Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks Andris Blaka.

Andris Blaka ir Jūrmalā augusta beigās notiekošā starptautiska mēroga turnīra pludmales volejbolā vīriešiem CEV Satellite Jūrmala idejas iniciators. Šāda mēroga turnīrs pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstīs nav noticis, tas ir iekļauts Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) 2014. gada oficiālajā pludmales volejbola kalendārā un starptautiskajā turnīru sistēmā ar iespēju sportistiem iegūt reitinga punktus.

Brazīlija ir izklaides un sporta centrs, kas piedāvā uzspēlēt pludmales volejbolu, neizbraucot no Rīgas.

Pludmaļu tūrisms Eiropas ceļošanas biznesā ieņem ļoti nozīmīgu vietu, jo gandrīz 70% ceļotāju Eiropā savu atpūtu saista ar sauli, jūru un gleznainām kalnu ainavām. Un ir taču tik saprotama vēlme pavadīt atvaļinājumu pie ūdens, ļaujoties saules staru glāstiem un mielojot acis pie brūni iedegušiem atpūtnieku stāviem. Pludmaļu tūrisms ir nozīmīga ceļošanas industrijas nozare un tā ir visciešākā mērā saistīta, piemēram, ar sporta preču ražošanu, nekustāmo īpašumu tirdzniecību un iznomāšanu, mazo zvejniecību u.c. Pludmaļu kvalitāte tiek vērtēta pēc dažādiem kritērijiem, piemēram, ūdens kvalitāte (ekoloģiskā tīrība, siltums, krāsa, viļņi), pludmales materiāls (smilšaina vai akmeņaina), klimats (saules un lietus dienu attiecība, orkānu un vētru daudzums), pludmaļu drošība (indīgas aļģes un medūzas, haizivis, glābšanas dienests, kriminalitāte) vietējo iedzīvotāju lojalitāte, pludmaļu apkalpošanas serviss, naktsmītnes, izklaides iespējas, masu vai luksus tūrisms, pludmales imidžs un cena. Eiropā pludmaļu kvalitātes un servisa novērtēšanai ir ieviesti 26 kritēriji, kuriem atbilstošās piejūras atpūtas vietas iegūst tiesības pacelt mastā pludmales Zilo karogu. Tas tad arī ir kvalitātes apliecinājums, kas ļauj atpūtniekam noorientēties lielajā piedāvājumu «jūrā». Pludmaļu dažādība Saptotamu iemeslu pēc katrai pludmalei ir savs klientu loks, — to piedāvājums taču ir ļoti daudzveidīgs. Uzturoties ilgāku laiku Maldīvu salās, varētu kļūt garlaicīgi, ja atpūtniekam ir maza interese par ūdens sporta veidiem. Šīs salas ir nelielas un cilvēks ļoti ātri sajūtas psiholoģiski ierobežots un «izsmelts» savā interesē par apkārtni. Pavisam citādi tas ir, ja esat ūdenssporta cienītāji. Francijas Vidusjūras pludmalēs liela vērība tiek pievērsta peldēšanas un sauļošanās tērpu modei. Tās ir prestižākās pludmales visā Eiropā, kurās katrs vēlas izskatīties skaists un bagāts. Karību salas piedāvā burvīgas pludmales un vienlaicīgi arī augstas kultūras franču virtuvi, tomēr tās ir riskanti apmeklēt rudens pusē, jo tad pludmales bieži vien tiek slēgtas lielo vētru un orkānu dēļ. Havaju salu un Austrālijas pludmales ir iecienījuši tieši aktīvā ūdens sporta cienītāji, Baleāru salu pludmales aicina ar vērienīgu uzdzīvi, Grieķijas salu pludmalēs cilvēki var norobežoties no masu tūrisma, Seišeļu salās tiek piedāvāts viens no labākajiem niršanas servisiem, Itālijas pludmales tiek apvienotas ar kultūrtūrismu uz antīkajām pilsētām utt. Sauļošanās uzvedības normas pludmalēs Eiropas pludmalēs ir dažādas uzvedības normas attiecībā uz ķermeņa kailumu. Skandināvijā, Dānijā un Vācijas austrumu pludmalēs sievietes var sauļoties bez krūšturiem un arī pavisam kails ķermenis neradīs īpašas problēmas. Francijas Atlantijas okeāna piekrastē ir līdzīgas tradīcijas, taču Vidusjūras pludmalēs peldbikses būtu jāatstāj kājās. Korsikas salā sievietes, demonstrējot kailu ķermeņa augšdaļu, riskē ar savu naudas maku — šādās vaļības tur tiek apliktas ar sodu — 150 eiro. Itālijā kailo pludmales ir aizliegtas, taču pret sievietēm, kas sauļojas ar kailām krūtīm, kārtības sargātāji izturas iecietīgi. Līdzīga situācija ir Grieķijā, taču pamestās pludmalēs un uz dažām salām oficiālie noteikumi netiek ievēroti. Spānijā iespēja legāli sauļoties pavisam kailam ir tikai Baleāru un Kanāriju salās, taču sievietes bez augšiņas var brīvi parādīties arī citās šīs valsts pludmalēs. Portugālē noteikumi ir stingrāki, — tur sabiedriskās pludmalēs jāuzturās peldkostīmos. Savukārt Turcijā šādi noteikumi attiecas arī uz viesnīcu un atpūtas centru peldbaseiniem. Sodu par municipalitātes izdoto pludmeles pieklājības normu neievērošanu katrā vietā arī nosaka vietējā pašvaldība, un jārēķinās, ka tas var pamatīgi iegriezt pamatīgu robu atvaļinājuma kasē. ROMANTISKĀKĀS PLUDMALES EIROPĀ: Vācu populārais laikraksts Bild ir veicis ceļotāju aptauju par romantiskākajām pludmalēm Eiropā un pasaulē. Par pašu romantiskāko pludmali Eiropā tiek atzīta Apella pludmale Karpatā (Grieķija). 1. Apella pludmale tiek dēvēta par burvīgāko vietu pludma

