Šodien, 20.jūnijā, notika A/S "Krievijas dzelzceļi" meitas uzņēmuma "TransContainer" pārstāvniecības Latvijā oficiālā atklāšana, kas kļuvusi par pirmo Baltijas valstīs. Ar laiku kompānija plāno uz Latvijas pārstāvniecības bāzes atvērt Klientu servisa centru un sniegt visu pakalpojumu klāstu konteinerkravu pārvadājumu jomā.

Oficiālajā pasākumā Rīgā A/S "TransContainer" ģenerāldirektors Pjotrs Baskakovs atgādināja, ka pirmo reizi par lēmumu atvērt Latvijā savu pārstāvniecību kompānija paziņoja pagājušā gada decembrī, parakstot memorandu par sadarbības veidošanu ar "Latvijas Dzelzceļš". "Šis solis ir savlaicīgs un stratēģiski izsvērts, jo pēdējos gados konteinerpārvadājumu apjoms starp Krieviju un Latviju ir strauji audzis. Mēs lieliski saprotam, ka, pateicoties piedāvātajam pakalpojumu klāstam, mūsu kompānija var veiksmīgi konkurēt cīņā par kravu īpašniekiem, kuriem vajadzīgs pārvadāt kravu konteineros un kas izmanto Latvijas ostas savu preču un izejvielu tālākai nogādei uz Krieviju un citām NVS valstīm," paziņoja Pjotrs Baskakovs.

Skandināvijas lidsabiedrības SAS piloti otrdien streiko piekto dienu pēc kārtas, liekot aviokompānijai atcelt vēl 504 lidojumus, kas paredzēti trešdien.

Šo reisu atcelšana ietekmēs aptuveni 47 000 pasažieru.

Piloti Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā streiko jau kopš piektdienas, pieprasot kompensācijas par atalgojumu samazinājumiem un citiem taupības pasākumiem, kurus bija nepieciešams īstenot 2012.gadā, kad aviokompānija piedzīvoja smagus laikus.

Pārrunas ar arodbiedrībām, kas norisinājās kopš marta, izjuka piektdienas rītā bez vienošanās, un piloti pieteica streiku.

Līdz šodienai streika dēļ atcelti jau aptuveni 3300 reisi, ietekmējot gandrīz 327 000 pasažieru.

Šobrīd nav arī informācijas, kad pārrunas ar arodbiedrībām varētu atsākties.

2006.gadā Krievijas dzelzceļi paaugstinās maksu par braukšanu vilcienu kupejās un guļamvagonos par 22%. Braukšana šajos vagonos ir viens no pakalpojumiem Krievijā, kuru cena pieaug visstraujāk. Pie tam cenu kāpuma straujš temps, kas apmēram divās reizēs apsteidz inflācijas pieaugumu, turas jau vairākus gadus pēc kārtas. Interesanti, ka vasarā maksimālie tarifi turēsies gandrīz divus mēnešus, proti, no 10.jūlija līdz 31.augustam, kaut līdz šim maksimālās cenas ir bijušas tikai 25 dienu laikā augustā. Bez tam, ievērojami dārgāki ir kļuvuši ceļojumi jūnijā un septembrī. Tarifu paaugstinājums kopējos vagonos jaunajā gadā sastādīs 12%. Pie tam sākot ar 2006.gada 1.janvāri Krievijas dzelzceļi paaugstināja komisijas nodevas par biļešu pārdošanu un maksu par gultas izmantošanu.

Sagaidāms kravu pieaugums starp Centrāleiropu un Baltijas valstīm, sekojot sadarbības līguma parakstīšanai starp DB Schenker Rail Polska un Lietuvas dzelzceļu (Lietuvos Geležinkeliai), ziņo transportjournal.com.

Lai dažādu valstu dzelzceļi varētu savstarpēji sadarboties, nepieciešamš līgums, kur aprakstīta procedūra, kādā veidā vagoni tiek nodoti otram dzelzceļam (kurā posmā, kāda ir atbildība un nepieciešamā dokumentācija), DB skaidro DB Schenker Latvia direktors Aivars Tauriņš.

