Jaunākais izdevums

Gads ar karu Ukrainā mainījis pasaules naftas tirdzniecības plūsmu. Eiropai pēc Krievijas enerģijas resursu piegāžu pārtraukšanas aktīvi jāmeklē, kur citur šādus resursus dabūt.

Nozaļināties gribošā Vecā kontinenta laime ir tā, ka apjomīgas šādas piegādes nu ir iespējamas no ASV, kur pēc iepriekšējās finanšu krīzes uzzēla nezaļā slānekļa naftas un gāzes ieguves industrija. Savukārt pašām ASV tās naftas un arī gāzes eksports nodrošina labu biznesu - gan papildu finansiālos guvumus, gan krietni uzlabo tās ģeopolitiskās pozīcijas, jo no tās naftas eksporta daudzi spēji kļūst atkarīgāki.

Pieejamā kuģniecības datu apkopotāja Kpler informācija liecina, ka 12 mēnešos no 2022. gada februāra pa ūdeņiem transportētās ASV naftas apmērs uz Eiropu, salīdzinot ar iepriekšējo šādu periodu, palēcies par 40%. Rezultātā Eiropa kļuvusi par lielāko ASV naftas eksporta tirgu.Piemēram, decembrī uz Eiropu caur Meksikas līci vidēji dienā tika aizvesti teju 1,7 miljoni bareli ASV naftas. Uz Āziju tie bijuši 1,4 miljoni bareli dienā. Pirms tam ierastā bilde bija tāda, ka ASV nafta vairāk plūst uz Āziju.

Gandrīz par 90% gada laikā savu ASV naftas importu audzējusi Spānija. Apvienotajai Karalistei tas audzis par 37%, Vācijai par 35%, Francijai un Itālijai par 32% un Nīderlandei – par 25%. Vēl ASV Baltais nams ziņojis, ka ASV gāzes piegādes uz Eiropu pagājušajā gadā vairāk nekā dubultojušās. Daļēji tieši šādas piegādes arī palīdzējušas nomierināt šo Eiropas tirgu.Eiropa, ņemot vērā tās lielisko maksātspēju un sabiedrotās statusu, ASV naftai ir ideāls tirgus. Var lēst, ka ASV eksports var vien sabuksēt tad, ja pašās ASV parādās grūtības ar energoresursu ieguvi.ASV naftu papildus Krievijas naftai gan joprojām labi pērk arī Indija un Ķīna. ASV uz Āziju tāpat nu ved vairāk naftas, nekā tas bija pirms pandēmijas – 2019. gadā.

ASV kā pati galvenā naftas un gāzes tirgū

Parādās daudz spriedumu par augošu ASV dominanci pasaules enerģijas tirgū. ASV notikumi, ar kuras, sevišķi - Teksasas štata, naftu un tās produktiem tik rūcināts Eiropas motors, arvien lielākā mērā ietekmēs pasaules melnā zelta cenu. Var teikt, ka ASV samērā īsā laika posmā no uz iekšzemes tirgu orientēta spēlētāja katapultējusies par starptautisku naftas eksporta lielvaru.

Visu rakstu lasiet 7.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn par 11,9 % samazinājies Latvijas preču eksporta un importa apgrozījums

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānija, izmantojot shēmas un nepilnības, turpina Krievijas naftas importu

LETA--UKROINFORM, 21.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija turpina importēt Krievijas naftu, izmantojot dažādas shēmas un nepilnības, ziņo laikraksts "Times".

"Times" rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā, kamēr Krievija turpina iebrukumu Ukrainā, Lielbritānijas ostās ienākuši vismaz četru tankkuģi ar Krievijas naftu.

Kā ziņo "Times", tankkuģi naftu pārpumpējuši atklātā jūrā, piemēram, izslēdzot GPS ierīces, lai nebūtu iespējams tos izsekot.

Imingemas ostā Linkolnšīrā kopš marta ievesta Krievijas nafta apmēram 27 miljonu ASV dolāru (26 miljoni eiro) vērtībā. Nafta bija reģistrēta kā imports no Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas.

Savukārt Temzportas ostā Greina salā Krievijas nafta ievesta 155 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Kā piemēru "Times" min situāciju ar tankkuģi "Mariner III", kurš maijā atstāja Tuapses ostu Krievijas dienvidos ar 200 000 bareliem naftas. Pēc piecām dienām, kad kuģis bija atklātā jūrā, tam līdzās nostājās Grieķijas kompānijai piederošs tankkuģis "Marinoula". Abi kuģi 36 stundas bija savienoti ar lielām trubām. Pēc tam Grieķijas kuģis devās uz Lielbritāniju, kur Imingemā 6.jūnijā izkāva 250 000 barelus naftas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipedos nafta kļūst par Vācijas LNG termināļa Brunsbitelē komerciālo operatoru

LETA--BNS, 30.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu operators "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators Elbehafenes LNG terminālim Brunsbitelē Vācijas ziemeļos.

