Mūs sagaida gluži klusa nedēļa, jo lielākajās valstīs pirmssvētku laikā aktivitāte sākusi pierimt. Lielākā vērība joprojām būs vērsta uz ASV tuvošanos «fiskālās kraujas» malai, līdz kurai atlikušas vien tik divas nedēļas. Turpretim no eirozonas vienīgās nozīmīgās ziņas ir Vācijas biznesa klimata indekss Ifo.
Lielbritānijā vairāki nozīmīgi gaidītie dati varētu radīt tirgū svārstības, jo uzmanības centrā būs inflācijas, monetārās politikas, mazumtirdzniecības un maksājuma bilances tekošā konta dati. Āzijā ziņu virsrakstos turpina dominēt vēlēšanas Japānā, un visi nogaida, kā tas ietekmēs Japānas centrālās bankas (Bank of Japan – BoJ) politiku – jau tūlīt pat, ceturtdien, tai būs iespēja parādīt savu reakciju, jo jānāk klajā ar monetārās politikas un procentu likmju paziņojumiem.
Lielbritānija
Lielbritānijā šajā nedēļā gaidāmi samērā daudzi svarīgi jaunākie dati, tādēļ gaidāms, ka nedēļas gaitā varētu notikt daudzi darījumi ar sterliņa mārciņu. Otrdien svarīgākais rādītājs būs inflācija, jo parādīsies novembra patēriņa cenu indeksa (CPI) un mazumtirdzniecības cenu indeksa (RPI) rādītāji pret pagājušā gada attiecīgo periodu. Patēriņa cenu indekss ir svarīgākais, un gaidāms, ka pēc 2,7% lēciena oktobrī tas būs mazāks – 2,6%. Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa saistību ar Lielbritānijas monetāro politiku.
Trešdien skati pievērsīsies Monetārās politikas komitejas sēdes protokolam, kurā, domājams, joprojām tautsaimniecības attīstības prognozes būs pieklusinātos toņos. Balsojums par aktīvu iegādes programmas paplašināšanu šķiet, atkal rādīs, ka Deivids Mailzs (David Miles) joprojām ir vienīgais loceklis, kurš šajā mēnesī atbalsta palielinājumu par 25 miljardiem mārciņu.
Ceturtdien gaidāmais mazumtirdzniecības novembra apgrozījuma rādītājs varētu būt par 0,3% lielāks nekā oktobrī. Arī maksājuma bilances tekošā konta rādītāji par 3. ceturksni varētu būt stipri vien labāki pēc iepriekšējā krituma uz -20,8 miljardiem – tirgus gaida, ka deficīts varētu samazināties līdz aptuveni -13,7 miljardiem.
Eirozona
Eirozonā šī būs ļoti mierīga nedēļa, jo atrisinātā Grieķijas īstermiņa likviditātes problēma devusi tirgiem atelpu pēc runām par krīzi, kuras, kā šķita, nekad nemitēsies. Galvenās gaidītās ziņas ir Vācijas Ifo biznesa konfidences rādītājs, ko paziņos trešdien. Gaidāms, ka tas būs pakāpies līdz 101,9 (iepriekš – 101,4), kas turpinātu pagājušo mēnesi notikušo pavērsienu pretējā virzienā, kad 6 mēnešus ilgušais konfidences kritums mitējās un tika pārvarēta divciparu skaitļa robeža. Piektdien kļūs zināms arī GfK patēriņa klimata indekss – domājams, ka tas būs tāds pats kā iepriekš, ap 5,9.
Āzija un okeānija
Vēlēšanu atrisinājums Japānā nedēļas nogalē devis skaidru norādi, kādā virzienā dosies pasaules trešā lielākā ekonomika. Taču, kaut gan pirmsvēlēšanu paziņojumi tirgiem jau devuši skaidras norādes par jaunās valdības uzņemto kursu, šī nedēļa noteikti atnesīs daudz vairāk skaidrības par Japānas centrālās bankas viedokli par Abes iecelšanu amatā, un par to, vai viņš pēc vēlēšanām vēl aizvien būs tikpat miermīlīgs. Ceturtdien gaidāms Japānas bankas monetārās politikas paziņojums, un preses konference varētu nest kādu skaidrību, kāda attieksme turpmāk gaidāma pret piekopto politiku. Abes uzstājīgie centieni inflācijas mērķi noteikt 2 līdz 3 procentu robežās varētu radīt plaisu starp valdību un centrālo banku, tā kā būs interesanti pavērot, vai Japānas banka atstās iespējas pārrunām.
Austrālijā uzsvars būs uz ceturtdienas monetārās politikas sanāksmes protokolu – tas ir nozīmīgs Austrālijas centrālās bankas pēdējā laika darbību dēļ, kuras vērstas uz Austrālijas dolāru devalvāciju, piemēram, nesenais procentu likmju samazinājums. Jebkādām pārmaiņām monetārajā politikā, visticamāk, sekos būtiskas cenu izmaiņas.