Jaunākais izdevums

Eiropas bankas izkļūst no kredītu krīzes lielākas nekā agrāk, tādējādi radot lielāku risku valstu ekonomikām, raksta Bloomberg.

BNP Paribas SA, Barclays Plc un Banco Santander SA ir starp vismaz 353 Eiropas aizdevējiem, kas ir palielinājušies izmēros kopš 2007.gada sākuma, liecina Bloomberg apkopotie dati.

«Mēs «sējam nākamās krīzes sēklas»»,» akcentējot to, ka pēdējo divu gadu laikā bankas ir kļuvušas lielākas, sacījis Deivids Lascelles (David Lascelles), kurš ir vecākais līdzstrādnieks Londonā bāzētajā Finanšu inovāciju izpētes centrā.

Bankas paplašināja savas bilances «kredītu burbuļa» laikā, aizņemoties lētu naudu, lai finansētu aizdevumus un investīcijas.

Parīzē bāzētā BNP Paribas, kas ir pasaulē lielākā banka pēc aktīvu apjoma, kopš 2007.gada sākuma palielinājusi savu bilanci par 59%, sasniedzot 2.29 triljonus eiro - summu, kas ir vienāda ar 117% no Francijas iekšzemes kopprodukta. Londonā bāzētās Barclays aktīvi «uzlēkuši» par 55% līdz 1.55 triljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu jeb 108% no Lielbritānijas IKP. Santander aktīvi ir pieauguši par 30% līdz 1.08 triljoniem eiro, kas ir aptuvenais Spānijas IKP apmērs.

RBS ir apņēmusies samazināt savu bilanci par 40% nākamo piecu gadu laikā, un Eiropas Komisija, ES izpildvara, likusi bankām, tostarp Commerzbank AG, ING Groep NV un Lloyds Banking Group Plc, pārdot aktīvus kā nosacījumu atbalsta saņemšanai.

Taču Eiropas Savienībai nav vara pār bankām, kurām nebija nepieciešama glābšana. Daudzas no tām turpināja izplesties laikā, kad Eiropas ekonomikas saruka. Bankas, piemēram, BNP Paribas un Santander, ir izmantojušas savu konkurentu «ciešanas», lai veiktu iegādes. Trīsdesmit astoņām no Eiropas 100 lielākajām finanšu iestādēm tagad ir vairāk aktīvu nekā tām bija gada sākumā, aprēķinājis Bloomberg.

Kredītu krīze liecina, ka lielas institūcijas rada pārāk lielu risku to izcelsmes valstīm, it sevišķi Eiropas relatīvi nelielajās ekonomikās, sacījis līdzstrādnieks Londonas Ekonomikas Skolā Toms Kiršmaijers (Tom Kirchmaier). «Ja būtu vēl viens sistēmiskais šoks un viena vai vairākas no šīm ļoti lielajām bankām «sabruktu», man ir nopietnas bažas, vai dažas no mazākajām valstīm spētu absorbēt zaudējumus vēlreiz,» viņš sacījis.

Bankām kļūstot sarežģītākām regulatoriem un valdībām ir arvien grūtāk noteikt riskus, pat attiecībā uz bankām, kuras izskatās pārskatāmas un stabilas, norādījis Moody’s Investors Services eksperts Johaness Vasenbergs (Johannes Wassenberg).

Savukārt Londonas Tower Group Plc pētniecības direktors Ralfs Silva uzskata, ka ir pārāk vienkāršoti «uzbrukt» visām lielajām bankām: «Bankām ir dažādi biznesa modeļi. Dažām lielajām bankām ir labāka risku pārvaldība nekā dažām mazākajām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pārtikas bizness: Kartupeļu audzētāju biznesam iegriež mitrums un tupeņu cenas

Inita Šteinberga, speciāli DB, 04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Bizness reģionos: Katrs latvietis sirdī ir dārzkopis

Linda Zalāne, 10.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurzemes sēklas lielāko apgrozījumu nodrošina mazdārziņu īpašnieku segments, kas iegādājas sēklas mazajos iepakojumos

Šajā sezonā lielveikalos realizācijas apjoms pieaudzis par 15–17%.

