Pasaulē

Eiropas Parlaments: Krievija apdraud Eiropas drošību, valstij jāizved armija no Ukrainas

Dienas Bizness, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Tāpat EP deputāti uzsver, ka Krimā svētdien paredzētais referendums par pievienošanos Krievijas Federācijai tiks uzskatīts par neleģitīmu un nelikumīgu. To pašu deputāti attiecina arī uz «pašpasludināto Krimas varas iestāžu 2014. gada 11. martā pieņemto lēmumu par neatkarības pasludināšanu».

Eiropas Parlaments norāda, ka saskaņā ar Ukrainas konstitūciju Krimas Autonomā Republika var rīkot referendumus tikai par vietēja līmeņa jautājumiem, nevis par Ukrainas starptautiski atzīto robežu grozīšanu.

Eiropas Parlaments noraida Krievijas apgalvojumus, ka tās mērķis ir aizsargāt Krimas krievvalodīgos iedzīvotājus, uzsverot, ka šie iedzīvotāji nav saskārušies — un nesaskaras — ar nekāda veida diskrimināciju un nosoda pret Janukoviča politiku vērsto protestu dalībnieku nomelnošanu, kurus Krievijas propaganda sauc par fašistiem.

Tomēr EP deputāti arī aicina Ukrainas valdību nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu cilvēku tiesības saskaņā ar starptautiskiem standartiem, tostarp krievu valodā runājošo ukraiņu tiesību pilnīgu aizsardzību un respektēšanu. EP atzinīgi vērtē Ukrainas valsts prezidenta vietas izpildītāja lēmumu uzlikt veto likumprojektam, kura mērķis bija noteikt zemāku statusu krievu valodas lietošanai Ukrainā.

Eiropas Parlaments uzsver nepieciešamību Eiropas Savienībai (ES) un tās dalībvalstīm paust vienotu nostāju sarunās ar Krieviju un atbalstīt vienotas Ukrainas tiesības brīvi noteikt savu nākotni.

Deputāti atzinīgi vērtē Eiropadomes 2014. gada 6. marta lēmumu apturēt sarunas ar Krieviju par vīzu liberalizāciju un partnerības nolīgumu un norāda, ka gadījumā, ja Krima tiktu pievienota Krievijai, ES būtu jāpiemēro Krievijai ieroču embargo, vīzu ierobežojumus, aktīvu iesaldēšanu, kā arī jāveic pasākumi pret Krievijas uzņēmumiem, īpaši enerģētikas nozarē.

Visbeidzot, EP deputāti arī uzsver, ka «iedibinātā parlamentārā sadarbība starp Eiropas Parlamentu un Krievijas Valsts domi un Federācijas padomi nevar turpināties tāpat kā līdz šim».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas opozīcija: Likums par amnestiju pieņemts, pārkāpjot konstitūciju

LETA--UNIAN, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas parlaments nobalso pret bezvienošanās Breksitu

LETA--AFP/BBC, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Parlaments apstiprina ES-Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu

Db.lv, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos, informē EP.

ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, «kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.»

Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rinkēvičs: Mūsu pienākums ir maksimāli atbalstīt Ukrainas integrāciju Eiropā

LETA, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņojot par politisko situāciju Ukrainā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien valdības ārkārtas sēdē uzsvēra, ka Latvijai ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainas integrāciju Eiropā.

«Ja vēl pirms nedēļas likās, ka Ukraina ir nolēmusi palikt ārpus Eiropas perspektīvas ceļa, šobrīd situācija strauji mainās, un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai Ukrainas ceļš Eiropas virzienā tiktu maksimāli atbalstīts,» sacīja ministrs. Ņemot vērā, ka Latvija 2015.gada sākumā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), Ukraina un Austrumu partnerība noteikti būšot viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm šajā laikā.