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Jūrmalas pilsētas domes izsludinātajā pludmales nogabalu nomas tiesību izsolē piedāvātas 25 nogabalu nomas tiesības.

Nomas tiesības izsolītas atpūtas iespēju nodrošināšanai un kafejnīcu izvietošanai uz pieciem gadiem, informē domes pārstāvji.

Pretendenti, kas nosolījuši augstāko nomas maksu, tiks aicināti noslēgt pludmales nogabalu nomas līgumus. Nomas līgumi tiks noslēgti pēc tam, kad pretendents, kas nosolījis augstāko nomas maksu, veiks nomas maksas samaksu par 2015.gadu.

Kopumā 27 pludmales nogabalu izsolei pieteicās 67 pretendenti, nomas tiesības uz 25 pludmales nogabaliem no Lielupes līdz Kauguriem izsolītas 14 uzņēmējiem. Pludmales nogabalu nomas tiesību kopējā sākumcena bija 23,42 tūkstoši eiro, kopējā augstākā nosolītā summa 143 tūkstoši eiro, kas ir kopējā nomas tiesību cena vienam gadam par visiem nogabaliem. Četri uzņēmēji nomās pa diviem nogabaliem, viens uzņēmējs – septiņus nogabalus. Seši potenciālie nomnieki ir Jūrmalā reģistrēti uzņēmumi.

Mārupes pagasta Lavandās top jaunā Brazīlija, kas būs modernākais pludmales sporta centrs Baltijā.

13. decembrī jaunās ēkas pamatos iemūrēta vēstījuma kapsula. Vēstījuma kapsulā ievietots jaunās Brazīlijas projekts, tikko sarakstītā un pagaidām vēl nepublicētā Latvijas pludmales volejbola vēsture, kā arī vēstule nākamajām paaudzēm.

