Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vidzemes reģiona pārstāvji no 27. līdz 29.februārim piedalīsies Igaunijas tūrisma gadatirgū TOUREST 2004. Reģions gadatirgū tiks pārstāvēts Latvijas tūrisma attīstības valsts aģentūras organizētajā stendā. Stenda apmeklētāji varēs iepazīties ar Vidzemes Tūrisma asociācijas izdoto bukletu Nedēļas nogale Vidzemē igauņu valodā. Bukletā ir iekļauti tūrisma objekti un uzņēmumi, kas atrodas netālu no Igaunijas robežas un šo informāciju igauņu tūristi var izmantot plānojot nedēļas nogales atpūtu Vidzemē. Apmeklētāji informācijas gūšanai par reģionu varēs izmantot arī Vidzemes tūrisma karti un ceļvedi pa Vidzemes naktsmītnēm un pasākumiem. Stendā tiks izplatīti Vidzemes rajonu un pilsētu informācijas materiāli. Domājot par tūristu ērtībām un ņemot vērā igauņu tirgus tuvumu, piemēram, Alūksnes rajona tūrisma informācijas materiāli šogad ir tulkoti igauņu valodā. Rūjienas TIC sadarbībā ar partneriem Igaunijā ir izdevis karti un maršrutus pa Rūjienas novadu un vairākām pierobežas pašvaldībām Igaunijā, kas arī ir pieejami igauņu valodā. Reģionu izstādē pārstāvēs Vidzemes tūrisma asociācijas, kā arī Alūksnes, Gulbenes un Valkas rajonu tūrisma speciālisti, kuri igauņu tūristus informēs par tūrisma iespējām un pakalpojumiem Vidzemē. Vidzemes reģionam Igaunija ir nozīmīgs ārzemju tūrisma tirgus, bet Dienvidigaunija jau vairākus gadus arī būtisks sadarbības partneris kopīgu reģionālu un pārrobežas tūrisma projektu attīstībā. Šogad Vidzemes dalība Igaunijas gadatirgū tiek organizēta Phare programmas un Vidzemes pašvaldību finansētā projekta “Vidzemes reģionālais tūrisms – iespēja nākotnei” ietvaros, kura ietvaros, sadarbojoties Vidzemes attīstības aģentūrai, Vidzemes pašvaldībām un Vidzemes Tūrisma asociācijai, tiek realizētas reģionālā tūrisma attīstības aktivitātes. Avots: Vidzemes Tūrisma asociācija

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

2005.gada 1.jūnijā atpūtas kompleksā „Laimes Ligzda” Cēsu Tūrisma informācijas centrs rīko Cēsu rajona tūrisma konferenci. Pērn šāda konference notika pirmo reizi, un tūrisma uzņēmēju izrādītā interese liecināja par to, ka viņiem ir interese par Cēsu rajona tūrisma aktualitātēm. Konference ir bezmaksas, un tā tiek rīkota Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs” projekta „Baltijas apmeklētāju centri LAT II” ietvaros. Šogad konferencē īpaša uzmanība tiks veltīta reģionā realizējamiem projektiem un mārketinga iespējām tūrisma uzņēmējiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) Vidzemes reģionālā biroja vadītāja Inese Šīrava informēs par TAVA veiktajām un plānotajām aktivitātēm Vidzemes reģiona un uzņēmēju atbalstam, kā arī par to, kā uzņēmēji tieši var sadarboties ar TAVA un TAVA reģionālo biroju. Pēdējā laikā TAVA ir aktivizējusi atbalsta pasākumus uzņēmējiem sniedzot gan tiešu, gan netiešu atbalstu - tiek izdoti dažādi tūrisma katalogi un tūrisma informācijas materiāli, notiek aktīvs darbs pie Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv izveides, tiek organizēta dalība starptautiskās izstādēs, organizēti jaunu tūrisma produktu veicināšanas konkursi. Cēsu tūrisma konference, kuru rīko Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs ir kļuvusi par regulāru rajona tūrisma uzņēmēju un pašvaldību pārstāvju tikšanos, kuras laikā konferences dalībnieki tiek informēti par nozīmīgākajiem notikumiem tūrisma nozarē Cēsu rajonā, Vidzemes reģionā un valstī kopumā. Cēsu rajons ir viens no aktīvākajiem tūrisma nozarē ne tikai Vidzemē, bet arī Latvijā. To nosaka un veicina gan augstvērtīgi tūrisma resursi (Cēsu vecpilsēta, Gaujas Nacionālais parks, Piebalgas novads u.c.), gan organizatoriskā struktūra (izveidots Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs, kas organizē rajona tūrisma nozares aktivitātes), gan plašs tūrisma pakalpojumu piedāvājums (Cēsu rajonā 2005.gadā darbojas ap 90 naktsmītnes, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā). Cēsu rajona un pilsētas pašvaldības tūrisma attīstībai veiksmīgi piesaista arī Eiropas Savienības finansu resursus, tādejādi nodrošinot dažādu tūrisma aktivitāšu realizēšanu. Avots: Cēsu TIC; TAVA

Vidzemes Tūrisma asociācijas un Cēsu tūrisma informācijas centra pārstāvji no 14. līdz 17.janvārim piedalīsies Somijas starptautiskajā tūrisma izstādē “Matka 2004”, Helsinkos. Reģions izstādē tiks pārstāvēts vienotajā Latvijas stendā, kuru organizē Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra. 14.janvārī viesnīcā “Radisson SAS Plaza” notiks Latvijas tūrisma prezentācija, kuras laikā Vidzemes Tūrisma asociācijas izpilddirektore Inese Šīrava Somijas tūrisma aģentūru pārstāvjus, tūroperatorus un žurnālistus iepazīstinās arī ar Vidzemes tūrisma piedāvājumu. Izstādes apmeklētāji varēs iepazīties ar Vidzemes tūrisma karti angļu valodā, kurā sešos maršrutos apkopota informācija par nozīmīgākajiem Vidzemes tūrisma objektiem un pakalpojumu sniedzējiem. Izstādē būs informācija par Vidzemes pilsētu un rajonu tūrisma piedāvājumu, kā arī par tūrisma produktiem, kuri interesē tieši Somijas tūristus, piemēram, medības. Pēdējo gadu laikā iegūtie statistikas dati liecina, ka Somijas tirgus ir viens no lielākajiem Vidzemes ārvalstu tūrisma tirgiem. Vidzeme Somijas tūrisma izstādē piedalās jau piekto gadu un līdzšinējā pieredze rāda, ka somu tūristu interese par Vidzemi pieaug, tādēļ reģiona pārstāvniecībai šajā izstādē ir liela nozīme. Šogad Vidzemes dalība izstādē tiek organizēta Phare programmas un Vidzemes pašvaldību finansētā projekta “Vidzemes reģionālais tūrisms – iespēja nākotnei” ietvaros. Avots: Vidzemes Tūrisma asociācija

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

No 14. līdz 17. janvārim Cēsu tūrisma informācijas centra speciāliste Evija Ozoliņa un Vidzemes tūrisma asociācijas pārstāvji kopā ar Latvijas tūrisma attīstības aģentūru piedalīsies starptautiskajā tūrisma izstādē Helsinkos (Somija) “Matka 2004”. Latvijas stendā jau piekto gadu visiem interesentiem būs pieejama informācija arī par Cēsīm un Cēsu rajonu. 14.janvārī viesnīcā “Radisson SAS Plaza” notiks Latvijas tūrisma prezentācija, kuras laikā Somijas tūrisma aģentūru pārstāvji un tūroperatori tiks iepazīstināti arī ar Vidzemes tūrisma piedāvājumu. Izstādes apmeklētāji varēs iepazīties ar Vidzemes tūrisma karti angļu valodā, kurā sešos maršrutos apkopota informācija par nozīmīgākajiem Vidzemes tūrisma objektiem un pakalpojumu sniedzējiem. Izstādē būs informācija par Vidzemes pilsētu un rajonu tūrisma piedāvājumu, kā arī par tūrisma produktiem, kuri interesē tieši Somijas tūristus, piemēram, medības. Ir pierādījies, ka regulāra dalība starptautiskajos tūrisma tirgos nes arī konkrētus rezultātus un, piemēram, Cēsis, kas visaktīvāk atbalsta Vidzemes dalību starptautiskajos tūrisma gadatirgos, kļūst arvien atpazīstamākas. Tā, piemēram, pērn Helsinku gadatirgū tika jautāta jau konkrēta informācija ne tikai par Rīgu, bet arī par Cēsīm, Gaujas Nacionālo parku un par jauniem pakalpojumiem šajās vietās. Tā kā Somijas un arī Zviedrijas tirgus ir viens no būtiskākajiem Vidzemei un arī Latvijai kopumā, tad ir svarīgi tajā sniegt informāciju arī par Cēsu tūrisma piedāvājumu. Tūrisma gadatirgus “Matka” ir lielākais šāda veida tūrisma pasākums Ziemeļvalstīs – šogad izstādē piedalīsies vairāk nekā 1500 dalībnieku no 50 pasaules valstīm. Šogad Vidzemes dalība izstādē tiek organizēta Phare programmas un Vidzemes pašvaldību finansētā projekta “Vidzemes reģionālais tūrisms – iespēja nākotnei” ietvaros. Avots: Cēsu TIC