Ukrainas parlamenta pēdējo dienu soļi bijuši leģitīmi un lielā mērā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča rīcība bija tā, kas izprovocēja daudzo cilvēku bojāeju, sacīja Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams darīt visu, lai Ukrainā notiktu mierīgs politiskās transformācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji: Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums būtiski palielinās mazo uzņēmumu izmaksas

Žanete Hāka, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets (MK) plānojis skatīt Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas paredz ieviest pastāvīgu uzraudzību un papildus administratīvās darbības aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, kā rezultātā šiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Vienlaikus šie uzņēmumi riskē, ka par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā tiem var uzlikt sodu līdz 2% no to gada apgrozījuma, uzsver LTA.

Starp aizliegumiem noteikts – ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts, piemēram, ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums, tad, neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes.

LTA norāda, ka likumprojekta izstrādē piedalījās tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū (Rimi, Maxima) un kuru darbību jau tāpat regulē Konkurences likums. Katrs pircējs jau šobrīd pat ar neapbruņotu aci redz, ka pārējiem tirgotājiem ir grūti tikt līdzi šiem globālajiem tīkliem. Atbalstot likumprojektā paredzētos noteikumus, globālie tirgotāji panāks vēl par 2 – 4% lielāku cenu starpību ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Noraida iespēju ES finansējumu reģioniem saistīt ar makroekonomiskiem mērķiem

Žanete Hāka, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja ES finansējuma noteikumus reģioniem no 2021. līdz 2027. gadam un noraidīja iespēju ES finansējuma piešķiršanu padarīt atkarīgu no noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanas.

Eiropas Parlaments noteikumus pieņēma ar 460 balsīm pret 170, 47 deputātiem atturoties. Šie vispārējie noteikumi regulēs reģionālos, kohēzijas un sociālos ES līdzekļu tēriņus, un tie paredz īpašu atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem.

EP deputāti uzskata, ka pašreizējais finansējuma apjoms - 378,1 miljards eiro (2018. gada cenās) - būtu saglabājams arī 2021. - 2027. gada plānošanas periodā. Projekti mazāk attīstītajos ES reģionos arī turpmāk saņems 85% ES līdzfinansējumu (Eiropas Komisijas piedāvājums - 70%), un tur nonāks 61,6% Reģionālās attīstības, Kohēzijas un Sociālā fonda līdzekļu. Arī finansējuma līmenis pārejas un attīstītajiem reģioniem ir palielināts līdz attiecīgi 65% un 50%. 1,6 miljardi eiro paredzēti kā papildu finansējums attālākajiem reģioniem (no kontinenta tālām ES valstu salām).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākus mēnešus ilgušām sarunām ar dalībvalstīm Eiropas Parlaments otrdien beidzot apstiprināja Eiropas Savienības 2014.-2020. gada daudzgadu budžetu, informē EP Informācijas biroja Latvijā pārstāve Marta Rībele.

Pašlaik izpildīti visi nosacījumi budžeta pieņemšanai, ko EP izvirzīja šā gada jūlija rezolūcijā pēc politiskas vienošanās ar prezidentvalsts Īrijas un Eiropas Komisijas vadītājiem. Kopējais ES budžets nākamajiem 7 gadiem būs 960 miljardi eiro maksājumu solījumos (saistībās, ko ES būs tiesīga uzņemties) un 908 miljardi eiro faktiski tērējamo līdzekļu (rēķinot pēc 2011. cenām).

Daudzgadu budžeta regulu Parlaments apstiprināja ar 537 balsīm par, 126 pret un 19 atturoties.

Parlamenta galvenā prasība bija novērst ilgstošā laika posmā izveidoto ES budžeta deficītu, kas tika arvien pārņemts uz nākamo gadu, tādējādi pēdējos gados Komisija praktiski vairs nespēja pildīt savas finanšu saistības. Parlamenta prasība bija deficītu pilnībā likvidēt, sākot no 2014. gada. Dalībvalstis visbeidzot tam piekrita, 2013. gada budžetam piešķirot papildus 3,9 miljardus eiro iztrūkuma segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Lielbritānijā kontroli pār Brexit grib pārņemt parlaments

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments, nesekojot tradīcijai par izpildvaras noteicošo lomu, ir pārņēmis kontroli pār Brexit procesu. Tas nozīmē, ka aktuālajā dienaskārtībā vairs nav tikai premjeres Terēzas Mejas jau trešo reizi parlamentā virzītā vienošanās, kas divas iepriekšējās reizes pārliecinoši noraidīta.

