Eiropas lidsabiedrības šogad varētu ciest zaudējumus 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Zaudējumu apmēru daļēji varētu izraisīt pirmās un biznesa klases ceļotāju skaita samazināšanās, prognozējusi Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Kopumā pasaules lidsabiedrības 2012. gadā varētu nopelnīt 4,1 miljardu ASV dolāru, liecina IATA aprēķini. Iepriekš IATA prognozēja, ka pasaules lidsabiedrību peļņa būs trīs miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta Financial Times. IATA savu prognozi mainījusi ņemot vērā to, ka daudzas lidsabiedrības cēlušas biļešu cenas.

Tomēr Eiropas lidsabiedrības joprojām cieš no reģiona parādu krīzes ietekmes, norādīja IATA. «Neskatoties uz politiķu pūlēm, eirozonas krīze turpinās. Ne tikai ekonomika ir vāja – Eiropā ir vairāki nedraudzīgi apstākļi, lai nodarbotos ar aviācijas biznesu – apgrūtinošas regulācijas, augsti nodokļi un novecojušas gaisa satiksmes kontroles,» sacīja IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers.

No šī gada 1. septembra tiks iekasēta pakalpojuma maksa par katru izsniegto biļeti. Vairāk kā 20 lidsabiedrības ir paziņojušas par servisa komisijas maksas ieviešanu līdz pat 45 eiro par vienu biļeti. Iegādājoties biļetes ceļojumu birojos šī komisijas maksa var vēl palielināties. Praktiski šī gada rudenī lidsabiedrības ir nolēmušas mainīt savu sistēmu. Šoreiz zaudētājos būs pasažieri, kuriem nāksies ievērojami vairāk maksāt par savu lidojumu, neatkarīgi no tā kur tiks iegādāta biļete – internetā, ceļojumu birojā vai arī pie pašas lidsabiedrības. Iemesls šādai rīcībai ir lidsabiedrības Lufthansa lēmums svītrot komisijas maksājumus ceļojumu birojiem Vācijā no šī gada 1. septembra. Patlaban komisijas maksājumi sasniedz atkarībā no lidojumu mērķa un rezervētās klases 5-9% no biļetes cenas. Lufthansa piedāvā ceļojumu birojiem par katru pārdoto biļeti iekasēt papildus vēl savu pakalpojumu samaksu. Jaunā sistēma Lufthansai ir izdevīga pat vairāku iemeslu dēļ. Proti, tā ietaupa gadā līdz 100 miljoniem eiro kā arī klienti maksās paši par saņemtajiem ceļojumu biroju pakalpojumiem. Neatkarīgi no tā kur pasažieri iegādāsies sev lidojuma biļeti, tiem būs jāmaksā: iekšzemes un Eiropas lidojumu maršrutos Lufthansa iekasēs no pasažieriem 30 eiro par biļeti, bet tālo lidojumu maršrutos pat 45 eiro. Šāda sistēma ir nepieciešama, lai nosegtu biļešu pārdošanas tehnisko pusi, materiālus un personāla izmaksas. Maksāt pasažieriem nāksies vairāk, kaut arī pašam piedāvātajam produktam nekas neuzlabosies. Sekojot lidsabiedrībai Lufthansa, vairāk kā 20 citas lidsabiedrības pāries uz nulles komisijas maksām, tai skaitā ir gandrīz visas lielākās Eiropas un Ziemeļamerikas lidsabiedrības. Jau no 1. septembra līdzās Luthansa stāsies vēl sešas lidsabiedrības, bet pārējās 15, kuru vidū ir Air France, British Airways, Delta un United, plāno pievienoties laika posmā no šī gada 1. oktobra līdz nākošā gada 1. februārim. Pakalpojuma izmaksas būs līdzīgas ar Lufthansa ieviesto izmaksu sistēmu, proti no 30 līdz 45 eiro, taču būs arī lidsabiedrības (Lufthansa, Air France, ANA), kuras ir nolēmušas no pasažieriem, kuri vēlēsies elektroniski sastādītu biļeti saņemt arī drukātā veidā iekasēt vēl ekstra 8 eiro, bet Finnair - 10 eiro un Swiss - 15 eiro. Salīdzinoši Norvēģijā, kur jau pagājušā gada sākumā tika ieviesta nulles komisijas maksa, tagad ceļojumu biroji iekasē no klientiem pakalpojuma maksu 25- 50% apmērā. Šajā sakarībā iespējams izdevīgāk ir pasažieriem nākotnē izvēlēties savu biļeti internetā, nevis to pirkt ceļojumu birojos. Eksperti prognozē, ka ievērojami samazināsies ne tikai lidsabiedrību klientu skaits, bet arī ceļojumu biroju skaits. Jāatzīmē, ka ASV nulles komisiju ieviesa jau 2001. gada martā. Kopš tā laika American Society of Travel Agents ir atzīmējusi 33 000 ceļojumu biroju bankrotu un 55 000 darba vietu zaudējumu. Taču klientiem ir iespēja jau tagad rezervēt savu nākamo lidojumu. Avots: Eiropa.lv

