Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Efektīvākais veids, kā uzņēmējiem aizsargāt savas preču zīmes, lai citi tās nevarētu izmantot negodprātīgi, ir tās reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē (PV), biznesa portālam Db.lv stāstīja PV Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore, Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Viņa atzina, ka arī Latvijā piedzīvoti karsti strīdi saistībā ar preču zīmju lietošanu.

Saskaņā ar likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm preču zīme "ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm". D. Liberte skaidroja - piemēram, ja veikala plauktā stāvētu daudzas vienādas piena pakas, pircējs nevarētu atšķirt, kurš bija tas piens, kuru viņš iegādājās un kurš viņam ļoti garšoja, tādēļ uzņēmumi izmanto preču zīmes, lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību.

Preču zīmju tiesības ir teritoriālas tiesības - ja kādā valstī grib iegūt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, tad tā tajā valstī arī jāreģistrē. Latvijas uzņēmējiem patlaban ir trīs iespējas, kā kādā valstī reģistrēt savas preču zīmes. Pirmkārt, iespējams reģistrēt preču zīmi tikai vienā konkrētā valstī, griežoties šīs valsts rūpnieciskā īpašuma iestādē (Latvijas Republikā tā ir Patentu valde). Otrkārt, var reģistrēt preu zīmi kādā valstī vai valstīs, izmantojot Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju vai ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistītā protokola iespējas, jo Latvija ir abu šo starptautisko līgumu dalībvalsts. Treškārt, var reģistrēt preču zīmi kā Eiropas Kopienas preču zīmi - tad ar vienu reģistrāciju uzreiz tiek iegūta aizsardzība visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams salīdzinoši bieži saskaras ar preču zīmju viltošanu, vai mēģinājumiem tās atdarināt. Šī problēma visbiežāk ir aktuāla tieši lieliem uzņēmumiem, kas ražo atpazīstamu produkciju, biznesa portālam Db.lv stāstīja a/s Latvijas balzams pārstāve Aiga Aizpuriete.

"A/s Latvijas balzams investē ievērojamus finanšu līdzekļus un pūles preču zīmju izstrādāšanā, mārketinga un reklāmas projektos, kas padara preču zīmes atpazīstamas patērētāju vidū. Tas, savukārt, padara tās īpaši pievilcīgas atdarināšanai," skaidroja A. Aizpuriete.

Situācijās, kad tiek izmantotas preču zīmes, kas ir sajaucami līdzīgas vai pat atdarina a/s Latvijas balzams piederošās preču zīmes, uzņēmums vienmēr esot vērsies tiesā, Patentu valdē vai Konkurences padomē savu preču zīmju tiesību aizsardzībai, viņa stāstīja.

Kā piemēru uzņēmuma pārstāve minēja strīdu ar SIA L.I.O.N. & Ko (LION), kas "atsevišķos gadījumos lieto preču zīmes, kuras ir sajaucami līdzīgas a/s Latvijas balzams preču zīmēm". To vidū esot, piemēram, preču zīmes Stolichnaya, 3 graudu, Moskovskaya un Sovetskoje Šampanskoje. Līdz ar to Latvijas balzams cēlis prasības tiesā pret LION, lai panāktu šo preču zīmju izmantošanas aizliegšanu un kontrafakto preču iznīcināšanu. Šīs prasības esot vērstas uz a/s Latvijas balzams preču zīmju tiesību aizskārumu novēršanu un kontrafakto etiķešu un preču iznīcināšanu.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Valsts pārvaldes iestādēm līdz 2015. gadam ir jāatsakās no saviem logo un to vietā jāizmanto valsts ģerbonis; eksperti lielu pievienoto vērtību nesaskata un aicina tā vietā domāt par jaunu darba vietu radīšanu.

Lai veicinātu valsts pārvaldes atpazīstamību un reprezentāciju, ļaujot sabiedrībai vieglāk identificēt valsts pārvaldi kā vienotu veselumu, valsts pārvaldē plānots ieviest vienotu vizuālās identitāti. «No nākamā gada valsts iestādes vairs nevarēs izmantot savus līdzšinējos logo un tām būs jāizmanto valsts ģerbonis. Šobrīd vēl nav zināms, kā tiks atrisināts jautājums par krāsām. Piemēram, Nīderlande, kas pilnībā uz vienotu vizuālo identitāti pārgāja jau vairākus gadus iepriekš, atstāja nozarēm atšķirīgas krāsas, bet šobrīd mākslinieki var izpausties un piedāvāt savas idejas,» DB paskaidroja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Ilze Pavlova. Jāpiemin, ka atsevišķos gadījumos valsts ģerboni varēs neattēlot. Piemēram, uz maza izmēra priekšmetiem, kur tas nebūs saskatāms, un vietās, kas negarantēs valsts ģerbonim pienācīgu cieņu tā izmantošanas īslaicīguma un mērķa dēļ, piemēram, uz piezīmju papīra, sērkociņiem, pārtikas iepakojuma u.c. Solis – vienotas vizuālās identitātes virzienā – ir pareizs, lai cilvēki spētu atšķirt, ar kādām iestādēm un organizācijām viņiem ir darīšana, tomēr šobrīd tā noteikti nav prioritāte, kas būtu jārisina, DB norādīja Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. «Šobrīd tiek sākts ar vienotu identitāti, nākamais solis varētu būt kopīgas funkcijas mājaslapām, bet tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām. Vienkārši ir jāpārņem labākās funkcijas,» piebilda I. Kažoka.

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Intelektuālais īpašums ir tieši tas, kas uzņēmējdarbībā rada pievienoto vērtību. Tas atšķir vienu uzņēmumu no citiem uzņēmumiem, tāpēc konkurences apstākļos izvēršas strīdi.

Strīdu saistībā ar preču zīmēm Latvijā nav pārāk daudz. Tomēr no intelektuālā īpašuma strīdiem tie ir visizplatītākie. Latvijas tiesu statistika liecina, ka 2011.gadā pirmās instances tiesās saņemtas 19 lietas, kas saistītas ar preču zīmēm, pagājušajā gadā to skaits bija jau 28, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 12. Krietni mazāk strīdu tiesās ir par patentiem. Proti, 2011. gadā tādi bija trīs, bet pērn tiesā nav saņemta neviena šāda lieta. Tas pierāda, ka patentu tiesvedība Latvijā nav īpaši izplatīta. Līdzīgi ir arī ar strīdiem par dizainparaugiem – 2011. gadā šādas lietas pirmās instances tiesās netika saņemtas, bet pērn tādas bija divas.

Lai arī daudzās cīņas mākslās līmenis vēl nav pietiekoši augsts, latviešiem ir arī cerības uz medaļām.

Tā cīņas mākslu olimpiādes Baltic Open 2017 priekšvakarā klāsta pasākuma izpilddirektore Jeļena Mihailova un aikido iesācējs, restorāna Sunset Lounge Riga īpašnieks Mārcis Sebris.

Fragments no intervijas:

Daudzu citu sporta veidu sāpe ir kadru – augstas klases treneru trūkums. Kā ir cīņas mākslās?

J.M.: Treneri mums ir dažādi. Stāsti ir visādi. Tieši nupat šo jautājumu apspriedu ar Viktoru Ščerbatihu. Viena mamma bija žēlojusies, ka bērns pameta treniņus, jo treneris nomainījās. Treneris ir pats svarīgākais. Viņš ir kā skolotājs mācību iestādē. Ja prot koncentrēt skolēna uzmanību un stāsta interesanti, arī audzēknis mācīsies ar prieku.

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Aptauja, kas veikta gatavojoties Eiropas gadam, liecina, ka vairāk nekā puse eiropiešu (51%) uzskata, ka viņu valstīs netiek veikts viss nepieciešamais diskriminācijas apkarošanai, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Tikai viena trešdaļa ES valstu iedzīvotāju atzīst, ka zina savas tiesības, ja viņi kļūtu par diskriminācijas vai aizskaršanas upuri.

Š.g. 23.janvārī, Eiropas gadam par iespēju vienlīdzību visiem (2007), kas aizsāksies šā gada 30.janvārī Berlīnē pirmajā Vienlīdzības sammitā, tika atklāta tīmekļa vietne. Tajā publicēti ES aptaujas rezultāti par cīņu pret diskrimināciju.

Aptauja, kas tika veikta gatavojoties Eiropas gadam, liecina, ka vairāk nekā puse eiropiešu (51%) uzskata, ka viņu valstīs netiek veikts viss nepieciešamais diskriminācijas apkarošanai un liela daļa aptaujāto arī uzskata, ka diskriminācija ir plaši izplatīta. Kopumā, aptaujas rezultāti apstiprina, ka eiropieši ir gatavi pārmaiņām, un lielākā daļa no viņiem atbalstītu pasākumus, kas veicinātu līdzvērtīgas iespējas visiem nodarbinātības jomā.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Francijas galvaspilsētas Parīzes tūrisma industrija nolēmusi koncentrēt uzmanību uz tūristu plūsmu no Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas (Bric). Tā sauktie „Bric“ tūristi ir gatavi izdot daudz vairāk naudas, nekā taupīgie eiropieši. Bric ir Francijas jaunā tūrisma cerība. Akronīma atšifrējumu sastāda angliskie Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas pirmo burtu apkopojums. Šis valstis jau divus gadus ir saimniecības tirgus uzlecošās zvaigznes, bet patreiz ierindojas to valstu Top 10, no kurām uz Franciju dodas visvairāk tūristu. Bez tam tūristi no minētajām valstīm ir daudz izšķērdīgāki kā eiropieši. 85% tūristi joprojām ir no vecā kontinenta. Tomēr, ņemot vērā “Bric” tūristu pirktspēju, šie skaitļi drīzumā mainīsies, jo piemēram, ķīnieši daudz vairāk nekā eiropieši iegādājas luksus preces. Saskaņā ar Francijas tūrisma nozares sniegto ziņojumu, 2005. gadā ķīnieši izdevuši Eiropas ceļojumos apmēram 3000 eiro, no tiem 18% tērējot iztikai, bet 34% pirkumiem.

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzīst, ka subjektīvi viņam pēc 2014.gada 1.janvāra pietrūks lata, taču uzsver, ka nacionālā identitāte nav naudas primārā funkcija.

«Manuprāt, nacionālās identitātes aspektu latā pilnīgi noliegt nevar, jo nauda ir zināms simbols, bet tā nav primārā naudas funkcija,» pirmdien diskusijā «Naudas loma nacionālās identitātes stiprināšanā» sacīja Dombrovskis, atzīstot, ka subjektīvi lata viņam pietrūks, taču, domājot kā ekonomistam, pāreja uz eiro būs pāreja augstākā kvalitātē un tā veicinās valsts ekonomisko attīstību un finanšu stabilitāti.

Tāpat Ministru prezidents sacīja, ka lata simboli, proti, Milda un Latvijas ģerbonis, būs attēloti arī uz eiro monētām, kuras rādīs Latvijas identitāti arī Eiropā. «Pāreju uz eiro es uztveru kā padarīta darba sajūtu,» savas izjūtas raksturoja Ministru prezidents.