Parlaments balsos arī par citām alternatīvām – gan tā saukto mīksto Brexit, kas paredz Lielbritānijai palikt muitas ūnijā ar Eiropas Savienību (ES), gan par otru referendumu par izstāšanos.

Tajā pašā laikā T. Meja nelokāmi paliek pie sava uzskata, ka viņas panāktā vienošanās ar ES, kuru, cita starpā, ES negrasās pārskatīt, ir vienīgā alternatīvā bezvienošanās Brexit vai ļoti garam izstāšanās pagarinājumam. Mejas kritiķi gan norāda, ka jau sākotnēji viņas uzstādījums, kurā par galveno tika izvirzīta migrācijas ierobežošana no dalībvalstīm, nav bijis nedz pareizs, nedz veiksmīgs. Tāpat kā tas, ka līdz šim valdība nav ierosinājusi parlamentā nopietnas diskusijas par Lielbritānijas palikšanu muitas savienībā ar ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Eiropas Parlaments atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, sākot ar 2021. gadu

Žanete Hāka, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021. gadā atteikties no ziemas un vasaras laika mijas, informē EP.

Tās ES valstis, kuras izlems palikt vasaras laikā, maiņu pēdējo reizi veiktu 2021. gada marta pēdējā svētdienā, bet tās, kuras saglabātu ziemas laiku - 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā. To paredz noteikumu projekts, kuru Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja ar 410 balsīm pret 192, 51 deputātam atturoties.

Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu atteikties no laika maiņas, taču nolēma pēdējo maiņu atlikt no Eiropas Komisijas rosinātā 2019. uz 2021. gadu.

Aizsargāt vienoto tirgu Eiropas Parlaments arī vēlas, lai ES valstis saskaņotu savu izvēli. Tas nepieciešams, lai netiktu traucēta ES vienotā tirgus darbība.

Ja Eiropas Komisija konstatētu, ka plānotais regulējums ievērojami un pastāvīgi traucētu vienotā tirgus darbību, tā varētu ierosināt uz vienu gadu atlikt lēmuma stāšanos spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Komisija izmaksā 600 miljonus eiro Ukrainai

Dienas Bizness, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija Eiropas Savienības (ES) vārdā šodien izmaksāja Ukrainai 600 miljonu eiro aizdevumu. Tas ir pirmais maksājums jaunajā makrofinanšu palīdzības programmā, kurai paredzēti pavisam 1,8 miljardi eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Ar šo programmu Eiropas Savienība piešķir Ukrainai steidzami nepieciešamo finansējumu, tādējādi atbalstot valsts ekonomikas stabilizāciju. ES makrofinanšu palīdzība arī ļaus Ukrainas valdībai ieviest svarīgas reformas tādās sfērās kā valsts finanšu uzraudzība, pārvaldība un atklātība, enerģētikas sektors, sociālās drošības sistēma, uzņēmējdarbības vide un finanšu sektors. Atbalstot Ukrainas valdības iecerētās reformas šajās jomās, ES vēlas palīdzēt Ukrainai veikt priekšdarbus, lai valsts varētu atgriezties pie stabilas ekonomikas izaugsmes.

«Šodienas maksājums liecina par ES stingro apņemšanos palīdzēt Ukrainai šajos grūtajos laikos. ES priecājas ar šo maksājumu atbalstīt valdības iecerētos drosmīgos reformu plānus. Esmu pārliecināts, ka šo vērienīgo reformu ieviešana palīdzēs Ukrainai pilnībā izmantot savas iespējas panākt strauju un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, no kuras iegūs visi Ukrainas iedzīvotāji,» saka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga lietās Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES valstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, varētu nesaņemt ES maksājumus

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta, paredz ceturtdien apstiprināts noteikumu projekts, informē EP.

