Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Atskaitoties par valdības pirmajās 100 dienās paveikto, premjers Ivars Godmanis piedāvāja sabiedrībai iepazīties ar valdības rīcības plānā minēto darbu progresu. Iepazīstoties ar valdības deklarāciju, plānu un šo dokumentu, var izteikt vairākas atziņas.

Pirmkārt, šajā valdībā darba plānošana notikusi apbrīnojami strukturēti, sabiedrībai sniedzot iespēju sekot līdzi ieplānoto un faktiski risināto jautājumu progresam. Šī valdība vispirms piedāvāja dokumentu ar iecerēto darbu strukturētu sarakstu – valdības deklarāciju. Pēc valdības apstiprināšanas tika radīts rīcības plāns. Pēc tā var izsekot, vai solījumiem, kuri bija minēti deklarācijā, ir ieplānota atbilstoša rīcība, turklāt – ar atbildīgajām institūcijām un izpildes termiņiem. Savukārt ar Godmaņa kunga viedokli par pirmajos trīs mēnešos paveikto var iepazīties valdības 100 dienu atskaitē. Turklāt visos trijos dokumentos būtiskākie punkti ir savstarpēji izsekojami. Līdz ar to var teikt, ka pirmo reizi man zināmajā valsts vēsturē radīta saprotama un izsekojama valdības darāmo darbu atskaite.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Grozījumi attiecas uz nodarbinātību mežsaimniecībā, Db.lv informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai nodrošinātu mežsaimniecībā nodarbinātas personas identificēšanu, izstrādāti grozījumi, kuros paredzēts nodarbinātajiem ieviest mežsaimniecībā nodarbinātā apliecību, kuru izsniedz darba devējs, un kurā ir jānorāda personas dati, darba atļaujas numurs Latvijā nodarbinātiem ārzemniekiem, informācija par darba līgumu un darba devēju, kā arī apliecības numurs un derīguma termiņš.

Grozījumi Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā, kurus izstrādājusi Zemkopības ministrija (ZM) šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta grozījumu projekts izstrādāts, lai risinātu nereģistrētās nodarbinātības problēmu, kas ir viens no inflāciju veicinošiem faktoriem.

Sociālie partneri šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē atzina, ka valdības rīcības plānā vēlas redzēt vairākas izmaiņas, tostarp izskanēja kritika iecerētajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, norādot, ka šajās jomās redzams pārāk maz konkrētības.

Sociālie partneri vienojās pamatā atbalstīt valdības rīcības plānu, tomēr divas problemātiskākās sarunu kategorijas - par veselību un izglītību - nolemts atstāt atvērtas, lai turpinātu sarunas par šīm tēmām rīt un nākamās nedēļas sākumā. Nākamnedēļ, 26.aprīlī, valdības rīcības plāns varētu tikt skatīts Ministru kabinetā.

Uzsākot diskusiju, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka ministrijās pašlaik tiek veikti auditi, kas varētu palīdzēt rast nepieciešamās finanšu rezerves vairākām iecerēm un nepieciešamajām reformām.

Premjerministrs klātesošajiem skaidroja, ka valdības rīcības plāna izveides gaitā konstatēti 442 dažādi pasākumi, kas prasīs ievērojamas naudas summas. «Pareizs lēmums bija izņemt tos pasākumus, kas prasīja lielu naudu, pietam nereālu naudu,» sacīja Kučinskis, norādot, ka atsevišķu pasākumu neiekļaušana rīcības plānā liegs nākotnē gausties par valdības nevēlēšanos piešķirt finansējumu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nav apmierināts ar ministriju iesniegtajiem nozaru rīcības plāniem un uzdevis tos pārstrādāt, aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā.

Nākamajā nedēļā, 7.aprīlī, bija paredzēta valdības tikšanās ar sociālajiem partneriem, lai apspriestu rīcības plānu, tomēr premjers šo tikšanos ir atcēlis, jo ministrijas nav izpildījušas uzdoto uzdevumu.

Ministrijām nozaru rīcības plāni bija jāiesniedz līdz 30.martam. Divas to nav izdarījušas vispār, bet pārējo ministriju iesniegto plānu kvalitāte neatbilst kritērijiem, par kuriem tika panākta vienošanās valdības deklarācijas apstiprināšanas laikā. "Tā vietā ministriju iesniegtajos plānos visbiežāk dominē deklaratīvas frāzes un pārstāsts par ikdienā veicamajiem darbiem," teikts Kučinska vēstulē sociālajiem partneriem.

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai. Paziņojumā uzmanība tiek vērsta uz kaitīga un bīstama alkohola patēriņa nelabvēlīgu ietekmi uz veselību Eiropā, kas ir aptuveni 195 000 cilvēku nāves cēlonis gadā ES.

Paziņojumā noteiktās prioritātes ir šādas: aizsargāt jauniešus un bērnus; samazināt kaitējumu un nāves gadījumu skaitu, ko izraisa ar alkohola lietošanu saistīti ceļa satiksmes negadījumi; novērst kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt negatīvo ietekmi uz ekonomiku; uzlabot informētību par alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību un palīdzēt savākt ticamu statistiku. Eiropas Komisija ir noteikusi jomas, kurās ES var atbalstīt dalībvalstu darbību, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu, piemēram, finansēt projektus, izmantojot sabiedrības veselības un pētniecības programmas, apmainoties ar labu praksi tādos jautājumos kā alkohola lietošanas ierobežošana nepilngadīgo vidū, izpētot sadarbības iespējas saistībā ar informācijas kampaņām vai novēršot transportlīdzekļa vadīšanas gadījumus alkohola reibumā, kā arī citas Kopienas iniciatīvas. Turklāt paziņojumā ir norādīti pasākumi, ko dalībvalstis veic, lai veicinātu labu praksi, ierosināts izveidot ieinteresēto personu forumu "Alkohols un veselība", un noteiktas jomas, kurās ražotāji var dot ieguldījumu, jo īpaši saistībā ar atbildību ietverošu reklāmu un tirdzniecību. Atzīstot dalībvalstu lomu šajā politikas jomā, Eiropas Komisija neplāno ierosināt pieņemt ES līmeņa tiesību aktu.

Ministru kabinets šodien akceptēja valdības rīcības plānu un tā pielikumu par prioritārajiem uzdevumiem tautsaimniecības attīstībai.

Valdības rīcības plānā ir detalizēti aprakstīti valdības deklarācijas sadaļās un rīcības jomā definētie uzdevumi un katram no tiem ir noteikts, ar kādiem pasākumiem šis uzdevums tiks īstenots, kādi rezultāti ir sagaidāmi, kas ir atbildīgās institūcijas un kāds ir izpildes termiņš.

Prioritāro valdības rīcības virzienu progress tiks analizēts divas reizes gadā pēc rezultātiem uz 1.janvāri un 1.jūliju, saskaņojot to ar sociālajiem partneriem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien valdības sēdē klātesošos informēja, ka no rīcības plāna ir izņemti vairāki punkti, tai pašā laikā ir bijusi atgriešanās pie punktiem, kur ir redzams skaidrs finansējums to īstenošanai. Viņš īsumā iepazīstināja ar pašu rīcības plānu, izstāstot par galvenajiem mērķiem, piemēram, par sabalansētu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5% robežās ik gadu no 2018.gada. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtisks jautājums ir valsts drošība, jo bez tās nav iespējams īstenot visus pārējos plānā noteiktos uzdevumus.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par šīs vasaras sausuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un līdz ar to precizētu finansējuma sadalījumu atbilstoši likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2006.gadam"", Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību".

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā", noteikumu projekts paredz ieviest jaunu atbalsta pasākumu "Atbalsts, lai kompensētu sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecība", kura mērķis ir daļēji kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 2006.gadā.

Noteikumi paredz, ka kompensācijas tiks izmaksātas pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājuma pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgajā nozarē. Tas nodrošinās maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām.

Dokumenta projektā noteikts, ka izmaksājamā atbalsta kopsumma ir 25 702 872 lati. Kompensācijas paredzētas izmaksāt par radītājiem zaudjumiem augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībās - kopsummā 19 737 830 latu, lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā) - 5 774 929 latu, mežaudžu atjaunošanai - 300 000 latu.

Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par šīs vasaras sausuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un līdz ar to precizētu finansējuma sadalījumu, atbilstoši likumprojektam Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2006.gadam, Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību.

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, noteikumu projekts paredz ieviest jaunu atbalsta pasākumu Atbalsts, lai kompensētu sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecība, kura mērķis ir daļēji kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 2006.gadā.

Noteikumi paredz, ka kompensācijas tiks izmaksātas, pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājuma pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgajā nozarē. Tas nodrošinās maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām.

Dokumenta projektā noteikts, ka izmaksājamā atbalsta kopsumma ir 25 702 872 lati. Kompensācijas paredzētas izmaksāt par radītājiem zaudējumiem augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībās - kopsummā 19 737 830 latu, lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā) - 5 774 929 latu, mežaudžu atjaunošanai - 300 000 latu.

A/s Latvijas Valsts meži (LVM) veiks meža autoceļu būvdarbus Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā un Rietumvidzemes mežsaimniecībā, liecina trešdien, 7. decembrī, publicētie iepirkumu konkursu rezultāti.

LVM noteikusi SIA Valkas Meliorācija par komplekso meža autoceļu un meža meliorācijas sistēmas būvdarbu veicēju Austrumvidzemes mežsaimniecībā. Līgumcena, par kuru vienojusies Valkas Meliorācija un LVM, ir vairāk nekā 586 tūkstoši latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Vairāk nekā 1,069 miljonu latu vērtajā meža autoceļu būvdarbu veikšanas pasūtījumā uzvarējusi SIA Limbažu Ceļi, SIA Zemgales meliorācija un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Līgumi ar ceļu būvniekiem paredz darbus Dravniekos, kā arī Lauru ceļa, Kaugurīšu ceļa, Zviedrkalnu ceļa, Mežmaļu ceļa un Mostenes ceļa Vidzemes reģiona Rietumvidzemes mežsaimniecībā.

A/s Latvijas Valsts meži par 2,961 miljonu latu veiks meža autoceļu būvdarbus Zemgales reģiona Zemgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Veicamo darbu sarakstā ir būvdarbi uz telefonlīnijas stigas ceļa, Ķīļa ceļa, Leģionāru ceļa, Zemgaļu ceļa, Karavīru ceļa, Stādu dārza ceļa, Bezdibeņa ceļa, Mežsargu ceļa, Maitiķu ceļa pagarinājuma, Vimbažnieku ceļa, triju Zaļumu ceļa atzariem, Lielā sila ceļa, Aizpurvu ceļa un Vilciņu ceļa.

Meža autoceļu būvdarbus veiks a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, SIA Zemgales meliorācija, piegādātāju apvienība SIA Ceļu būvnieks un SIA CT Noma, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate, SIA VR projekts, SIA Saldus ceļinieks un SIA Meliocentrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Valsts meži par 2,227 miljoniem latu veiks meža autoceļu būvdarbus Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā un par 1,069 miljoniem latu - Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Vairāk nekā 1,069 miljonu latu vērtajā meža autoceļu būvdarbu veikšanas pasūtījumā pērnā gada decembra sākumā uzvarēja SIA Limbažu Ceļi, SIA Zemgales meliorācija un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Līgumi ar ceļu būvniekiem paredz darbus Dravniekos, kā arī uz Lauru ceļa, Kaugurīšu ceļa, Zviedrkalnu ceļa, Mežmaļu ceļa un Mostenes ceļa Vidzemes reģiona Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Savukārt meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā veiks SIA būvniecības firma Virāža, SIA Rubate, SIA 8 CBR, SIA Sorma un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Šī iepirkuma kopējā līgumcena ir vairāk nekā 2,227 miljoni latu. Šī pasūtījuma ietvaros būvdarbi tiks veikti uz Čurmu ceļa, Niedrupītes ceļa, Vālodzes ceļa atzara, Torņa kakta ceļa, Ozolkalnu ceļa, Saliņbirzs ceļa, Jederu ceļa, Robežas ceļa 1907 un Pekles ceļa.

Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar Energoefektivitātes rīcības plānu — galveno soli ceļā uz Eiropas Savienībā aktuālu, līdz šim nepieredzētu enerģētikas problēmu risinājumu. Plānā iekļauts prioritāru pasākumu komplekss, kas aptver plašu klāstu rentablu energoefektivitātes iniciatīvu, tostarp energoierīču, ēku, transporta un enerģijas ražošanas efektivitātes palielināšanas pasākumus. Tiek ierosināti stingri jauni energoefektivitātes standarti, energopakalpojumu popularizēšana, īpaši finansēšanas mehānismi energoefektīvāku ražojumu atbalstam. Turklāt Komisija izveidos „Pilsētas mēru paktu”, kurā pārstāvētas 20 līdz 30 Eiropas vadošās pilsētas, un ierosinās izstrādāt starptautisku energoefektivitātes nolīgumu. Kopumā paredzēti vairāk nekā 75 pasākumi.

„Mums jātaupa enerģija. Eiropā iznieko vismaz 20 % no patērētās enerģijas. Taupot enerģiju, Eiropa palīdzēs risināt problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, kā arī arvien augošo enerģijas patēriņu un Eiropas atkarību no fosilajām degvielām, kas ievestas no valstīm ārpus Eiropas Savienības robežām,” sacīja Enerģētikas komisārs Piebalgs. "Energoefektivitāte Eiropai ir ārkārtīgi nozīmīga. Ja rīkojamies tagad, enerģijas patēriņa tiešās izmaksas līdz 2020. gadam var samazināt par vairāk nekā 100 miljardiem eiro gadā; tiks radīts 780 miljoniem tonnu mazāk CO2 gadā,” viņš norādīja.

Rīcības plāns (to ieviesīs nākamo sešu gadu laikā) ir reakcija uz valstu un valdību vadītāju šā gada pavasara Eiropadomē izteikto aicinājumu steidzami izveidot reāli īstenojamu energoefektivitātes stratēģiju. Plānā uzsvērta obligāto energoefektivitātes standartu nozīme attiecībā uz plašu elektroierīču un aprīkojuma klāstu (no mājsaimniecības elektroierīcēm, piemēram, ledusskapjiem un gaisa kondicionētājiem, līdz rūpnieciskajiem sūkņiem un ventilatoriem), ēkām un energopakalpojumiem. Obligātie energoefektivitātes standarti kopā ar efektivitātes klasifikāciju un marķēšanas sistēmām veido jaudīgu instrumentu neefektīvu ražojumu izņemšanai no tirgus, patērētāju informēšanai par visefektīvākajiem ražojumiem un tirgus pārveidei par labu energoefektivitātei. Izstrādās minimālās energoefektivitātes prasības attiecībā uz jaunām un atjaunotām ēkām. Popularizēs arī ēkas ar zemu enerģijas patēriņu (pasīvie nami).

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Meža nozares nākotni ar cēliem mērķiem cenšas torpedēt ne tikai atsevišķas interešu grupas, bet pat politiķi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņaprāt, mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, kura jāizmanto šeit dzīvojošo cilvēku labklājības nodrošināšanai, nevis jāpārvērš par rezervātu, kurā izaugusī koksne jāsapūdē.

Kā vērtējat mežsaimniecību Latvijā?

Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur meža platības ik gadu pieaug, un pašlaik tas jau ir 3,06 milj. ha, savukārt pirms diviem gadiem bija tikai 3,02 milj. ha. Tā kā daudzas bijušās lauksaimniecības zemes ir aizaugušas, reālās mežu platības pat ir lielākas par minētajiem skaitļiem. Protams, zemnieki arī kļūst ekonomiski spēcīgāki, un daļa aizaudzēto tīrumu atkal kļūs par lauksaimniecībā izmantojamām platībām.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Eiropas Komisija ierosinājusi, sadarbojoties ar dalībvalstīm, samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25 % laikposmā līdz 2012. gadam, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Aplēses liecina, ka tāds samazinājums varētu palielināt Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopproduktu (IKP) par 1.5 %.

Līdz ar to palielinātu arī ieguldījumus izaugsmei un jaunām darba vietām – kopā par 150 miljardiem eiro.

Šī ir viena no progresīvajām iniciatīvām, kas iekļautas pirmajā stratēģiskajā pārskatā par iniciatīvu Labāks regulējums. Stratēģiskajā pārskatā tiek vērtēts līdz šim panāktais, un ierosināti tālejoši mērķi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacījis: "Mūsu pirmais stratēģiskais pārskats par labāka regulējuma iniciatīvu rāda, ka Komisijā sāk veidoties jauna politiskā kultūra. Mēs turpināsim strādāt tā, lai radītu pievienoto vērtību Eiropas mērogos. Mūsu mērķis ir panākt ļoti kvalitatīvu Eiropas normatīvo vidi, kas atbilst pilsoņu prasībām, bet kas arī nerada nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem. Pasludinātās iniciatīvas apliecina Komisijas politisko apņēmību šo plānu īstenot."