Sākot ar 2004.gadu krievu lidsabiedrība Transaero sāka veidot “melno sarakstu”. Pasažieri, kuru vārdi būs sarakstā, nevarēs iegādāties šīs lidsabiedrības biļetes. Līdzīgus sarakstus jau vairākus gadus veido Aeroflot un Pulkovo, turpretī krievu lidsabiedrības Sibir un Kraseir nesteidzas pārņemt šo pieredzi. No vienas puses, zaudēt klientus lidsabiedrībām nav izdevīgi. Taču no otrās puses – pasažieri ir spējīgi sabojāt lidojumu ne tikai ekipāžai, bet arī citiem pasažieriem un tas var ietekmēt lidsabiedrības imidžu. Pēc lidsabiedrības noteikumiem cilvēks, kas ir pārkāpis lidojuma drošības noteikumus, nevarēs 5 gadu laikā iegādāties attiecīgās lidsabiedrības biļetes. Nekorekta uzvedība, kontaktējoties ar kompānijas personālu, rupjam pasažierim var draudēt ar speciālu atļauju iegādāšanās nepieciešamību. ASV par noteikumu pārkāpumu lidojuma laikā pasažieri var sodīt ar vairākiem desmitiem tūkstošiem ASV dolāru soda naudu. 2003.gadā britu lidsabiedrības British Airways reisos tika fiksēti 300 huligānisko gadījumu. Tādiem pasažieriem lidmašīnā izraksta rakstisku brīdinājumu. Atkārtota noteikumu pārkāpuma gadījumā pasažieris sniedz paskaidrojumus policijā. Lidsabiedrība Pulkovo 2003. gadā tika reģistrēti divi gadījumi, kad pasažieri lietoja alkoholu un agresīvi izturējās pret citiem pasažieriem. Pašlaik atbilstoši Krievijas aviācijas administratīvajam kodeksam, pasažieris, kas neadekvāti uzvedas lidojumu laikā, maksā soda naudu 0,5 minimālo darba algu apmērā, lidojot iekšzemes reisos un no vienas līdz divām minimālām darba algām – starptautiskajos reisos. Pasažieru agresīvas uzvedības gadījumos pasažieru drošība ir atkarīga no lidmašīnas apkalpojoša personāla sagatavotības, kuri rīkojās pēc speciāli sagatavotām instrukcijām. Ir zināmi gadījumi, kad lidmašīnām ir nācies veikt ārkārtas nosēšanos. Tāpēc lidsabiedrības arvien biežāk uzsāk veidot pasažieru “melnos sarakstus”. Krievijā “melnos sarakstus” jau ir izveidojušas lidsabiedrības Transaero, Aeroflot un Pulkovo. Pie šīs bāzes plāno pievienoties arī lidsabiedrība Urālu avialīnijas. Tiek uzskatīts, ka lidsabiedrību drošības dienestam būtu lietderīgi zināt agresīvo pasažieru vārdus. Savukārt lēmums par biļetes pārdošanu “agresīvam" pasažierim ir jāpieņem pašai lidsabiedrībai. Avots: Eiropa.lv

Laika apstākļi, kādi bija 2010./2011.gadu mijā, kad tika izsludināta ārkārtas situācija vairākos desmitos Latvijas novadu, ir uzskatāmi par ārkārtējiem, tādēļ AS Sadales tīkls uzskata, ka nav pamata apšaubīt uzņēmuma vadības un darbinieku godprātību pienākumu veikšanā.

«Latgalē 2010./2011.gadu mijā bija īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi – sasalstošs lietus, spēcīga snigšana, atkala un koku apledojums, kas kopā izraisīja situāciju, ka blakus elektropārvades līniju trasēm un pat ārpus aizsargjoslām augošie koki, nespējot izturēt ledus un sniega segu, nolūstot vai iekaroties elektropārvades līnijās, izraisīja līniju saraušanu un elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu. Dažviet elektrolīnijas bija pilnīgi sapostītas un tās nācās būvēt praktiski no jauna. AS Sadales tīkls darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrolīniju bojājumus un piegādātu elektroenerģiju lietotājiem, taču ļoti bieži bija situācijas, kad tikko salabotā līnijā atkal iekrita lūzis koks un līnija bija jālabo atkārtoti,» DB sacīja a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Latvijas tūrismā tiek aktīvi diskutēts par zemo izmaksu lidsabiedrību piesaistīšanas lietderību mūsu ceļotāju apkalpošanai. Šo diskusiju pavada divi aspekti, proti, pirmkārt, tūrisma firmas baidās zaudēt savus līdzšinējos partnerus, kuru komisijas maksas ir garantējušas tūrisma firmām stabilus ienākumus un otrkārt, naktsmītnēm rodas iespēja paplašināt savu biznesu no tiešajiem lidojumiem bez tūrisma firmu starpniecības. Jārada jauns biznesa modelis Zemo izmaksu lidsabiedrības akcentēti izmanto tiešā mārketinga priekšrocības, pārdodot lidojuma biļetes bez starpniekiem internetā. Arī viesnīcas aizvien biežāk sāk izmantot šo mārketinga veidu, tādā veidā atstājot tūrisma aģentūras bez ierastajiem ienākumiem. Plašu rezonansi Rietumeiropā ir izpelnījies lidsabiedrības Lufthansa paziņojums par nulles komisijas maksas ieviešanu no 1. septembra. Tas ir radījis lavīnveida efektu, un arī citas tradicionālās lidsabiedrības kā KLM, Alitalia, SAS vai AUA steigšus cenšas paziņot par jaunajiem pakalpojumu apmaksas noteikumiem. Šie paziņojumi tūrisma firmas nostāda diezgan neizdevīgā pozīcijā, jo ierastais biznesa modelis ir zaudējis savu nozīmi. Daudzu tūrisma biroju darbība ir apdraudēta, jo tagad katrai ceļojumu aģentūrai būs pašai jānosaka sava pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka tūrisma firmām būs jārod jauni menedžmenta risinājumi, lai patērētājs būtu gatavs par pakalpojumu piemaksāt. Pēdējo gadu tendences ASV un Rietumeiropā parāda, ka ceļojumu biroju skaits strauji samazinās, jo standartizēto tūrisma produktu pārdošanu pārņem virtuālie ceļojumu biroji, piemēram, Travel24.com, Expedia.com, L’tour.de un citi. Līdz ar to tūrisma firmas meklē glābiņu ciešākā kooperācijā, attīstot jaunus pakalpojumus. “Smarttūrisms” iekaro Eiropu Zemo izmaksu lidsabiedrību pakalpojumi Rietumeiropā ir kļuvuši par ikdienišķu pakalpojumu, kurus labprāt izmanto ne tikai studenti, atpūtnieki un karalisko dzimtu pārstāvji, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darījumu cilvēki. Tūrisma eksperti norāda, ka tradicionālās lidsabiedrības saglabā savu tirgus daļu starpkontinentālajos lidojumos un kvalitātes pakalpojumos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības veiksmīgi attīsta savu biznesu Eiropas iekšzemes tirgū. Tradicionālās lidsabiedrības notur savas pozīcijas lielpilsētu lidlaukos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības investē reģionālajās lidostās. Rietumeiropā ir kļuvis moderns tā saucamais “smarttūrisms”, kur ceļotājs lēti nokļūst atpūtas vai darījumu vietā un ietaupīto naudu investē augstākas klases naktsmītnē vai restorānā. Eiropas lidojumu tirgū pašlaik norisinās īsta cīņa par pasažieriem, taču Latvijas gaisa satiksmes tirgū būtiskas cenu izmaiņas lidsabiedrību piedāvājumos vēl līdz šim nav piedzīvotas. Naktsmītnes pieprasa vairāk tūristu Latvijas naktsmītņu tirgus ik gadu palielinās un jo sevišķi reģionos, piemēram, Kurzemē vidēji ik gadus nāk klāt 20 jaunas viesnīcas vai viesu mājas. Tas palielina konkurenci un tāpēc Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ļoti pozitīvi atbalsta zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā, jo tas palielinātu apmeklētāju un nakšņotāju skaitu mūsu valstī. Piemēram, Skandināvijā pēc zemo izmaksas lidsabiedrību ienākšanas tirgū ir ievērojami pieaudzis pilsēttūrisms. Jāattīsta kompetence Latvijas tūrisma firmas saglabā augstu kompetenci ienākošā tūrismā biznesa viesu apkalpošanā, taču maz ir strādāts pie atpūtas ceļotāju apkalpošanas, kuri ierodas Latvijā kā lidsabiedrību klienti. Lietuva šajā jomā ir galvastiesu pārāka, jo jau vairākus gadus apkalpo čarterlidojumus no Vācijas. Liela nozīme šajā procesā ir arī tūrisma informācijas centru profesionalitātei, kurai būtu pēdējais laiks pāriet jaunā kvalitātē, proti, no pasīvās informēšanas uz aktīvu vietējo tūrisma produktu tirdzniecību. Šādā veidā atbalstot mazos uzņēmumus mārketinga aktivitātēs, jo lielajiem tūroperatoriem ar tik maziem uzņēmumiem sadarbība nav izdevīga. Rīga vai Jelgava Zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšana Latvijā var radīt labvēlīgu biznesa vidi tieši reģionālā tūrisma attīstībai un veicināt, ka

Viena no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu - 330 kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūves izmaksas būs 24,7 miljoni eiro, paredz Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" noslēgtais līgums.

"Līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai, jo tas segs pietiekamu pārvades jaudu un energoapgādes drošumu kopā ar šogad ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā. Projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem, norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Projekts paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni - tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi. Būvniecību plānots uzsākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju no Valmieras uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks uzsākta līnijas no Valmieras uz Tsirgulinu pārbūve. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Somu lidsabiedrība Finnair 2003. gada decembrī sasniedza pozitīvus rādītājus visās savās satiksmes nozarēs darbībās. Finnair līniju lidojumu maršrutos palielinājās veikto pasažierkilometru skaits par 19,6%. Pavisam tika pārvadāti 450 500 pasažieri (+5,5%). Turpretī sēdvietu noslogojums lidmašīnās sasniedza 3,8 procentpunktus virs iepriekšējā gadā mēneša vērtības. Īpaši palielinājās pasažieru skaits Āzijas lidojumu maršrutos (+38,5%), kur sēdvietu noslogojums sasniedza 78,3%. Pavisam palielinājās pieprasījums par 9% gan lidojumu līniju maršrutos, gan čarterlidojumu satiksmē, bet kapacitāte palielinājās par 6,3%. Tas nodrošināja sēdvietu noslogojumu par 74,4% (+1,9%). No 2003. gada janvāra līdz decembrim pieauga pārdoto pasažierkilometru skaits par 1,1% salīdzinājumā ar 2002. gadu, bet kapacitāte palielinājās par 4,4%. Finnair sēdvietu noslogojums sasniedza 69,6% (-2,3 procentpunkti), bet apkalpoto pasažieru skaits sasniedza 6 849 100 (-3,5%). 2003. gada pirmajā ceturksnī lidsabiedrības darbību negatīvi ietekmēja Irākas karš, bet otro ceturksni – SARS epidēmija. Uzlabojumi tika sasniegti tikai 2003. gada trešajā ceturksnī, bet gada pēdējā ceturksnī Finnair ieviesa jaunu tarifu sistēmu un veica kampaņu, kas bija veltīta lidsabiedrības 80 gadu jubilejai. 2003. gada pēdējos mēnešos gaisa satiksmes industrijā palielinājās kapacitātes un notika sīva cenu cīņa, kā rezultātā ievērojami samazinājās vidējais cenu līmenis. Kopš 2003. gada janvāra lidsabiedrības Finnair atskaitēs parādās arī Finnair meitas uzņēmums - lidsabiedrība Aero Airlines AS, kura pārņēma Finnair (kopš 01.06.2002) lidojumus starp Helsinkiem un Tallinu. Pavisam Aero Airlines AS pagājušajā gadā pārvadāja 9 700 pasažierus (-0,5%), bet noslogojums sasniedza 50,2% (-8,5 punkti). 2003. gada novembrī Finnair pārņēma 85% no zviedru lidsabiedrības Nordic Airlink akcijām. Un jau pirmajā pilnajā mēnesī lēto lidojumu lidsabiedrība apkalpoja 43 400 pasažierus no savas bāzes lidostas Stokholmas uz Oslo, Kopenhāgenu un Lulea. Sākot no šī gada Nordic Airlink pārvadāto pasažieru skaits tiks integrēts arī lidsabiedrības Finnair grupas kopējo rezultātu uzskaitē. Avots: Eiropa.lv

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.

Lidsabiedrības airBaltic glābšana būtiski atšķiras no situācijas ar Parex banku, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

"Situācijas ir atšķirīgas. Nevar salīdzināt banku sektoru ar aviosabiedrību. Atšķirīgas nozares ar atšķirīgām problēmām," uzsvēra Dombrovskis.

Aviokompānijas gadījumā nauda tiek ieguldīta uzņēmuma darbības stabilizēšanai, "valdība to gatava darīt, taču ar konkrētiem nosacījumiem", savukārt Parex bankas gadījums bijis pavisam citāds, uzsvēra premjers.

Valdība iesaistīsies Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības un menedžmenta maiņu, jo valsts kapitāla daļu pārdošana pašreizējā situācijā faktiski būtu to atdošana par pārāk zemu cenu, skaidroja Dombrovskis.

Uzņēmumu konsultācijas firma McKinsey savā pētījumā ir nonākusi pie secinājuma, ka lētās lidsabiedrības līdz 2007. gadam palielinās apkalpoto pasažieru skaitu par 20% gadā. Pirms diviem gadiem lēto lidsabiedrību īpatsvars gaisa satiksmē bija 7%, taču līdz 2007. gadam tas dubultosies. McKinsey paredz, ka tradicionālās lidsabiedrības nav apdraudētas savā biznesā sakarā ar lēto aviokompāniju straujo attīstību, jo “lidojumu tirgū notiek produkta plašāka attīstība, bet ne biznesa pārgrupēšanās”. Tradicionālās lidsabiedrības attīstīs savu biznesu ar 4,5% pieaugumu gadā, bet čarterlidabiedrības 3,1% apmērā. Konsultāciju firma paredz, ka pēc 2007. gada lēto lidsabiedrību biznesa attīstība piebremzēsies, jo, pirmkārt, pieaugs konkurence šajā tirgus segmentā, otrkārt, tradicionālās lidsabiedrības ir spēcīgas savos nacionālajos tirgos un treškārt, čarterlidsabiedrības ir tomēr cieši saistītas ar saviem tūroperatoriem. Dažas lidsabiedrības savos nacionālajos tirgos jau tagad strādā tik elastīgi, ka lētajām lidsabiedrībām šajā biznesā nav iespējams konkurēt bez zaudējumiem. Pēc lētas lidsabiedrības Hapag-Lloyd Express (HLX) datiem liela loma šajā biznesā ir jaunajiem pasažieriem, kuri iepriekš nekad nav izmantojuši šajos maršrutos lidsabiedrību pakalpojumus. Apmēram 59% šādu klientu devās savos pirmajos lidojumos, ko piedāvā HLX. 37% aptaujāto pasažieru atzina, ka šo maršrutu iepriekš bija lidojuši ar citām lidsabiedrībām un 41% vēlas arī turpmāk izmantot šos pakalpojumus attiecīgajā maršrutā. Avots: Wirtschaftsblatt

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air samazinās lidojumu un darbinieku skaitu, galveno uzmanību pievēršot Igaunijai nozīmīgiem maršrutiem, pavēstījis lidsabiedrības uzraudzības padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke.

«Tas nozīmē, ka Estonian Air atteiksies no zaudējumus nesošām līnijām un koncentrēs savu uzmanību uz galveno, Igaunijai nozīmīgu virzienu apkalpošanu,» E. Rāsukes teikto preses konferencē citē kaimiņvalsts raidorganizācija ERR. E. Rāsuke arī norādīja, ka vispirms kompānija atteiksies no lidojumiem uz Tartu, Helsinkiem un Joensū Somijā.

Tāpat viņš arī pastāstīja, ka lidsabiedrības darbības sašaurināšana nozīmēs arī lidmašīnu un darbinieku skaita samazināšanu. Tomēr patlaban viņš atturējās nosaukt konkrētus skaitļus, jo šādus lēmumus neesot iespējams pieņemt vienas nakts laikā. «Saskaņā ar iepriekšējo stratēģiju veiktā jaunu maršrutu ieviešana un lidmašīnu pirkšanas zaudējumus tikai palielināja. Pēdējo sešu septiņu nedēļu laikā Estonian Air padome secināja, ka iepriekšējo stratēģiju nedrīkst turpināt,» sacīja E. Rāsuke.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Daļu pārvadātāju, kam, šogad uzvarot konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā, valsts nākamos divpadsmit gadus garantējusi ienākumus, vieno juridiskas saites.

A/s Liepājas autobusu parks, a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Rīgas satiksme, SIA Saldus autobusu parks un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija 2006. gadā nodibinājuši a/s Starppilsētu līnijas, kuras "uzdevums ir sagatavot materiālus un piedalīties konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu LR reģionos saskaņā ar izstrādātiem konkursa noteikumiem".

Plūc laurus

Starppilsētu līniju akcionāri un uzņēmuma amatpersonu pārstāvētas firmas plūca laurus valsts SIA Autotrans­portu direkcija šovasar izsludinātajā konkursā par tiesībām divpadsmit gadus veikt (un iegūt iespaidīgas dotācijas) reģionālos starppilsētu pārvadājumus ar autobusiem, pilnībā iegūstot četras no astoņām konkursā piedāvātajām lotēm (reģionālas starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļas) un līdzdarbojoties piektajā.

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Šā gada maijā vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 14,4 grādi, kas ir 3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, līdz ar to šis maijs ir kļuvis par vissiltāko Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē.

Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākais bija 1993.gada maijs, kura vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem ir bijis 1927.gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija plus 6,3 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Ar vidējo gaisa temperatūru plus 10,1 grādu 21.gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004.gadā.

Šā gada maijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2 līdz 0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3.maiju Ainažos tika sasniegta maijā viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 4,6 grādi.

Pēdējā laika publikācijas presē liek izdarīt minējumus par iespējamo turpmāko valsts rīcību ar tai piederošajām AS Air Baltic Corporation akcijām. Izskanējuši daudzi varianti – sākot no «pārdot savas daļas un aizmirst» līdz «izpirkt privātā akcionāra daļu un attīstīt pašu spēkiem».

Pa vidu ir privātā akcionāra piedāvājums piedalīties airBaltic pamatkapitāla palielināšanā, pretim dodot lielāku ietekmi sabiedrības pārvaldē. Skaidrs ir viens – lai neradītu problēmas sev un airBaltic, valstij jebkurš lēmums par tās turpmāko līdzdalību airBaltic pamatkapitālā jāpieņem, ievērojot tā saucamo privātā investora testu.

20. gs. astoņdesmitajos gados Eiropas Komisija (EK) uzsāka aviācijas sektora liberalizāciju. EK mērķis bija nodrošināt tādus apstākļus, kas radītu efektīvu konkurenci aviopārvadātāju starpā. Vēsturiski nozarē dominēja lieli valsts uzņēmumi. Dalībvalstis nekautrējās izmantot administratīvos resursus, lai nodrošinātu maksimālas priekšrocības to kontrolētajām lidsabiedrībām.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Lidsabiedrības British Airways pamatpersonāls gatavojas streikot, draudot sarīkot haosu Lielbritānijas lidostās, ja vien Eiropas otra lielākā lidsabiedrība nepiekritīs maksāt lielākas algas. Aptuveni 2 600 British Airways bagāžas nesēji, reģistrācijas nodaļu personāls un citi darbinieki pagājušajā nedēļā nobalsoja par streiku. Šīs nedēļas trešdienā balsošanu nolēmuši veikt citi 8 000 darbinieki. British Airways baidās no pagājušās vasaras pieredzes, kad lidsabiedrības personāls sarīkoja streiku Hītrovas lidostā, tādā veidā piespiežot atcelt 500 lidojumus un iztraucējot ceļojumus vairāk nekā 100 000 cilvēkiem. Arodbiedrības un lidsabiedrība ir paziņojušas par kopīgām sarunām, kurās jāatrisina garais strīds par inflāciju, jāapspriež algu palielināšanas iespējas un vēlmi izvairīties no streika. Savā paziņojumā presei Lielbritānijas vadošās arodbiedrības Britain`s General Union (GMB) valdes loceklis Eds Blisets sacījis, ka British Airways nāksies pārtraukt izvairīties no sarunām ar arodbiedrībām un izstrādāt izlīgumu, ja arodbiedrība izvairīsies no īsta haosa sarīkošanas šīs vasaras beigās visās lidostās, kurās operē British Airways. 53% no Lielbritānijas vadošās arodbiedrības biedriem nobalsojuši par streiku. No visiem GMB biedriem balsoja tikai 48,6%, kas pēc arodbiedrības uzskatiem ir normāls rādītājs. Industrijas pārstāvji uzskata, ka nākošais balsojums, kas notiks 18.augustā, būs līdzīgs iepriekšējam. Saistībā ar streiku British Airways akcijas sākotnēji samazinājās par vairāk nekā 3%. Pagājušās vasaras streiks British Airways izmaksāja 40 miljonus britu mārciņu un analītiķi brīdina, ka lidsabiedrība nevar atļauties atkārtot pagājušā gada pieredzi arī šogad, kad degvielas cenas ir rekordaugstas un pensijas izmaksas arvien pieaug. GMB oficiālās amatpersonas plāno satikties ar British Airways darbinieku pārstāvjiem, lai lemtu, kā rīkoties tālāk. Streika datums vēl nav noteikts, taču jebkurš laiks augustā var būt “graujošs”, jo tas ir kulminācijas laiks vasaras brīvdienu sezonā. British Airways paziņojusi, ka ir pārliecināta, ka izvairīsies no streika. Lidsabiedrības izpilddirektors Maiks Strīts ir paziņojis, ka lidsabiedrības galvenā prioritāte ir nodrošināt saviem klientiem iespēju, lai viņi varētu turpināt gaidīt savus vasaras atvaļinājumus. British Airways, kas pēdējo divu gadu laikā par 13 000 ir samazinājis darba vietu skaitu, kopš janvāra ir iestrēgušas sarunas ar arodbiedrībām. British Airways ir piedāvājusi palielināt algas par 8,5% turpmāko 3 gadu laikā. Arodbiedrības šo piedāvājumu ir noraidījušas. Līdz šim arodbiedrības ir atteikušās pieņemt lidsabiedrības piedāvājumu noteikt neatkarīgu šķīrējtiesnesi, kas atrisinātu šo strīdu. British Airways, kas no šīs nedēļas ir palielinājusi biļešu cenas sakarā ar degvielas izmaksu pieaugumu, argumentē, ka nevar atļauties palielināt algas, jo tai ir papildus jāmaksā 133 miljonu britu mārciņu gadā, lai izveidotu pensiju plānu iztrūkumu. GMB ziņo, ka reģistrācijas nodaļu personāla pamatalga ir aptuveni 12 500 britu mārciņu gadā. Avots: Eiropa.lv

Investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Advisers pakalpojumu apmaksa kopš pērnā gada oktobra vidus ik nedēļu no valstij piederošās lidsabiedrības airBaltic prasa aptuveni 13 000 latu. Līdz ar to var lēst, ka kopumā kopš pērnā gada oktobra vidus lidsabiedrība par Rungaiņa firmas padomiem jau samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu latu.

Pats Rungainis no jebkādiem komentāriem kategoriski atsakās.

Neoficiāli izskan, ka Rungaiņa firma tiesības konsultēt airBaltic ieguvusi, pateicoties draudzīgajām attiecībām ar partijas Vienotība līderiem un faktam, ka tā bija ar īpašu valdības lēmumu pērn piesaistītais konsultants airBaltic «krīzes» risināšanai, raksta portāls Pietiek.com.

Skepsi par Prudentia Advisers pakalpojumu kvalitāti gan radījis nesens Valsts kases ziņojums, kurā kritizēts Prudentia sagatavotais airBaltic biznesa plāns. Skeptiski vērtēta lidsabiedrības likviditāte un izdarīti secinājumi, ka bez papildu ieguldījumiem lidsabiedrība var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa.

Lēto lidojumu tirgus ir licis sarosīties arī tradicionālajām lidsabiedrībām mainīt savu cenu tarifu politiku. Pirmie pionieri šajā tirgus segmentā ir īru lidsabiedrība Ryanair un britu Easyjet, kuri ir spējuši palielināt apkalpoto pasažieru skaitu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par vairāk kā 40%. Arī tūrisma koncernu (TUI, Thomas Cook uc.) čarterlidsabiedrības kā Hapag-Lloyd Flug, Condor vai Air Berlin pievērsušās lēto lidojumu apkalpošanā. Lidojumu tirgus eksperti uzskata, ka vērojama liela lidsabiedrību piedāvājuma koncentrācija, tāpēc daudzi šo konkurenci neizturēs. Tradicionālās lidsabiedrības kā Lufthansa un British Airways vēlas piesaistīt klientus ar jauno cenu tarifiem, kur priekšplānā tiek reklamēta iespējami lētāka lidojuma cena. Lidsabiedrības vēlas mainīt savu dārgā piedāvājuma imidžu. Vienlaicīgi tradicionālās lidsabiedrības un tūrisma koncerni dibina jaunas lidsabiedrības, piemēram, LH un Eurowings izveidotā lidsabiedrība Germanwings vai TUI un lidsabiedrības Germania nodibinātā pagaidām bezvārda lidsabiedrība, lai aktīvi piedalītos konkurencē ar jaunajiem Vācijas un Eiropas tirgus līderiem kā Ryanair, Easyjet un Virgin Express.

Lidsabiedrība Brussels Airlines Rīgas lidostā piedāvās lielākas iespējas atpūtas braucienu interesentiem, jo Briselē būs pieejami jauni savienojumi ar galamērķiem, uz kuriem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nelido, šodien preses konferencē atzina kompānijas viceprezidents e-komercijas jautājumos Eiropā, Beniluksa valstīs uz Ziemeļamerikā Ksavjē Lagardēns.

Sarunas ar lidsabiedrību Brussels Airlines par ienākšanu Rīgas lidostā bijušas ilgstošās, atzina Satiksmes ministrijas, lidostas un lidsabiedrības pārstāvji. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks uzskata, ka, ienākot Rīgā, Brussels Airlines aizpildīs to iztrūkumu, kāds līdz šim bijis Briseles maršrutā. Viņš norādīja, ka tagad, piedāvājot jaunus lidojumus sešreiz nedēļā, tiks uzlabota pakalpojuma kvalitāte šajā maršrutā. Muižnieks uzskata, ka te nevajadzētu runāt par nevajadzīgu konkurenci, bet gan par sadarbību, kas dos pievienoto vērtību.

ASV un Ķīna ir noslēgušas gaisa satiksmes līgumu, kas ievērojami paaugstina atļauto lidojumu skaitu starp šīm abām valstīm. Turpmāk ASV lidsabiedrības vārēs lidot uz Ķīnu divreiz biežāk nekā līdz šim. Savukārt Ķīnas lidsabiedrības savu piedāvājumu var palielināt pat gandrīz piecas reizes. Turklāt ASV pārvadātāji iegūst tiesības ierīkot Ķīnā kravu rotācijas punktu. Atšķirībā kā līdz šim, kad pasažieru segmentu pārstāvēja tikai Northwest un United Airlines un kravu pārvadājumus - UPS un Fedex, tad tagad no katras valsts tiesības apkalpot maršrutus iegūs piecas lidsabiedrības. Tiesības apkalpot maršrutus tiks piešķirtas pakāpeniski līdz 2010. gadam. Tomēr līdz 2004. gada beigām vajadzētu būt jau 14 jauniem lidojumiem nedēļā. United un American Airlines jau ir izrādījušas interesi. Star-Alliance partneris United pieteiksies uz ikdienas satiksmi starp Čikāgu un Šanhaju. Tādējādi gaisa satiksme starp abām valstīm varēs spēcīgi attīstīties. Kas attiecas uz prognozēto pieaugumu pasaules iedzīvotāju skaita ziņā visbagātākajā zemē un rietumu ražošanas uzņēmu darba piesaistīšanas zemē Ķīnā, tad lidsabiedrības saredz labas iespējas. Arī Eiropas lidsabiedrības, tai skaitā Lufthansa un Air France, jau gadiem ilgi pieliek visas pūles, lai saņemtu papildus satiksmes tiesības. Tomēr tas izdodas tikai lēnām un pamazām. Avots: Eiropa.lv

Interesenti var iegādāties biļetes uz visiem Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic piedāvātajiem reisiem, jo tos izmaiņas neskars, biznesa portālam Nozare.lv norādīja kompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

J. Vanags skaidroja, ka konkrēta informācija par ziemas sezonas sarakstu tiks sniegta vēlāk, tuvojoties sezonas sākšanās datumam oktobra beigās. Iepriekš lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse uzsvēra, ka jebkura lidsabiedrība ziemas sezonā, salīdzinot ar vasaras sezonu, lidojumu skaitu samazina līdz pat 30%.

Satiksmes ministrijā (SM) šodien atzina, ka pagaidām situācija nav mainījusies un nav izvēlēts kompānijas trešais valdes loceklis, kurš, visticamāk, arī būs kompānijas vadītājs.

Iepriekš airBaltic padomes priekšsēdētājs Gints Kiršteins informēja, ka «pamatkapitāla palielināšanas process, līdzekļu investēšana un citi jautājumi šobrīd konstruktīvi tiek risināti saskaņā ar akcionāru vienošanos», kura patlaban tiekot «pildīta pēc plāna». SAvukārt J. Vanags apliecināja, ka airBaltic turpina strādāt normālā režīmā, jo lidsabiedrības «akcionāru atbalsts un atbildība nodrošina normālu un stabilu darbību lidsabiedrības galvenajā bāzē - ziemeļu tranzītmezglā Rīgā».

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.