Eiropas Savienība (ES) piekritusi samazināt tarifu banānu importam no Latīņamerikas. Tādējādi, iespējams, tiks izbeigts pasaulē ilgākais tirdzniecības strīds, ziņo BBC.

Tarifu samazināšanas rezultātā Latīņamerikas banānu audzētāju konkurētspēja Eiropas tirgū krietni uzlabosies, jo patlaban Āfrikas un Karību jūras piekrastes banānu ražotāji par savas produkcijas importu Eiropā nav jāmaksā.

Eksperti prognozē, ka šādas ES rīcības gadījumā banānu cenas varētu samazināties par aptuveni 12%.

Db.lv jau vēstīja, ka 2006. gada nogalē Ekvadora atsākusi uzbrukumu ES banānu importa režīmam Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sakot, ka tas ir netaisns pret Latīņamerikas ražotājiem.

Otrdien, 29.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace.

MK noteikumi izstrādāti, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Svērēji ar īpašo statusu strādās tikai Latvijas muitas zonās, tas ir, šis statuss nekādi neattiecas uz tirdzniecību. Nepieciešamību ieviest Eiropas Savienībā (ES) šādu īpašu svaigu banānu svērēju statusu ir noteikuši daudzie ES atklātie krāpšanās gadījumi ar banānu kravu ievešanu ES no trešajām valstīm – tā kā ievedmuitas maksājumi tiek rēķināti no kravas svara, dokumentos tika uzrādīts ievērojami mazāks banānu svars, attiecīgi samazinot nomaksājamos nodokļus. Lai novērstu šo situāciju, tiek ieviests atzītā banānu svērēja statuss.

Eiropas Savienība (ES) un Latīņamerikas valstis atrisinājušas divas desmitgades ilgušu strīdu par banānu tirdzniecības tarifiem. Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas ievestajiem banāniem.

[Papildināta no 7. rindkopas]

Eiropa ir lielākā banānu importētāja pasaulē, no ārvalstīm ievedot 90% patērēto banānu. Banāni uz Eiropu tiek importēti no Latīņamerikas, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Līdz šim ne visām valstīm importa noteikumi bija vienādi, informē Eiropas Parlaments.

Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, proti, pašreizējo līmeni 176 eiro par tonnu apmērā samazinot līdz 114 eiro par tonnu līdz 2017. gadam.

Latīņamerikas banānu eksportētāji ilgus gadus iebilda pret ES tarifiem, kas bija veidoti, lai aizsargātu banānu audzētājus bijušajās Eiropas kolonijās Āfrikā un Karību jūras salās.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju svaigu banānu svērēja statusu izsniegs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālā muitas iestāde.

7.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Projekta izstrādāšanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Saskaņā ar noteikumu projektu atzītā svaigu banānu svērēja statusu un atļauju svēršanai izsniegs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālā muitas iestāde. Lai saņemtu svērēja statusu un atļauju, komersantam VID teritoriālajā muitas iestādē būs jāiesniedz iesniegums par statusa un atļaujas saņemšanu, kā arī svēršanas iekārtu pases kopija. Pēc muitas darbinieka svēršanas vietas apsekojuma VID teritoriālā muitas iestāde sniegs rakstisku paziņojumu par savu lēmumu piešķirt atzītā svērēja statusu un izsniegt atļauju, vai arī to atteikt. Saņemot svaigu banānu svērēja statusu un atļauju, komersantam būs jānosūta iepriekšējais paziņojums uzraudzības muitas iestādei, kurā obligāti jānorāda svaigu banānu sūtījuma svēršanas vietu, datumu un laiku.

Eiropas Komisija trešdien ierosināja visaptverošu pasākumu kopumu jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Priekšlikumu kopumā ir noteikti vairāki vērienīgi mērķi par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un atjaunīgo enerģiju, un tā mērķis ir radīt funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un stiprināt efektīvu regulējumu. Komisija uzskata, ka, starptautiskā līmenī panākot vienošanos par nostādnēm laikposmam pēc 2012. gada, līdz 2020. gadam attīstīto valstu emisijām vajadzētu samazināties par 30%. Lai papildus uzsvērtu savu apņemšanos, Komisija ierosina Eiropas Savienībai izteikt apņemšanos līdz 2020. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par vismaz 20%, jo īpaši, izmantojot enerģētikas pasākumus.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: "Šī diena iezīmē būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienības vēsturē. Enerģētikas politika bija galvenā joma Eiropas projekta sākumā. Tagad mums jānodrošina, lai tā atkal būtu uzmanības centrā. Visās ES dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, arvien pieaugošo atkarību no importa, kā arī enerģijas cenu pieaugumu. Ir nepieciešama vienota rīcība Eiropas līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģiju. Komisijas šodien ierosinātie priekšlikumi liecina par mūsu apņemšanos īstenot vadību un ilgtermiņa skatījumu attiecībā uz jaunu Eiropas enerģētikas politiku, kurā tiek ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Mums jārīkojas tagad, lai veidotu rītdienas pasauli."

Slimība, kas ir nodarījusi kaitējumus banānu ražai Dienvidaustrumu Āzijai, izplatījusies arī Tuvajos Austrumos un Āfrikā, tādējādi palielinot risku, ka nākotnē saruks pasaules vistirgotākā augļa ražošanas apjomi, liecina ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija.

Augsnes sēnīte, kas nodara kaitējumus augu saknēm, ir nāvējošas Kavendiša banāniem, kuri veido 95% no piegādes apjoma importētājiem Ziemeļamerikā un Eiropā, stāsta organizācijas pārstāvis Fazils Dusunceli.

Pagaidām slimība nav sasniegusi lielākos Latīņamerikas eksportētājus, piemēram, Ekvadoru, Kostariku vai Kolumbiju, taču tā atklāta Jordānijā un Mozambikā, liecinot, ka tā pārvietojusies uz Āziju.

«Eksporta tirgū dominē Kavendiša banāni, un tie diemžēl ir uzņēmīgi pret šo slimības veidu,» sacījis organizācijas pārstāvis, piebilstot, ka tas ir nopietns faktors vidējā termiņā, tomēr tajā pašā laikā jāizvairās no panikas.

Šodien Eiropas enerģētikas politika ir guvusi jaunu impulsu. Eiropas Komisija ir pieņēmusi tiesību aktu priekšlikumu trešo paketi , lai ikvienam ES iedzīvotājam nodrošinātu faktiskas piegādātāja izvēles iespējas un taustāmas priekšrocības. Komisijas priekšlikumos galvenā uzmanība pievērsta patērētāju izvēles brīvībai, godīgākām cenām, tīrākai enerģijai un piegādes drošībai.

Tiesību akti veicina ilgtspējību, sekmējot energoefektivitāti un garantējot piekļuvi enerģijas tirgum arī mazākiem uzņēmumiem, piemēram, tiem, kuri iegulda līdzekļus atjaunojamās enerģijas ražošanā. Tirgus, kurā valda konkurence, veicina arī lielāku piegādes drošību, uzlabojot nosacījumus investīcijām spēkstaciju celtniecībā un pārvades tīklu ierīkošanā, un tādējādi palīdz novērst pārtraukumus elektroenerģijas un gāzes piegādē. Turklāt ir izstrādāti noteikumi, lai garantētu godīgu konkurenci ar trešo valstu uzņēmumiem.

"Iekšējais enerģijas tirgus, kurā dominē atvērtība un godīgums, ir būtisks faktors, lai ES varētu sekmīgi pārvarēt grūtības, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, ievērojamu atkarību no importa un globālo konkurenci. Mēs vēlamies sagādāt izdevīgākus nosacījumus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem un būt pārliecināti, ka trešo valstu uzņēmumi ievēro mūsu noteikumus," skaidroja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barozu.

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.

Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas nozveju par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties. Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.