Eiropas Komisijai saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt «vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs» un izvēlēties atbilstošākās sankcijas - piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu.

Eiropas Komisiju konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. Komisijas lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu Eiropas Parlaments vai ES Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.

Neatkarīgu ekspertu piesaiste. Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, Eiropas Komisijai būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās no šīm jomām: pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu; to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību; pienācīga krāpšanas - arī nodokļu krāpšanas - , korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana; lietu izskatīšana neatkarīgās tiesās; nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguve; izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sodīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Saeima stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Augstākās Radas leģitīmajai varai.

Tā teikts ceturtdien, 6.martā, Saeimas pieņemtajā lēmumā par Krievijas agresiju Ukrainā.

Par lēmuma pieņemšanu balsoja 65 deputāti, bet pret bija 28 deputāti.

Latvijas parlaments šajā lēmumā atzīmē, ka situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka un Krievija ar savu militāro agresiju citas valsts teritorijā pārkāpj starptautiskās tiesību normas un pašas uzņemtās saistības, tostarp 1994.gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai un 1997.gada Ukrainas un Krievijas Federācijas Draudzības un sadarbības līgumu. Šī rīcība vērtējama kā pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē, kuras mērķis ir izraisīt militāru konfliktu ar nodomu okupēt daļu vai pat visu Ukrainas teritoriju, teikts lēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Beidzot ir virtuālo valūtu regulējums

Matīss Rostoks - ZAB Deloitte Legal advokāts, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eiropas Parlaments samazina ievedmuitas tarifus Ukrainas importa precēm

Lelde Petrāne, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas balsojumā Eiropas Parlaments atcēla ievedmuitas tarifus aptuveni 98% Ukrainas dzelzs, tērauda, lauksaimniecības un cita veida preču, kuras importē Eiropas Savienībā. Tirgus vienpusējās un īslaicīgās liberalizācijas mērķis ir palīdzēt Ukrainai pārvarēt ekonomiskās grūtības. Tas varētu ļaut Ukrainas ražotājiem un eksportētājiem ietaupīt 487 miljonus eiro gadā.

«Eiropas Parlaments daudzus gadus ir atbalstījis Ukrainas virzību uz Eiropu. Šis balsojums ir mūsu pirmā iespēja praktiski apliecināt mūsu atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai tās pašreizējā ekonomikas krīzē, ko izraisa gan valūtas problēmas, gan pastiprināts spiediens no Kremļa,» norāda par ziņojuma izstrādi atbildīgais EP deputāts Pāvels Zalevskis (EPP, Polija). «Putins aizver Krievijas tirgus Ukrainas eksportam, mēs tos atveram,» viņš piebilst.

Eiropas Parlaments priekšlikumu atbalstīja ar 531 balsīm par, 88 pret un 20 atturoties.

Jaunie noteikumi, kas varētu stāties spēkā 2014. gada maijā, pilnībā atceļ muitas tarifus 94,7% procentiem Ukrainas eksportēto rūpniecības preču un tos ievērojami samazinās atlikušajām precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija vēlas saglabāt esošo ES budžeta kopapjomu, bet lai segtu Lielbritānijas izstāšanās iztrūkumu atbalsta ideju par dalībvalstu iemaksu paaugstināšanu, jo arī šajā situācijā no ES saņems ievērojami vairāk nekā iemaksās

Tādu Latvijas valdības pozīciju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē saistībā ar ES attīstības scenārijiem un finansējumu 2021.– 2027. gadam atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka nākamā ES plānošanas perioda budžetu ietekmēs vairāki faktori, tostarp vienas dalībvalsts – Lielbritānijas – izstāšanās no ES, un arī izšķiršanās par kādu no pieciem piedāvātajiem ES nākotnes scenārijiem.