Jaunā Brazīlija piedāvās sešus pludmales laukumus, ko savā starpā dalīs volejbolisti un tenisisti. Tāpat būs pieejami arī āra laukumi. Kopējās investīcijas veido 2 miljonus eiro.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā. Sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Šogad uzņēmēji izrāda īpaši lielu interesi par Jūrmalas pludmales nomas platību. Iznomāto teritoriju skaits palielinājies par trešdaļu. Tāpat kā iepriekšējos gados pludmales teritorijas galvenokārt iznomā uzņēmēji, kas vēlas iekārtot kafejnīcas. Otrs populārākais nomas iemesls ir pludmales inventāra iznomāšana, informē Jūrmalas dome. Šogad lūgumu piešķirt pludmales gabalu apsaimniekošanas tiesības domē iesnieguši 45 uzņēmēji, pērn tika noslēgti 33 nomas līgumi. Cenas kāpj Šogad pludmales gabalu maksa ir divi, trīs un četri lati par kvadrātmetru. Visdārgākā ir maksa pilsētas centra pludmalēs. Uzņēmēji ir neapmierināti ar paaugstināto pludmales teritorijas nomas maksu pilsētas centra pludmalēs, taču tāpēc no biznesa neatsakās. «Pagaidām gan aukstā laika dēļ bizness ir pa mīnusiem, taču ceram, ka pēc jāņiem laiks uzlabosies,» stāsta SIA Tops 2000 direktors Raimonds Radziņš, kurš pludmales biznesā darbojas jau deviņus gadus. SIA Tops 2000 ir lielākais pludmales teritorijas nomātājs — uzņēmums ierīkojis četras kafejnīcas un vienu ūdensmotociklu nomas punktu. Savu sezonas apgrozījumu R. Radziņš nevēlas atklāt. Viņš norāda, ka konkurences saasināšanās ir jūtama, jo pērn bijis veiksmīgs gads un daudzi nolēmuši izmēģināt spēkus šajā sfērā. Tikai ar sportu grūti Savukārt SIA AAC Aktīvās atpūtas centrs pludmales teritoriju Jūrmalā iznomā tikai otro gadu. Uzņēmuma direktors Normunds Spickuss stāsta, ka pagaidām uz lielu peļņu no pludmales biznesa nevar cerēt. Tas drīzāk kalpo kā reklāmas pasākums. Šovasar Aktīvās atpūtas centrs Jūrmalas pludmalē iznomā gan velosipēdus, gan kaitsērfinga un vindsērfinga inventāru. Mēģinot šo biznesu padarīt rentablu, sporta inventāra noma šogad darbojas vienā teritorijā ar kafejnīcu. «Tikai ar sporta un atpūtas inventāru šobrīd pelnīt nevar,» uzsver N.Spickuss, piebilstot, ka ievērojami naudas līdzekļi jāatvēl domes prasībai uzstādīt pārnēsājamās tualetes un atkritumu tvertnes. Izvēlas tikai centri Šogad dome nolēmusi aizliegt pludmalē tirgot alkoholiskos dzērienus, lai izvairītos no negadījumu skaita un neveicinātu iereibušu cilvēku vēlmi peldēties jūrā. SIA A un A serviss direktors Ivars Deinis norāda, ka alkoholiskie dzērieni nav tirgoti arī iepriekš, tāpēc šis fakts problēmas nesagādā. SIA A un A serviss vienas teritorijas nomai jau pērn nolslēdzis līgumu uz vairākiem gadiem, taču par vēl vienu pludmales gabalu līgums nav noslēgts un I. Deinis šobrīd domā, vai to vēl darīt, jo teritorija neatrodas visvairāk apmeklētajā pludmales daļā. Jūrmalas domes informācija liecina, ka lielākā daļa no nomas līgumiem noslēgta par teritorijām no Dubultiem līdz Bulduriem. I. Deinis šo biznesu vērtē kā riskantu, jo veiksme atkarīga tikai no laika apstākļiem, turklāt interese par uzņēmējdarbības iespējām pludmalē aug ar katru gadu, līdz ar to kafejnīcas slejas viena pie otras un palielina konkurenci.

Šā gada 19. septembrī Rīgā, Mūkupurva ielā 1C - bijušajās pludmales sporta centra Brazīlija telpās - tiks atklāts jauns pludmales sporta un atpūtas centrs «PALMS Beach Club» («PALMS»). Tā izveidē investēti 2 miljoni eiro.

Koncepts paredz apvienot mājvietu dažādiem pludmales sporta veidiem un arī izklaides pasākumiem – koncertiem, pasākumiem ģimenēm un dažādām sporta notikumu translācijām.

«Šis centrs ir pilnīgi jauns formāts Latvijai, jo piedāvā līdz šim plašākās pludmales aktivitātes vienuviet – treniņu vietu sportistiem un izklaides telpu iedzīvotājiem, ļaujot arī citos gadalaikos izbaudīt vasaras pludmales priekus. Sporta jomā papildu pludmales volejbolam mēs plānojam mērķtiecīgi attīstīt arī citus pludmales sporta veidus, no kā lielākais ieguvējs būs Latvijas sports. Treniņu laukumu izveidē vadījāmies pēc tehniskajiem nosacījumiem, lai tie atbilstu dažādu pludmales sporta veidu prasībām, ļaujot tiem Latvijā veiksmīgi attīstīties,» informē Oļegs Manža, «PALMS» īpašnieks un attīstītājs.

Jūrmalas pilsētas dome izsludina pieteikšanos uz 27 pludmales nogabalu nomas tiesību izsoli. Izsoles objekti ir pludmales nogabali teritorijā no Lielupes līdz Kauguriem atpūtas iespēju nodrošināšanai un kafejnīcu izvietošanai, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite.

Nogabalu nomas tiesības tiks izsolītas uz pieciem gadiem, līdz 2019.gada 31.decembrim, nevis uz vienu gadu kā līdz šim. Jūras piekrastes joslā izveidotas pludmales apkalpes infrastruktūras izvietojuma zonas – pludmales nogabali, lai nodrošinātu videi draudzīgu un racionālu pludmales apsaimniekošanu un dabas resursu aizsardzību un saglabāšanu.

Pašvaldībā skaidro, ka jauna pieeja pludmales apsaimniekošanā izveidota, lai sabalansētu dažādu sabiedrības grupu, komersantu un vides pārvaldības intereses, kā arī dotu iespēju komersantiem atbilstoši tiesību normu prasībām veikt uzņēmējdarbību pludmalē. Pludmales nogabalu nomas līgums paredz, ka nomniekiem jāievēro vides aizsardzības noteikumi un prasības, jāiesaistās Eiropas Savienības Zilā karoga kustības popularizēšanā savu apmeklētāju un viesu vidū, kā arī informācijas izplatīšanā par vides aizsardzības pasākumiem un akcijām pilsētā. Tāpat arī sezonas objekta izvietošana jāplāno, ņemot vērā situāciju konkrētajā pludmales nogabalā, pēc iespējas mazāk skarot biotopu vai jebkuru citu dabiskas izcelsmes veidojumu. Pludmales nogabalā izvietojamo objektu izvietošanas un izmantošanas prasības nosaka, ka aizliegts nožogot pludmales nogabalu un/vai sezonas objektam pieguļošo teritoriju ar jebkāda veida nožogojumu, kas traucē pludmales viesu brīvu pārvietošanos pa pludmali.

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Rīgā atklāts jauns pludmales sporta un atpūtas centrs «Palms Beach Club».

No citiem jaunais centrs atšķirsies ar konceptu, vienlaikus apvienojot mājvietu dažādiem pludmales sporta veidiem un arī izklaides pasākumiem - koncertiem, pasākumiem ģimenēm un dažādām sporta notikumu translācijām. Jaunais centrs atrodas Mūkupurva ielā.

«Šis centrs ir pilnīgi jauns formāts Latvijai, jo piedāvā līdz šim plašākās pludmales aktivitātes vienuviet - treniņu vietu sportistiem un izklaides telpu iedzīvotājiem, ļaujot arī citos gadalaikos izbaudīt vasaras pludmales priekus. Sporta jomā papildu pludmales volejbolam mēs plānojam mērķtiecīgi attīstīt arī citus pludmales sporta veidus. Treniņu laukumu izveidē vadījāmies pēc tehniskajiem nosacījumiem, lai tie atbalstu dažādu pludmales sporta veidu prasībām, ļaujot tiem Latvijā veiksmīgi attīstīties,» informē Oļegs Manža, «Palms» īpašnieks un attīstītājs.

Pludmales sporta centrs Brazīlija, kā tobrīd pop-up projekts, tika atklāts 2009. gada decembrī. Pašlaik, pēc deviņiem gadiem, Brazīlija ir gatava pārcelt savu pieredzi nākamajā līmenī un 2019. gada pavasarī doties uz jaunām telpām Mārupē, kurās ieguldīti 2 miljoni eiro.

Pludmales sporta centrs Brazīlija nav tikai halle. Sākotnēji tā ir volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

«Es diezgan bieži ziemā trenējos Brazīlijā, kaut arī tā vairāk paredzēta jauniešiem un amatieriem. Ir lieliski, ka Brazīlijas aizsāktais turpinās un šādas halles Latvijā attīstās un pilnveidojas – tas svarīgi ne tikai sporta veidam, bet arī jaunajai paaudzei. Jaunā Brazīlija, tās jaunie laukumi būs ļoti kvalitatīvi un tos varēs izmantot starptautisku pasākumu organizēšanā, kas pēdējos divos gados Latvijā kļuvis ļoti aktuāli. Šogad gan Pasaules kausa posms, gan Eiropas posms norisinājās iekštelpās, tā ka iespējams, ka jau ziemā varam sagaidīt arī kādu no Pasaules kausa posmiem Latvijā,» stāsta Aleksandrs Samoilovs, Olimpisko spēļu dalībnieks.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties desmit pludmales nogabalu nomas tiesību izsolei uz pieciem gadiem. Nomātajos pludmales nogabalos uzņēmēji varēs izvietot kafejnīcas un sniegt atpūtas pakalpojumus jūrmalniekiem un kūrortpilsētas viesiem, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

Izsolei tiek piedāvāti desmit pludmales nogabali – četri nogabali atrodas Bulduros, divi Dubultos un pa vienam Majoros, Pumpuros, Mellužos un Kauguros. Šajā izsolē piedāvātie nogabali atrodas gan mierīgās, gan aktīvās atpūtas, kā arī neitrālajā zonā. Atkarībā no pludmales zonējuma nogabalos atļauts izvietot kafejnīcas, piedāvāt atpūtas vai aktīvās atpūtas un sporta pakalpojumus.

Plānots, ka izsoles notiks 2018. gada 27. un 28. martā plkst. 11.00 Jūrmalas pilsētas domē. Nomas tiesības tiks izsolītas mutiskā izsolē ar augšupejošu soli, un izsoles sākuma cena ir nomas maksa par vienu kalendāro gadu. Pilna pirmā gada nomas maksa būs jāsamaksā trīs nedēļu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas. Lai pieteiktos izsolei, ir noteikta drošības nauda 50% apmērā no sākumcenas, izsoles solis ir noteikts 30 % apmērā no sākumcenas.

20.maijā plkst.11:00 Ventspils Zilā karoga pludmalē notiks jaunā Pludmales volejbola stadiona atklāšana, kurā piedalīsies Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis, Olimpiskā centra Ventspils un Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji.

Pēc svinīgās atklāšanas ceremonijas sāksies ERGO OPEN Latvijas Pludmales volejbola čempionāta 1.posma sacensības, kurās piedalīsies šī brīža pasaules labākie pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, pasaules reitinga 20. vietas sportisti Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža, redzēsim arī Ventspils augstas klases atbalsta programmas sportistus Rihardu Finsteru un Edgaru Toču, kuri pasaules reitingā šobrīd ieņem 54.vietu, kā arī Ventspils pludmales volejbola kluba Bloks treneri Tomu Šmēdiņu kopā ar Aleksandru Soloveju un citus sportistus. Priekšsacīkstes sāksies 20.maijā, bet izslēgšanas turnīra un finālspēles paredzētas 21.maijā.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties astoņu pludmales nogabalu nomas tiesību izsolei.

Nomas tiesības tiek izsolītas uz pieciem gadiem. Nomātajos pludmales nogabalos uzņēmēji varēs izvietot kafejnīcas un sniegt atpūtas pakalpojumus jūrmalniekiem un kūrortpilsētas viesiem, informē Jūrmalas domē.

