Briseles gaiteņos iestrēgusī Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) efektivizēšana nevar vairs gaidīt, nospriedusi Eiropas Komisija un šodien nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu, kas domāta visu iesaistīto pušu – importētāju, ES ražotāju, patērētāju, un arī pašu ārvalstu eksportētāju – efektīvākai interešu aizsardzībai.
Pēdējā nozīmīgā TAI revīzija notika 1995. gadā, un šis politekonomiskais instruments vairs gluži neatbilst reālās situācijas prasībām. Kaut tirdzniecības komisārs Karels de Gihts iepriekš bija apņēmies TAI ķerties klāt tikai pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas t.s. Dohas raunda noslēguma (tā būtība ir tirdzniecības liberalizācija), tas acīmredzot ir iestrēdzis pārlieku bezcerīgi, bet situācija ES importa un eksporta politikā ir pārāk spiedīga, lai vēl vilcinātos. EK izplatītajā relīzē norādīts, ka negodīgu tirdzniecības praksi ir vairojusi pēdējo gadu krīze.
Eiroparlamentam un Padomei iesniegtais priekšlikums paredz mehānismus, kā uzlabot EK sadarbību ar firmām un tirgotāju asociācijām antidempinga izmeklēšanu laikā un pašām izmeklēšanām noteikt laika limitus. Uzlabot paredzēts arī tirdzniecības plūsmu monitoringu un atļaut EK pašai arī bez sūdzībām no konkrētas kompānijas vai industrijas sākt izmeklēšanas, lai operatīvāk novērstu brīvu tirdzniecību kropļojošas prakses.
Kā pašiem dempingotāju un subsidētāju valstu eksportētājiem, tā viņu partneriem ES par labu nāks ilgākie brīdinājuma termiņi par gaidāmajām sankcijām, ļaujot labāk plānot biznesu. Nozīmīgs ir arī jaunās politikas uzsvars uz «kaitējuma maržu» jeb noteikumu, ka, balstoties uz dempingotās importa vienības apjomu un cenu, ir jāaprēķina reālais kaitējums attiecīgajai ES industrijai. Kalkulējot TAI ietekmi uz visām iesaistītajām pusēm – attiecīgo pašmāju industriju, importētājiem, industriju, kas importēto produktu izmanto un vajadzības gadījumā arī gala patērētājiem – izsvērtāks būs arī TAI lietojums.
Komisija lēš, ka likuma formu tās priekšlikumi negūs ātrāk kā 2014. gadā.
Līdz šim TAI lietojumā ES bijusi konservatīva – aizsardzības pasākumi 2012. gada beigās attiekušies vien uz 0,25% no ES importa apjoma. Tobrīd ES spēkā bija 102 pretdempinga un 10 pretsubsīdiju pasākumi, bet izmeklēšanā bija attiecīgi 19 un 6 pērn ierosinātās lietas. Pēc PTO datiem ASV šai laikā spēkā bija 250 antidempinga un 48 antisubsīdiju pasākumi, Turcijā – 21 un 1, Ķīnā – 118 un 2, Argentīnā – 91 un 1.