Gatavojoties 8. un 9. martā paredzētajai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmei, Eiropas Parlaments šodien pieņēma savu nostāju par Eiropadomes darba kārtības tematiem — Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, enerģētikas politiku, cīņu pret klimata izmaiņām un labāku likumdošanu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.
Eiropas Parlaments brīdina no riska sašaurināt Lisabonas stratēģiju tikai līdz dažām prioritātēm, kas saistītas ar iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un labāku regulējumu, un uzsver — izaugsme un nodarbinātība, tāpat kā reformas ekonomikas, sociālajā un vides jomā, ir priekšnoteikums Lisabonas stratēģijas veiksmei. Parlaments aicina Eiropas Savienību kļūt par resursu un enerģijas izmantošanas ziņā visefektīvāko ekonomiku pasaulē un norāda, ka izšķiroši svarīga nozīme Eiropas izaugsmē ir jauninājumiem.
"Eiropadomes pavasara sanāksmes dienaskārtība ir par absolūti šobrīd nozīmīgāko tematiku Eiropas Savienībā kopumā un katrā dalībvalstī," debatēs teica Guntars KRASTS (Nāciju Eiropas grupa). Pievēršoties enerģētikas jautājumiem, deputāts uzsvēra, ka liberalizēts Eiropas enerģijas tirgus ir priekšnoteikums kopējai tirgus konkurētspējai, enerģētikas neatkarībai, ilgtermiņa stabilitātei un jauno dalībvalstu integrēšanai vienotā elektrības un gāzes tirgū. G. Krasts norādīja, ka enerģētikas politikai visdrīzākajā laikā jākļūst par Eiropas Savienības drošības politikas sastāvdaļu un dalībvalstīm jāspēj vienoties par kopīgu stratēģiju piegādes un tranzītu maršrutu jomā. "Nav atliekama arī pastāvīga dialoga izveide ar enerģijas patērētājvalstīm un piegādātājvalstīm, lai novērstu pieaugošo globālo disbalanšu un nestabilitātes veidošanos. Attiecībās ar galveno gāzes piegādātāju Eiropai — Krieviju — ir jāpanāk, ka tā ratificē Tranzīta protokolu un Enerģētikas hartas nolīgumu. Turklāt šajā jautājumā Komisijas un dalībvalstu viedokļiem nebūtu pieļaujams atšķirties," sacīja deputāts.
Izglītība, darba tirgus, jauninājumi
Parlaments uzskata, ka darba tirgus reforma jāveic, saskaņojot nozares prasības pēc lielākas elastības ar darba ņēmēju prasībām pēc lielākas drošības. Deputāti atzīmē, ka Eiropas Savienībā trūkst kvalificēta darbaspēka un mudina dalībvalstis intensīvāk strādāt, lai radītu nodarbinātības iespējas un lai palielinātu jauniešu, sieviešu un gados vecāku darba ņēmēju īpatsvaru darba tirgū, piemēram, samazinot jauna uzņēmuma darbības uzsākšanai vajadzīgo laikposmu, palielinot ieguldījumus bērnu un cita veida aprūpes sistēmās, turpinot samazināt nodarbinātībai piemērojamo nodokļu slogu, ieguldot izglītībā un zinātnē, labāk līdzsvarojot izglītības sistēmu un jauno darba tirgu vajadzības, kā arī cīnoties pret atstumtību un jebkāda veida diskrimināciju.
Parlaments uzsver, ka ES ekonomikai, lai tā būtu konkurētspējīga pasaules mērogā, ir nepieciešams dinamisks iekšējais tirgus: "Tagad, kad galīgajā lasījumā ir pieņemta Direktīva par pakalpojumiem iekšējā tirgū, Komisijas pienākums ir sniegt dalībvalstīm norādījumus un uzraudzīt, kā minētā direktīva tajās tiek īstenota".
Parlaments atkārto citos gadījumos pausto nostāju, ka svarīgs mērķis ir panākt pētniecības finansējumu 3 % apjomā no IKP.
Ilgtspējīga enerģētikas politika
Parlaments pauž pārliecību, ka Lisabonas stratēģija tikai tad var būt veiksmīga, ja tiks īstenoti centieni izveidot kopēju enerģētikas politiku. Tas atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai, kā arī aicina izstrādāt kopīgu stratēģiju piegāžu un tranzīta maršrutu nodrošināšanai un dažādošanai, tādējādi apliecinot solidaritāti ES iekšienē. Parlaments arī prasa, lai dalībvalstis un Savienība pieprasa Krievijai parakstīt un ratificēt Tranzīta protokolu, kā arī ratificēt Enerģētikas hartas nolīgumu.
Videi nekaitīga enerģētikas politika
Parlaments mudina Eiropadomi atbalstīt Komisijas ierosināto rīcības plānu un norāda, kādi punkti tajā obligāti jāiekļauj:
par 30% ES samazināt CO2 izmešus līdz 2020. gadam;
ES mērķis – līdz 2020. gadam uzlabot energoefektivitāti vismaz par 20 %;
līdz 2050. gadam CO2 izmešus samazināt par 60-80 %;
jāveic ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma, lai veicinātu ieguldījumus tādā ekonomikā, kur emisijām ir mazs oglekļa saturs;
mērķis līdz 2020. gadam 25 % enerģijas iegūt no neizsīkstošiem resursiem;
skaidrāks enerģijas ražošanas nošķīrums no enerģijas piegādes;
pasākumi, lai izveidotu trūkstošos enerģijas piegādes starpsavienojumus un stimulētu investīcijas un inovāciju;
regulatoru neatkarība;
turpmāko septiņu gadu laikā vismaz par 50% palielināti gada izdevumi pētniecībai enerģijas jomā;
vienota pozīcija attiecībās ar trešām valstīm.
Parlaments atzīst, ka klimata pārmaiņas rada nopietnas vides problēmas, un mudina ES valstu un valdību vadītājus līdz nākamā gada beigām vienoties par saistošu mērķi 2020. gadam attiecībā uz CO2 emisijām, kā arī orientējošu mērķi šajā jomā 2050. gadam.
Aicinot līdz 2020. gadam nodrošināt, ka ES ekonomika vēl aizvien ir enerģētiski visefektīvākā pasaulē, Parlaments arī norāda, ka jaunajās enerģētikas politikās galvenajām rūpēm ir jābūt par patērētājiem.
Parlaments arī norāda, ka ES neatrisinās savas ekonomikas un nodarbinātības problēmas, "ja aktīvi neiesaistīsies gan dalībvalstu parlamenti, gan Eiropas līmeņa parlaments".
