Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Krievijas iebildumus un atstājusi spēkā jūlijā pieņemto spriedumu, liekot izmaksāt bijušajiem naftas uzņēmuma Jukos akcionāriem kompensāciju 1,86 miljardu eiro apmērā.

Tā kā ECT spriedums tagad ir stājies spēkā, Krievijai ir trīs mēneši laika tā izpildei. Krievijas puse spriedumam nepiekrīt un Tieslietu ministrija paziņojusi, ka tās darbības «notiks atbilstoši vajadzībai nodrošināt Krievijas suverēnās intereses un balstoties uz nacionālās likumdošanas normām».

ECT lēmums ir saistīts ar Maskavas izvirzītajām nodokļu pretenzijām, kas lika Jukos bankrotēt 2007.gadā.

2011.gadā tiesa nolēma, ka daļa no nodokļu piedzīšanas procedūrām pret Jukos ir akcionāru pamata tiesību pārkāpums. Tiesas spriedumā teikts, ka «nesamērīgais piedzīšanas procedūru raksturs ievērojami veicināja Jukos likvidāciju».

Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā izskatīšanai pieņēmusi bankrotējušā naftas kompānijas Jukos akcionāru sūdzību pret Krievijas valdību, ziņo BBC.

Savā sūdzībā Jukos akcionāri lūdz atzīt par nelikumīgu Krievijas valdības rīcību, paziņojot, ka viņiem nelikumīgi atņemts īpašums.

2006. gadā kompānija Jukos nodokļu problēmu dēļ tika atzīta par bankrotējušu. Jukos aktīvi tika izpārdoti izsolē. Tajā laikā Jukos vadītājs un īpašnieks Mihaels Hodorkovskis jau bija atzīts par vainīgu krāpšanā, kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un izcieta sodu.

"Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums [izskatīt lietu] ir labas ziņas visiem Jukos aktīvu tagadējiem īpašniekiem," norādījis bijušais Jukos finanšu direktors Brūss Mizamors.

Lēmuma izpildi par 13 miljardu rubļu (apm. 209 milj. Ls) piedziņu Jukos izdevās panākt tikai Amsterdamas Arbitrāžas tiesā, raksta Komersant.

Nīderlandes apelācijas tiesa atzinusi, ka Krievijas tiesas spriedums šajā lietā nav bijis objektīvs un neatkarīgs, taču tagad zem aresta var atrasties visi Rosņeft ārvalstu īpašumi.

Nīderlande kļuvusi par pirmo valsti, kurā Jukos bijušajai vadībai izdevies īstenot savu prasību uz Rosņeft aktīviem, taču juristi atzīmē, ka savu taisnību Jukos varētu pieprasīt īstenot vēl 140 Ņujorkas konvencijas valstīs, starp kurām ir, piemēram, ASV, Lielbritānija, Francija, Itālija, Spānija, Beļģija, Kipra, Igaunija un Latvija.

Minētajam Jukos un Rosņeft konfliktam ir sena vēsture, kas sākās 2004. gadā, kad toreizējā Jukos Luksemburgā esošā vadība Jukos Capital izdeva četrus aizdevumus par kopējo summu 11 233 miljardi rubļu a/s Juganskņeftegaz, kas toreiz ietilpa Jukos struktūrā. Taču 2004. gada beigās šī sabiedrība pārgāja Rosņeft valdījumā, kas izlēma bijušos tās parādus neatdot.

Ņujorkas Dienvidu apgabala federālā tiesa 26. martā pēc Jukos Capital sūdzības nolēmusi konfiscēt Rosņeft īpašumus un arestēt kompānijas aktīvus un kontus 419 miljonu ASV dolāru (220 milj. LVL) apmērā.

Interfaks norāda, ka tiesas lēmums darbosies līdz 22. aprīlim. Jāatzīmē, ka Rosņeft iepriekš sniedza informāciju, ka tai nepieder īpašumi un banku konti ASV.

Šobrīd Jukos Capital ir uzsākusi tiesas prāvas vairākās valstīs pret Rosņeft, lai atgūtu 14 miljardus rubļu (249 milj. LVL).

Db.lv jau ziņoja, ka Jukos Capital prasību pret Rosņeft jau ir panākta Amsterdamas Arbitrāžas tiesā. Savukārt Londonas tiesa arestējusi daļu Rosņneft īpašumu Anglijā un Velsā.

Minētajam Jukos un Rosņeft konfliktam ir sena vēsture, kas sākās 2004. gadā, kad toreizējā Jukos Luksemburgā esošā vadība Jukos Capital izdeva četrus aizdevumus par kopējo summu 11 233 miljardi rubļu (199 milj. LVL) a/s Juganskņeftegaz, kas toreiz ietilpa Jukos struktūrā. Taču 2004. gada beigās šī sabiedrība pārgāja Rosņeft valdījumā, kas izlēma bijušos tās parādus neatdot.

Bijušie Krievijas naftas koncerna Jukos akcionāri vērsušies ASV, Francijas un Lielbritānijas tiesās ar prasību izpildīt Hāgas tiesas lēmumu par 50 miljardu dolāru piedzīšanu no Krievijas Federācijas, vācu laikrakstam Sueddeutsche Zeitung pavēstīja uzņēmuma Group Menatep Limited (GML) vadītājs Tims Osborns.

Pagājušā gada beigās GML ar analoģisku prasību vērsās Vācijas tiesā, bet gatavojas vērsties arī Beļģijas un Nīderlandes tiesās.

Prasības tiek iesniegtas, lai piedzītu no Krievijas aktīvus Eiropas valstīs un ASV. Pēc tam kad tiesas būs apmierinājušas GML prasības, bijušajiem naftas uzņēmuma akcionāriem būs jāatrod Krievijas īpašums konkrētās valsts teritorijā un tad jāiesniedz prasība par tā konfiskāciju, Osborns vēl oktobrī sacīja Vācijas žurnālam Der Spiegel.

Atbilstoši Der Spiegel versijai attiecībā uz Krievijas īpašumu Vācijā runa varētu būt par Vācijā pasūtītajām lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnām vai arī maksājumiem par gāzi koncernam Gazprom.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Maskavas tiesa turpina izskatīt apsūdzību pret naftas firmas Jukos bijušo īpašnieku Mihailu Hodorkovski, kurš apsūdzēts simtiem miljonu tonnu naftas nozagšanā 27 miljrd. dolāru vērtībā, raksta Latvijas Avīze.

Sprieduma lasīšana M.Hodorkovskim un finanšu apvienības Menatep vadītājam Platonam Ļebedevam sāksies 15.decembrī, taču M.Hodorkovskis jau teicis noslēguma runu savai aizstāvībai otrajā krimināllietā. Viņš paziņoja, ka nebaidās palikt cietumā līdz savai nāvei. «Man, tāpat kā nevienam, negribas dzīvot cietumā, un es negribu arī mirt. Taču, ja būs vajadzīgs, esmu gatavs, mana ticība ir dzīvības vērta,» viņš teica, vēsta laikraksts.

M.Hodorkovskis uzsvēris, ka lieta pret viņu tika sagatavota pēc pasūtījuma un uz tiesu tiek izdarīts psiholoģisks spiediens. «Mūs padarīja par simboliem cīņai pret patvaļu. Tomēr viņiem nepieciešams apsūdzošs spriedums, lai nekļūtu par grēkāžiem. Ceru, ka tiesa izturēs viņu psiholoģisko spiedienu.»

Šā gada pirmajā pusgadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemta 161 rakstveida sūdzība par finanšu pakalpojumiem, no tām desmit saņemtas par AS SEB banka darbību, informēja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Deviņas sūdzības PTAC bija saņēmis par AS Citadele Banka un AS Swedbank. Kopumā par kredītiestāžu darbību PTAC saņēma 68 sūdzības, no tām par netaisnīgiem līguma noteikumiem cilvēki ir sūdzējušies 23 gadījumos, bet par negodīgu komercpraksi saņemtas piecas sūdzības.

Tikmēr par apdrošinātāju darbību kopumā saņemtas desmit sūdzības, no tām visvairāk - trīs - sūdzību iesniegts par AAS Baltikums darbību. Divas sūdzības saņemtas arī par apdrošinātājiem AAS ERGO Latvija un BTA Insurance Company SE, tostarp par netaisnīgiem līguma noteikumiem sūdzība iesniegta vienā gadījumā.

Kā skaidroja PTAC, par negodīgu komercpraksi sūdzības nav saņemtas, toties par citām problēmām - apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu, apdrošināšanas atlīdzības lietas izskatīšanas novilcināšanu - bija iesniegtas deviņas sūdzības.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Ar JUKOS saistītā kompānija Yukos Capital S.a.r.l. ar ASV tiesas palīdzību cenšas piedzīt no Rosņeftj apmēram 13 miljardus rubļu (202.8 miljonus latu), raksta Kommersant. Lēmumu par šīs summas piedzīšanu Starptautiskā Arbitrāžas tiesa pieņēma jau 2006. gadā, bet pavasarī tiesa Nīderlandē apstiprināja šo lēmumu.

Tagad Yukos Capital pieprasa, lai arī tiesa Ņujorkā piespiež Rosņeftj samaksāt šo summu. Eksperti norāda, ka ASV tiesu lēmumi tiek pildīti lielākajā daļā pasaules valstu, bet pašā ASV par tiesas lēmuma nepildīšanu iespējama kriminālatbildība un dažādas politiskas sankcijas.

Luksemburgas Yukos Capital S.a.r.l., ko agrāk kontrolēja JUKOS, tagad kontrolē bijušie JUKOS menedžeri, vērsās Ņujorkas Dienvidu apgabala federālajā tiesā, ar lūgumu atzīt Amsterdamas apelācijas instances tiesas lēmumu, kas paredz 13 miljardu rubļu piedzīšanu no Rosņeftj. Šāds parāds izveidojās, jo ka 2004. gada jūlijā - augustā a/s Juganskņeftegaz parādsaistības pret JUKOS par summu 11.233 miljardi rubļu tika nodotas Rosņeftj, kurš atteicās maksāt parādus.

Šī gada sākumā informējām, ka OCTA nozare pērn strādājusi ar 4,5 miljonu EUR zaudējumiem, turklāt negatīva bilance vērojama jau piekto gadu pēc kārtas. Asā konkurence apdrošināšanas sabiedrību starpā, salīdzinoši ierobežotais tirgus un citi faktori spiež apdrošinātājus OCTA segmentā strādāt ar zaudējumiem. Tomēr jau sesto gadu novērojama arī kāda visnotaļ pozitīva tendence, kas liek domāt, ka OCTA nozarē, par spīti neiepriecinošajai finanšu situācijai, notiek tirgus sakārtošanās un tās dalībnieki aizvien vairāk rūpējas par savu personisko, kā arī nozares reputāciju kopumā.

Runa ir par sūdzībām, kas skar apdrošinātāju pieņemtos lēmumus, un kuras Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) izskata, sniedzot atbildi un savu vērtējumu par situāciju. LTAB atzinumam ir rekomendējošs raksturs, taču apdrošināšanas sabiedrības vairākumā gadījumu ņem vērā LTAB viedokli!

Ja aplūkojam statistiku par pēdējiem 10 gadiem, tad varam redzēt, ka 2014.gadā sūdzību procents pret visiem apdrošināšanas gadījumiem ir bijis 0,65% (32419 apdrošināšanas gadījumi; 211 sūdzības). Pirmo reizi kopš 2008.gada šis īpatsvars ir samazinājies zem 0,7%, turklāt jāatzīmē, ka tas ir arī zemāks par pēdējo desmit gadu vidējo sūdzību īpatsvaru pret apdrošināšanas gadījumiem (0,74%). Interesanti, ka arī kopējais sūdzību skaits (211) pērn ir bijis zemākais kopš 2006.gada. Kopējais saņemto sūdzību skaits, salīdzinot ar 2013.gada 12 mēnešiem, ir samazinājies par 17,6% (2013.gada 12 mēnešos tika saņemtas 256 sūdzības). Tai skaitā par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem tika saņemtas 103 sūdzības, kas ir par 34,0% mazāk nekā 2013.gada 12 mēnešos (2013.gada 12 mēnešos – 156 sūdzības).

Uzņēmums YUKOS International – bijušā Krievijas naftas giganta Jukos ASV meitas uzņēmums - vēlas no Krievijas valsts piedzīt vismaz 100 miljardus ASV dolāru.

Kompānija vērsusies Strasbūras starptautiskajā tiesā, prasot atlīdzināt zaudējumus, ko kompānijai nodarījusi naftas ieguves giganta Jukos novešana līdz bankrotam, un kompānijas pakļaušana valsts kontrolei, ziņo Oilru. Tāpat nepieņemama esot arī Jukos bijušā vadītāja Mihaila Hodorkovska turēšana ieslodzījumā un vēršanās pret bijušajiem Jukos topmenedžeriem, paziņojis Yukos International vadītājs Brūss Mizamors.

«Tā ir pati lielākā prasība visas Eiropas cilvēktiesību tiesas Strasbūrā 60 gadus ilgajā vēsturē, kurai nav precedentu,» uzsver B. Mizamors. Eiropas tiesa šo prasību skatīs 19. novembrī.

http://www.db.lv/a/2009/09/17/Yukos_Capital_caur_ASV_ti

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierinājusi Rīgas domes sūdzību un maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratoram līdz 24. Aprīlim jāiesniedz tiesai detalizēts aprēķins par bankas aktīvu samazinājumu no pagājušā gada nogales līdz šā gada marta beigām, DB pastāstīja administrtora pārtsāvis Oskars Fīrmanis.

Viņš arī norādīja, ka tiesa noraoidījusi RD sūdzību daļā, kurā tika lūgts administratoram izklāstīt detalizētu aprēķinu par sev aprēķināto atlīdzību. Nākamā tiesas sēde notiks 25.aprīlī.

Rīgas apgabaltiesair uzklausījusi visus sūdzību iesniedzēju pārstāvjus. Savukārt jautājums par bankrota procedūras uzsākšanu tiesā vēl nav skarts. Jāatgādina, ka kopumā tiesā bija iesniegtas desmit sūdzības, kuras iesnieguši gan bankas kreditori, gan, piemēram, bankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš pats gan tiesā Latvijā ierasties nevar, bet viņu pārstāv zvērināts advokāts Viesturs Zauls.

Tiesaiepriekš izklāstīja iesniegto sūdzību būtību un ļāva plašāk izteikties pašiem sūdzību iesniedzējiem un viņu pārstāvjiem. Lielākajā daļā sūdzību tika norādīts, ka bankas administrators neesot sniedzis pieprasīto informāciju, tādējādi liedzot iespēju interesentiem pienācīgi sagatvot iesniedzamos sanācijas plānus, kā arī tika pārmests, ka administrators sev jau izmaksājis atlīdzību aptuveni 650 tūkst. Ls apmērā. Sūdzībās arī tiek apšaubīta Krājbankas administratora darbība atbilstoši likumam, kā arī sūdzību iesniedzēji pārmet darbošanos savās interesēs.

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Krievija piektdien pieņēmusi likumu, kas ļaus arestēt ārvalstu aktīvus tās teritorijā.

Jaunais likums, kas stāsies spēkā nākamā gada janvārī, ir atbildes solis Jukos strīdā.

Arbitrāžas tiesa Hāgā pērn lika Krievijai samaksāt 50 miljardus dolāru kompensācijās bijušā Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Jukos akcionāriem, jo Maskava pēc uzņēmuma īpašnieka Mihaila Hodorkovska aresta 2003.gadā uzņēmumu konfiscēja un sadalīja.

Krievija atteikusies izpildīt spriedumu Jukos lietā, un šī strīda dēļ jūnijā tika arestēti Krievijas valsts aktīvi Beļģijā un Francijā, ieskaitot vēstniecību kontus, izraisot diplomātisku strīdu ar Maskavu.

Krievijas jaunpieņemtais likums, ko prezidents Vladimirs Putins parakstīja trešdien, ļaus atcelt imunitāti ārvalstij piederošiem aktīviem, ja šī valsts kaut kādā veidā ierobežojusi Krievijas aktīvu tiesisko imunitāti tās teritorijā.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)² būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu³, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Pagājušais 2020.gads neapšaubāmi paliks atmiņā, kā gads, kurā Covid-19 pandēmija rādīja patērētājiem vēl neredzētus izaicinājumus - ceļojumu un pasākumu masveida atcelšana, ienākumu samazināšanās, būtiski ierobežojumi tirdzniecībai tradicionālajos veikalos - tie ir tikai daži šādu izaicinājumu piemēri, norāda Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija.

Šie apstākļi ievērojami ietekmēja Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) saņemto sūdzību struktūru, lai arī kopumā saņemto sūdzību skaits palika nemainīgs.

LPIAA 2020.gadā kopumā saņēma 823 sūdzības un jautājumus.

Visvairāk sūdzību tika saņemtas par patēriņa precēm (437 jeb 53,10%), vispārējiem pakalpojumiem (94 jeb 11,42%), pasta un elektronisko komunikāciju pakalpojumiem (90 jeb 10,94%) un atpūtas pakalpojumiem (42 jeb 5,10%).

Tādējādi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami pieauga sūdzību skaits pasta un elektronisko pakalpojumu jomā - 2019.gadā tika saņemtas 50 šādas sūdzības, bet 2020.gadā jau 90 sūdzības.

Lielākais pieaugums procentu izteiksmē tika novērots atpūtas pakalpojumu (t.sk. tūrisms, koncerti, izrādes u.c.) jomā, kurā saņemtas 42 sūdzības, iekams 2019.gadā saņemtas tikai 8. Turpretī, jomās, kurās LPIAA tradicionāli saņem daudz sūdzību - patēriņa preces un vispārējie pakalpojumi - sūdzību skaits ir samazinājies. Piemēram, attiecībā uz patēriņa precēm 2019.gadā tika saņemtas 450 sūdzības, bet 2020.gadā tādas bija 437. Savukārt, attiecībā uz vispārējiem pakalpojumiem 2019.gadā saņemtas 143 sūdzības, bet 2020.gada - tikai 94.