Karjera

Eiropas komisārs apliecina Latvijas spēju veikt darbaspēka nodokļu samazinājumu

Dienas Bizness, 04.06.2013

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas prasība ir nepieciešamība mazināt darbaspēka nodokļu slogu, lai veicinātu darbaspēka pieprasījumu. Saskaņā ar Latvijas ekonomikas rādītājiem, valstij ir visas iespējas to īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Komisārs: Eiropai būtu jāpārvērtē savs biznesa modelis

Didzis Meļķis, 05.06.2013

ES nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors.

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Eiropā valdījis modelis, kas nerosina neveiksmīgu valstu un cilvēku konkurētspējas atjaunošanu. Latvija pilnīgi noteikti nav uz nabadzības mazināšanas ceļa, uzskata ES nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors.

Sarunā ar DB komisārs norādīja, ka Eiropai būtu gan jāpārvērtē savs biznesa modelis, gan jāmodernizē savu sociālais modelis. «Mana nešaubīgā pārliecība ir, ka šī krīze sakņojas tieši kļūdainajā biznesa modelī – tajā, kā darbojas finanšu sektors pienācīgu regulējumu un robustas monetārās savienības trūkumā. Nebija arī pienācīgas industriālās politikas, kuri nodrošinātu, ka tie, kas zaudē savu konkurētspēju, tomēr ar kādām inovācijām spēj piedzīt pārējos,» sacīja L. Andors.

Viņš pauda uzskatu, ka iepriekšējam biznesa modelim bija daudzas vājās vietas, turklāt dažās dalībvalstīs ES perifērijā bija arī ļoti vājš pieejamo ES fondu izlietojums – tie netika apgūti un ieguldīti konkurētspējas celšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Attīstības vārdā aicina samazināt darbaspēka nodokļu slogu

Dienas Bizness, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana veicina gan ēnu ekonomikas, gan nodarbināto emigrācijas mazināšanos, kā arī nāk par labu labklājības attīstībai ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirozonā bezdarbs nemazinās

Žanete Hāka, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā eirozonas bezdarbs saglabājās 11,5% līmenī jau trešo mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Eurostat dati.

Neskatoties uz to, ka eirozonas ekonomika ir tikusi ārā no smagās recesijas, bezdarba līmeni kopš rekordaugstās -12% - atzīmes sasniegšanas pērn nav izdevies būtiski samazināt.

Pagājušajā mēnesī kopumā 18,3 miljoni cilvēku eirozonā bija bez darba, bet Eiropas Savienībā tādu bija 24,6 miljoni. ES bezdarba līmenis sasniedza 10,1%, kas ir mazāk nekā 10,2% iepriekšējā mēnesī.

«Eiropas bezdarba līmenis pērnā gada laikā ir lēnām samazinājies, taču aizvien turas nepieņemami augstu,» saka ES nodarbinātības komisārs Laslo Andors. Viņš uzsver, ka, ņemot vērā kopējās ekonomikas izaugsmes trūkumu, darbaspēka reforma nevar atrisināt ekonomikas krīzi Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstis, kurās ir lielāks tā saucamo pabalstu tūristu skaits, turpmāk varētu asāk vērsties pret imigrantiem, kuri necenšas atrast darbu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas tiesa lēmusi, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm ir tiesības atteikt pabalstus tiem imigrantiem, kuri aktīvi nemeklē darbu.

Gaidīja jau sen

ES pilsoņi, kuri ieceļo valstīs, lai tikai saņemtu pabalstus, varētu tikt izslēgti no šīm pabalstu shēmām, liecina Eiropas Kopienu Tiesas nule publicētais spriedums. Tā atzīst, ka ES dalībvalstīm ir jābūt tiesībām atteikt sociālos pabalstus ekonomiski neaktīviem ES pilsoņiem, kuri ir pārcēlušies uz valsti tikai ar mērķi saņemt pabalstus. Šis lēmums ir iepriecinājis tādas valstis kā Lielbritāniju un Vāciju, kas jau iepriekš ir izteikušas vēlmi ieviest ierobežojumus tā saucamajam pabalstu tūrismam, cenšoties mazināt augošo nestrādājošo imigrantu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas veselības apdrošināšanas kartei pieteikušies 200 miljoni eiropiešu

Žanete Hāka, 25.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā gandrīz 200 miljoniem eiropiešu jau ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), liecina jaunākie Eiropas Komisijas dati.

Tātad tā ir vairāk nekā pusei no apdrošinātajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Pērn EVAK saņēmuši vēl 8 miljoni iedzīvotāju. Tādējādi kartes turētāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 4%.

Par nodarbinātību, sociālajām lietām un iekļautību atbildīgais komisārs Lāslo Andors norāda, ka ar EVAK palīdzību ceļošanas laikā iespējams saņemt vajadzīgo medicīnisko palīdzību Eiropas Savienībā, Šveicē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Islandē.

EVAK var saņemt par velti, un šī karte apliecina, ka personai ir tiesības uz medicīnisko palīdzību uzņēmējvalsts veselības aprūpes sistēmā ar tādiem pašiem nosacījumiem un par tādu pašu maksu kā attiecīgās valsts iedzīvotājiem, bet ar noteikumu, ka šāda palīdzība kļuvusi nepieciešama laikā, kad persona uz laiku uzturas ārzemēs. EVAK nevar izmantot, lai segtu plānotu ārstēšanos citā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvija līdere ES aplokšņu algās

Žanete Hāka, 24.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Nīderlandē un Igaunijā ir visvairāk respondentu, kas strādā nedeklarētu darbu (11%), liecina jaunākais Eirobarometra pētījums.

Tomēr starp valstīm pastāv būtiskas atšķirības attieksmē un izpratnē par to, kas tiek uzskatīts par nedeklarētu darbu, kā arī attiecīgo pakalpojumu veida un apjoma atšķirības. Tiesa gan, nedeklarēta darba piedāvājums ir strauji samazinājies dažās valstīs, piemēram, Latvijā, savukārt Spānijā un Slovēnijā tas ir nedaudz pieaudzis, un ievērojami palielināts nedeklarētā darba pieprasījums ir konstatēts Grieķijā, Kiprā, Maltā un Slovēnijā.

Aptuveni katrs desmitais eiropietis atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt 4% atzīst, ka paši ir saņēmuši nedeklarētu samaksu par darbu, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Latvijā ieviest īslaicīgās nodarbinātības mehānismu, kas ietver saīsināto darba laiku un pagaidu atlaišanu, pirmdien preses konferencē sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa uzsvēra, ka abos šajos gadījumos darba līgums tiktu turpināts, saglabājot darba attiecības. "Mums ir nepieciešams mehānisms, lai darba devējiem būtu mazāk stresa un būtu iespējama ātrāka pilnvērtīgas saimnieciskās darbības atsākšana pēc krīzes. Šāds mehānisms sekmīgi darbojas jau vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs," uzsvēra Meņģelsone.

Viņa skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem ES, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beigsies otrdien, 30.jūnijā. Tāpat Meņģelsone atzīmēja - kā nākamais iespējamais atbalsta instruments uzņēmumiem konceptuāli ir nosauktas darba algu subsīdijas eksportspējīgiem uzņēmumiem, bet normatīvais regulējums vēl nav izstrādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK vērtē aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Šī gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

LDDK skeptiska par minimālās algas celšanu; finanšu ministrs pārmet uzņēmējiem 200 latu komforta zonu

Nozare.lv, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji un politikas veidotāji ir vienisprātis, ka, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, ir nepieciešams palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām, taču par minimālās algas kāpumu vēl tiks diskutēts, jo Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka minimālās algas palielināšana nedos gaidīto efektu, un vēlas, lai neapliekamais minimums tiktu paaugstināts līdz iztikas minimumam, bet Finanšu ministrija norāda, ka tas nav reāli.

Nolūkā mazināt sociālo nevienlīdzību Finanšu un Labklājības ministrija piedāvā nākamajā gadā minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem (320 eiro). Savukārt neapliekamo minimumu varētu diferencēt - lielākajām algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Tiek piedāvāts arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā līdz 98 latiem (140 eiro).

«Šī ir ļoti svarīga izšķiršanās nākamajam gadam, tai ir jābūt galvenajai prioritātei, veidojot 2014.gada budžetu. Laikā, kad makroekonomika uzrāda labus rezultātus un krīze tiešām ir pārvarēta, straujā tempā mazinot budžeta deficītu, mums ir bijušas mazas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem un mazināt sociālo nevienlīdzību,» Nozare.lv rīkotā diskusijā savu uzskata pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Meņģelsone par krīzi Ukrainā: Mūsu uzņēmēji māk pārorientēt eksportu

Dienas Bizness, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī eksports uz Krieviju pērn veidoja 11%, Latvijas eksporta kāpumā pērn kopumā dzinējspēks bija Eiropas Savienība (ES). Savukārt tas liecina, ka Latvijas uzņēmēji spēj ātri pārorientēt savu eksportu, ir pārliecināta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Pērn Ukraina Latvijas eksportā veidoja 1%, bet Krievija – 11%, atgādināja L. Meņģelsone, norādot, ka Krievijas nozīme ir nozīmīga, tomēr Latvijas eksportētājus glābj diversifikācija. «Piemēram, ja paskatāmies kartē, redzam, ka mūsu ostas Krievijai būs vajadzīgas jebkurā gadījumā. Tādēļ, manuprāt, patlaban pareizāk – gan politiķiem, gan uzņēmējiem – būtu neskriet ar skaļiem paziņojumiem. Ir jānogaida. Protams, visi domā par to, «kā būs, ja būs?» Tad arī reaģēsim,» tā L. Meņģelsone pauda intervijā laikrakstam Diena.

Runājot par iepriekš dažu valdības pārstāvju pausto, ka Latvija no visām ES valstīm no notikumiem Ukrainā un to atbalsīm cietīs vissmagāk, viņa pauda, ka «nav jauki dzirdēt šādus brīdinājumus, faktu konstatācijas, bet nedzirdēt par rīcības plānu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji atbalstītu minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, ja to dara pakāpeniski un izsvērti

LETA, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji atbalstītu minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, ja valdība to dara pakāpeniski un izsvērti, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un ņemot vērā to viedokli un rosinājumus, pauda aptaujātajās uzņēmēju organizācijās.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumdevējiem kopā ar uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem ir jāstrādā pie tā, lai palielinātu strādājošo un visas sabiedrības sociālo nodrošinājumu. Pēc viņas teiktā, ir satraucoši, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 300 000 cilvēku ir bez jebkādas sociālās apdrošināšanas. Tāpēc šis jautājums ir jārisina neatliekami. Svarīgi, lai ikviens strādājošais būtu ar sociālo apdrošināšanu vismaz minimālā apmērā.

LDDK uzskata, ka ir jāmeklē risinājums, lai cilvēki bez sociālās apdrošināšanas nenonāktu nevienlīdzīgā un pat neapskaužamā situācijā, piemēram, slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu. Viens no variantiem ir atgriezties pie ierosinājuma par minimālo sociālie iemaksu, taču tikai ar nosacījumu, ka to attiecina uz personām ar pilnu darbspēju un personām bez attaisnojamiem sociāliem iemesliem strādāt nepilnu darba laiku. Minimālās sociālās iemaksas nedrīkst attiekties, piemēram, uz studentiem, pensionāriem, jaunajām māmiņām vai audžuvecākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plāno veidot progresīvu nodokļu sistēmu

LETA, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadome šodien vienojās izstrādāt progresīvu nodokļu sistēmu, kuras izstrāde vēl turpināsies.

Pēc sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (V) žurnālistus informēja, ka kopā ar sociālajiem partneriem šodien tika sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas pamatnostādnēm 2017.-2021.gadam.

«Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka nodokļu progresivitāti varam sasniegt, mazām algām dubultojot progresīvo neapliekamo minimumu. Pēc 2016.gada budžeta pieņemšanas sociālie partneri uztur prasību par progresivitāti nodokļos ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), bet arī citiem ienākumu veidiem. Par šiem jautājumiem vēl diskutēsim, un sarunu gaitā nekādu tabu jautājumu nebūs,» apliecināja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darba devēji atbalstītu rosinājumu nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām

LETA, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji atbalstītu ierosinājumu darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka LDDK ieskatā ir jārisina un jāsakārto daudzi jautājumi sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmā. LDDK aicina nopietni izvērtēt Igaunijas modeli, kas paredz, ka risku par pirmajām trīs dienām no slimības perioda sākuma uzņemas darba ņēmējs, bet par periodu no ceturtās līdz astotajai dienai - darba devējs, un tālāk jau līdzekļi tiek atvēlēti no sociālās apdrošināšanas budžeta.

«Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka, ka tikai pirmā slimības diena netiek apmaksāta, sākot no 2. līdz 10. dienai izmaksas sedz darba devējs. Atbilstoši statistikai 2016. gadā darba devēji apmaksāja aptuveni 262 000 slimības dienas,» norādīja Meņģelsone, piebilstot, ka Igaunijā šī proporcija ir ievērojami samērīgāka, jo darba devējs sedz tikai piecas slimības dienas, kas atstāj ievērojami mazāku ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Dombrovska mantojums - problēmu netrūkst

L.Melbārzde, Z.Zablovska, E.Mudulis, E.Pankovska, S.Dieziņa, D.Meļķis, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: MUN likmes celšana daļēji risinātu negodīgo konkurenci, bet veids, kā to dara, ir nepieņemams

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koalīcijas piedāvātās izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa regulējumā vērtē kā atbalstāmu pagaidu risinājumu, taču stingri norāda, ka lēmumu pieņemšanas process par nodokļu režīmu tik īsu brīdi pirms tā stāšanās spēkā nav pieņemams, informē LDDK pārstāve Maija Pētermane.