Izsolei tiek piedāvāti astoņi pludmales nogabali - divi nogabali tiek izsolīti Lielupē, kā arī Pumpuros un Kauguros, viens nogabals Dubultos un viens Mellužos. Izsolē piedāvātie nogabali atrodas gan mierīgās, gan aktīvās atpūtas, kā arī neitrālajā zonā. Atkarībā no pludmales zonējuma nogabalos atļauts izvietot kafejnīcas, piedāvāt atpūtas vai aktīvās atpūtas un sporta pakalpojumus.

Izsoles sākumcena, atkarībā no atrašanās vietas, svārstās no 102 līdz 3435 eiro gadā (neieskaitot PVN). Izsoles solis 10% apmērā no izsoles sākumcenas.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi pludmales nogabalu nomas tiesību izsoli, informē domes pārstāvji.

Izsolē pieejami 19 pludmales nogabali teritorijā no Lielupes līdz Kauguriem, nomas mērķis – atpūtas iespēju nodrošināšana un kafejnīcu izvietošana. Nomas tiesības tiks izsolītas uz pieciem gadiem.

Pieteikšanās izsolei līdz 2016.gada 12. janvārim, izsole plānota 2016. gada 19. janvārī.

Pludmales nogabaliem ir noteiktas to izmantošanas iespējas atkarībā no to atrašanās vietas. Divi nogabali Bulduros un viens Kauguros izdalīti kā sporta zonas, kas nozīmē, ka uzņēmējiem šajos nogabalos ir iespējas veidot un piedāvāt arī ar sportu saistītus pakalpojumus. Pieejami arī pludmales nogabali mierīgās atpūtas zonā, kur ļauts izvietot kafejnīcas un piedāvāt atpūtas pakalpojumus. Pludmales nogabalos aktīvās atpūtas zonā uzņēmējiem ļauts veidot aktīvās atpūtas piedāvājumus un kafejnīcas.

Liepājas būvvalde piedāvājusi pašvaldībai organizēt iepirkumu, lai izstrādātu Liepājas pludmales tematisko plānojumu.

Ierosinājuma mērķis ir sakārtot Liepājas pludmales vidi atbilstoši noteiktam plānošanas dokumentam, kurā būs piedāvāts vienots pludmales inženiertehniskais aprīkojums, vides pieejamības risinājumi, krasta kāpu erozijas ierobežošanas un kāpu aizsardzības pasākumi un savdabīgi labiekārtojuma dizaina piemēri, informē Liepājas būvvalde.

Ja lēmumu deputāti atbalstīs arī domes sēdē, tad tematiskā plānojuma izstrādei šogad tiks piešķirti 9000 latu konkursa organizēšanai par Liepājas pludmales attīstības koncepcijas un tematiskā plānojuma izstrādi.

Lēmums pieņemts pēc pilsētas galvenā arhitekta Induļa Kalna priekšlikuma. Pērn būvvalde jau veikusi pludmales inventarizāciju. «Liepājas pludmalei, kas ir pilsētas vērtība, rakstura īpatnība, kvalitātes vizītkarte, nepieciešama regulāra vides uzraudzīšana un uzlabošana. Tāpēc ir nepieciešams dokuments, lai veiktu secīgu vides labiekārtošanu atbilstoši pilsētas ikgadējam budžetam,» uzskata I. Kalns.

Pludmales volejbola halles biznesa pamatā – cilvēku vēlme noķert vasaru ziemā, kad ar basām kājām var sajust mīkstās smiltis un spēlēt volejbolu

Līdz šim Rīgā darbojās divas pludmales volejbola halles, bet kopš pagājušā gada rudens tām piepulcējies O-Sands Olimpiskajā sporta centrā (OSC), pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Ideju par savu halli izlolojis Arnis Tunte, kurš ar šo sporta veidu ir saaudzis jau kopš pusaudžu gadiem. Viņš ir strādājis OSC, vasarās organizējis ārā pludmales volejbola darbību. «Sešus gadus ar vienu acs kaktiņu lūkojos uz šo telpu un sapņoju, ka šeit reiz varētu izveidot pludmales volejbola halli. Biju jau izdomājis visas nianses – kur atradīsies laukumi, kur sēdvietas, kā risināt to, ka, aktīvi spēlējot, smiltis saceļ putekļus,» atzīst A. Tunte.

Mārupē, Lavandās, 12.septembrī atklāts pludmales sporta centrs Ruukki, kurā investēti divi miljoni eiro.

Sporta centra īpašnieks ir iepriekšējā pludmales sporta centra «Brazīlija» idejas autors Andris Blaka. Ikdienā hallē pieejami seši laukumi, sacensību režīmā pieejami trīs laukumi.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā, un sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Liepājas pludmale līdz šīs vasaras atpūtas sezonas sākumam – 15. maijam – ir labiekārtota. Šajā sezonā pludmales inventāra un Glābšanas stacijas darbības nodrošināšanai un uzturēšanai ir plānots kopumā 66 870 eiro – par 13 000 eiro vairāk nekā 2013. gadā, informēja pilsētas pārstāvis Aigars Štāls.

Tāpat kā iepriekšējos gados pludmalē ir izvietots nepieciešamais inventārs: kabīnes, celiņi, soliņi, atkritumu konteineri, norādes. Vēl nav izvietotas ierobežojošās bojas jūrā, jo ūdens ir auksts. To sadarbībā ar Pašvaldības policijas glābējiem paveiks maija beigās vai jūnija sākumā, kad būs vairāk peldētāju.

Uz pludmali ved 13 ar koka laipām klātas izejas. Šogad sākta un turpināsies laipu pakāpeniska atjaunošana. Ajaunotās laipas ir par pus metru platākas nekā vecās. Tādejādi turpināsies inventāra un infrastruktūras sakārtošana, lai uzlabotu pieejamību pludmalei.

Pagājušajā gadā četrās izejās uz pludmali – Kūrmājas prospekta galā, pie koncertestrādes Pūt, vējiņi!, pie Glābšanas stacijas un Jūrmalas ielas galā – izveidots apgaismojums.

Doma laukumā ir izbērtas gandrīz 300 tonnas smilšu, jo no 28. augusta līdz 1. septembrim, tur noritēs Rīgas pludmales volejbola nedēļa.

Rīgas pludmales volejbola nedēļā katru dienu notiks dažādi pasākumi - tradicionālais pludmales volejbola turnīrs «King&Queen», Bērnu diena, amatieru turnīrs, kā arī Eiropas mēroga smilšu cīņas, kurā savu dalību jau ir apstiprinājuši Latvijas vadošie pludmales volejbola dueti – Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, kā arī Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs.

«Pludmales volejbols ir demokrātisks un ikvienam pieejams sporta veids, ko var spēlēt teju jebkurā vietā. Kāpēc gan neļauties kādai avantūrai? Aizdomājos, ka būtu interesanti sarīkot turnīru Doma laukumā, uz vairākām dienām bruģēto laukumu pārveidojot par pludmales volejbola valstību. Tas ir izdevies – esam gatavi vest uz Doma laukumu smilšu kravas, bumbas un volejbola tīklus, pierādot, ka nekas šajā pasaulē nav neiespējams. Parādīsim gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem, ka pludmales volejbols ir viens no aizraujošākajiem sporta veidiem pasaulē,» stāsta Arnis Tunte, SIA «O-Sands» vadītājs, pasākuma idejas autors un galvenais rīkotājs.

Vasarā jūrmalā un arī ielās var redzēt daudz cilvēku, kam kājās vieglas pludmales čībiņas. Mārtiņš Balodis parūpējies, lai ar tām varētu apliecināt savu piederību Latvijai

Pirms pāris gadiem zīmola Stīvs stārķis (SIA Zillbe) īpašnieks Mārtiņš Balodis, kurš vairākus gadus dzīvo un strādā Anglijā, pirtī pamanīja, ka kādam puisim ir pludmales čības ar Brazīlijas karodziņu. Viņam šī ideja papildināt tik ikdienišķu priekšmetu ar savas valsts karodziņu šķita interesanta, jo likās labs veids, kā apliecināt savu piederību, esot prom no Latvijas. Šī ideja viņam nelika mieru, un viņš savai skolasbiedrenei Lindai Gobetai, kura tagad ir grafikas dizainere, prasīja, ko viņi kopā varētu izdomāt. «Svarīgas bija latviskās tēmas, bet negribējās kaut ko banālu un tiešu, bet kaut ko elegantu, ne tik kliedzošu,» saka Mārtiņš.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagaidām saņēmis vien atsevišķus izsaukumus uz applūdušām teritorijām, informēja dienesta pārstāvji.