Ekvadora sākusi uzbrukumu Eiropas Savienības (ES) banānu importa režīmam Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sakot, ka tas ir netaisns pret Latīņamerikas ražotājiem, ziņo eubusiness.com

Valsts pārstāve norādījusi, ka šis Ekvadoras solis jāsaprot kā "uzaicinājums sarunām". Kāda diplomāte, kura nevēlējusies atklāt savu vārdu, sacījusi: "Banānu karš ir atsācies."

Ekvadora iebilst pret ES muitas nodevu 176 eiro par tonnu apmērā banāniem, kas importēti no Latīņamerikas.

Ekvadoras daļa Eiropas banānu tirgū šā gada astoņos mēnešos ir samazinājusies līdz 27.5%. Pērn attiecīgajā laika posmā tās daļa bija 29.5%.

ES pārstāvis Maikls Manns (Michael Mann) akcentējis: "Ir žēl, ka Ekvadora juta nepieciešamību sūdzēties par mūsu importa shēmu." Šis ir pirmais mēģinājums apstrīdēt ES banānu importa noteikumus kopš jaunās sistēmas ieviešanas šā gada janvārī. Jaunie noteikumi attiecas uz banāniem, kas nāk ārpus Āfrikas-Karību-Klusā okeāna (African-Caribbean-Pacific (ACP)) zonas, kas sastāv galvenokārt no bijušajām Eiropas kolonijām. ACP zonas valstīm ir ar muitas nodokli neapliekama pieejam ES tirgum. Valstis Latīnamerikā ir bijušas pret šo priviliģēto sistēmu jau vairākus gadus.

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni, ja Latvija izvēlēsies īstenot OECD rekomendāciju pakāpeniski pārtraukt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu

Par to, kāds liktenis sagaida mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu un tā izmantotājus, pašlaik ir grūti spriest, taču ir vairāki atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šo nodokļu maksāšanas režīmu.

Vairāki DB aptaujātie MUN maksātāji atteicās publiski paust savu nostāju, jo «tās ir tikai rekomendācijas» un neesot arī skaidrs, ko nozīmējot «pakāpeniski pārtraukt» šo režīmu, jo tādējādi varot saprast, ka nevienam jaunpienācējam vairs nav iespējas izmantot šādu nodokļu maksāšanas režīmu, vai arī tiek noteikts laiks, piemēram, trīs vai pieci gadi, kuru laikā esošie, godīgi strādājošie MUN maksātāji pāriet uz citu nodokļu režīmu, vai varbūt valsts piedāvās citu nodokļu maksāšanas un darbības režīmu mazajam biznesam.

Postoša sēnīte banānus nākotnē var padarīt par luksusa preci, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Globālā mērogā izplatījusies banānu ražu iznīcinoša sēnīte, kas tiek saukta par Panamas slimības paveidu Tropical Race 4 (arī par banānu plantāciju HIV). Tiek norādīts, ka šī slimība, pret ko turklāt neesot izdomāti pretlīdzekļi, dažu pēdējo gadu laikā izplatījusies Dienvidāzijā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Austrālijā. Biznesa ziņu vietnes Quartz aptaujātie eksperti arī uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums, kad šī sēnīte pārcelsies uz Latīņameriku (un varbūt tas jau esot noticis), kas ir lielākais pasaules banānu audzēšanas reģions. Jāpiebilst, ka Latīņamerika ir atbildīga aptuveni par trīs piektdaļām no pasaules banānu eksporta. Quartz savos izteikumos pat iet tik tālu, ka norāda: «Ikoniskā dzeltenā augļa dienas ir skaitītas.»

Eiropas Komisija šodien izvirzīja vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Komisijas mērķis, kas veido daļu no Komisijas "labāka regulējuma" prioritārās pieejas, ir Kopienas tiesību aktu efektīvāka īstenošana un ātrāka iedzīvotāju un uzņēmumu sūdzību apstrādāšana. Lai saglabātu Eiropas konkurētspēju strauji mainīgā pasaulē, ir svarīgi, lai politikas veidošana atbilstu iedzīvotāju un uzņēmumu interesēm.