Rīt, 24. martā Maskavā uzsāks darbu starptautiskais tūrisma gadatirgus „MITT 2004”, kurā Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijas stendā būs pārstāvēti 9 tūrisma uzņēmumi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", "Latvia Tours", “Express Travel”, organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes un Vidzemes tūrisma asociācijas, Jūrmalas dome, kā arī Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija. Latvijai šajā gadatirgū būs 35 kv.m liels stends. 24. martā plkst. 17.30 Maskavā, starptautiskās tūrisma izstādes “MITT 2003” laikā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko Latvijas prezentāciju, kurā Krievijas tūrisma firmas tiks iepazīstinātas ar jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, bet Latvijas vēstniecība informēs par esošo iebraukšanas kārtību Latvijā. Pēc prezentācijas notiks tūrisma darba birža, kurā piedalīsies Latvijas un Krievijas tūrisma kompānijas. Tā kā Krievija ir Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam turklāt ir ievērojams potenciāls, šim pasākumam TAVA ir sagatavojusi speciālizdevumu krievu valodā par jaunajiem tūrisma sezonas piedāvājumiem Latvijā. Maskavā tiks prezentēts arī jaunais Latvijas tūrisma tēla buklets krievu valodā, kurš jau ir ieguvis speciālistu pozitīvu novērtējumu. Lai piesaistītu papildus uzmanību Latvijas stendam izstādē “MITT” Maskavā, stendā darbosies improvizēts bārs, kurā strādās bārmenis, kas pasniegs atspirdzinošus dzērienus un kokteiļus stenda viesiem, bet katru dienu plkst. 16:30 tiks rīkota laimīgās stundas, kuru laikā visi izstādes apmeklētāji tiks aicināti nobaudīt kokteiļus, kas pagatavoti no Rīgas Melnā balzama. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “MITT 2004” ilgs 4 dienas, no 24. marta līdz 27. martam, Maskavas izstāžu centrā “Ekspocentr”. “MITT” ir viens no lielākajiem tūrisma gadatirgiem Krievijā un NVS, kas šogad pulcēs ap 120 tūkstošu cilvēku un kurā tiks pārstāvētas ap 2700 tūrisma kompānijām no 110 valstīm. Lai turpmāk Krievijas tūristi un ceļojumu aģentūras varētu daudz operatīvāk iegūt nepieciešamo informāciju par Latviju un šeit piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno jau šā gada septembrī Maskavā atvērt Latvijas tūrisma biroju. Šādi biroji veiksmīgi darbojas Londonā, Berlīnē un Stokholmā, un līdzšinējā pieredze rāda, ka to darbība veicina tūrisma sakaru attīstību un intereses par Latviju pieaugumu ārvalstu tūristu vidū. Ņemot vērā to, ka pastāv neizmantotas iespējas, lai radītu labākus priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas iedzīvotāju ceļošanai un abu valstu tūrisma nozaru attīstībai, gadatirgus laikā iespējamas M.Zantes tikšanās ar Maskavas valdības un Maskavas tūrisma komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas tūrisma informācijas biroja atvēršanu un citus pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai, kā arī uzklausītu par tūrisma nozari atbildīgo Maskavas amatpersonu viedokli un priekšlikumus tūrisma sakaru attīstībai. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija no Krievijas, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Krievijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā sasniedza 37 238 viesus. Ceļotāji no Krievijas pagājušogad ir bijuši visdāsnākie naudas tērētāji Latvijā, mūsu valstī iztērējot 24 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “MITT” var meklēt mājas lapā: www.mitt.ru. Avots: TAVA

"Kopš tūrisma valsts politika ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, gada laikā nozare beidzot kļuvusi par valsts tautsaimniecības kategoriju. Fakts, ka ministrijai izdevās palielināt tūrisma nozares budžetu par 2,5 reizēm, liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī. Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c. Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003. gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma, pozitīvā nozīmē, jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8- 10 milj. tūristu gadā," tā Tūrismaattīstības politikas pamatnostādnes komentē LR Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrija izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: · Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; · Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; · Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; · Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; · Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; · Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: · „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana · Latvijas tūrisma tēla stiprināšana · Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos · Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana · Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana · Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm · Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana · Kvalitātes pārvaldības ieviešana · Pieejamības veicināšana · Cilvēkresursu attīstība · Izpēte un attīstība · Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija · Starptautiskā sadarbība · Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 latu, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08 milj. Ls, 2006. g – 3,12 milj. Ls, 2007. g. – 5,31 milj. Ls, 2008. g. – 7,97 milj. Ls. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

BalticTravelnews.com jau sesto gadu pēc kārtas nosaka labākos no labākajiem tūrisma industrijā, piešķirot titulu Gada cilvēks tūrismā 2008 vairākās kategorijās. Arī šogad sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru ir noteiktas 7 kategorijas – Naktsmītņu bizness, Ceļojumu aģentūru un operatoru bizness, Tūrisma informācijas centrs, Restorānu bizness, Tūrisma žurnālists, Tūrisma mājas lapa un Gada cilvēks tūrismā 2008 absolūtajā kategorijā.

BalticTravelnews.com sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru un tūrisma industriju sveiks:

• Aldis Kušķis (Eiropas Savienības parlamenta deputāts) - Gada cilvēks tūrismā 2008 absolūtajā kategorijā

• Kristiana Ancāne (Livlands Hotels) Gada cilvēks tūrismā 2008 Naktsmītņu biznesā

• Irēna Riekstiņa (Kaleva Travel) – Gada cilvēks tūrismā 2008 Ceļojumu aģentūru un operatoru biznesā

• Jānis Olups-Blumanskis (restorāns Benjamiņš) – Gada cilvēks tūrismā 2008 restorānu biznesā

• Gunta Ušpele (Jūrmalas TIC) – Gada cilvēks tūrismā 2008 Tūrisma informācijas centra vadītājs

Trešdien, 3. decembrī pulksten 10:00 viesnīcas Radisson SAS Daugava telpās notiks konference “ES atbalsta programmas un to loma tūrisma attīstībā Latvijā”, ko rīko Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Konferencē piedalīsies Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Konferences mērķis ir izvērtēt līdzšinējo ES fondu nozīmi tūrisma attīstībā Latvijā, kā arī informēt Latvijas tūrisma industriju par ES finansējumu, kas būs pieejams pēc Latvijas iestāšanās ES. Konferenci atklās Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante, bet par valsts piešķirto budžetu tūrismam 2004. gadā runās Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Konferencē tiks apspriesti arī tādi jautājumi kā ES strukturālie fondi Latvijā 2004.-2006.gadam, ES līdzfinansētās Valsts atbalsta programmas komercdarbības veicināšanai, pašvaldību iespējas tūrisma attīstības veicināšanā izmantojot ES finansējumu kā arī ES atbalsta programmas lauku tūrismam. Ar referātiem uzstāsies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute, ZM Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboltiņš, Latvijas Attīstības aģentūras valdes loceklis Ralfs Kļaviņs. Konferences noslēgumā notiks paneļdiskusija “Līdzšinējā pieredze un perspektīvas piesaistot Eiropas fondu līdzekļus tūrisma attīstībai Latvijā”. Uz konferenci ir uzaicināti vairāk kā 100 cilvēki, pārstāvji no valsts sektora (pašvaldību un tūrisma informācijas centru vadītāji, attīstības aģentūru pārstāvji), sabiedriskā sektora (tūrisma asociāciju pārstāvji) un privātā sektora (nozīmīgākie tūrisma uzņēmēji). KONFERENCES PROGRAMMA:10:00 – 10:05 Konferences atklāšana. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktore Marika Zante 10:05 – 10:20 Latvijas Valsts budžets tūrismam. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns 10.20 – 10:40 TAVA plānotie pasākumi tūrisma veicināšanai 2004.gadā. Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante 10:40 – 11.10 Latvijas makroekonomiskās situācijas raksturojums. Ekonomikas ministrija, Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, direktora vietniece Gunta Piņķe 11:10 – 11:30 Kafijas pauze. 11:30 – 12:10 ES Struktūrfondi Latvijā 2004. – 2006.gads. Ekonomikas ministrija, Investīciju un finanšu departaments, Struktūrfondu nodaļas vecākais referents Krišs Spūlis 12:10 – 12:25 Pašvaldību iespējas tūrisma attīstības veicināšanā, izmantojot ES finansējumu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Valsts sekretāre Ilze Kukute 12:25 – 13:00 ES līdzfinansētās Valsts atbalsta programmas komercdarbības veicināšanai. Latvijas Attīstības aģentūra, Valdes loceklis Ralfs Kļaviņš 13:00 – 13:30 ES programmu loma tūrisma attīstība Latvijā.ZM Lauku atbalsta dienests, direktora vietnieks Indulis Āboliņš 13:30 – 14:50 Pusdienu pārtraukums. 14:50 – 15:10 ES atbalsta programmas un Unibankas darbība līdzekļu apsaimniekošanā Latvijā. Unibanka, korporatīvo finanšu darījumu vadītājs Rolands Feldmanis 15:10 – 15:25 Projekts "Tūrisma attīstības epicentrs Latvijas – Igaunijas pierobežā". Rūjienas Tūrisma informācijas centrs, vadītāja Guna Ķibere 15:25 – 15:40 Līdzekļu piesaistes pieredze jaunu tūrisma produktu veidošanā Ventspilij sadarbojoties ar Liepāju un Klaipēdu. Ventspils tūrisma informācijas centrs, vadītājs Guntars Seilis 15:40 – 15:55 "ES līdzekļu piesaiste Vidzemes reģionā tūrisma attīstībai: iespējas un problēmas". Vidzemes Tūrisma asociācija, izpilddirektore Inese Šīrava 16:00 – 17:00 Paneļdiskusija "Līdzšinējā pieredze un perspektīvas, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus tūrisma attīstībā Latvijā". Vada NK konsultāciju birojs, direktors Neils Kalniņš, piedalās EM Tūrisma departaments, vecākā referente Sanita Rancāne Avots: Eiropa.lv

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

2003. gada 3.-5. oktobrī, Spānijā notika 1. Eiropas lauku tūrisma kongress, kuru organizēja Eiropas Lauku tūrisma federācija "EuroGites" (http://www.eurogites.org/). Šis bija pirmais tāda mēroga pasākums, kas veltīts lauku tūrisma tēmai - tajā piedalījās 390 lauku tūrisma uzņēmēji un profesionālo organizāciju pārstāvji no 35 Eiropas valstīm. Latviju šajā kongresā pārstāvēja Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs". Apkopojot kongresa rezultātus, tika gūti šādi galvenie secinājumi: 1. Lauku tūrisms ir nozīmīga Eiropas tūrisma sastāvdaļa - Eiropā ir reģistrēti ~200 000 lauku tūrisma uzņēmēji, kas piedāvā ~2 000 000 gultas vietas. Asociācijas "Lauku ceļotājs" datu bāzē uz doto brīdi iekļautas 247 Latvijas lauku naktsmītnes ar 3736 gultasvietām, kas sastāda ~50% no visa lauku tūrisma piedāvājuma valstī. 2. Lauku tūrisms ir nepieciešams Eiropas lauku ekonomikai - katru gadu tūristi lauku naktsmītnēs visā Eiropā atstāj ~12 miljardus EUR, kas, ņemot vērā pievienoto vērtību un multiplikatora efektu, ienes ~26 miljardus EUR Eiropas lauku ekonomikai - tas ir ~3 reizes vairāk nekā Latvijas IKP 2002. gadā. Pateicoties lauku tūrismam, Eiropas lauku iedzīvotājiem tiek dotas ~500 000 darba vietas. Latvijā Lauku tūristi tieši ienes ~765 000 LVL, bet ņemot vērā multiplikatora efektu - 1 377 000 LVL. Latvijā lauku tūrismā tieši nodarbinātas ir ~760 personas. 3. Lauku tūrisms ir pieprasīts - kā liecina Pasaules Tūrisma organizācijas dati, lauku tūrisma pieprasījumam pēdējo 15 gadu laikā ir tendence pieaugt - dažās Dienvid- un Austrumeiropas valstīs pat līdz 25% gadā. Tāpat pēdējos gados pasaulē saasinājušās diskusijas par tūrisma ilgtspējības jautājumu - tas nav nekas jauns lauku tūrismam, jo ilgtspējīga saimniekošana vienmēr ir bijusi lauku tūrisma produkta filozofijas pamatā. Atpūtnieku skaits Latvijas laukos pēdējo 5 gadu laikā pieaudzis par 39 %. Tām lauku tūrisma mītnēm Latvijā, kas saimnieko ilgtspējīgi, tiek piešķirts "Zaļais sertifikāts". 4. Lauku tūrisms ir labi organizēts - lauku tūrisma uzņēmēji cieši turas kopā, veidojot reģionāla un nacionāla līmeņa profesionālās asociācijas, kas, savukārt, visas kopā apvienojas Eiropas Lauku tūrisma federācijā "EuroGites". Arī Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" kopš 1996. gada ir Eiropas Lauku tūrisma federācijas "EuroGites" biedrs. 5. Lauku tūrismam Eiropā ir vienoti mērķi - līdz ar globalizācijas un Eiropas integrācijas procesu lauku tūrisma joma visā Eiropā saskaras ar līdzīgām problēmām. Kongresa dalībnieki apņēmās kopīgiem spēkiem strādāt pie šādu būtisku problēmu risināšanas: · Atšķirības lauku tūrismu regulējošajā likumdošanā un nodokļu politikā dažādās Eiropas valstīs, kas, savukārt, veicina lauku tūrisma produkta kvalitātes un cenu līmeņa atšķirības, kā arī nereģistrēta piedāvājuma attīstību. · Neskaidrs lauku tūrisma tēls un vienotas izpratnes trūkums par minimālajiem lauku tūrisma produkta kvalitātes standartiem. · Nepietiekama Interneta un citu jauno tehnoloģiju izmantošana lauku tūrisma jomā, kas bieži vien saistīta ar uzņēmēju kvalifikācijas trūkumu, kā arī interneta rezervāciju sistēmu augstajām izmaksām, nepiemērotību reģionālajām īpatnībām un vāji attīstīto IT infrastruktūru lauku reģionos. · Lauku tūrisma lobēšanas nepieciešamība valdību līmenī, kas iespējama tikai ar spēcīgu profesionālo asociāciju starpniecību. · Regulāras un starptautiski koordinētas lauku tūrisma uzņēmēju apmācības nepieciešamība. · Ekosertifikācijas nepieciešamība, kas veicina ilgtspējīgu saimniekošanu laukos un piešķir lauku tūrisma produktam papildus virsvērtību klientu acīs. Avots: Asociācija "Lauku ceļotājs"

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Seši vadošie tūrisma portāli Latvijā (Eiropa.lv, iCelo.lv, Meeting.lv, Notikumi.lv, Travellatvia.lv un Turists.net) gatavojas kopīgiem spēkiem veicināt tūrisma pakalpojumu interneta tirgus attīstību. Tūrisma e-komercija pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies visā pasaulē un ieguvusi stabilas pozīcijas tūrisma biznesā. Tūrisma portālos pieejamā informācija par ceļojumiem, galamērķa valstīm, vīzu noteikumiem, cenām, rada iespēju klientiem jebkurā diennakts laikā noorganizēt savu ceļojumu, piemēram, iegādāties lidmašīnu biļetes vai rezervēt vietas viesnīcā. Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka šobrīd ASV līdz 80% viesnīcu rezervāciju notiek internetā. Pēc Krievijas tūrisma firmu vērtējuma līdz pat 60% pasūtījumu nodrošina reklāma internetā. Tūrisma nozares ienākumi Eiropā no pārdošanas internetā 2004. gadā sasnieguši 17 miljardus eiro, salīdzinot ar 2003.gadu, kāpums ir 34%, taču 2005.gadā plānotie ienākumi no pārdošanas internetā varētu sasniegt jau 20,1 miljardu eiro. Tas izskaidrojams ar to, ka interneta lietotāji parasti ir pietiekami labi situēti vai strādā nopietnos uzņēmumos, kas ļauj atlicināt līdzekļus un laiku ceļojumiem. Latvijā tūrisma portāli aktīvi attīstīties sāka 2002 - 2003 gadā. Pašreiz vadošie Latvijas tūrisma portāli ir pārvarējuši “bērnības” grūtības un sāk nostabilizēties Latvijas tūrisma biznesā. Katrs atradis savu specifisko tirgus nišu, pastāvīgo klientu auditoriju un strādā pie jauniem e-komercijas risinājumiem un pakalpojumu kvalitātes servisa. Vidējā tūrisma portālu apmeklētība Latvijā svārstās no 1000 līdz 2000 apmeklētājiem dienā. Pagaidām katrs atsevišķs portāls vēl nevar būtiski ietekmēt e-tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā, savukārt kopīgiem spēkiem galvenajos darbības virzienos tie plāno ietekmēt notikumu gaitu: Nostiprināt e-komercijas pozīcijas Latvijas tūrisma biznesā; Veidot tūrisma e-biznesa tirgus kultūru un noteikt vispārējas normas cenu politikā, cenšoties nepieļaut, ka nenopietni un nepastāvīgi tūrisma interneta resursi rada neuzticību e-tūrisma tirgum kopumā; Sekmēt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu tūrisma uzņēmējiem, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kuras atbild par tūrisma biznesa attīstību Latvijā; Popularizēt Latvijas tūrismu ārvalstu tirgos, izmantojot elektronisko mediju iespējas; Informēt sabiedrību par tūrisma e-komercijas priekšrocībām un veicināt Latvijas informatīvās sabiedrības attīstību; Aizstāvēt Latvijas tūrisma biznesa un ceļotāju intereses attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību pilsētās un jo sevišķi lauku teritorijās; Veikt E-tūrisma biznesa pētniecību, vākt un apkopot statistiku; Īstenot kopīgas mārketinga akcijas – šajā gadā vadošie Latvijas tūrisma portāli pirmo reizi prezentēs sevi kopīgā stendā tūrisma izstādē Balttour 2005 11.-13. februārī. Par portāliem:Eiropa.lv – tūrisma biznesa vortāla mērķa auditorija ir tūrisma industrijas uzņēmēji un interesenti. Eiropa.lv ik dienu informē par ceļojumu biznesa iekšzemes un pasaules jaunumiem un tendencēm mārketingā, menedžmentā un e-komercijā. Eiropas reģionālā tūrisma institūts izmanto portāla popularitāti konsultāciju un apmācības pakalpojumu prezentācijai. iCelo.lv – vadošais ceļojumu un atpūtas portāls iCelo.lv piedāvā ātri un operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju par valstīm, dažādiem ceļojumiem, slēpošanas kūrortiem un „karstākajiem” tūrisma firmu piedāvājumiem. Portāls regulāri publicē pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt ar unikālā bezmaksas pakalpojuma “ceļojuma meklētājs” palīdzību ikvienam ir iespēja atrast un izvēlēties sev vispiemērotāko ceļojumu. iCelo.lv var lasīt arī dažādus piedzīvojumu aprakstus, intervijas, arī piedalīties konkursos par ļoti vērtīgām balvām. Meeting.lv – Latvijas ceļvedis krievu un angļu valodās un Latvijas viesnīcu on-line rezervēšanas sistēma. Darbojas kopš 2002. gada marta. Galvenā mērķauditorija – ienākošie tūristi no Krievijas