Ārvalstu banku uzvedība Latvijā ir nosodāma; bīstama ir kvalificētu darbinieku masveida emigrāciju no Latvijas, cita starpā norādīts šonedēļ publiskotajā Eiropas Parlamenta Finanšu krīzes komitejas (CRIS) ziņojuma projektā.
Bankas savu interešu vadītas, nepieļāva lata devalvāciju. Tas radījis valstij nepieciešamību veikt drastiskus algu samazinājumus, kas, savukārt, novedis pie jaunu un kvalificētu darbinieku masveida emigrācijas no Latvijas, sacīts dokumentā.
CRIS komitejas deputāti šā gada martā ieradās Rīgā, lai klātienē iepazītu un iegūtu informāciju par situāciju Latvijā, kas ir viena no krīzes smagāk skartajām ES dalībvalstīm. Vizītes laikā Rīgā izskanēja, ka Latvijai jāveicina uz eksportu virzīta uzņēmējdarbība un ir būtiski mazināt bezdarbu un darbaspējīgo iedzīvotāju emigrāciju uz ārvalstīm.
Deputāts Roberts Zīle, kurš strādā komitejā un veidoja vizītes programmu Latvijā, kopumā pozitīvi vērtē ziņojumā ietvertos secinājumus par Latviju. «Esmu patīkami pārsteigts par ziņojuma gatavotājas precīzi uztverto Latvijas problēmu un tās tiešo atainojumu ziņojumā. Tas komitejas sēdē jau izraisīja neapmierinātību zviedru deputātos,» dokumentu komentēja R. Zīle.
Viņaprāt, ziņojumā varētu vēlēties sabalansētāku pieeju krīzes cēloņu analīzei, jo «krīzes izraisīšanā nevar vainot tikai ASV finanšu politiku, jāskatās arī uz pašu ES, tostarp lielo dalībvalstu – Vācijas un Francijas rīcību, kas 2002.-2004. gadā neievēroja budžeta deficīta kritērijus, pārkāpjot un vājinot Stabilitātes un Izaugsmes paktu. Tas ir novedis tālāk pie milzīgajiem budžeta deficītiem Grieķijā, Spānijā, Portugālē un citās valstīs.»
Ziņojumā būtu nepieciešams iekļaut arī skaidrāku analīzi par produktivitātes un darbaspēka izmaksu atšķirībām dažādās ES dalībvalstīs, kas liedz runāt par vienotu ekonomisko izaugsmi visā ES.
Jūnija sākumā paredzētas plašākas debates par ziņojuma projektu, kam sekos deputātu un politisko grupu darbs pie ziņojuma teksta. Paredzēts, ka CRIS komiteja varētu ziņojumu apstiprināt vasarā, bet Parlamenta balsojums notiks rudenī.
Komiteja izveidota un ziņojumu gatavo, lai sniegtu priekšlikumus, kā ilgtermiņā atjaunot stabilu finanšu tirgu darbību, veicināt izaugsmi, sociālo vienlīdzību un nodarbinātību ES valstīs. Komiteja darbosies vienu gadu, taču Parlaments varēs nolemt tās darbību pagarināt. Tajā darbojas kopumā 45 pilntiesīgi deputāti (starp viņiem Roberts Zīle kā viens no diviem Baltijas valstu deputātiem) un tik pat daudz aizvietotāju.