Komisija kā Līgumu uzraudzītāja piedāvā iespējamo uzlabojumu programmu. Tās mērķis ir, izmantojot dažādus instrumentus, noteikt ar īstenošanu saistītos jautājumus jaunu tiesību aktu sagatavošanas vai tiesību aktu grozīšanas procesā. Programmas mērķis ir panākt, lai dalībvalstis atkārtoti apņemtos uzlabot informācijas sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem un viņu grūtību risināšanu. Ar šo programmu ir paredzēts mērķtiecīgāk novērst problēmas, palielināt efektivitāti, biežāk pieņemot lēmumus un nosakot prioritātes Komisijas ierosināto tiesas procesu pārvaldībā, kā arī paaugstināt pārredzamību tiesību aktu piemērošanā un izpildē. Ar šo programmu Komisija ierosina pastiprināt Kopienas tiesību aktu piemērošanas, pārvaldības un izpildes stratēģisko plānošanu, kā arī rezultātu pārskatīšanas procesu starp Komisiju, Parlamentu un Padomi.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

2014. gadā klusā Laosas ciematā ieradušies ķīniešu investori, vietējiem solot viegli iegūstamu naudu. Ķīnieši piedāvāja līdz 720 ASV dolāriem par hektāru lielas zemes nomu, informējot, ka vēlas audzēt banānus.

Nabadzīgajiem Laosas iedzīvotājiem šis piedāvājums šķitis dāsns.

Taču pēc trīs gadiem ķīniešu banānu bums skāris gandrīz ikvienu vietējo un ne visi ir laimīgi. Ķīnieši atveduši ne vien darba vietas un lielāku atalgojumu, bet arī pesticīdus un citas ķimikālijas.

Pagājušajā gadā Laosas valdība aizliedza jaunu banānu plantāciju atvēršanu - intensīvās ķīmisko vielu izmantošanas dēļ cieš strādnieku veselība un tiek piesārņota vide.

Aģentūras Reuters fotogrāfijas, kurās redzamas ķīniešu banānu plantācijas Laosā, skatāmas raksta galerijā!

Banānu kompānija Chiquita Brands International piekritusi samaksāt 25 miljonus ASV dolāru lielu sodu, atzīstot, ka banānu audzētāji maksājuši teroristiem par aizsardzību, ziņo Associated Press.

Tiesā prasītājs apgalvojis, ka Chiquita un vēl vairāki nezināmi augstu stāvoši kompānijas sadarbības partneri samaksājuši gandrīz 2 miljonus USD Apvienotajam Kolumbijas pašaizsardzības karaspēkam, lai tas aizsargātu banānu audzētāju darbiniekus.

Apvienotais Kolumbijas pašaizsardzības karaspēks jeb AUC ir atbildīgs par vairākiem nežēlīgākajiem slaktiņiem Kolumbijā, kā arī par kokaīna eksportu no valsts.

Kolumbijā slepenas vienošanās starp kompānijām un partizāniem vai citām militārajām organizācijām neesot retums. Tāpēc arī valstī ir vislielākais nolaupīto cilvēku skaits pasaulē.

Tūkstošiem banānu izskaloti pie divām salām (Terschelling un Ameland) Ziemeļjūrā, vēsta BBC.

Banāni jūrā nonākuši pēc tam, kad vētras laikā no kāda kuģa izkrituši vairāki konteineri.

Salu pludmales ir piemētātas ar negatavu banānu ķekariem. Tas, protams, sagādājis prieku vietējiem iedzīvotājiem.

"Man šķiet, ka katram iedzīvotājam tagad ir banānu ķekars," medijiem stāstījusi kāda amatpersona.

Mediji gan spriež, ka banāni, iespējams, vairs nebūs lietojami pēc peldes sāļajā ūdenī.

Ūdenī esot iekrituši seši konteineri ar augļiem, kas tika vesti no Kubas.

Vietējās amatpersonas patlaban runājot ar kuģa apdrošinātājiem par to, ko iesākt ar banāniem.

Salu iedzīvotājiem gan preču izskalošana no jūras vairs nav nekāds pārsteigums, iepriekš pludmalēs izskalotas arī kurpes, rotaļlietas, portfeļi un citas lietas.

Īrijas augļu kompānija Fyffes un tās sāncense, amerikāņu Chiquita, lēmusi mesties uz vienu roku, tādējādi izveidojot pasaulē lielāko banānu kompāniju, kuras vērtība tiek lēsta aptuveni viena miljarda ASV dolāru apjomā, vēsta BBC.

Jauno firmu sauks ChiquitaFyffes, un tiek paredzēts, ka gadā tā pārdos aptuveni 160 miljonus kastu banānu, kas ir vairāk nekā jebkura cita konkurējoša kompānija.

Uzņēmuma akcijas tiks tirgotas Ņujorkas biržā.

Īru uzņēmuma Fyffes peļņa pirms nodokļu nomaksas 2013. gadā augusi par 9,8% un sasniedza 28,7 miljonus eiro. Uzņēmums savus rezultātus banānu tirdzniecības segmentā kopumā novērtēja pozitīvi, lai arī peļņa, salīdzinot ar 2012. gadu, ir nedaudz kritusies. Kopīgajā uzņēmumā Fyffes piederēs 49,3% akciju.

Chiquita ikgadējie ieņēmumi ir aptuveni trīs miljardi ASV dolāru. Uzņēmumā strādā aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Eiropas Komisija šodien pieņēma ES paplašināšanās politikas stratēģiju, kurā ietverts īpašs ziņojums par Eiropas Savienības integrācijas spējām. Eiropas Komisija secina, ka Eiropas Savienībai jābūt spējīgai nepārtraukti attīstīties, arvien vēršot plašumā savu darbību, turklāt vienlaikus arī īstenojot savu paplašināšanās programmu.

Pašreizējā paplašināšanās stratēģija, līdz ar veidiem un līdzekļiem, kā nodrošināt ES spējas integrēt jaunas dalībvalstis, veido pamatu atjaunotajam konsensam par paplašināšanos. Eiropas Komisija pārskatīja arī katras kandidātvalsts un potenciālās kandidātvalsts panākto progresu . Attiecībā uz Turciju Eiropas Komisija secināja, ka šī valsts ir turpinājusi politikas reformas, tomēr pagājušajā gadā reformu temps ir mazinājies. Attiecībā uz Turcijas pienākumu pilnībā īstenot Ankaras protokolu Eiropas Komisija pirms decembra Eiropadomes sanāksmes nāks klajā ar attiecīgiem ieteikumiem, ja Turcija nebūs izpildījusi savas saistības.

"Eiropai vajadzīga stabila, demokrātiska un arvien pārtikušāka Turcija, kam ir mierīgas kaimiņattiecības un kas stingri ietur kursu uz modernizāciju un Eiropas vērtību pieņemšanu. Tādēļ mēs uzsākām pievienošanās sarunas ar Turciju. Tomēr, lai tas izdotos, Turcijai katrā ziņā ar pilnu apņēmību jāturpina reformas un jāpilda savas saistības. odien mēs nolēmām dot iespēju rast risinājumu diplomātiskā ceļā. Turcijai jāpilda savas saistības attiecībā uz Ankaras protokola īstenošanu. Ja šīs saistības netiks īstenotas pilnībā, tas ietekmēs sarunu kopējo virzību. Ja Turcija nebūs izpildījusi savas saistības, Eiropas Komisija pirms decembra Eiropadomes sanāksmes nāks klajā ar atbilstošiem ieteikumiem," pēc Eiropas Komisijas sanāksmes sacīja tās priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu.

Eiropas Komisija ir publicējusi Balto grāmatu, ierosinot jaunu sistēmu saistībā ar kompensācijām patērētājiem un uzņēmējiem, kas cietuši pretmonopola politikas pārkāpumu rezultātā (tajos gadījumos, kad nav ievēroti EK līguma noteikumi par uzņēmējdarbības ierobežošanu un dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu), informē Eiropas konkurences padome.

Pašlaik vairumā ES dalībvalstu pastāv ievērojami šķēršļi, kas attur patērētājus un uzņēmumus individuālā kārtā prasīt tiesā kompensāciju par kaitējumu, kas tiem radies pretmonopola noteikumu neievērošanas dēļ. Baltajā grāmatā iekļauti priekšlikumi, lai padarītu cietušo iesniegtās kaitējumu kompensēšanas prasības efektīvākas, vienlaikus ievērojot Eiropas tiesību sistēmas un tradīcijas. Komisijas ierosinātās sistēmas pamatā ir princips, ka nodarītie kaitējumi ir jākompensē tikai vienreiz. Pārējie būtiskākie Baltajā grāmatā iekļautie ierosinājumi attiecas uz kolektīvām prasībām, pierādījumu izpaušanu un konkurences iestāžu pieņemto galīgo lēmumu pierādījuma spēku saistībā ar vēlākām prasībām par kaitējuma kompensāciju. Ierosinājumos vienādā mērā ir ņemtas vērā gan prasības iesniedzēja, gan atbildētāja tiesības un pienākumi. Vienlaikus ierosinājumos ir iekļauti aizsargpasākumi, lai nepieļautu tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savas piezīmes par šiem ierosinājumiem līdz 2008. gada 15. jūlijam. Ņemot vērā saņemtās atbildes, Komisija pēc tam izvērtēs konkrētos pasākumus.

Eiropas Komisija ierosinājusi, sadarbojoties ar dalībvalstīm, samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25 % laikposmā līdz 2012. gadam, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Aplēses liecina, ka tāds samazinājums varētu palielināt Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopproduktu (IKP) par 1.5 %.

Līdz ar to palielinātu arī ieguldījumus izaugsmei un jaunām darba vietām – kopā par 150 miljardiem eiro.

Šī ir viena no progresīvajām iniciatīvām, kas iekļautas pirmajā stratēģiskajā pārskatā par iniciatīvu Labāks regulējums. Stratēģiskajā pārskatā tiek vērtēts līdz šim panāktais, un ierosināti tālejoši mērķi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacījis: "Mūsu pirmais stratēģiskais pārskats par labāka regulējuma iniciatīvu rāda, ka Komisijā sāk veidoties jauna politiskā kultūra. Mēs turpināsim strādāt tā, lai radītu pievienoto vērtību Eiropas mērogos. Mūsu mērķis ir panākt ļoti kvalitatīvu Eiropas normatīvo vidi, kas atbilst pilsoņu prasībām, bet kas arī nerada nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem. Pasludinātās iniciatīvas apliecina Komisijas politisko apņēmību šo plānu īstenot."

Vakar Eiropas Komisija ierosinājusi, sadarbojoties ar dalībvalstīm, samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25 % laikposmā līdz 2012. gadam. Aplēses liecina, ka tāds samazinājums varētu palielināt ES IKP par 1,5 % un līdz ar to arī palielināt ieguldījumus izaugsmei un jaunām darba vietām - kopā par 150 miljardiem eiro.

Lai šo mērķi sasniegtu, dalībvalstu un reģionu valdībām un pašvaldībām ir jāpiešķir jauna politiska nozīme centieniem samazināt birokrātiju. Šī ir viena no progresīvajām iniciatīvām, kas iekļautas pirmajā stratēģiskajā pārskatā par iniciatīvu "Labāks regulējums". Stratēģiskajā pārskatā tiek vērtēts līdz šim panāktais, un ierosināti tālejoši mērķi. Sistēma, kas prasa visiem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem veikt ietekmes novērtējumu, tiks vēl pastiprināta, lai nodrošinātu kvalitāti un objektivitāti, izveidojot Ietekmes novērtēšanas padomi. Turklāt ar 43 jaunām iniciatīvām ir papildināta vienkāršošanas adaptīvā programma 2006.-2009. gadam, aptver plašu politikas pasākumu spektru. Starp iniciatīvām minamas darbības lauksaimniecības nozarē, tādas, kas attiecas uz rūpniecības precēm, tostarp - celtniecības produktiem, kosmētiku un rūpnieciskajām emisijām.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.