Līgums ļaus DB Schenker Rail vest kravas no Polijas uz Lietuvas staciju Šeštoku, kas atrodas apmēram 10 km no robežas. Tā kā Polijas un Baltijas valstu sliežu platumi (1435 un 1520 mm) atšķiras, šeit tiks attīstīta jauna pārkraušanas noliktava un uzglabāšanas laukums. A. Tauriņš norāda, ka stacija jau šobrīd vairākos termināļos pārkrauj dažādas kravas. Saskaņā ar vienošanos, sākumā tiks pārvadāti kokmateriāli, ko pārkraus Šeštokā. Ilgtermiņā abu valstu dzelzceļi sagaida būtisku pieaugumu konteineru pārvadājumos.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas dzelzceļš un nozares ministrija skeptiski par Lietuvas intermodālajiem dzelzceļa termināļiem; loģistiķi redz perspektīvas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ne Satiksmes ministrija (SM), ne Latvijas dzelzceļš (LDz) Lietuvas dzelzceļa (LtDz) jaunos intermodālos termināļus neredz kā risku LDz darbībai. Turpretī gan pēc LtDz, gan Latvijas loģistiķu pārstāvju teiktā kaimiņvalsts spērusi lielu soli priekšā sava loģistikas koridora attīstībā.

Kaimiņi priekšā

«Teikšu vienkārši: tirgū ir tā – kurš pirmais atnāk, tas arī ieņem līderpozīcijas,» norāda Kauņas intermodālā termināļa vadītājs Valērijs Lebedevs (Valerius Lebedevas), komentējot Aināra Šlesera iepriekš pausto Dienas Biznesam. Bijušais satiksmes ministrs izteicies (2015.04.10.), ka Kauņas termināli varēs slēgt, kad tiks pabeigts Eiropas platuma sliežu projekts Rail Baltica (RB), jo kravu apstrādes centrs pārcelšoties uz Latviju. Tas notiktu tāpēc, ka dzelzceļa operatora Euro Rail Cargo (A. Šleseram pastarpināti pieder daļas) līdzīpašnieki ir Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas dzelzceļi. «Dzelzceļā varbūt 10 gadi arī nav ilgs laiks, bet tad mums jau būs daudz klientu,» atzīmē V. Lebedevs. Pēc tam citam terminālim vajadzēs ļoti pacensties, lai LtDz šos klientus «noceltu». Viņam gan ir grūti prognozēt, kāda varētu būt kravu plūsma pēc Rail Baltica (RB) projekta īstenošanas.

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (Lietuvas dzelzceļi) pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" jau šoziem plāno pasažieriem piedāvāt jaunu starptautisku dzelzceļa savienojumu ar Latviju.

Pēc visu triju Baltijas valstu transporta ministru un premjerministru vienošanās par šī pasažieru vilcienu maršruta atklāšanu, paredzams, ka pirmais vilciens no Viļņas uz Rīgu varēs izbraukt jau šā gada 27.decembrī. Vilcieni, kas nodrošinās starptautisko savienojumu, kursēs pa tiešo maršrutu Viļņa-Kaišadore-Šauļi-Jonišķi-Jelgava-Rīga.

Uzņēmums pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunā maršruta izveidei, un jau ir parakstījis līgumu ar "Latvijas dzelzceļu" par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Brauciens uz Rīgu caur Šauļiem un Jelgavu būs ātrāks nekā citas alternatīvas, un tādējādi šī maršruta vilcieni būs ērti pieejami gan abu galvaspilsētu iedzīvotājiem, gan pasažieriem, kas dodas uz vai no citām Lietuvas un Latvijas pilsētām.

Līnijas bojājums samazina dzelzceļa pārvadājumu apjomus par 75%

«Raštates katastrofa: dzelzceļi sasniedz tikai ceturto daļu no kravu apjomiem, un jo īpaši nelabvēlīga situācija ir intermodālajam transportam,» ‒ vēstuli ar šādu virsrakstu Vācijas nozares ministram Aleksandram Dobrintam un Eiropas Savienības transporta komisārei Violetai Bulcai nosūtījušas vairāk nekā 20 Eiropas dzelzceļa loģistikas asociācijas. Jau vēstīts, ka 12. augustā, rokot četrus kilometrus garo Raštates tuneli, par apmēram pusmetru iegrima svarīgā Reinas ielejas dzelzceļa līnija, kas savieno Rietumvācijas pilsētas un Šveici, līdz ar ko tika pārtraukti pārvadājumi Karlsrūes‒Bāzeles posmā. Apmēram puse tirdzniecības starp Ziemeļeiropu un Itāliju cauri Šveicei tiek nodrošināta ar intermodālo transportu pa šo asi. Infrastruktūras pārvaldītājs, Vācijas dzelzceļa meitas uzņēmums DB Netz sola pabeigt remontdarbus līdz 7. oktobrim.

Baltkrievijas varasiestādes spers adekvātus soļus, atbildot uz sankcijām, ko Baltijas valstis noteikušas Baltkrievijas amatpersonām, pirmdien pavēstīja Baltkrievijas Ārlietu ministrija.

"Mūsu Baltijas kaimiņi vēl arī ir aktivizējuši sankciju spirāli. Mēs iepriekš paziņojām, ka Baltkrievija būs spiesta īstenot adekvātus atbildes pasākumus attiecībā uz šādu soļu iniciatoriem. Un tas tiks darīts," teikts ministrijas preses sekretāra Anatolija Glaza paziņojumā.

Baltkrievijā rūpīgi iepazinušies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas paziņojumiem, viņš piebilda.

"Lai arī kā tas būtu, tās ir mūsu kaimiņvalstis, tāpēc to viedoklis mums ir nozīmīgs. Kaut arī pēdējo pārsteidzīgo soļu gaismā, diemžēl, arvien mazāk un mazāk. Un ir bēdīgi to konstatēt," uzsvēra Glazs.

Nav skaidrs, kādā veidā Baltijas valstu sankcijām būtu jāsekmē Baltkrievijas suverenitāte, norādīja amatpersona.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija trešdien pieņēmusi jaunus taupības pasākumus, lai spētu nodrošināt starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanu, vēsta BBC. Valsti pārņēmis streiks un saistībā ar to reisu uz Atēnām atcēlusi Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic.

Protestējot pret jaunajiem valdības taupības pasākumiem, valstī sākts 24 stundu streiks. Streiko sabiedriskā transporta darbinieki un taksometru vadītāji. Tāpat uz četrām stundām darbu plāno pārtraukt gaisa satiksmes kontrolieri. Streikam plāno pievienoties arī sabiedriskajā sektorā strādājošie.

Grieķijas jauno taupības plānu ietvaros par 20% tiks samazinātas pensijas, kuras mēnesī pārsniedz 1,2 tūkstošus eiro, bet pensionāriem, kas nav sasnieguši 55 gadus un saņem pensijas virs tūkstoš eiro, tās tiks samazinātas par 40%. Ierēdņu skaits, kuri ir atstādināti no darba, bet joprojām saņem 50% no bijušās darba algas, līdz gada beigām tiks palielināts līdz 30 tūkstošiem. Valdība plāno palielināt arī nekustamā īpašuma nodokli.

Bijušais Igaunijas dzelzceļa vadītājs Kaido Simmermans sola efektivizēt Latvijas dzelzceļu, un tas varētu sagādāt raizes viņa bijušajiem darba devējiem. Vienlaikus viņš gatavojas pieaugošai konkurencei pāvadātāju starpā.

No tā, ka tagadējais Latvijas dzelzceļa (LDz) galvenais inženieris būtu igauņu dzelzceļa kompānijas (EVR) iesūtīts Trojas zirgs, latviešiem nevajadzētu baidīties, saka igaunis Kaido Simmermans, kurš šo amatu ieņem kopš pērnā gada novembra. Līdz ar EVR koncerna sadalīšanu viņam nācās to pamest pēc 18 gadu darba, bet jau ilgāku laiku LDz vadītājs Uģis Magonis bija viņu aicinājis izvērtēt, kas LDz darbībā būtu efektivizējams.

Tomēr viņa uzdevums nav tikai tehnisku jautājumu risināšana, bet droši vien viņš spēlēs arī lielu lomu vērienīgos projektos, kas saistīti ar elektrifikāciju un lokomotīvju iegādi. Sarunā ar DB viņš izsaka pārsteigumu par Latvijas nesamērīgo birokrātiju, stāsta par EVR privtizācijas un atpirkšanas veiksmēm un neveiksmēm, un to, kādas problēmas rada kravu pārvadājumu uzņēmuma nošķiršana no pārējā dzelzceļa koncerna ziemeļu kaimiņvalstī.

Lai palielinātu ražošanas jaudas un eksporta apjomus, metālapstrādes uzņēmumi investē paši savus līdzekļus, ņem kredītus un piesaista riska kapitālu

Nesen a/s Mārupes metālmeistars un SIA Orions loģistika tikuši pie riska kapitāla fonda ZGI Capital finansējuma, SIA SFM Latvia būvē jaunas ražotnes un iegādājas jaunas tehnoloģijas, izmantojot gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, gan bankas līdzekļus.

SIA SFM Latvia pērn palielinājusi apgrozījumu aptuveni par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 3,1 milj. eiro, stāsta uzņēmuma vadītājs Nauris Jansons. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums būs vismaz 4 miljoni eiro, viņš prognozē. Finansiālās darbības snieguma uzlabošanos uzņēmuma vadītājs skaidro ar darbības sākšanu jaunā, modernā ražotnē, kas notikusi šī gada sākumā. SIA SFM Latvia jaunā ražotne 3,5 tūkst. m2 platībā izmaksājusi 1,8 miljonus eiro, aptuveni viens miljons eiro ieguldīts iekārtās, kuras iegādātas, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu.

Ekonomiskā situācija un publiskā sektora reakcija

ASV ekonomika jau otro gadu piedzīvo lielāko recesiju kopš 1929.-1933.gadiem. Pagājušā gada beigās tas pats notika arī ar daudzām Eiropas valstīm. Savukārt, Ķīnas valdība, baidoties no ieraušanas globālajā recesijā ir nolēmusi veikt stimulēšanas pasākumus 586 miljardu USD apmērā, lai kompensētu ievērojamo darba vietu samazināšanos kādreiz ļoti strauji augošajā Ķīnas eksporta ekonomikā.

Rietumu valdības arī veic agresīvus manevrus, lai atjaunotu ticību finanšu sistēmai, samazinātu aizdevumu likmes un nodarbinātības problēmas, solot liela mēroga sabiedriskās infrastruktūras projektus. ASV Federālās rezervju banka ir samazinājusi īstermiņa banku aizdevumu likmi, atstājot to intervālā starp nulli un 0,25%. Aizdevumu likmes nopietni samazinājušas arī Anglijas Banka un Japānas Banka. Obamas valdība apstiprināja ASV budžetu ar visu laiku lielāko budžeta deficītu, līdzīgi kā Ķīna, plānojot to tērēt sabiedriskajiem infrastruktūras projektiem, stimulējot nodarbinātību.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

57 % respondentu plāno mainīt darbu tuvākā gada laikā, liecina interneta personāla atlases kompānijas CV Market veiktā un nra.lv publicētā aptauja.

Savukārt 26 % negrasās mainīt darbu, jo nav pārliecināti, ka būs iespēja atrast labu darbu. 17 % nemeklēs jaunu darbu tāpēc, ka ir apmierināti ar tagadējo darbu.

Štatu samazināšana darbavietā skārusi 32 % respondentu vai viņu ģimenes locekļu. CV Market pārdošanas vadītāja Inga Daliba paudusi nra.lv, ka šis skaitlis noteikti vēl augs, jo daudzi uzņēmumi pašlaik tikai plāno izmaksu samazināšanu, ar ko daudzi saprot tikai darbinieku atlaišanu. Lai gan 68 % aptaujāto nav skārusi štatu samazināšana, gandrīz puse no tiem – 32 % – pazīst vismaz vienu cilvēku, kas atlaists pēdējā laikā.

Dānijas alus ražotājam Carlsberg samazinot bezmaksas alus apjomu saviem darbiniekiem no trīs pudelēm līdz vienai, jau kopš pagājušās trešdienas turpinās kompānijas Kopenhāgenas apkaimē esošās ražotnes darbinieku streiks, ziņo Swedish Wire.

«Streiko aptuveni 250 mūsu rūpnīcas darbinieku un šoferu,» sacījis Carlsberg pārstāvis Jens Beke.

Tā kā jau vairākas dienas netiek piegādāta produkcija no vienas no lielākajām Carlsberg ražotnēm, arodbiedrības un Dānijas Darba devēju asociācija uzsākušas sarunas par situācijas risinājumu, kamēr Kopenhāgenā vēl pavisam nav pazudis Carslberg ražotais alus.

«Mums nav ne jausmas, cik ilgs būs šis streiks, taču mēs ceram, ka tas būs pēc iespējas īsāks,» tā J. Beke.

Lidsabiedrība «Ryanair» trešdien paziņojusi, ka 25. Un 26.jūlijā paredzētā spāņu, portugāļu un beļģu stjuartu streika dēļ atcēlusi 600 reisus.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība lēš, ka tas varētu skart 100 000 pasažieru, un paziņojusi, ka klientiem tiks piedāvātas vietas alternatīvos lidojumos vai pilnīga biļešu cenu kompensēšana.

Streiko arī itāļu stjuarti, taču «Ryanair» apgalvo, ka tas neskaršot tās lidojumus uz Itāliju.

Arodbiedrības visās četrās valstīs pieprasa, lai «Ryanair» savu personālu nodarbinātu saskaņā ar to valstu nacionālo likumdošanu, kur uzņēmums darbojas, nevis saskaņā ar Īrijas likumiem.

Arodbiedrības arī pieprasa, lai ar brīvā līguma darbiniekiem līgumi tiktu slēgti uz tādiem pašiem nosacījumiem kā ar «Ryanair» pastāvīgajiem darbiniekiem.

«Ryanair» darbinieki arī pieprasa, lai uzņēmums atzītu pilotu un stjuartu arodbiedrības, jo līdz šim lidsabiedrība to dara vienīgi Lielbritānijā un Itālijā.