Tādējādi "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators jau diviem Vācijas LNG termināļiem pēc tam, kad pērn rudenī Vācijas enerģētikas kompānija "Uniper" izraudzījās Lietuvas kompāniju Lejassaksijas pilsētā Vilhelmshāfenē esošajam terminālim Ziemeļjūras piekrastē.

Elbehafenes LNG terminālis atrodas Brunsbitelē Elbas upes grīvā. Tā attīstītājs Vācijas valdības vārdā ir Vācijas enerģētikas grupas RWE meitasuzņēmums "Elbehafen LNG".

Parakstītais līgums par komerciālās termināļa pārvaldības pakalpojumiem paredz, ka "Klaipedos nafta" nodrošinās loģistikas darbības pārvaldību, gāzes nosūtīšanas darbību, gāzes uzskaiti un ziņojumu sagatavošanu, kā arī citus termināļa darbības pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā Latvijas naftas DUS darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu

LETA/BNS, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā ar zīmolu "Latvijas nafta" šobrīd strādājošās degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu, norāda degvielas mazumtirdzniecības kompānijas "Kool Latvija" valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Visi esošie "Latvijas naftas" klientu līgumi paliks spēkā un "Kool" pārdošanas komanda personīgi sazināsies ar klientiem, lai garantētu raitu pāreju," atzīmē Šteins.

Savukārt "Kool Latvija" māteskompānijas Igaunijas "Aqua Marina" valdes loceklis Anti Mopels min, ka "Latvijas naftas" DUS pārņemšana ir nākamais solis kompānijas ilgtermiņa attīstības plānā, lai izveidotu vadošo degvielas uzpildes tīklu Latvijā.

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Aqua Marina", kurai pieder Igaunijas DUS tīkls "Olerex", iegādāsies 45 DUS, kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta".

Jau vēstīts, ka Igaunijas "Aqua Marina" ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) apvienošanās ziņojumu par plāniem iegūt degvielas mazumtirgotāju SIA "East-West Transit", kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta"", un SIA "Naples" kapitāldaļas, kas ļautu "Kool Latvija" lietošanā nodot 50 degvielas uzpildes staciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas atkrastes vēja jaudu potenciāls ļauj veidot nozīmīgu enerģijas eksporta nozari

LETA, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir vairāk nekā 14 gigavati (GW), kas ļauj veidot nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, intervijā teica Lietuvas "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Maikštēns.

Viņš stāstīja, ka pirmā atkrastes vēja parku izsole, kur "Ignitis Group" piedalīsies, būs Lietuvā. Maikštēns skaidroja, ka Lietuvas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir līdz 4,5 GW, kas ir ļoti liels apjoms, taču Latvijas potenciālās jautas ir trīs reizes lielākas - vairāk nekā 14 GW.

"Tas ir milzīgs potenciāls, ko izzināt un reāli izmantot, lai Latvijā veidotu nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, ņemot vērā to, ka iekšējais patēriņš Latvijā ir 10, pat 12 reizes mazāks par tām jaudām, ko no dabas var iegūt un saražot," teica "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka tādējādi "var teikt, ka norvēģiem ir melnā nafta, bet latviešiem var būt zaļā nafta, ja šo nozari attīsta gan Baltijas jūrā, gan iekšzemē".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu noteiktajās sankcijās paredzēts, ka Krievija savu naftu nevar pārdot dārgāk par 60 ASV dolāriem par barelu. Kā izrādās, realitāte jau laiciņu ir pavisam cita, kur Krievija šo savu resursu, ja vērtē tās Urals markas jēlnaftas cenu, nupat tirgojusi virs 80 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Sākotnēji, kad naftas cena pasaulē bija zema, izskatījās, ka šādi Rietumu noteiktie Krievijas melnā zelta cenas griesti strādā un turklāt ļoti labi. Tas pieklusināja šādas shēmas kritiķus, kas jau sākotnēji teica, ka būs grūti panākt situāciju, kad naftas tirgū tas nenoved pie piedāvājuma traucējumiem un reizē tikai daļēji traucē Krievijai nopelnīt no sava sāktā kara.

Sankcijas jau sākotnēji bija veidotas tā, ka skaidrs bija, ka Krievijas nafta turpinās visai dāsni plūst. Tas sākotnēji balstīja cenu samazināšanās stāstu, kas lika domāt, ka šādi cenu griesti patiešām būs veiksmes stāsts, jo notiks izvairīšanās no drūmākiem ekonomiskiem un politiskiem scenārijiem pašiem sankciju ieviesējiem, reizē mazinot Krievijas budžeta ieņēmumus. Tomēr arī tad zināmas bažas bija par situāciju, ja parādīsies pazīmes, ka naftas piedāvājums pazūd ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Kool Latvija" mātesuzņēmumam Igaunijas "Aqua Marina" iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 50 SIA "East-West Transit" un SIA "Naples" aktīvus - galvenokārt degvielas uzpildes stacijas, kas strādā ar "Latvijas nafta" zīmolu, informē KP.

Attiecīgie aktīvi galvenokārt tiks izmantoti degvielas mazumtirdzniecībā.

KP konstatēja, ka apvienošanās negatīvi samazinās konkurenci tikai degvielas mazumtirdzniecības tirgū Rūjienā, tāpēc "Aqua Marina" atteicās no degvielas uzpildes stacijas iegādes šajā pilsētā, un apvienošanās tika atļauta.

"Aqua Marina" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijas teritorijā ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību, kā arī ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību. "Aqua Marina" un tās īpašniekiem pieder Igaunijas uzņēmums "Olerex", kas arī nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību.

Savukārt "East-West Transit" un "Naples" uzņēmumu un to saistīto uzņēmumu saimnieciskā darbība ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību. Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekstrēmi augstā maksa par elektroenerģiju ir mūsu pašu neizdarības rezultāts

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielas šogad kļuvušas lētākas. Cenas nomierinās pēc pagājušā gada uguņošanas. Neskaidra ir arī ekonomikas nākotne.

Viens liels jautājums tradicionāli ir tas, kas nākotnē varētu notikt ar dažādu izejvielu cenu. Pēdējos gados par lielu un kolorītu ziņu trūkumu, kas iespaidotu to cenu, sūdzēties nevar. Bijusi aktuāla globālā pandēmija, pie kuras pasaules politikas noteicēja izlēma noraut stopkrānu ekonomikas aktivitātei, šajā pašā laikā uz parāda rēķina stimulējot pieprasījumu. Tad pandēmijas tematu nomainīja karš, kas daudzām sabiedrībām atnesa vēl būtiski augstāku enerģijas cenu pie jau tā savārītām enerģijas krīzes ziepēm. Savukārt šobrīd tiek zīlēts, cik dziļu recesiju varētu atnest augstās procentlikmes, kas bijusi atbilde inflācijas ugunsgrēkam.

Ja vērtē izejvielu kopumu, tad šogad līdz šim tās ir kļuvušas lētākas. Bloomberg Commodity indeksa vērtība, kuru kopā saveido vesels lērums dažādu šādu resursu cenu izmaiņu, kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 8,5% un 12 mēnešos – par gandrīz 12%.Neskatoties uz šādu cenu samazināšanos, diez vai izejvielas šobrīd var uzskatīt par lētām. Tas tādēļ, ka šie tirgi mēģina nolaist gaisu pēc pagājušā gada cenu neprāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē visvairāk patērēto izejvielu tirgū notiekošais liek cerēt, ka tomēr parisināsies viena no šī brīža degošajām problēmām – augsta inflācija.

Daudzas izejvielas pēdējā laikā kļuvušas lētākas, kas savukārt stiprina pārliecību, ka augstākie patēriņa cenu pieauguma punkti pasaulei jau ir aiz muguras. Protams, šajā ziņā iespējami arī pavērsieni, ko var noteikt kādu jaunumu parādīšanās, kas savukārt jau liktu domāt par labvēlīgiem apstākļiem kādu izejvielu deficītiem. Tāpat, ja uzlabosies skatījums uz ekonomiku, var lēst, ka izejvielu cenas ātri vien atsāks kāpt (tās jau to pēdējā laikā dara). Tas savukārt var pielikt galu cerībām par zemāku inflāciju.

Situācija nav vienkārša, jo zemākai inflācijai, lai šī problēma vispār kaut cik noplaktu, šķiet, nepieciešama būtiski vājāka ekonomika, kas nebūs patīkami. Kādu laiku lielai daļai pasaules var arī nākties iet pa visai sāpīgu ceļu, ko noteiks gan augstu cenu, gan mazasinīgas vai pat sarūkošas ekonomikas kombinācija. Tas būs izaicinošs periods, kas sliktākajā gadījumā var izgaismot jaunas problēmas vai plēst tālāk jau esošo problēmu caurumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 13.06.2023

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.jūnija numurā lasi:

Statistika

Jūtami krities ES, tostarp Latvijas, imports no Krievijas

Tēma

Latvijas izglītības kvalitāti sagrauj reformas un pusaudžu atkarība no datorspēlēm

Aktuāli

Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu

Intervija

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai graudu tranzīta iespējamais aizliegums ir šāviens savā kājā?