Neraugoties uz to, ka patlaban Ogres upē ceļas ūdens līmenis, pagaidām jauni izsaukumi nav saņemti. Viens izsaukums šorīt saņemts Jelgavā, kur applūdusi kāda māja un cilvēki no tās netiek ārā.

Kā informēja VUGD pārstāvji, svētdien tika saņemta informācija no Dobeles slimnīcas, kur pagrabstāvā un lifta šahtā paaugstinājies ūdens līmenis. Glābēji kopā ar Dobeles pašvaldības komunālā dienesta pārstāvjiem veikuši ūdens atsūknēšanu. Ūdens ieplūšana slimnīcas saimniecības telpās notika, jo ziemā, šķūrējot sniegu, bija aizbērta drenāža un kūstošais sniegs nevarēja aizplūst pa kanalizācijas akām, un tāpēc uzkrājās slimnīcas pagrabstāvā.

Novecojoša ūdens piegādes infrastruktūra – viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijā sāk parādīties bakterioloģiskā piesārņojuma problēma.

Pērn iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāte, salīdzinot ar 2006. gadu, ir kritusies, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) veiktie auditmonitoringa rezultāti. SVA ir aprēķinājusi, ka kvalitātes prasībām (pēc ķīmiskiem rādītājiem) neatbilstošu ūdeni saņem 31% iedzīvotāju (2006.g. - 25%), bet nekaitīguma prasībām (pēc mikrobioloģiskiem rādītājiem) neatbilstošu ūdeni saņem 7.5% iedzīvotāju (2006.g. - 1.2%).

Dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām neatbilda 67.1% pēc ķīmiskajiem rādītājiem un 13,4 % pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem, pārbaudīto dzeramā ūdens paraugu (kopā tika pārbaudīti 555 ūdensapgādes uzņēmumi, un 596 paraugi).

Īpašu uzmanību izpelnās mikrobioloģiskā neatbilstība, kura pēdējo 3 gadu laikā uzrāda pieaugošu tendenci, tā, piemēram, 2005. gadā tā bija konstatēta 3.4 % ūdens paraugu, 2006.g. - 10.2%, bet 2007.gadā jau 13.4%.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Eiropas komisijas ikgadējie ūdens kvalitātes pārbaudes rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte uzsākoties vasaras sezonai ES valstu pludmalēs atbilst normām un prasībām, ko ir izvirzījusi ES komisija. Līdz ar to visi, kas ir nolēmuši dodies atpūsties uz Rietumeiropas pludmalēm var to darīt ar mierīgu sirdi. Jāatzīmē, ka ūdens ekspertīzes tika veiktas pagājušajā gadā, bet analīžu rezultāti atļauj pietiekoši precīzi prognozēt atbilstošos datus šajā gadā. Ūdens kvalitāte tika noteikta pēc paņemtajos paraugos atrasto baktēriju, fekāliju, minerālsāļu un citu ķīmisku vielu klātbūtnes. Pēc ES komisija datiem vistīrākās pludmales pieder Grieķijai. Labi rezultāti ir arī Baleāru salu piekrastes pludmalēs kā Maljorkā un Menorkā. Tīrā ūdeni var peldēties arī visās Spānijas Vidusjūras un Atlantijas okeāna pludmalēs, Itālijas pludmalēs, bet nedaudz sliktāk pēc komisijas domām ir pagaidām ar Francijas pludmalēm. No ziemeļvalstīm vislabākās pludmales ir Nīderlandē, bet ar rezultātiem apmierinātas var būt arī Lielbritānija, Īrija un Somija. Kritiskāka situācija patlaban ir tieši Beļģijas piekrastes pludmalēm. Avots: Travel