt ziemā, ja tā bagāta ar sniegu, transporta zādzību skaitam ir tendence samazināties, jo ir apgrūtināta izkļūšana no, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmiem.

Ja runājam par automašīnu zādzību gadījumiem no apdrošinātāju skatu punkta, mēs runājam par zaudējumiem, kas apdrošināšanas tirgū mērāmi miljonos eiro katru gadu

Šīs izmaksas sevī ietver ne tikai klientiem izmaksātas atlīdzības, bet arī izdevumus, kas radušies nozagtā spēkrata meklēšanas, lietas izskatīšanas un atlīdzības administrēšanas rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošināšanas sabiedrība BALTA atlīdzībās par automašīnu zādzībām izmaksājusi 0,8 milj. eiro. Jāatzīst, ka arī šis gads sācies līdzīgi – šogad esam saņēmuši jau 13 atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām. Būtiski atzīmēt, ka šoreiz runa nav par zādzību skaita pieaugumu – saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem šī gada janvārī reģistrēts teju tāds pats zādzību skaits kā pērn – 63, no kurām 25 gadījumos nozagtie transportlīdzekļi ir atrasti. Mainījušās ir zādzību tendences: pirmkārt, palielinājies vidējais zaudējumu apmērs zādzību rezultātā, jo automašīnas kļūst «jaunākas»; otrkārt, mainījies pieprasījums pēc konkrētu zīmolu automašīnām.

Sanktpēterburgā pēdējās trīs nedēļās nozagtas 46 Range Rover automašīnas, informēja AAS Balta.

Līdz ar to pastāv iespēja, ka arī Latvijā var pastiprināties zagļu interese par Range Rover automašīnām.

Jāpiebilst, ka apdrošinātājs jau saņēmis informāciju, ka Latvijā no zagļiem nesen cietuši divi Range Rover spēkratu īpašnieki..

«AAS Balta pieredzē bijušas vairākas situācijas, kad no ārvalstīm Latvijā ir ienākuši auto zagļu viļņi, kurus interesējušas konkrētas markas vai modeļa automašīnas, piemēram, zagļus īpaši interesējuši jaunākie BMW vai Audi markas auto. Tāpēc pēdējās zagļu aktivitātes var liecināt par tuvojošos zādzību bumu Baltijā,» uzsver Balta drošības dienesta vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis.

Zagļu, kas no kapavietas nozaga bijušā Kipras prezidenta Tassos Papadopoulos līķi, nolūks bijis prasīt izpirkuma maksu, atsaucoties uz valsts policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Līķis trīs mēnešus pēc tam, kad tas pazuda no oficiālās kapavietas, tika atrasts citas personas kapavietā. DNS analīzes pierādīja, ka tās ir nozagtās bijušā prezidenta mirstīgās atliekas.

To, ka zagļu nolūks bijis prasīt izpirkuma maksu, apstiprinājis valsts Tieslietu ministrs Lukass Luka (Loucas Louca), norādot, ka zādzībai nav bijuši politiski motīvi.

Papadopoulos ģimenes pārstāvis gan noliedzis, ka no ģimenes prasīta izpirkuma maksa par līķa atgūšanu, taču ministrs uzstājis, ka zagļu nolūks bijis finansiāls, neraugoties uz to, ka nauda tā arī nav iegūta.

T. Papadopoulos bija prezidents laika posmā no 2003. gada līdz 2008.gada februārim un mira 2008.gada decembrī.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Austrumeiropiešu bandas, kas nodarbojas ar «zādzību tūrismu» Īrijā, mazumtirgotājiem katru dienu rada zaudējumus līdz pat 10000 eiro, zogot dizaineru preces, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Baltic Ireland.

Tirgotāji esot ķērušies pie īpaša radio tīkla izveidošanas, ar kura palīdzību var brīdināt visu veikalu apsargus, kad veikalu zagļu brigādes tiek pamanītas konkrētās pilsētu teritorijās.

Skaitļi liecinot, ka zādzības un ielaušanās veikalos lielākajiem mazumtirgotājiem rada 10% papildus izmaksas gadā.

Īrijas policija uzsākusi operāciju Aughrim, lai apkarotu ārzemnieku bandu veiktās organizētās zādzības, fokusējot uzmanību uz noziedzniekiem no Rumānijas, Ukrainas, Latvijas un Bulgārijas, ziņo Baltic Ireland.

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.

Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, automašīnu detaļu zādzību skaits pieaudzis par 30%, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par KASKO pieteikumiem.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad visbiežāk apzagtas BMW markas automašīnas, bet būtiski pieaug Volvo markas automašīnu detaļu zādzību gadījumu skaits – pērn tas palielinājies vairāk nekā četras reizes. Kopumā pērn par automašīnu un to detaļu zādzībām BTA apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi 703 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar BTA saņemtajiem KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem par automašīnu detaļu zādzībām, 2015. gadā visbiežāk – 23% no visiem pieteikumiem – bija apzagti BMW markas spēkrati. Otrajā vietā pēc automašīnu detaļu zādzību skaita pērn ierindojās Volvo markas automašīnas – 20% no visiem pieteikumiem, turklāt šīs markas automašīnu detaļu zādzību skaits pērn, salīdzinājumā ar 2014. gadu, palielinājies vairāk nekā četras reizes. Salīdzinoši mazāk pieteikumu pērn saņemts par Mercedes Benz automašīnu detaļu zādzībām – 11% no visiem pieteikumiem, Volkswagen – 10%, Audi – 7%, Toyota – 7%.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Bruņotas laupīšanas laikā no viesnīcas Kannās, Franču Rivjērā, nozagti juvelierizstrādājumi aptuveni 40 miljonu eiro vērtībā.

Francijas policija atklājusi, ka zādzība notikusi svētdienas rītā Karltonas viesnīcā, kur norisinās juvelierizstrādājumu izstāde. Pagaidām nav skaidrs, kam nozagtie juvelierizstrādājumi piederējuši, bet izstādi organizēja Krievijas izcelsmes Izraēlas miljardierim, ar Vladimiru Putinu saistītajam Ļevam Levievam piederošā juvelierdarbnīca Leviev. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Bruņotās zādzības laikā neviens nav cietis. Noziedznieks iegājis viesnīcā un, piedraudot ar šaujamieroci, juvelierizstrādājumus salicis portfelī un neviena netraucēts devies projām, sacījuši aculiecinieki.

Šā gada maijā Kannās jau notika divas vērienīgas juvelierizstrādājumu zādzības. Kannu Kinofestivālu apmeklējošo slavenību ballītes laikā tika nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā, bet nedēļu pirms tam tika nozagtas aktieriem paredzētās dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā.

Šā gada velosezonā garnadži visaktīvākie bijuši maijā un augustā. Vidējā skāde, kas atlīdzināta saimniekam par velozādzību, ir bijusi vairāk nekā 120 latu, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa).

Bet rudenī, kad kļūst arvien tumšāks, velosipēdu zagļi tādas iecienītas noziegumu pastrādāšanas vietas kā velonovietnes un veikalu ieejas nomaina pret šķūnīšiem un pagrabiem, kur velosipēdi novietoti glabāšanai pa ziemu.

Šogad lielākoties zagļi savus nodomus realizējuši, vienā reizē nozogot vienu vai divus velosipēdus, taču ir fiksēti gadījumi, kad zagļi vienā reizē nozaguši pat četrus velosipēdus, kas ir arī iepriekšējo gadu «antirekords». Balta šogad fiksējusi septiņus šādus gadījumus. Reģistrēts arī gadījums, kad visa ģimene palikusi bez saviem braucamrīkiem, jo zagļi no šķūnīša piesavinājušies uzreiz četrus velosipēdus.