Jānis Kasalis, Latvijas Stividoru asociācijas padomes loceklis, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.

Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 13.12.2022

Dalies ar šo rakstu

Cenu līkne ir lejupejoša, un tā priecē gan degvielas uzpildes staciju īpašniekus, gan patērētājus, tomēr sarūkošais patēriņš Latvijā nozīmēs konkurences saasināšanos starp degvielas uzpildes stacijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Neesam vienīgie ar negatīvu IKP

Tēma

Latvija aiz Nepālas un Šrilankas

Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas. Eleving Group valdes priekšsēdētājs Modests Sudņus.

Tirdzniecība

Pandēmija izmainījusi mēbeļu tirdzniecību

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu līkne ir lejupejoša, un tā priecē gan degvielas uzpildes staciju īpašniekus, gan patērētājus, tomēr sarūkošais patēriņš Latvijā nozīmēs konkurences saasināšanos starp degvielas uzpildes stacijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

"Pašreizējos apstākļos degvielas tirgū neko prognozēt tālāk par vienu dienu nav iespējams. Un varu tikai ieteikt šādos apstākļos visiem, kuriem iespējams, turēt pilnas bākas neatkarīgi no tā, vai naftas un līdz ar to arī degvielas cenas kāps vai saruks. Kuģi no Persijas jūras līča valstīm naftu transportē uz Eiropu, un pašlaik gan benzīna, gan dīzeļdegvielas pietiek, vienlaikus dīzeļdegvielas krājumu apjoms pašlaik ir zemākais kopš 2008. gada rudens, kad naftas cena sasniedza 148 ASV dolārus par barelu un padarīja visus tirgus dalībniekus piesardzīgus. Un vēl patērētāju jau Latvijā vairāk nekļūs, tas nozīmē, ka konkurences cīņa par ikvienu potenciālo degvielas pircēju degvielas uzpildes staciju vidū tikai saasināsies. Jau ir un būs mēģinājumi pārdalīt tirgu. Šis aspekts ir ļoti būtisks, jo recesija Latvijā jau ir sākusies un tas nozīmē, ka šī konkurence būs vēl asāka, bet patērētajam izdevīgāka. Savukārt, ja būtu izaugsme, tas nozīmētu arī lielāku — augošu degvielas patēriņu, un tad būtiskākais jau būtu piesaistīt jaunus klientus, lai pārdotu papildu degvielas litrus, nevis kā pašlaik - censties pārdalīt esošos, lai saglabātu līdzšinējos pārdošanas litrus vai arī minimizētu to kritumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viens mēģinājums pie recesijas saltās dvašas aizsargāt augstu naftas cenu.

Maija beigās bažas par pasaules ekonomikas stāvokli bija sākušas naftas cenu tuvināt 70 ASV dolāriem par barelu. Lētākas naftas laikiem gan izteikti pretī spirinās pasaules pati lielākā tās ieguvēja Saūda Arābija. Šī valsts ziņoja, ka jūlijā (uz mēnesi!) tā savu melnā zelta ieguvi brīvprātīgi samazinās par papildu vienu miljonu barelu dienā. Tā arī norādīja, ka savu šo naftas ieguves brīvprātīgo samazināšanu var paildzināt. Attiecīgi tas melno zeltu atkal vismaz sākotnēji pietuvināja 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Situācija gan cenas kāpuma ziņā tik viennozīmīga nebija – naftas kartelis izskatās kārtējo domstarpību pārņemts, un arī ekonomika kļūst vēsāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Obligātās biokomponentes prasība varētu palielināt degvielas cenu par 3 - 6 centiem litrā

LETA, 20.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir paredzēts, ka no 2024.gada aprīļa prasība par obligāto biokomponenti atgriezīsies, kas, pēc energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" aprēķiniem, varētu palielināt degvielas cenu par trīs līdz sešiem centiem litrā, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš atgādināja, ka 2022.gadā valdība nolēma atteikties no obligātās biokomponentes degvielai, argumentējot, ka tas samazinās degvielas cenu līdz pat padsmit centiem litrā.

Vība arī sacīja, ka daudzi degvielas tirgotāji tam iebilda, jo zināja, cik lielu daļu veido biokomponente, papildinot, ka tas nevarēja dot tik lielu cenas samazinājumu.

"Rezultātā, protams, dažu centu samazinājums cenā bija, taču tas nebūt nebija tik liels, kā bija postulējusi valdība. Tagad mēs 2022.gada otro pusi un 2023.gadu esam pavadījuši ar šādu valdības lēmumu, kas, protams, ir kardinālā pretrunā ar to, ko vēlas Eiropas Savienība, un to, ka transporta nozarei ir jāiet zaļajā virzienā," papildināja Vība.

Komentāri

Pievienot komentāru