Katram četras paciņas

Lielveikalu plauktos Kurzemes sēklu produkcija sezonas laikā nopērkama jau desmit gadu. «Ar sēklām nonākt lielveikalu plauktos nepavisam nebija viegls uzdevums, bet vairāku gadu laikā tas ir izdevies, un pieprasījums ir tikai audzis. Sākotnēji pat nebijām gatavi nodrošināt tik lielus produkcijas apjomus, tādēļ sēklas tirgojām pamatā mūsu firmas veikalos. Sadarbībai ar lielveikaliem ir zināma specifika, jo mūsu produkcijas realizācijas sezona ir četri līdz pieci mēneši. Pēc tam no veikalu plauktiem tā tiek izņemta, līdz ar to jāplāno loģistika un jārēķinās ar papildu izmaksām,» stāsta Kurzemes sēklu valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls. Par spīti tam, ka Latvijā vairs neesot neviens līdzīga profila uzņēmums, konkurenci uztur un veicina ārvalstīs ražota produkcija, kas plašā klāstā pieejama veikalu plauktos. «Konkurence nemitīgi liek attīstīties – domāt par sortimenta paplašināšanu un sēklu paciņu dizainu. Patlaban sortimentā ir apmēram 1000 dažādu dārzeņu, garšaugu un puķu šķirņu, un katru gadu pircējiem piedāvājam vairāk kā 30 jaunumu,» norāda A. Kiršentāls. Šajā biznesā esot jāplāno vismaz gadu uz priekšu un jāparedz, ko patērētāji pieprasīs. Kādreiz modē esot bijuši pamatā tikai gurķi, tomāti, bietes un burkāni, bet tagad pircēji kļuvuši prasīgāki un zinošāki. Meklē ko interesantu. Veselīgā dzīves veida propagandas rezultātā pēdējos gados uzvaras gājienā iet dažādu eksotiskāku dārzeņu un garšaugu sēklas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nosaka jaunas prasības sēklas kartupeļu audzēšanai un tirdzniecībai

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi, informē ZM.

Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) direktīvā par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā par sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām. Tāpat jaunajos noteikumos ieviestas EK direktīvas prasības, ar ko nosaka ES kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus, kā arī direktīvas prasības, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un ES kategorijas attiecībā par pirmsbāzes sēklas kartupeļiem.

Noteikumu projekts paredz noteikt prasības mātesaugiem, no kuriem iegūst pirmsbāzes kategoriju. Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sēklaudzētājiem iegūt četras pirmsbāzes sēklas kartupeļu paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā un bāzes sēklas kartupeļiem iegūt trīs paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sēklas trūkums ietekmēs ražu

Sandra Dieziņa, 06.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemniekiem šopavasar pietrūkst sēklas graudu, kas ietekmēs ražu.

Vairums lauksaimnieku mierina, ka lauki neapsēti nepaliks, jo tiek meklēta jebkura iespēja sēklas iegādei. Tiesa, sēklas materiāls šopavasar sadārdzinājies vidēji par 40 - 50 %, liecina uzņēmēju aplēses. Par sējas graudu trūkumu ir informēts z/s Jaunsirmēni saimnieks Valdis Dzenis, kurš savā saimniecībā gan iesējis tikai rapsi, taču zina teikt, ka lauku pārsēšanas dēļ radušās problēmas ar sēklas materiāla iegādi. Arī LPKS Latraps Lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža savā teju divdesmit gadu agronomes pieredzes laikā neatceras gadījumu, kad tik daudz ziemāju aizgājuši bojā un tāpēc lauki jāpārsēj. Vadoties no laikapstākļu ietekmes uz pērnā gada ražas novākšanu, kad «graudi sadīga vārpās un bija grūtības novākt ražu», Latraps jau pērn oktobrī sācis meklēt iespējas sēklas graudu iegādei – tie iepirkti Dānijā, Latvijā un arī Igaunijā, tāpēc problēma ar sēklu šopavasar jau atrisināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apstiprināti jauni kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi

Dienas Bizness, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. janvārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto jauno noteikumu projektu, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta (MK) 2003. gada 12. augusta noteikumus Nr. 446 Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi.

Noteikumu projektā ir ieviestas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas (EK) direktīvā par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā par sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām. Tāpat jaunajos noteikumos ieviestas EK direktīvas prasības, ar ko nosaka Eiropas Savienības (ES) kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus, kā arī direktīvas prasības, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un ES kategorijas attiecībā par pirmsbāzes sēklas kartupeļiem.

Noteikumu projekts nosaka prasības mātesaugiem, no kuriem iegūst pirmsbāzes kategoriju. Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sēklaudzētājiem iegūt četras pirmsbāzes sēklas kartupeļu paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā un bāzes sēklas kartupeļiem iegūt trīs paaudzes līdzšinējo divu paaudžu vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniem un inovatīviem uzņēmumiem būs pieejami 15 miljoni eiro

Žanete Hāka, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi veicināt jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidi un attīstību Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu un Latvijā līdz šim vēl nebijušu 2014.-2020.gada planošanas perioda valsts atbalsta programmu, kas nodrošinās iespējas inovatīviem un jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām) saņemt atbalstu savas saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai akselerācijas fondu ietvaros.

Šā gada 12.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu, informē ministrija.

«Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir balstīta uz produktivitātes pieaugumu – tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām. Lai to veicinātu, manās prioritātēs ietilpst gan finanšu resursu pieejamības nodrošināšanas mehānismu pilnveidošana, gan arī iesācējuzņēmumu jeb start-up regulējuma izveidošana. Jaunā valsts atbalsta programma ir efektīvs instruments jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības veidu uzsākšanai,» stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai nodrošinātu akselerācijas fondu ieviešanu, AS Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies divus līdz trīs finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuru pienākumos būs nodrošināt bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšanu (mentoringu, palīdzību nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansiālu atbalstu pirms-sēklas un sēklas investīcijas veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Meklē iespējas iegrožot pelēko sēklas tirgu

Sandra Dieziņa, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra mēneša laikā iecerēts rast atbildi, kā iegrožot pelēkās sēklas tirgu – finansiāli atbalstot sēklas pircēju vai stimulējot sēklas ražotāju.

Šos divus risinājumus piedāvā Latvijas Sēklaudzētāju asociācija. Daži zemnieki pat uzskata, ka būtu jāveic stingrākas kontroles sēklas tirgū.

Nesertificētās sēklas tirgus pēdējos gados strauji pieaudzis un pagaidām ražotājiem kopīgi ar atbildīgajiem dienestiem nav izdevies rast variantus tā iegrožošanai. Jau izskanējušas bažas, ka mazais sertificētu sēklu izmantošanas rādītājs var atsaukties uz ES maksājumiem nākotnē, kad sertificētu sēklu izmantošana, iespējams, var kļūt par vienu no kritērijiem integrētās audzēšanas pierādīšanai.

Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas dati liecina – ja 2002. gadā ar Latvijā sagatavoto sertificētas sēklas daudzumu bija iespējams apsēt ap 30 % no kopējās graudaugu sējplatības, tad 2011. gadā sertificēta sēkla pietika tikai 4 % sējumu. Pēdējo desmit gadu laikā labību sēklaudzēšanas grupā sēklu ražošanas apjomi ir sarukuši visbūtiskāk – ja 2002. gadā tika sertificētas 62.7 tūkstoši t graudaugu, tad 2011. gadā – tikai 11.1 tūkstotis t. Savukārt labības sējplatības pēdējos gados pieaugušas, pārsniedzot pusmiljonu ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Atlasīti riska kapitāla fondi sēklas un sākuma ieguldījumu veikšanai

Žanete Hāka, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma komisija izvēlējusies divus fondu pārvaldniekus, kuriem piešķiramas līguma slēgšanas tiesības.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas SIA «AIFP Imprimatur Capital Fund Management un personu apvienībai Ēriks Fricsons, Andris Keziks, Zigmārs Reklaitis

Sēklas un sākuma kapitāla fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus straujas izaugsmes un inovatīvos uzņēmumos. Katram pārvaldītājam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kurus pārvaldnieki katrs sadalīs divos atsevišķos fondos - sēklas kapitāla ieguldījumu fondā un sākuma kapitāla ieguldījumu fondā. No privātajiem finansētājiem jaunie fondi piesaistīs vēl 8 miljonus eiro, tādējādi kopējais sēklas un sākuma kapitāla fondu apjoms sasniegs 38 miljonus eiro. Sēklas kapitāla fondos ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, savukārt sākuma kapitāla fondu ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lācīšos audzēs rudzupuķes

Dienas Bizness, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Pārdot nedrīkst, pirkt drīkst, bet izmantot – vispār bez problēmām

Dienas Bizness, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu strādāt, sēklu pārdevēji drīkst tirgot tikai sertificētas sēklas, to paredz attiecīgais Latvijas normatīvais akts. Teorētiski... Sēklu sertificēšana gan ir dārgs prieks un uzņēmējiem nenoliedzami rada papildu izmaksas, taču ir arī savi plusi – tiek garantēts, ka šādas sēklas ir kvalitatīvas, ka no tām izaugs, piemēram, labība, kuru var samalt augsta labuma miltos, ka tās nav apsēstas ar dažādām kaitēm utt.

Tik tālu it kā viss būtu skaidrs, taču problēma sākas ar visu tālāko, kas skar šīs pašas sēklas. Tātad, kā jau minēts, pārdot nesertificētu sēklu nedrīkst, taču tās drīkst pirkt, sēt zemē un izaudzēto produkciju realizēt tālāk. Vismaz nevienā direktīvā, regulā vai noteikumos nav bilsts, ka to nevarētu darīt. Principā visa šīs sertificēto sēklu būšana ir atstāta tikai uz pārdevēju sirdsapziņas un vēlmes riskēt, veicot nelikumīgu tirdzniecību.

Protams, var teikt, ka smadzenes jākustina arī lauksaimniekiem, kuri šīs sēklas pērk. Proti, tie lauksaimnieki, kuri domā par savu saimniecību attīstību, saražotā produkta kvalitāti un spēju iekarot tirgus ilgtermiņā, jau šobrīd pērk sertificētas sēklas. Pārsvarā gadījumu tā rīkojas saimnieki, attiecībā uz kuriem var lietot terminu «lielie». Tie, kuri strādā pietiekami lielos apmēros un savu produkciju, visticamāk, eksportē. Jāņem gan vērā, ka lielāko īpatsvaru Latvijas lauksaimniecībā joprojām veido salīdzinoši mazie zemnieki, kuri tad arī sagādā ienākumus nesertificēto sēklu tirgotājiem. Un nevajag domāt, ka tikai lielie lauksaimnieki Latvijā grib būt likumpaklausīgi uzņēmēji, bet mazie – rūdīti recidīvisti, kuriem tik vien rūp, kā kaut kā pablēdīties. Viss nav tik vienkārši!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zaļā ekonomika: Kaņepju nozare gaida atbalstu

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Stādi pieprasīti kaimiņvalstīs

Kristīne Stepiņa, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot jaunas tehnoloģijas un paplašinot koku stādu sortimentu, Latvijas koku audzētavas būtiski palielina eksporta apjomus, ar kvalitatīviem stādiem veidotie meži aug ātrāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas lielākā koku stādu audzētāja un valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienība LVL Sēklas un stādi 2014. gadā realizējusi 45,9 milj. meža stādu, no kuriem 40,5 milj. bija jauno tehnoloģiju stādi, stāsta LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. 2015. gadā LVM Sēklas un stādi deviņās kokaudzētavās plānots izaudzēt un realizēt 48,1 milj. koku stādu, no tiem 10% ir bērzi, 35% – priede un 55% – egle.

2014. gadā LVM Sēklas un stādi turpināja attīstīt iepriekšējos gados sākto pakāpenisko atteikšanos no klasisko kailsakņu stādu audzēšanas, pārejot uz kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu audzēšanu. «2015. gadā Sēklas un stādi turpinās attīstīt videi draudzīgas apstrādes tehnoloģijas pret lielā priežu smecernieka bojājumiem – Podiņu kokaudzētavā plānots uzstādīt robotizētu iekārtu kailsakņu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu apstrādei ar ekovasku, tas ļaus palielināt apstrādājamo stādu apjomu, palielinot darba ražīgumu un samazinot izmaksas, bet Mazsilu kokaudzētavā plānots sākt attīstīt tehnoloģiju ietvarstādu apstrādei ar videi draudzīgu līmes un smilts maisījumu,» informē G. Grandāns. Tā kā šīs tehnoloģijas ieviešana saistās ar būtisku infrastruktūras uzlabošanu – papildu siltumnīcām, pieaudzēšanas poligoniem, stādu apstrādes un uzglabāšanas telpām, – projekta realizācijas noslēgums paredzēts 2016. gada rudenī, kad jāsāk ietvarstādu apstrāde. Kopējā apstrādes kapacitāte ir aptuveni 9 milj. stādu gadā – gan patēriņam Latvijā, gan eksportam. Vienlaikus tiek turpināts palielināt apjomu ar pesticīdiem alternatīvi apstrādātiem stādiem pret priežu lielā smecernieka bojājumiem, veicot stādu apstrādi ar aizsargājošo ekoloģisko vasku. Kopumā LVM Sēklas un stādi šogad plāno realizēt 4,4 milj. vaskotu stādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ašeradens: Valdība veicina investīcijas jaunos, strauji augošos uzņēmumos

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, 02.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai un nodrošinot komercbanku finansējumam alternatīvus finanšu risinājumus, šā gada 2. augustā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrija izstrādāto valsts atbalsta programmu, kuras ietvaros saimnieciskās darbības veicējiem - komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām - būs pieejamas riska kapitāla investīcijas to izveidei un attīstībai.

Lai veicinātu jaunu un strauji augošu uzņēmumu attīstību, kas rada augstas pievienotās vērtības darbavietas, valstij ir būtiski nodrošināt finansējuma pieejamību. Īpaši svarīgi tas ir tiem uzņēmumiem, kuri augstāku darījumu risku, nepietiekama nodrošinājuma, pašu kapitāla vai uzņēmuma darbības rādītāju dēļ to nevar saņemt no komercbankām un privātajiem investoriem. Ar jaunās atbalsta programmas palīdzību finanšu tirgū tiks ieviesti jauni riska kapitāla fondi, sniedzot papildu risinājumus uzņēmējdarbības izveides un attīstības finansēšanai.

Finansējuma pieejamības nodrošināšanai akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies vairākus finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuri sēklas, sākuma un izaugsmes kapitāla fondu ietvaros veiks finansiālus ieguldījumus pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumu veidā komersantos un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajās sabiedrībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējiem būs pieejamas būs pieejamas riska kapitāla investīcijas saimnieciskās darbības izveidei un attīstīšanai

Žanete Hāka, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl divas jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020. gadam atbalsta programmas, kuru ietvaros komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām būs pieejamas riska kapitāla investīcijas saimnieciskās darbības izveidei un attīstīšanai un konkurētspējas celšanai, informē EM.

Plānots, ka finansējums komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām šo atbalsta programmu ietvaros būs pieejams 2017. gadā, savukārt finanšu starpnieku atlasi paredzēts uzsākt jau 2016. gada 2. ceturksnī.

Sēklas, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondu īstenošanai akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies finanšu starpniekus.

Finanšu starpnieki ieguldījumus veiks dzīvotspējīgos projektos, lai finansētu komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību izveidi un attīstību. Sēklas kapitāla investīcijas apmērs paredzēts līdz 250 tūkstošiem eiro, sākuma kapitāla investīcijas un izaugsmes kapitāla investīcijas apmērs - līdz pat 15% no fonda kapitāla. Ieguldījumi tiks veikti pašu kapitāla, kvazikapitāla un aizdevuma veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā zeļ nesertificētās sēklas tirgus, pagaidām neredz variantus tā ierobežošanai.

Lai arī nesertificētas sēklas tirdzniecība ar likumu aizliegta, tā tiek uzskatīta par pieņemamu gan no sēklu ražotāju, gan pircēju puses, secināts biedrības Latvijas Sēklaudzētāju asociācija veiktajā nozares pētījumā. 2011. gadā tikai 4 % sējumu tika apsēti ar sertificētu sēklu, kas ir par 26 % mazāk, nekā 2002. gadā.

Nekontrolēta sēklas tirdzniecība ne tikai kropļo sēklkopības sistēmu un sēklu tirgu, bet ir viens no galvenajiem iemesliem dažādu grūti apkarojamu nezāļu invāzijai labību sējumos, kas pēdējos gados skārusi jau visus Latvijas reģionus. Tāpat tas atsaucas uz kultūru ražību. Eksperti norāda – lai veicinātu sertificētas sēklas izmantošanu sējplatībās, vajadzīgs papildus atbalsts vai arī, iespējams, stingrāki sēklu izmantošanas kritēriji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu sēklu tirgotājs SIA «Kurzemes sēklas» pagāušajā finanšu gadā strādājis ar gandrīz tādu pašu apgrozījumu, kā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājusies par 30%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Kurzemes sēklas» finanšu gadā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim bija 3,887 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 36 tūkstoši eiro. Gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums bija 3,902 miljoni eiro un tā tīrā peļņa bija 52 tūkstoši eiro.

Lielāko daļu SIA «Kurzemes sēklas» apgrozījuma 2016./2017.gadā veidoja ienākumi no sēklu, dārza inventāra un citu preču pārdošanas Latvijā - tie bija 2,031 miljons eiro. Uzņēmums vēl guva 1,714 miljonus eiro no degvielas realizācijas, bet 142 tūkstošus eiro - no sēklu eksporta un citiem pakalpojumiem.

Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums tirgoja savu produkciju 14 firmas veikalos, kā arī turpināja sadarbību ar Latvijas lielveikalu tīkliem «Rimi», «Maxima», «Depo», «Kurši, un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ar aizdomām raugās uz aptiekās nopērkamo mārdadža eļļu

Dienas Bizness, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Malienas pagasta bioloģiskās saimniecības Ziemeļi saimnieks Roberts Zeltiņš šķūnī kuļ mārdadža sēklas, izmantojot paša gatavotas iekārtas. Noputējis gluži balts kā īsts melderis, dadža baltās pūkas kā sniegs klāj ne tikai zemi, bet visu, kur vien nosēžas, raksta aluksniesiem.lv.

Redzot, cik grūti atdalīt dadža sēklas, droši vien daudzi secinātu – pie tāda neķertos vis, norāda reģionālais medijs.

R.Zeltiņš mutei aizlicis masku, lai neieelpotu akotainās pūkas, bet acis netiek saudzētas. Tās iekaist, tāpēc no rīta esot aizpampušas. Zemnieks stāstījis, ka pēc vērtīgajām mārdadža sēklām ir liels pieprasījums, tāpēc – jāsaņemas. Tiesa, šī vasara nav bijusi labvēlīga tā augšanai. Zemnieks atceras, ka aizpagājušajā vasarā sagatavoja gandrīz 20 kilogramus mazo sēkliņu. Tad varēja apmierināt pieprasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Arvien lielāka pārliecība, ka E.coli uzliesmojumā vainojamas Ēģiptes sēklas

Lelde Petrāne, 06.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Pārtikas drošības aģentūra (EFSA) otrdien vēlreiz apstiprinājusi aizdomas, ka grieķu trigonellas sēklas, kas importētas no Ēģiptes, visticamāk, ir dažkārt nāvējošās baktērijas E.coli uzliesmojuma iemesls. Tā dēļ miruši jau 50 cilvēki, lielākā daļa Vācijā, vēsta thelocal.de.

EFSA izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir konstatēt slimības avotu.

Paziņojumā EFSA norādījusi, ka viena grieķu trigonellas sēklu partija, kas importēta no Ēģiptes un izmantota, lai ražotu dīgstus, ir ticamākā saite starp diviem baktērijas uzliesmojumiem - Vācijā un Francijā.

Tomēr nevarot izslēgt, ka vainojamas arī citas grieķu trigonellas sēklu partijas, kas no Ēģiptes importētas laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam.

Pēc šī paziņojuma Eiropas Savienība otrdien aizliegusi Ēģiptes grieķu trigonellas sēklas un noteikusi pagaidu aizliegumu visu sēklu un pupiņu importam no šīs valsts.

Ēģiptes Lauksaimniecības ministrija pagājušajā nedēļā noliedza, ka grieķu trigonellas sēklas, kas eksportētas uz Eiropu, izraisījušas E.coli uzliesmojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Izveido Change Ventures Fund II

Anda Asere, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas līmeņa pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonds «Change Ventures» izveido jaunu fondu «Change Ventures Fund II»

Jaunajā fondā ieguldīti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tā lielākais investors ir Eiropas Investīciju fonds, kas tajā ieguldījis ar «Baltijas inovāciju fonda» un «Innovfin» starpniecību. Investoru vidū ir arī «Draper Esprit», kas ir viens no Eiropas lielākajiem publiski kotētajiem riska kapitāla investoriem, kas ir izvēlējies «Change Ventures» kā savu Baltijas sēklas fonda partneri, un Baltijas pensiju fondi.

«Turpināsim ieguldījumus visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» saka Andris K. Bērziņš, pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonda «Change Ventures» partneris.

Pirmssēklas un sēklas riska kapitāla fonds «Change Ventures» darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Tas finansiāli atbalsta ambiciozus jaunuzņēmumu dibinātājus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Baltijas diasporas uzņēmējus, kuri veido savas kompānijas citur pasaulē. Fonda sākotnējās investīcijas ir no 100 līdz 750 tūkstošiem eiro un ir iespējamas arī nākamā līmeņa finansējums turpmāko stadiju finansējuma raundos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Hibrīdās sēklas dod lielākas ražas

Sandra Dieziņa, 03.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hibrīdo dārzeņu sēklas dod iespēju izaudzēt lielākas ražas ar mazāku resursu patēriņu.

Tā, komentējot hibrīdo šķirņu sēklu atšķirību no brīvās apputes šķirņu sēklām, skaidro dārzkopības eksperte, asociācijas Latvijas dārznieks agronome Mārīte Gailīte. Šādu skaidrojumu ekspertei lūdzām, jo pēc DB publikācijas par z/s Līgo plāniem audzēt hibrīdo gurķu sēklas saņēmām daudzu lasītāju neizpratni, kāda ir hibrīdo sēklu atšķirība no citām.

M. Gailīte stāsta, ka hibrīdu veidošana sākta jau pagājušā gadsimta 50-jos gados. Galvenā atšķirība – hibrīdajām šķirnēm visi pirmās paaudzes augi ir vienādi un pēc ražām – izlīdzināti. «Tie apvieno abu vecāku labās īpašības un pat pārspēj tos,» uzsver eksperte. Salīdzinājumam – no parastajām sēklām izaudzētie augi, tostarp dārzeņi vienmēr ir nedaudz atšķirīgi pēc krāsas, formas, īpašībām. Tādēļ sēklkopības procesā ir ļoti svarīga mātesaugu izlase.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Precizēti kvalitātes nosacījumi sēklas kartupeļu audzēšanai un tirdzniecībai

Monta Glumane, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumos, informē ZM.

Grozījumi precizē sēklas kartupeļu kvalitātes noteikšanas metodiku atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ar kuriem nosaka kartupeļu bumbuļu bojājumus. Tādējādi, lietojot precizēto metodi bumbuļu kvalitātes rādītāju noteikšanai sēklas kartupeļu partijām, būs skaidrāk saprotami nosacījumi kartupeļu bumbuļu bojājumu noteikšanai.

Grozījumi arī precizē kvalitātes rādītājus sēklas kartupeļu partijām, kvalitātes rādītājus nosakot līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.

Noteikumi «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.12 «Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi» stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sēklu tirgotājai Kurzemes sēklas krities apgrozījums un peļņa

Gunta Kursiša, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēklu tirgotāja SIA Kurzemes sēklas pērno gadu noslēgusi ar 4,26 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2012. gadā, kad tika apgrozīti 4,86 milj. eiro, liecina Lursoft dati.

Vēl ievērojamāk uzņēmumam pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir samazinājusies peļņa. Tā gada laikā nokritusi no 103,2 tūkst. eiro līdz 5,8 tūkst. eiro.

Lielāko daļu no kopējiem ienākumiem SIA Kurzemēs sēklas nodrošināja sēklu un dārza inventāra pārdošana vietējā tirgū un ienākumi no degvielas realizācijas.

Pērn SIA Kurzemes sēklas veica remontdarbus un paplašināšanās darbus Saldus sēklu veikalā. Pērn veiktas investīcijas ražošanā – tika uzstādīts tintes printeris sēklu paciņu apdrukai. Iekārta ļauj samazināt laiku, kas tiek veltīts sēklu fasēšanai, uzsvēra uzņēmuma pārstāvji. Tāpat arī SIA Kurzemes sēklas 2013. gadā iegādājās un uzstādīja automātisko iekārtu etiķešu uzlīmēšanai lielajiem sēklu iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kurzemes Sēklas strādā pie jaunu dārzeņu un puķu šķirņu ieviešanas piedāvājumā

Žanete Hāka, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzkopības un mājsaimniecības preču un degvielas tirgotājs SIA "Kurzemes Sēklas" aizvadītajā pārskata gadā, kas ilga no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim, apgrozīja 3,81 miljonu eiro, kas ir par 2,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Kā liecina gada pārskatā publicētā informācija, 49,16% no apgrozījuma nodrošinājuši ienākumi no sēklu, dārza inventāra un citu preču pārdošanas vietējā tirgū, savukārt 45,65% devuši ienākumi no degvielas realizācijas. Uzņēmuma peļņa pagājušajā pārskata gadā bija teju desmit reizes mazāka nekā iepriekšējā periodā – 3,09 tūkstoši eiro.

Dārzeņu, garšaugu, lopbarības, tehnisko kultūru un puķu sēklu tirdzniecībā 2019.gadā uzņēmums strādājis, aktīvi konkurējot ar līdzīga profila, dārzkopības preces tirgojošiem uzņēmumiem. Uzņēmums 2019.gadā turpināja sadarboties ar Latvijas lielveikalu tīkliem un pastāvīgajiem sadarbības partneriem - uzņēmuma produkcijas izplatītājiem un zemnieku saimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru