Līdz šim veiktie sagatavošanās darbu rezultāti liecina, ka e-polises ieviešana Latvijā noris pēc plānotā grafika. Tas nozīmē, ka jau no šī gada 1.jūnija ar distances saziņas līdzekļu (interneta) starpniecību slēgts OCTA standartlīgums būs derīgs bez apdrošināšanas polises oriģināla, kas turpmāk, piedaloties ceļu satiksmē, vispār nebūs jāvadā līdzi, kā arī bez speciālās apdrošināšanas uzlīmes.

Tai pat laikā OCTA standartlīgumu varēs slēgt ierastajā kārtībā - klātienē pie apdrošinātāja, saņemot polisi papīra formātā, informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

No 1.jūnija visi noslēgto OCTA līgumu dati būs pieejami centrālajā datubāzē, kas ir pieejama arī Ceļu Policijai. Turpmāk atbildīgās institūcijas varēs pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir apdrošināts arī tad, ja transportlīdzekļa vadītājam līdzi nebūs OCTA polise papīra dokumenta veidā. Tāpat vairs nebūs nepieciešama speciālā uzlīme uz transportlīdzekļa priekšējā loga.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Apdrošinātāji jau līdz šim piedāvāja iegādāties OCTA polises internetā. Taču pagaidām vēl likums paredz, ka autovadītājam ir nepieciešams fiziski vadāt līdzi OCTA polises oriģinālu. Līdz ar to pēc polises iegādes internetā ir jāsaņem OCTA polises veidlapa ar abu līgumslēdzēju pušu parakstiem. Pateicoties pērn veiktajām izmaiņām OCTA likumā, tika atvieglota OCTA standartlīguma slēgšanas kārtībā. No š.g. 1.jūnija pircējiem vairs nebūs nepieciešams saņemt polises veidlapu ar abu līgumslēdzēju parakstiem, bet par apstiprinājumu noslēgta OCTA apdrošināšanas līguma esamībai kalpos apdrošinātāja ar drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu apliecināts apstiprinājums. Vēlos uzsvērt, ka ikviens varēs turpināt slēgt OCTA standartlīgumu arī līdzšinējā kārtībā – pie apdrošinātāja klātienē, saņemot OCTA standartlīguma polises oriģinālu."

Apdrošināšanas brokeru darbību pagaidām nemainīs, taču diskusijām par to ir dots starta šāviens.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, kas virzīti trešajam lasījumam. Atbildīgā komisija pēc spraigas diskusijas priekšlikumus, kas skar brokeru darbību, nolēma apspriest darba grupā. Priekšlikums bija saistīts ar vēlmi paredzēt, ka apdrošināšanas brokeris atlīdzību par apdrošināšanu saņem tikai no klienta, nevis apdrošināšanas sabiedrības. Otra priekšlikuma būtība bija sniegt informāciju par izvērtētajiem apdrošināšanas piedāvājumiem un apdrošināšanas brokera atlīdzības veidu, ko saņemtu no attiecīgā apdrošinātāja apdrošināšanas līguma noslēgšanas gadījumā.

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

No lielāko banku tirgus spēlētāju sniegtajiem paziņojumiem par finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos lielāko peļņu uzrādījusi Swedbank – 73.5 miljonus latu, kas ir par 3 % mazāka nekā pirms gada.

Swebank grupas peļņa sarukusi par 11.6 % un bija 66.5 miljoni latu, liecina bankas finanšu pārskats. Gan bankai, gan grupai šogad pieauguši uzkrājumi nedrošiem kredītiem – ja pērn tie bankai bija 8.2 miljoni latu, bet grupai 12.2 miljoni latu, tad šogad bankai šie uzkrājumi pieauguši līdz 14.7 miljoniem latu, bet grupai, kurā ietilpts līzinga kompānija tie auguši gana strauji – līdz 24.7 miljoniem latu.

SEB Banka deviņos mēnešos strādājusi ar 32.2 miljonu latu peļņu, kas ir par 29 % mazāka nekā šajā laika periodā pirms gada. Uzkrājumi nedrošiem kredītiem bankai pieauguši no 2.2 miljoniem pērn līdz 14. 6 miljoniem šogad.

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza darbu uzsācis pilna servisa If apdrošināšanas pašapkalpošanās terminālis.

Šis ir Baltijā jauns apdrošināšanas terminālis, kas piedāvā ne tikai ceļojumu un OCTA, bet arī īpašuma un KASKO apdrošināšanas iegādi, kā arī negadījumu pieteikšanas iespēju, informē kompānija.

«Pašapkalpošanās apdrošināšanas terminālis ir iespēja aizņemtākajiem un steidzīgākajiem iegādāties nepieciešamo apdrošināšanas polisi pašiem, pirms un pēc apdrošinātāju biroju darba laika. Termināla lietošana ir pavisam vienkārša – tos pašus datus, ko parasti klientam rakstiski pieteikuma anketā lūdz ar roku aizpildīt apdrošinātājs, klients terminālā ievada pats kā datorā - piemēram, personas kodu, auto reģistrācijas numuru, auto tehniskās apliecības numuru utml. Līdzīgi iespējams pieteikt KASKO apdrošināšanas gadījumu, nebraucot uz apdrošinātāja biroju,» stāsta Dace Ivaska, If apdrošināšanas Pārdošanas vadītāja Latvijā.

Ar grozījumiem likumā plānots palielināt garantēto atlīdzību apmēru dzīvības apdrošināšanā, izņemot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu.

To paredz 13.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Db informēja Finanšu ministrijas pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa paskaidroja, ka šobrīd no Apdrošināto aizsardzības fonda apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā fiziskajai personai izmaksā ne vairāk kā 2 tūkstošus latu, bet grozījumi paredz minēto garantēto atlīdzību palielināt līdz 10 tūkstošiem latu, tādējādi radot papildu drošības sajūtu klientiem, kā arī stimulējot dzīvības apdrošināšanas tirgus turpmāku attīstību.

Tāpat likumā plānots iestrādāt jaunos Eiropas Komisijas noteiktos garantijas fonda minimālā lieluma apmērus, kas dalībvalstīm jāievieš līdz 2010. gada 1. janvārim. Garantiju fonda minimālā lieluma apmēra izmaiņas paredzētas atkarībā no apdrošināšanas veidiem. Līdz šim garantiju fonda minimālais lielums apdrošināšanai, ko veic apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, bija 3.2 miljoni un 2.2 miljoni eiro. Turpmāk tas būs 3.5 un 2.3 miljoni eiro, atkarībā no apdrošināšanas veida. Savukārt savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām atkarībā no apdrošināšanas veikšanas veida garantiju fonds minimālais lielums būs 2.7 un 1.8 miljoni eiro līdzšinējo 2.4 un 1.65 miljonu eiro vietā.

Pērn Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) saņēmis un izskatījis 114 sūdzības par apdrošināšanas sabiedrību jau pieņemtajiem lēmumiem, kas ir 0,24 % no kopējā apdrošināšanas gadījumu skaita. No saņemtajām sūdzībām 54 gadījumos jeb 47% LTAB sniedzis atzinumu, ka apdrošināšanas sabiedrības lēmums ir bijis nepamatots, Db.lv informēja LTAB sabiedrisko attiecību konsultante Inese Ozoliņa.

Kopš 1999.gada LTAB (agrāk Satiksmes birojs) kopā saņēmis 1643 sūdzības (tajā skaitā par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem). No kopējā apdrošināšanas gadījuma skaita šo gadu laikā saņemtās sūdzības par apdrošināšanas sabiedrību jau pieņemtajiem lēmumiem veido 0,42% (pērn tikai 0,24%).

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Saņemto sūdzību īpatsvars par apdrošinātāju jau pieņemtajiem lēmumiem norāda uz OCTA sistēmas kvalitāti. Jāatzīst, ka Latvijā šis īpatsvars ir ļoti mazs attiecībā pret kopējo apdrošināšanas gadījumu skaitu. Turklāt sūdzību, kas atzītas par pamatotām, īpatsvars ir bijis 0,1%-0,2% robežās no visiem apdrošināšanas gadījumiem. Tas norāda uz Latvijas apdrošinātāju profesionalitāti, pieņemot lēmumus par zaudējumu atlīdzināšanu ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem. Protams, jāņem vērā, ka vispirms neapmierinātās personas par apdrošinātāja lēmumu vēršas pie paša apdrošinātāja un tikai tad, ja neizdodas savstarpēji vienoties, iesniedz sūdzību mums."

Pagājušajā gadā strauji - par aptuveni 30% - palielinājies autoīpašnieku sūdzību skaits Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Analizējot LTAB datus par pērnā gada 9 mēnešiem, secināms, ka kopā saņemtas 242 sūdzības. Iepriekšējā gada attiecīgajā periodā saņemto sūdzību skaits bija 180.

No pērn saņemtajām sūdzībām vairums bijis par apdrošinātāja pieņemto lēmumu - 145 sūdzības, bet 97 - par citiem jautājumiem. No kopējā apdrošināšanas gadījumu skaita sūdzības veido 0,9%. 2018.gadā tie bija 0,7%.

No sūdzībām, kas nav par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem, proporcionāli visvairāk ir par lietas virzību (cilvēks nevar sagaidīt kādas iesaistītās iestādes lēmumu; process šķiet par ilgu), apkalpošanas kvalitāti (tajā skaitā - klientam kaut kas nav līdz galam izskaidrots vai pārprasts).

Saeima ceturtdien, 14. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas precizē kārtību, kādā apdrošinātājs iesniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem apdrošinātājam satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs būs jābrīdina par trešajām personām radīto zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja vadītājs savlaicīgi nebūs iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai apdrošinātajam no abām negadījumā iesaistītajām pusēm ļautu gūt apstiprinātu informāciju par negadījuma apstākļiem. Negadījuma izraisītājam saskaņotais paziņojums pēc atgādinājuma būs jāiesniedz piecu dienu laikā.

Saeimas Preses dienests skaidro, ka ppdrošinātājs regresa prasību tiesā varēs arī iesniegt, ja negadījumu izraisījušais šoferis pēc apdrošinātāja pieprasījuma nebūs sniedzis nepieciešamo precizējošo informāciju, kā dēļ apdrošinātājs nav varējis pilnībā pārliecināties par negadījuma apstākļiem.

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus 2009.gadā kopumā samazināsies par 30-35%, sasniedzot līmeni, kāds bija starp 2006. un 2007.gadu.

Tā, ņemot vērā iepriekš nesabalansēti strauji augošo Latvijas tautsaimniecības nozaru pašreizējo kritumu, pieaugošo bezdarbu un sīvo konkurenci par tirgū atlikušajiem klientiem, prognozē Seesam Latvia valdes loceklis Aigars Freimanis. Viņš arī lēsa, ka 2010.gadā nedzīvības apdrošināšanas tirgus turpinās samazināties par 15-20 %, sasniedzot 2006.gada līmeni. Tādējādi divu gadu laikā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazināsies par 45 % līdz 55 %.

Tirgus straujo izaugsmi ietekmēja Latvijas tautsaimniecības nesabalansēti straujā izaugsme patēriņa un hipotekārajā kreditēšanā, nekustamo īpašumu nozarē, būvniecības nozarē un auto tirdzniecības nozarē, savukārt tieši šīs nozares pašlaik piedzīvo lielāko kritumu, tā A. Freimanis.

Apdrošinātājs "Ergo" savā pakalpojumu portfelī iekļāvis jaunu apdrošināšanas veidu - vēža apdrošināšanu, informē uzņēmumā.

Šāds produkts izveidots, apzinoties augstos onkoloģisko saslimstību rādītājus un nepieciešamību pēc finansiāla atbalsta, ar ko saskaras vēža slimnieku ģimenes. Ļaundabīga audzēja diagnozes gadījumā tas nodrošina finansiālu aizsardzību tūlītējai ārstēšanās procesa sākšanai, kā arī paredz atlīdzību vēža agrīnās stadijās.

Atkarībā no apdrošinājuma summas apdrošināšana sedz līdz 100 000 eiro un bez papildu maksas sniedz atbalstu arī apdrošinātā nepilngadīgo bērnu saslimšanas gadījumā.

"Ergo Life Insurance SE" Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads stāsta, ka vēža apdrošināšanas programma jau veiksmīgi ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur "Ergo" klientiem tā palīdzējusi sākt tūlītēju ārstēšanos bez bažām par ģimenes finansiālajām iespējām.

Pieci ASV valdības palīdzību saņēmušā apdrošinātāja American International Group (AIG) augstākā līmeņa vadītāji paziņojuši, ka viņi varētu pamest savus amatus, ja tiks ievērojami samazinātas viņu kompensācijas, vēsta Reuters.

Šādus draudus apdrošinātāja darbinieki izteikuši rakstiskos paziņojumos. Viņi esot gatavi pamest savus amatus līdz gada beigām.

Divi no viņiem gan it kā tagad esot mainījuši savu nostāju.

AIG no ASV valdības saņēmis aptuveni 180 miljardus ASV dolāru kā glābšanas naudu.

Kā norāda Reuters, savu amatu pamest pagājušajā mēnesī draudēja pat apdrošinātāja vadītājs Roberts Benmoše (Robert Benmosche). Daļēji tāpēc, ka viņam neesot varas pār vadošo darbinieku atalgojuma paketēm.

Db.lv jau rakstīja, ka līdzīgu soli spēruši Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) direktori, kuri draud atkāpties, ja valdība liegs prēmiju 1.5 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā izmaksāšanu darbiniekiem investīciju vienībā.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Banku peļņa pērn sasniedza jaunu rekordlīmeni - 371.6 miljonus latu, bet šī peļņa nākamo vismaz pāris gadu laikā tā arī paliks lielākā banku peļņa.

Nebūs rekordpeļņa

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons atzina, ka šogad banku peļņa būs mazāka. Pēc T. Tverijona skaidrotā, bankas ir ļoti atkarīgas no tautsaimniecības, ir tās spogulis. "Ekonomikas izaugsmes tempi ir samazinājušies, kreditēšanas tempi samazinājušies, bet galvenie banku ienākumi ir no kreditēšanas, plus objektīva kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanās, kas liek bankām veidot speciālus uzkrājumus, kurus bankas var veidot tikai uz savu izdevumu rēķina, tātad faktiski uz peļņas rēķina. Tādējādi gan šogad, gan nākamgad banku peļņa būs mazāka nekā iepriekšējos gados."

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Neviens Rīgas Dinamo spēlētājs pērn nav saņēmis algu, kas ir mazāka par 6000 eiro mēnesī. Turklāt tā ir pati mazākā summa, vidējā alga ir krietni lielāka, un dažs labs no galvenajiem spēlētājiem, iespējams, pelna pat miljonu sezonā, sestdien vēsta laikraksta Diena izdevums SestDiena.

Saskaņā ar Dinamo līdzīpašnieka Jura Savicka stāstīto superkluba dotēšanā līdz šim ieguldīti vairāk nekā 25 miljoni eiro, un finansiālas atdeves nav bijis faktiski nekādas. «Citi saka, ka pēc 10 gadiem pārdošu klubu un nopelnīšu briesmīgu naudu, bet tas ir futūristisks skatījums. Ja tagad kāds man teiktu, ka dod 25 miljonus, vēl pieliktu klāt kādus procentus un es zinātu, ka tas ir nopietns cilvēks, kurš projektu turpinās, klubu pārdotu, izejot no projekta ārā, atgūstot ieguldīto. Taču nopietnu piedāvājumu nav. It kā bija viens no Krievijas, taču nav pārliecības, ka Dinamo pēc dažiem gadiem nepazudīs. To mēs negribam, jo tas tomēr ir mūsu lolojums,» stāstījis J. Savickis. Viņš vairāk skatoties valsts un pašvaldības virzienā, cerot, ka pēc vēlēšanām tās varētu klubu pārņemt un uzturēt.

Par 2022.gadā izsniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumu čekiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs iespēja apmainīties ar informāciju ar apdrošināšanas sabiedrībām, lai novērstu iespēju, ka par vienu un to pašu čeku var saņemt dubultu atlīdzību - gan no apdrošinātāja, gan no valsts budžeta, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) pārstāvji.

Tādēļ LAA visiem iedzīvotājiem, kas izmanto veselības apdrošināšanu un sniedz arī iedzīvotāju ienākumu gada deklarāciju VID, atgādina - veselības aprūpes pakalpojumu čekus jākrāj ļoti uzmanīgi, nodalot tos, par kuriem jau saņemta atmaksa no apdrošinātāja, no tiem, kurus varēs iesniegt VID kā attaisnotos izdevumus ienākumu gada deklarācijā. Tāpat jāpiefiksē daļēji apmaksātie čeki un apdrošinātāju segtā un nesegtā summa.

Jau 2020.gada nogalē likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" apdrošināšanas sabiedrībām tika noteikts pienākums pēc pieprasījuma sniegt VID informāciju par fiziskajai personai atlīdzināto un nesegto medicīnas un ārstniecības pakalpojuma daļu saskaņā ar konkrētu attaisnojuma dokumentu. Šis regulējums par informācijas apmaiņu stājās spēkā no 2022.gada 1.janvāra par 2022. taksācijas gadu un turpmākajiem gadiem.

Apdrošināšanas industrijas tehnoloģiskā attīstība no banku sektora atpaliek par vismaz 10 gadiem. Tomēr, lai gan apdrošināšanas nozarē inovācijas ienāca krietni vēlāk, tai ir arī zināmas priekšrocības, jo ir iespēja mācīties no banku pieredzes un arī kļūdām, un ar salīdzinoši lielu precizitāti prognozēt nākamos nozares tehnoloģiskos attīstības posmus.

Vēl salīdzinoši nesen bankas bija izteikti skeptiskas par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu spēju (Revlout, N26, Wise u.c.), iekarot savas pozīcijas un noturēties tirgū. Tomēr tās ne tikai ieguva lietotāju uzticību, bet arī izraisīja strauju nozares tehnoloģisko izrāvienu, tostarp lika ievērojami sarosīties arī bankām. Tam sekoja nākamais nozares attīstības lēciens ar atvērtās sadarbības platformas jeb open banking iniciatīvu, kas deva iespējas licenzētiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem saņemt pieejas banku klientu datiem un piedalīties inovatīvu risinājumu izstrādē.

Iespējas, ko sniegs atklātā apdrošināšana

EIOPA (apdrošināšanas jomu uzraugošā iestāde Eiropas Savienības līmenī) ir noslēgusi publiskas konsultācijas par open insurance jautājumu, apkopojot ieinteresēto pušu viedokļus. Nākamais posms ir atbilstoša normatīva regulējuma izstrāde.

Turpmāk Latvijas iedzīvotājiem tiks atlīdzināti zaudējumi no Latvijas OCTA Garantijas fonda arī gadījumos, ja tie būs cietuši ceļu satiksmes negadījumā kādā no valstīm, kuras parakstījušas starptautisko vienošanos par zaudējumu atlīdzināšanu no Garantijas fonda apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, ziņo Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā ar 19 vēl citām Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) valstīm Romā parakstījis starptautisku vienošanos, kas paredz savstarpēju ceļu satiksmes negadījumos cietušo aizsardzību apdrošinātāju maksātnespējas gadījumos. Tas nozīmē, ka mūsu iedzīvotājiem tiks atlīdzināti zaudējumi no Latvijas OCTA Garantijas fonda arī gadījumos, ja tie būs cietuši ceļu satiksmes negadījumā kādā no šīm valstīm, bet vainīgā transportlīdzekļa apdrošinātājs būs kļuvis maksātnespējīgs.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Tas neuzliek Latvijas OCTA Garantijas fondam nekādas papildu saistības, proti, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka LTAB nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs ir atzīts par maksātnespējīgu. Tai pat laikā šis dokuments ir nozīmīgs, jo palielina cietušo drošību citās EEZ dalībvalstīs."