Piedāvājums atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām mikrouzņēmuma nodokļa maksājumiem un tā vietā ieviest 15% nodokļa likmi, no kuras iekasēšanas liela daļa tiktu virzīta sociālajam budžetam, faktiski ir atgriešanās pie Latvijas Darba devēju konfederācijas pirms vairākiem gadiem ierosinātā modeļa.

«LDDK kā sociāli atbildīgs valdības partneris pauž bažas par pārāk lielo plaisu starp mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un parasto nodokļu maksāšanas režīmu, kā arī problēmām, kas saistītas ar MUN maksātāju darbinieku sociālo nodrošinājumu. Piedāvājums celt MUN likmi daļēji risinātu dažādo nodokļu režīmu radīto negodīgo konkurenci, savukārt papildu nodokļa novirzīšana sociālajā budžetā atbilstu LDDK uzstādījumam par darbinieku sociālo drošību,» pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Papildināta - Latvija neatbalsta EK ideju noteikt dzimumu obligātu kvotu biržā kotēto uzņēmumu vadībā

Žanete Hāka, 30.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija atbalsta Eiropas Komisijas (EK) mērķi un centienus veicināt sieviešu lielāku pārstāvniecību ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesos, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību, tomēr neatbalsta veidu, kā EK to plāno darīt, informēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija saka, ka nevienlīdzīga dzimumu pārstāvniecība atsevišķās nozarēs drīzāk skaidrojama ar izglītības sistēmu.

Latvija neatbalsta 2012.gada 14.novembrī EK publicēto priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2020.gada 1.janvārim 40% direktoru bez izpildpilnvarām biržā kotētajos uzņēmumos jābūt no mazāk pārstāvētā dzimuma, nosakot to kā obligātu kvotu, kā arī paredzot sankcijas, ja mērķis netiks sasniegts. Attiecībā uz biržā kotētajiem valsts uzņēmumiem šis mērķis būtu jāsasniedz līdz 2018.gada 1.janvārim.

Latvija uzskata, ka ilgtspējīgāki rezultāti dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir sasniedzami, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un sniedzot visa veida atbalstu sieviešu uzņēmējdarbības un karjeras izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LLDK: Grozot Mikrouzņēmuma nodokļa likumu, daļa uzņēmumu likvidēsies vai pieaugs ēnu ekonomikas risks

Žanete Hāka, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iebilst pret sasteigtiem un nepārdomātiem grozījumiem Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, informē LDDK.

Šonedēļ Saeimā tiks skatīti grozījumi, kuros paredzēts noteikt nozares, kurās mikrouzņēmuma nodoklis nevarētu tikt piemērots. Turklāt tiek paredzēts, ka grozījumi faktiski stātos spēkā ar atpakaļejošu datumu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «2014.gada rudenī LDDK ar Finanšu ministriju parakstīja Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam, kurā noteikts, ka jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un paredzamība, kā arī nodokļu sistēma, cik vien iespējams, jāvienkāršo un jāuzlabo tās administrēšana. Izmaiņas, kas patlaban tiek rosinātas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, ir skaidrā pretrunā ar visiem šiem nosacījumiem. Gribu atgādināt, ka pats būtiskākais ir – nodokļu sistēmai jābūt paredzamai un stabilai, lai uzņēmumi zina, ar ko rēķināties. Mikrouzņēmuma nodokļa likums nesen jau ir ticis grozīts, un nav pieļaujams tik īsā laikā to mainīt atkal, sistēmu vēl vairāk sarežģījot.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas samazināšana, iesaldēšana, vai pat pārcelšana uz ārzemēm var kļūt par bīstamu tendenci tautsaimniecībai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēju pārstāvošo organizāciju vadība, komentējot Severstal Distribution īstenoto darbības sašaurināšanu Latvijā, uzsver, ka lielākā problēma energoietilpīgiem ražošanas uzņēmumiem ir elektroenerģijas izmaksas, kas ir ievērojami lielākas nekā kaimiņvalstīs.

Galvenais vaininieks ir jau ilgstoši apspriestā un kritizētā eletroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK). Šobrīd izmaiņas tā piemērošanā Saeima ir atlikusi par gadu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone šādu Saeimas rīcību dēvē par nespēju pieņemt drosmīgus lēmumus.

L. Meņģelsone gan norāda, ka šobrīd nav redzami signāli, ka citi lielie ražošanas uzņēmumi domātu par ražotņu pārcelšanu uz citām valstīm, tomēr viņa uzsver, ka LDDK jau ilgstoši ir akcentējusi OIK problemātiku, kas ir īpaši sāpīgs lielajiem, energoietilpīgajiem ražošanas uzņēmumiem. «Tas faktiski ir apstāklis, kas neļauj attīstīties. Fakts, ka kaimiņvalstīs kopējās izmaksas par elektroenerģiju ir zemākas, noteikti nerada konkurētspējīgu vidi Latvijā,» viņa norāda, piebilstot, ka, ja OIK jautājums netiks drīzumā jēgpilni risināts, tas negatīvi ietekmēs rūpniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: Pēc nodokļu reformas īstenošanas iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ļoti pieprasīti un trešajā vai ceturtajā kursā jau izķerti ir informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti. Nereti studenti studijas nav vēl pabeiguši, bet darba vietas tiem ir jau iezīmētas, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa arī pastāstīja, ka valstī ir liels pieprasījums arī pēc inženieriem. Speciālistu pietrūkst arī kokrūpniecībā, mašīnbūvē un metālapstrādē. Tomēr, lai cik bieži par to tiktu runāts, pārprodukcija joprojām ir sociālajās zinātnēs.

LDDK ģenerāldirektore norādīja, ka konfederācija atbalsta to, ka valsts budžeta finansētās studiju vietas vairāk tiek novirzītas pieprasītajām profesijām, nevis tām, kurām paliek pārprodukcija pāri.

«Protams, jāievēro zināms balanss, jo ne visi varēs būt inženieri. Tomēr jaunietim jādot skaidrs virziens vai ticami dati par to, kuras profesijas būtu pieprasītas, lai viņi zinātu kā rīkoties,» sacīja L. Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sociālie partneri 2016.gada valsts budžetu pārrunājuši ar visām Saeimas frakcijām

Dienas Bizness, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – noslēdza tikšanos ciklu ar visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām. Tikšanos laikā sociālie partneri iepazīstināja deputātus ar savu skatījumu uz 2016. gada valsts budžeta veidošanas procesu un plānoto nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka Latvijas valsts un tās tautsaimniecības attīstības pamatā ir vairāki stratēģiski dokumenti – stratēģija Eiropa 2020, Nacionālais attīstības plāns, Nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam, valdības deklarācija un ar to saistītais vidēja termiņa un viena gada valsts budžets. «Tomēr šoruden valdības apstiprinātais valsts budžeta projekts 2016.gadam ir pretrunā gan ar virkni iepriekšminēto dokumentu, gan starptautisko organizāciju rekomendācijām Latvijai. Tā vietā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības izaugsmi, pašreizējā budžeta projektā ietvertās iniciatīvas rada priekšnoteikumus ēnu ekonomikas izplatībai Latvijā un valsts stagnēšanai zemo algu sektorā,» uzskata L.Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Atteikšanās no solidaritātes nodokļa pārskatīšanas ilgtermiņā radīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībā

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija pauž nožēlu, ka valdība līdz galam nav izpildījusi šovasar ar sociālajiem un sadarbības partneriem parakstīto vienošanos, kurā bija pausta apņēmība jau 2017. gada valsts budžeta kontekstā pārskatīt solidaritātes nodokli, informē LDDK.

Ilgtermiņa problēmu risināšana tautsaimniecībā ar īstermiņa piedāvājumiem dod pilnīgi pretēju efektu un dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu šī gada astoņos mēnešos liecina, ka ilgākā laika posmā tas tikai radīs zaudējumus, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, valdības sociālie un sadarbības partneri šovasar ar valdības pārstāvjiem parakstīja vienošanos ar virkni veicamo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdība ir paziņojusi, ka algas ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī, tomēr realitātē tās nav tik spīdošas, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa norādīja, ka daudzi uzņēmumi ir samazinājuši štata vietas un, iespējams, uz tā rēķina spēj maksāt pārējiem darbiniekiem lielākas algas nekā vidēji krīzes gados. «Taču tas nozīmē arī to, ka brīvu vakanču nav,» piebilda LDDK vadītāja.

Viņa pieļāva, ka pirmskrīzes gados uzņemtās saistības neļauj cilvēkiem nolaist algas latiņu zemāk nekā pirmskrīzes gados, tāpēc atrast labi apmaksātu darbu varētu būt problemātiski. «Ja nebūtu šo saistību, cilvēki būtu gatavi strādāt arī par relatīvi mazāku algu,» atzina Meņģelsone.

2013.gada 3.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 508 lati un, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, tā pieauga par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie jaunākie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru