Latvija atbalsta Eiropas Savienības (ES) līmeņa tērauda nozares modernizācijas fonda izveidi, kas specifiski risinātu tērauda ražošanas sektora grūtības, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

EM šodien iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par februāra beigās ES konkurētspējas ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

EM Latvijas pozīcijā norāda, ka, ņemot vērā situācijas saasinājumu tērauda nozarē, ir nepieciešama regulāra ES līmeņa analīze par situācijas attīstību tērauda nozarē. Šāda analīze un pārstrukturēšanas iespēju prognozēšana mazinātu potenciāli sāpīgākas ekonomiskās un sociālās sekas nākotnē.

Latvija uzskata, ka primāri nepieciešams pabeigt darbu pie ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācijas. Nav pieļaujams, ka antidempinga un pretsubsīdiju pasākumu izmeklēšanas procedūra ilgst vairāk nekā gadu, liedzot iespēju gūt labumu no instrumentiem, kas vērsti uz godīgas konkurences nodrošināšanu un negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanu.

Pasaulē pērn saražoti 1,62 miljardi tonnu tērauda, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2014.gadā, teikts Pasaules Tērauda asociācijas (WSA) paziņojumā.

Tādējādi tērauda ražošanas apjoms pasaulē pērn piedzīvojis pirmo kritumu pēdējo sešu gadu laikā.

Ķīnā, kas tagad nodrošina mazāk par pusi no pasaulē saražotā tērauda, ražošanas apjoms 2015.gadā samazinājies par 2,3% - līdz 803,8 miljoniem tonnu.

WSA norāda, ka tērauda ražošana samazinājusies visos reģionos, izņemot Okeānijā.

ASV tērauda ražošanas apjoms pagājušajā gadā saruka par 10,5%, Japānā - par 5%, Dienvidkorejā - par 2,6%, bet Indijā tas pieaudzis par 2,3%.

Tikmēr Eiropas Savienībā tērauda ražošana samazinājās par 1,8%.

WSA iepriekš prognozēja, ka tērauda ražošanas apjoms pasaulē 2015.gadā pieaugs par 1,7%, bet šogad - par 0,7%.

Sākot ar 2026.gadu, "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji sāks saņemt un līdz ar to ražošanā izmantot zema CO2 emisiju līmeņa tēraudu, informē uzņēmums.

"Porsche AG" un Zviedrijas enerģētikas jaunuzņēmums "H2 Green Steel" nule parakstījuši vienošanos par zema CO2 emisiju līmeņa tērauda piegādi. Sadarbības mērķis ir vēl vairāk uzlabot "Porsche" automobiļu oglekļa emisiju bilanci.

2025.gada beigās "H2 Green Steel" Zviedrijas pilsētā Būdenā (Boden) plāno sākt tērauda ražošanu, izmantojot atjaunīgo enerģiju, un jau no 2026.gada sākuma "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji saņems "H2 Green Steel" zemā emisiju līmeņa tēraudu. Šim materiālam būs viena no zemākajām oglekļa dioksīda pēdām tirgū.

"H2 Green Steel" inovatīvajā ražošanā izmanto ūdeņradi un elektrību no atjaunīgajiem enerģijas avotiem, tāpēc tērauda ražošana tiek nodrošināta gandrīz bez CO2 izmešiem. "H2 Green Steel" pārstāvji norāda, ka CO2 emisijas ir līdz pat 95% mazākas salīdzinājumā ar parastu tērauda ražošanu, kurā izmanto koksa ogles.

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Lielbritānijas tērauda ražotājs «British Steel» trešdien kļuva maksātnespējīgs pēc tam, kad pēdējā brīža sarunās ar valdību uzņēmumam neizdevās panākt finansiālu glābšanas palīdzību, paziņoja arodbiedrības vadība.

«Tās ir sirdi plosošas ziņas tūkstošiem darbinieku,» uzsvēra arodbiedrības GMB ģenerālsekretārs Tims Roašs.

«Ministriem vajadzēja būt gataviem izmantot visas iespējas - tostarp nacionalizāciju -, lai glābtu British Steel, bet viņiem bija vienalga vai arī viņi nespēja noņemt savas ideoloģiskās brilles, lai glābtu smagi strādājošos cilvēkus un kopienas,» viņš sacīja.

«GMB pieprasa tūlītējas garantijas par nākotni tūkstošiem British Steel darbinieku un viņu ģimenēm,» piebilda arodbiedrības līderis.

Sarunas starp britu valdību un tērauda ražotāja īpašnieku «Greybull» cieta neveiksmi, tāpēc sākts maksātnespējas process, apdraudot 50010 darbavietu Lielbritānijā un 20 tūkstošus darbavietu uzņēmuma piegādes ķēdē.

Šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,4 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,1 % un importa vērtībai – par 1,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 815 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 984 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,3 % (2016. gada maijā – 45,6 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju: parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 20,2 miljoniem eiro jeb 22,4%; augu valsts produktu eksports saruka par 15 miljoniem eiro jeb 35,8 %; koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 11,2 miljoniem eiro jeb 7,1 %; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 13,0 milj. eiro jeb 10,1 %; pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 10%.

Ar 2019. gada oktobri par VILGERTS partneri kļuvusi zvērināta advokāte Brigita Tērauda, kura advokātu birojā praktizē kopš 2017. gada.

B. Tērauda darbojas intelektuālā īpašuma tiesību un korporatīvo tiesību jomā. Viņai ir pieredze, kas gūta, sniedzot juridisko palīdzību intelektuālā īpašuma aizsardzības un stratēģijas jautājumos, tostarp pārstāvot klientus tiesvedību procesos, izstrādājot intelektuālā īpašuma aizsardzības stratēģijas, konsultējot par intelektuālā īpašuma komercializāciju, reģistrāciju un darījumiem.

«Būt partnerei nozīmē lielāku atbildību pret klientiem un vairāk pienākumu pret savu komandu,» saka B. Tērauda.

B. Tērauda uzkrājusi arī pieredzi korporatīvajās tiesībās, specializējoties reorganizācijas procedūrās, ieskaitot uzņēmumu pārrobežu apvienošanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un valdes atbildības jautājumos. B. Tērauda pārstāvējusi klientus daudzos M&A darījumos.

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

ASV pirmdien uz gadu atcēla Ukrainas tērauda importam piemērotos muitas tarifus, tādējādi cenšoties atbalstīt kara postītās valsts ekonomiku.

Ņemot vērā dramatisko situāciju Mariupolē, kur tērauda rūpnīcā patvērumu atraduši civiliedzīvotāji, ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo norādījusi uz tērauda ražošanas nozares nozīmību, tai turpinot darbību un nodrošinot darbavietas ukraiņiem.

"Mēs nevaram vienkārši apbrīnot Ukrainas iedzīvotāju drosmi un garu, mums viņiem jāpalīdz un jāatbalsta viena no Ukrainas ekonomiskajai labklājībai svarīgākajām nozarēm," uzsver Raimondo. "Lai tērauda ražotnes turpinātu darboties kā ekonomiskais atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem, tām jāspēj eksportēt tērauds."

ASV 25% tarifu tērauda importam noteica 2018.gada martā, lai aizsargātu iekšzemes rūpniecību.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Nepieredzētais tērauda cenu kāpums, neprognozējamās pieprasījuma svārstības, piedāvājuma un reālā tērauda patēriņa disbalanss nav tikai koronavīrusa pandēmijas sekas; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ASV, Eiropā un Krievijā globālajā tirgū raisīja produktu plūsmu pārdali, kas stimulēja cenu un pieprasījuma svārstības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs un Severstal izplatīšanas tīkla vadītājs Timurs Judičevs. Viņaprāt, tērauda tirgus atgriežas pagātnē.

Kā mainās tērauda tirgus?

Tērauda tirgus atgriežas pie pusotru gadsimtu vecā modeļa ar izteiktu teritoriālo dalījumu. Tolaik savstarpēji tirgojās kaimiņi, jo informācijas un preču apmaiņa lielos attālumos nebija tik ātra kā šodien. Pašlaik tirdzniecību ierobežo nodevas un kvotas, tādējādi daži piegādātāji nevar brīvi pārdot produktus reģionā, kur tie šobrīd ir pieprasīti. Tā rodas deficīts un cenu kāpums. Protams, tirdzniecības barjeras tiek radītas, lai aizsargātu vietējos (pašmāju) ražotājus vai patērētājus, pamatojoties uz viņu pieprasījumiem. Problēma ir tā, ka šādā situācijā nevar uzvarēt abas puses: aizsardzības pasākumi neizbēgami samazinās vai nu patērētāja, vai ražotāja peļņu. Ja samazinās importētāju un eksportētāju alternatīvās iespējas, patērētājam ilgtermiņā palielināsies izejvielu iepirkuma cena, bet ražotājam samazināsies pārdošanas cena. Kādam šie zaudējumi ir jākompensē, tāpēc galarezultāts parasti ir viens un tas pats: galaprodukta cenas pieaugums galapatērētājam – mums visiem.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

Lielbritānijā otrais lielākais tērauda ražotājs «British Steel» jau trešdien varētu piedzīvot maksātnespēju, ja nesaņems valdības aizdevumu, pirmdienas vakarā vēstīja britu raidsabiedrība «Sky News», atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

Anonīmi avoti, kas pārzinot situāciju, «Sky News» atklāja, ka «British Steel», uzņēmuma kreditori un valdība gatavojas nenovēršamai maksātnespējai. Ja līdz trešdienai netiks panākta vienošanas, konsultanti no kompānijas EY tiks iecelti par administratoriem.

Tērauda ražotājs, kas pieder privātā kapitāla uzņēmumam «Greybull», šomēnes saņēma 120 miljonu Lielbritānijas mārciņu (137 miljonu eiro) aizdevumu no valdības, lai palīdzētu kompānijai veikt maksājumu Eiropas Savienībai par oglekļa dioksīda izmešiem.

«Sky News» pirmdien vēstīja, ka kompānija sākotnēji lūgusi valdībai ārkārtas finanšu palīdzību 75 miljonu mārciņu apmērā, bet vēlāk šī summa samazināta līdz 30 miljoniem eiro, tomēr ir maz ticams, ka vienošanās tiks panākta.

Vācijas rūpniecības un tērauda koncerns «ThyssenKrupp» paziņojis, ka beidzot panācis vienošanos ar Indijas tērauda kompāniju «Tata Steel» par tēraudrūpniecības biznesu apvienošanu, lai izveidotu Eiropā otro lielāko tērauda ražotāju.

Darbības apvienošanai «ThyssenKrupp» un «Tata» izveidos kopuzņēmumu «ThyssenKrupp Tata Steel», kas būs reģistrēts Nīderlandē un kurā katram no dibinātājiem piederēs 50% akciju.

Šis uzņēmums būs otrs lielākais tērauda ražotājs Eiropā pēc «ArcelorMittal».

Konkurences regulatoriem Eiropas Savienībā un citās jurisdikcijās gan vēl nepieciešams apstiprināt šo darījumu, norāda «ThyssenKrupp».

Abi uzņēmumi cer, ka šis apvienošanās darījumus, kura noslēgšana prasījusi divus gadus, radīs gada ietaupījumus aptuveni 400 līdz 500 miljonu eiro apmērā.

Plānots, ka jaunajam kopuzņēmumam būs 48 000 darbinieku 34 ražotnēs, bet tā tirdzniecības apjoms veidos aptuveni 15 miljardus dolāru un tas ražos 21 miljonu tonnu tērauda gadā.

Nobalsotās nodokļu revolūcijas spīdīgās puses ir «apdziedātas» no visām tribīnēm, taču par tās ēnas pusēm tiek noklusēts, tādējādi daudzi dzīvo savdabīgā eiforijā par izmaiņu pozitīvo efektu, kas toksisko blakusefektu dēļ var arī izkūpēt

To intervijā DB stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņu pārsteidza Saeimas lielā steiga ar izstrādātās nodokļu revolūcijas akceptēšanu – faktiski bez plašākām diskusijām pat par šo izmaiņu ietekmes novērtējumu, kādu tas radīs uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, šeit strādājošo uzņēmēju konkurētspēju, iedzīvotāju maciņiem, inflāciju.

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Darba devējiem būs lielākas tiesības

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

A/S KVV Liepājas metalurgs uzskata par nepamatotiem un noraida ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas pārmetumus par rūpnīcas īpašnieku uzņēmējdarbības izpratni, kas «drīzāk atgādina padomju, nekā Eiropas Savienības tradīcijas».

Paziņojumā medijiem uzņēmums uzsver, ka KVV Liepājas metalurgs vadība 2015.gadā vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību saņemt elektroenerģiju par ievērojami zemāku cenu, lai uzņēmuma saražotā produkcija spētu būt konkurētspējīga galvenajos mērķa tirgos – Skandināvijas valstīs, Vācijā, Polijā. Arī uzņēmuma iepriekšējie īpašnieki un vadība jau 2011.–2012. gadā vairākkārt aicināja valdību samazināt elektroenerģijas cenu, tādēļ pārmetumi par postpadomju domāšanu pašreizējai KVV Liepājas metalurgs vadībai nav saprotami.

«Padomju tradīciju garā, acīmredzot, ir darbojusies arī Latvijas valdība, kura pirms sešiem gadiem izsniedza apjomīgu valsts garantiju metalurģijas uzņēmuma ražotnes modernizācijai paredzētajam kredītam. Tādu pašu domāšanu un darbības metodes varētu piedēvēt arī uzņēmuma konsultantiem un maksātnespējas administratoram, jo viņiem – kā ikvienam Latvijā – iepriekšējo rūpnīcas īpašnieku vēlme saņemt zemāku elektroenerģijas cenu bija ļoti labi zināma,» norāda uzņēmuma valdes loceklis Igors Talanovs. Viņš piebilst, ka arī tādi uzņēmumi kā Cemex, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Finieris kopīgi ar Liepājas metalurgu iepriekš prasīja zemākas elektroenerģijas cenas. Vai arī šiem ražotājiem var pārmest padomju laiku izpratni par uzņēmējdarbību?