Eiropas parlamentā ir divi pretēji strāvojumi – palielināt ES budžeta ieņēmumus, lai segtu Brexit iztrūkumu, vai arī samazināt izdevumus. 2016. gadā ES gada budžets bija 155 miljardi eiro, savukārt 28 ES dalībvalstu publiskie tēriņi – 6906 miljardi eiro. Eiropas parlaments, pēc Z. Kalniņas-Lukaševicas sacītā, gatavo divus ziņojumus – vienu par izdevumiem, bet otru par ieņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisija savu redzējumu prezentēšot šā gada maijā, bet vienošanās būtu jāpanāk līdz 2020. gada pavasarim. «Par budžetu atbildīgais komisārs Ginters Eingers minējis dažus uzstādījumus, proti, ka dalībvalstu iemaksu būtu nepieciešams palielināt no pašreizējā 1% līdz nepilniem 1,2%, tomēr šie izteikumi arī vērsti uz finanšu taupību, jo 1,2% tāpat nebūtu pietiekami, lai nofinansētu esošās politikas un finansētu arī jaunos izaicinājumus,» skaidroja Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa sagaida, ka Eiropas parlaments, visdrīzāk, piedāvās palielināt budžeta kopapjomu līdz 1,3% no nacionālā dalībvalstu IKP, jo uzskata, ka budžetu nedrīkst mazināt, tādējādi ļaujot saglabāt atbalstu tādā pašā līmenī kā pašlaik lauksaimniecībai un Kohēzijai, vienlaikus atrodot arī līdzekļus drošībai. Eiropas Parlaments arī uzskata, ka jaunās prioritātes jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis pārdalot kohēzijai un lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP deputāti prasa obligātu izcelsmes valsts marķējumu ES pārdotajām precēm

Lelde Petrāne, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem nepārtikas produktiem, kurus pārdod ES iekšējā tirgū, vajadzīgs obligāts izcelsmes valsts marķējums (made-in), pieprasa Eiropas Parlaments ar otrdienas vakarā pieņemtajiem ierosinājumiem, kuru mērķis ir pastiprināt produktu drošības prasības un tirgus uzraudzības noteikumus, lai vairāk aizsargātu ES patērētājus. Deputāti arī prasa stingrākus sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus un pārdod potenciāli bīstamas preces, informē EP preses sekretāre Latvijā Marta Rībele.

Obligāts izcelsmes valsts marķējums palīdzēs izsekot precēm un tādējādi vairāk aizsargāt patērētājus, norāda deputāti, kuri balsojumā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par obligātu izcelsmes valsts marķējumu nepārtikas precēm. Pašlaik izcelsmes valsti var norādīt brīvprātīgi. Taču aptuveni 10% no precēm, ko pārtver ES sistēma nedrošu preču izņemšanai no tirgus RAPEX, nav iespējams atrast ražotāju.

Izcelsmes valsts prasībai vajadzētu attiekties uz visiem ES pārdotajiem produktiem, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz zālēm, saka Eiropas Parlaments. Saskaņā ar priekšlikumu, ES ražotāji varētu izvēlēties, vai uz produkta norādīt «ražots ES» vai arī savu dalībvalsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) devis "zaļo gaismu" sarunām ar dalībvalstīm par noteikumiem, kas regulēs lielo tiešsaistes platformu darbību Eiropas Savienībā (ES), informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar Eiropas Komisijas (EK) ierosināto Digitālo tirgu tiesību aktu tiks ieviests melnais saraksts ar noteiktiem prakses veidiem, kurus piekopj lielās platformas, kas darbojas kā tā dēvētie vārtziņi jeb piekļuves kontrolieri. Saskaņā ar tiesību aktu EK varēs apsekot tirgu un piemērot sankcijas par neatbilstošu rīcību.

Parlaments 15.decembrī pieņemtajā nostājā, 642 deputātiem balsojot par, astoņiem pret un 46 atturoties, ierosināja jaunus pienākumus un aizliegumus, kas tieši piemērojami šādām platformām, lai nodrošinātu godīgu un atvērtu tirgu.

Ierosinātā regula attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz tā sauktos platformas pamatpakalpojumus, kuri visvairāk pakļauti negodīgai uzņēmējdarbības praksei. Pamatpakalpojumu vidū ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, sociālie tīkli, meklētājprogrammas, operētājsistēmas, tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, mākoņdatošana un video koplietošanas pakalpojumi, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, lai saņemtu vārtziņa statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

EP: Jāpārtrauc ģeobloķēšana, jāstimulē e-komercija un digitālā inovācija

Žanete Hāka, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeobloķēšana – prakse, kad patērētāja IP adreses, pasta adreses vai kredītkartes izdošanas valsts dēļ viņam liegta piekļuve precēm vai pakalpojumiem, ir nepamatota, un tā ir jāpārtrauc, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā.

Eiropas Komisijai nekavējoties jāiesniedz solītie sešpadsmit tiesību aktu ierosinājumi vienotā digitālā tirgus un inovācijas stimulēšanai, saka deputāti.

«Šajā ziņojumā par ES ekonomikas, sabiedrības un sabiedrības pārvaldes digitalizāciju mēs ierosinām gan likumdošanas, gan nelikumdošanas pasākumus, kas sniegtu ieguvumus patērētājiem un nosargātu Eiropas Savienības sociālā tirgus ekonomiku konkurētspēju,» teica Iekšējā tirgus komitejas ziņotāja Evelīne Gebharda (S&D, Vācija).

«Eiropa ir jau palaidusi garām divus inovācijas viļņus. Vispirms - sociālos tīklus, pēc tam - dalīšanās ekonomiku jeb sadarbīgo patēriņu. Ja mēs nevēlamies nokavēt arī nākamo, mums ir jāraugās tādos virzienos kā lietiskais internets, lielo datu tehnoloģijas un saziņas sistēmas iekārta pret iekārtu. Tās var radikāli mainīt mūsu ekonomiku, un mūsu tiesību aktiem tas ir jāatspoguļo,» norādīja otra ziņotāja Kaja Kallas (ALDE, Igaunija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lieliem un biržas uzņēmumiem jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, nodokļi un valsts subsīdijas

Žanete Hāka, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliem un biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, maksātie nodokļi un saņemtās valsts subsīdijas, Eiropas Parlaments pieprasa trešdien apstiprinātajā direktīvas projektā.

EP deputāti vēlas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā un veicināt to, lai akcionāri uzņemtos ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību, kā arī spētu ietekmēt uzņēmumu vadības atalgojumu.

«Mūsu nostāja vērsta uz to, lai uzņēmumi un investori pieņemtu vairāk ilgtermiņa interesēs vērstus lēmumus un ieviestu vairāk pārredzamības Eiropas uzņēmumu pārvaldībā un investoru,» norādīja ziņotājs Sergio Cofferati (S&D, IT) pēc balsojuma.

«Mēs ierosinām nozīmīgus instrumentus, kas var palīdzēt apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Atklātībā nonākusī informācija par Luksemburgas lēmumiem attiecībā uz lielu uzņēmumu nodokļiem liecina, ka mums ir jāizmanto iespēja uzlabot situāciju,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka pabeigusi gatavošanās darbus Lielbritānijas aiziešanai no bloka bez vienošanās.

«Tā kā ir arvien vairāk iespējams, ka Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību bez vienošanās, Eiropas Komisija (EK) ir šodien pabeigusi sagatavošanos bezvienošanās ["Breksitam"],» teikts EK paziņojumā.

Lielbritānijas parlaments ir divreiz noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar Briseli par «Breksitu". Meja likusi noprast, ka varētu sarīkot trešo balsojumu, ja viņai izdosies gūt pietiekamu likumdevēju atbalstu.

Eiropas Savienības (ES) līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus.

Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru