Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Šajā rakstā aplūkots, kā pēdējo desmit gadu laikā eiro zonā mainījusies nodarbinātība, vidējās algas līmenis un produktivitāte, cik atšķirīga ir situācija eiro zonas valstīs, kādi faktori mudina darba devējus pārskatīt atalgojumu un kāpēc kopumā stagnējošā atalgojuma dinamika eiro zonā rada galvassāpes monetārās politikas lēmējiem. Pēckrīzes periodā sakarība starp darba tirgus noslogojumu un algām šķietami vājinājās, jo kopš atgūšanās no finanšu krīzes un tai sekojošās eiro zonas parādu krīzes algu kāpums eiro zonā ir bijis ārkārtīgi vājš, kaut arī bezdarbs krities par vairākiem procentu punktiem. Šķiet, ka uzņēmēji vienkārši nav gatavi atkāpties no tirgū esošās cenas bez spēcīga iemesla.

Vācija ar vidēji 2.6% algu pielikumu ir vienīgā valsts eiro zonā, kurā algu pieauguma temps 2017. gadā pārsniedza pirmskrīzes perioda vidējo līmeni. Šai gadījumā gan jānorāda, ka pirmskrīzes periodā vācu uzņēmumi teju vispār necēla algas – to vidējais kāpums no 2000. gada līdz 2008. gadam bija 1.2% pret 2.6% eiro zonā. Valūtas blokā kopumā darbinieku atalgojums pagājušajā gadā pieauga par 1.6%, kas ir netipiski maz, ņemot vērā, ka bezdarbs gada laikā samazinājās par vienu procentu punktu jeb nedaudz vairāk kā par pusotru miljonu darba meklētāju.

Eiro zonas stagnējošā atalgojuma dinamika ir galvassāpju iemesls ārkārtīgi daudziem, jo īpaši monetārās politikas lēmējiem. Bez stabila algu kāpuma eiro zonas lielākajās ekonomikās nav sagaidāma noturīga inflācija pie Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķa likmes (gada inflācijas līmenis zem 2%, bet tuvu šim rādītājam). Bez noturīgas inflācijas iedzīvotājiem nebūs motivācijas palielināt patēriņu, kas savukārt bremzēs ražošanas apjomu pieaugumu, jo valstī trūks pieprasījuma pēc papildu precēm. Tam attiecīgi būs otrās kārtas iespaids uz jaunu darbinieku algošanu. Lai patiesi izprastu šobrīd valdošo algu dinamiku, vispirms jāapskata faktori, kas veicina darba devēja motivāciju pārskatīt atalgojumu. Vissvarīgākais ir jau iepriekš minētā darba tirgus vide – tas, cik viegli darba devējam iespējams aizpildīt vakances, ņemot vērā šī brīža algu līmeni.

Arī produktivitāte rada nozīmīgu iespaidu uz algām – ja tiek izdomāti inovatīvi veidi, kā efektīvāk izmantot darbinieka iemaņas, tie ir pelnījuši arī tikt atbilstoši atalgoti. Kā redzams 3. attēlā, reālā produktivitāte eiro zonā aug straujāk nekā algas – darbinieki saražo proporcionāli vairāk preču vai pakalpojumu, vai rada jaunu pievienoto vērtību, kas augstāka nekā to algu pielikumi. Šāda dinamika ilgtermiņā ekonomikā rada netaisnīgu labklājības pārdali, jo uzņēmumi patur lielu daļu produktivitātes augļu – peļņu – pie sevis. Līdz ar to šo rīcību uzņēmumi nevar ilgtermiņā saglabāt un kādā mirklī darba ņēmēju neapmierinātība pieprasīs algu proporcionālu kāpumu.

Darbojas vēl citi faktori, piemēram, arodbiedrību ietekme valsts ekonomikā. Ja valstī darbinieki ir apvienojušies gana lielās arodbiedrībās, to kopējā balss var būt spējīga ietekmēt uzņēmumu lēmumus gandrīz jebkurā ar darbu saistītā jomā. Piemēram, Londonas Universitātes koledžas pētnieku grupa norāda, ka tieši arodbiedrību ietekmes dēļ Francija ir eiro zonas valsts ar vismazāko ilgtermiņa atšķirību starp produktivitātes pieaugumu un algu kāpumu.

Respektīvi, franču arodbiedrības laika gaitā vienmēr bijušas spējīgas nodrošināt algu pielikumus. Tomēr Francija šajā ziņā ir izņēmums – nevienā citā eiro zonas valstī arodbiedrības nav panākušas šādu algu kāpumu. Kaut gan šogad Vācijas arodbiedrības sasparojās, lai cīnītos ar stagnējošajām algām, valstī kopumā joprojām ir liela plaisa starp ilgtermiņa produktivitātes un algu pieaugumu. Protams, ir iemesli, kāpēc arodbiedrības nav vienlīdz ietekmīgas visās valstīs, – tās padara darba tirgu mazāk elastīgu un recesiju laikā apgrūtina darba devēju spējas atlaist darbiniekus vai samazināt tiem algas. Lai arī šāda drošība ir patīkama darba ņēmējiem, valsts ekonomikai tas kopumā nozīmē lēnāku atkopšanos. Ja valstī nav plašs atbalsts arodbiedrību darbam, tās nespēs radīt atsvaru darba devējiem.

Ļoti nozīmīgs ir arī uzņēmēju skatījums par nākotni, jo no tā ir atkarīgi algu pielikumu apmēri un jaunu darbinieku meklējumi. Šķiet, ka lielākajā daļā eiro zonas krīzes radītās bažas par nākotni nav pazudušas līdz ar ekonomikas atkopšanos, jo uzņēmumi bijuši ārkārtīgi negribīgi palielināt algas. Uz to norāda arī Eiropas Komisijas uzņēmumu un patērētāju aptaujas, kuras liecina, ka darbaspēka trūkums eiro zonā šobrīd ierobežo ražošanu vairāk nekā jebkad iepriekš. Teju 18% uzņēmumu izrāda šaubas par spēju atrast darbiniekus pie esošajiem tirgus nosacījumiem. Lai arī bezdarbs eiro zonā ir samazinājies pēdējos gados, tas joprojām ir salīdzinoši augsts – aptuveni 8.8% šī gada pirmā ceturkšņa beigās. Ja eiro zonā ir tik daudz darba meklētāju, kāpēc uzņēmumi sūdzas par darbinieku trūkumu?

Par šo lielāku skaidrību var iegūt, apskatot šo pašu aptauju valstu griezumā. Šādā dalījumā var novērot, ka eiro zonas kopējā dinamika neatspoguļo uzņēmēju domas katrā valstī atsevišķi. Ņemot vērā šīs aptaujas rezultātus un darba tirgus situāciju atsevišķās valstīs, eiro zonas valstis var iedalīt trīs grupās: (i) valstis, kurās uzņēmēji jūt lielu nepieciešamību pēc papildu kvalificēta darbaspēka; (ii) valstis, kurās darba devēju skatījumā nepieciešamība pēc papildu darbaspēka pēdējā gada laikā sākusi pieaugt, bet vēl atrodas normas robežās; (iii) valstis, kurās ir augsts bezdarbs un darba tirgus ir gana vaļīgs, lai darba devējiem bažas nerastos.

Pirmajā grupā ietilpst Vācija, Nīderlande, Austrija, Somija Slovākija, Slovēnija, Latvija, Lietuva, Igaunija un Malta. Šīs valstis veido 38% no eiro zonas kopējās darbspējīgās populācijas, un tajās ir augstāka nodarbinātība nekā pārējā eiro zonā. Neskaitot Nīderlandi, Austriju, Somiju un Maltu, šajā valstu grupā atalgojums pieaug izteikti ātrāk nekā pārējā eiro zonā. Turklāt šajās valstīs ir ārkārtīgi zems bezdarbs iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, kas norāda uz kvalificēta darbaspēka trūkumu. Piemēram, Vācijā bezdarbs starp augsti izglītotiem iedzīvotājiem ir 2%. Šo valstu rūpniecības industriju pārstāvji pēdējo 12 mēnešu laikā arvien vairāk norāda, ka palielināt ražošanas apjomus traucē darbaspēka trūkums, šobrīd ar nepietiekama darbaspēka problēmu saskaras vidēji katra ceturtā kompānija attiecīgajās valstīs. Spēju darbaspēka trūkumu segt valstu iekšējā tirgū ierobežo šo valstu augstā darbspējīgo aktivitāte – šo valstu grupā vidēji 76% darbspējīgo aktīvi iesaistās darba tirgū. Tātad ir samērā racionāli sagaidīt, ka darba devējiem attiecīgajās valstīs šobrīd ir problemātiski atrast jaunus darbiniekus, nepiedāvājot tiem augstākas algas. Tomēr, lai arī šajās valstīs darba tirgus ir ārkārtīgi ciešs, tikai Vācijā, Slovākijā un Baltijas valstīs algu kāpums sasniedza vai pārsniedza produktivitātes pieaugumu pagājušajā gadā. Tātad ir faktori, kas liek uzņēmējiem izvairīties no algu kāpināšanas pat izteikti spiedīgos apstākļos.

Otrajā grupā ietilpst Francija, Beļģija un Īrija. Šīs valstis veido 24% no kopējā eiro zonas darbaspēka, un tajās bezdarbs ir augstāks par eiro zonas vidējo līmeni. Beļģijas un Īrijas darba tirgus situācija atšķiras no Francijas – lai arī Francijā ir lielāks bezdarbs, nodarbinātības līmenis ir līdzīgs. Tas tāpēc, ka darba tirgū iesaistās lielāks skaits Francijas iedzīvotāju[6] nekā Beļģijā un Īrijā. Šajā grupā, līdzīgi kā pirmajā, uzņēmēji pēdējā gada laikā ļoti strauji sākuši norādīt uz darbaspēka trūkumu kā ražošanas bremzētāju. Produktivitāte 2017. gadā Francijā un Beļģijā pieauga par attiecīgi 2.1% un 0.4%, bet algas par 1.9% abās valstīs. Tas nozīmē, ka franču strādājošie saņēmuši gandrīz visu sevis nopelnīto algas pielikumu un beļģi pat ieguvuši vairāk, nekā teorētiski paredzēts. Darba tirgū šo valstu grupā ir samērā liels daudzums darba meklētāju, līdz ar to var minēt, ka darba devēji pie šī brīža produktivitātes kāpuma nevēlas palielināt algas, lai piesaistītu darbiniekus. Īriju šajā kontekstā nevar interpretēt tāpat kā pārējās valstis tās ekonomikas īpatnības dēļ. Daudz starptautisku uzņēmumu izvēlas Īriju kā savu juridisko mītni, lai samazinātu nodokļu slogu. Tā rezultātā Īrijā veidojas pievienotā vērtība, kas pilnībā neatspoguļojas valsts ekonomikā vai darba tirgū.

Trešajā grupā ietilpst Itālija, Spānija, Grieķija, Portugāle un Kipra. Šo valstu darba tirgi veido 38% no eiro zonas kopējā darbaspēka, un tajās saglabājas augsts bezdarbs. Šajos darba tirgos ir viegli atrast darbiniekus, un nepārsteidz, ka uzņēmēji neuzskata, ka darba tirgus situācija ierobežo ražošanas apjomus. Attiecīgi nav pārsteidzoši, ka šajās valstīs algu kāpums faktiski nav noticis – kopš krīzes algas ir samazinājušās par vidēji 0.4% gadā. Produktivitāte šajās valstīs kāpj strauji – no 1.9% Itālijā līdz 4.2% Kiprā. Tomēr, lai arī produktivitāte ceļas, darba devējiem tirgū joprojām ir pārāk plaša izvēle, lai tie nozīmīgi celtu algas.

Lielākoties iemesli algu stagnācijai katrā valstī atšķiras, tomēr ir arī visā eiro zonā kopīgi iemesli. Daļā valstu darba devēji nav gatavi dalīties ar produktivitātes kāpuma radītajiem ienākumiem. Citās valstīs joprojām darba tirgus ir pārāk plašs, lai darba devējiem būtu vērts celt algas. Citur algas kāpj tuvu produktivitātes pieaugumam, un darba devēji nejūt iemeslu celt algas ātrāk. Pārējās valstīs vai nu algas jau aug strauji, vai to augšanas tempa trūkumam grūti noteikt vienu svarīgāko faktoru.

Starp izmaiņām, kas vieno ne tikai eiro zonas valstis, bet arī ASV un Eiropas Savienību, var minēt īstermiņa un nepilna laika darbu. Kopš krīzes nepilna laika nodarbināto daļa no kopējā darba tirgus ir izteikti pieaugusi. Ja 2009. gada pirmajā ceturksnī 18.9% nodarbināto strādāja nepilnu slodzi, tad šobrīd šis skaitlis ir 21.3%. Turklāt pēdējo četru gadu laikā ir pieaudzis arī īstermiņa darba līgumu skaits – no 12.7% 2014. gada pirmajā ceturksnī līdz 13.9% šobrīd. Statistika rāda, ka par nepilnas slodzes darbu stundā maksā vidēji 10-20% mazāk nekā par salīdzināmu pilna laika darbu. Savukārt pagaidu līgumiem ir mazāk sociālās apdrošināšanas aspektu nekā nenoteikta laika līgumiem. Tas norāda, ka, šai dinamikai turpinoties, var sagaidīt mazāku spiedienu uz algu kāpumu, nekā gaidāms, balstoties vēsturiskajā pieredzē.

Kopš 2008. gada sākuma Eiropas Savienībā tiek ievākti dati par paplašināto bezdarbu. Tas tiek iedalīts trīs daļās: (i) nepilna laika nodarbinātie, kas vēlētos strādāt vairāk stundu; (ii) personas, kas ir gatavas un spējīgas strādāt, bet darbu nemeklē; (iii) personas, kas meklē darbu, bet nav gatavas strādāt tuvāko divu nedēļu laikā. Tradicionāls bezdarba aprēķins neņem vērā šīs cilvēku grupas, tā neparādot patieso darba tirgus situāciju. Eiro zonā, ietverot arī personas, kas gatavas strādāt vai vēlētos strādāt vairāk, bezdarba līmenis gandrīz divkāršojas no 8.8% līdz 16.8%, kas padara paplašināto bezdarbu 2018. gada pirmajā ceturksnī augstāku, nekā tas bija krīzes laikā[13] (skatīt 5. attēlu). Pēc krīzes izteikti pieauga pirmās paplašinātā bezdarba apakšgrupas pārstāvju skaits – nepilnas slodzes darbinieki, kas vēlas uzņemties vairāk stundu. Līdz 2014. gadam to skaits pieauga par 1.9 miljoniem no 5.5 miljoniem 2008. gadā. Šobrīd šajā grupā ietilpst 6.3 miljoni eiro zonas iedzīvotāju. Šie cilvēki jau aktīvi iesaistās darba tirgū, līdz ar to tiem ir salīdzinoši viegli uzsākt papildu darba meklēšanu, tādējādi mazinot spiedienu uz algu kāpumu.

Kā jau iepriekš minēts, eiro zonā ir salīdzinoši augsta iedzīvotāju iesaiste darba tirgū – 73% no darbspējīgo populācijas visā valūtas blokā. Turklāt šī rādītāja dinamika pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi augšupejoša, darba tirgum arvien vairāk piesaistot darbspējīgos (skatīt 5. attēla līkni). Iepriekš neaktīvu darbspējīgo piesaiste darba tirgum mazina spiedienu uz algām, jo darba devējiem paplašinās iespēju loks. Jāņem arī vērā, ka, ilgstoši atrodoties ārpus darba tirgus, neaktīvo iedzīvotāju kvalifikācija un iemaņas noveco, neradot lielu motivāciju darba devējam piedāvāt augstāku atalgojumu šiem cilvēkiem.

Galu galā izveidojas situācija, kur algas uz augšu spiež produktivitātes pieaugums un daļā valstu zemais bezdarbs, bet uz leju – arodbiedrību vājums, iedzīvotāju aktivitātes pieaugums, nepilnas slodzes un pagaidu darba līgumu kāpums, paplašinātā bezdarba izmēri, uzņēmēju bažas par nākotni u.c. faktori. Nav iespējams viennozīmīgi noteikt, kurās valstīs, cik drīz un kā ietekmē attiecīgās valsts bremzējošie mainīgie sāks izsīkt. Tomēr sagaidāms, ka valstis ar plašiem darba tirgiem – kā Spānija vai Itālija – zaudēs savu brīvo kapacitāti, kad to ekonomikas aktīvāk griezīsies, kā rezultātā vajadzētu sekot straujākam algu pieaugumam. Tāpat arī Vācijas, Nīderlandes u.c. valstu produktivitātes un algu kāpuma diverģence nevar noturēties mūžīgi – vai nu darbinieki agresīvāk sāks pieprasīt pielikumus, vai tie deleģēs šo varu arodbiedrībām un ļaus tām nodrošināt taisnīgāku darba augļu pārdali.

Lai arī eiro zonā kopumā šobrīd šķiet, ka bezdarba sarukums neveido algu kāpumu, tas vairāk balstās uz iespaidīgajām reģionālajām atšķirībām starp eiro zonas valstu darba tirgiem nekā uz kādu fundamentālu problēmu mūsu ekonomikas izpratnē. Tāpēc arī ECB var atļauties būt optimistiski par inflāciju vidējā termiņā – ekonomikai attīstoties un algām kāpjot, inflācijas pieaugums neizpaliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Jākoncentrējas nevis uz vidējo algu, bet darba samaksas kāpumu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par to, ka Latvijā 3. ceturksnī vidējā alga bruto ir sasniegusi 1006 eiro, tradicionāli izraisīja skeptiskas un indīgas piezīmes. Piemēram, ja Jānītis vakariņās apēd divas vistas, bet Anniņa – nevienu, tad vidēji katrs ir apēduši pa vienai vistai. CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste skaidro, ka vidējā alga patiešām ir aritmētisks jēdziens un neraksturo iedzīvotāju labklājību, jo tas neko nepasaka par ienākumu sadalījumu.

Daudz precīzāks rādītājs ir tā sauktā algas mediāna, kas aprēķināta, izslēdzot galējās vērtības. Pašlaik algas mediāna ir 760 eiro. Kā redzams, atšķirība starp vidējo algu un algas mediānu ir gana būtiska. Ja algas mediāna ir būtiski zemāka par vidējo algu, tad tas nozīmē, ka vairāk ir zemo algu saņēmēju.

Labā ziņa ir tā, ka algu kāpumā procentuāli vislielākais īpatsvars ir mazāk pelnošajām nozarēm un reģioniem.

Lai saprastu, kas notiek ar darba samaksu, līdztekus algas mediānai ir vērts pievērst uzmanību algu kāpumam un sadalījumam pa nozarēm. Šā gada 3. ceturksnī algu kāpums salīdzinājumā ar 2017. gada 3. ceturksni ir bijis 8%. Indīgajiem skeptiķiem jāteic, ka, aplūkojot darba samaksas pieauguma struktūru, redzams, ka tas nav uz «biezā gala» rēķina, jo vislielākais pieaugums bijis veselības un sociālajā aprūpē (15,9%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (11,6%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (10,6%). Vismazākais algu kāpums bijis finanšu un apdrošināšanas nozarē (0,4%), kurā ir vislielākās algas. Tas liecina, ka lielo algu saņēmēji lielā mērā savus griestus ir sasnieguši, tāpat kā reģionālā griezienā rīdzinieki ir tie, kuriem algu kāpums ir viszemākais – 7,1%. Ja raugāmies absolūtos skaitļos, tad, protams, bažas rada situācija ēdināšanas un izmitināšanas nozarē, kur vidējā alga ir viszemākā valstī – 720 eiro, un izglītībā, kur tā sasniedz vien 822 eiro. Salīdzinājumam vislabāk apmaksātajā nozarē – finansēs un apdrošināšanā – vidējā alga ir 1932 eiro, kam seko informācijas un komunikāciju pakalpojumi ar 1584 eiro. Reģionālā griezumā viszemākās algas tradicionāli ir Latgalē – 708 eiro. Salīdzinājumam, Rīgā vidējā alga ir 1124 eiro. Tomēr, lai saprastu attīstību un darba samaksas dinamiku, visefektīvāk ir koncentrēties uz algu kāpumu, kur nozaru griezumā kā jau minēts, vislielākais tas ir zemāk apmaksātajās nozarēs, bet reģionu griezumā dominē Kurzeme ar 11% kāpumu, kam seko Pierīga un Latgale. Protams, arī Rīgā ir vērojams algu pieaugums, kas liek domāt, ka darba samaksas ziņā plaisa starp galvaspilsētu un pārējo Latviju tik drīz nesašaurināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nabadzību nevar mazināt tikai ar nodokļu atvieglojumiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar 2020. gada budžetu un nevienlīdzības mazināšanu viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) piemērošanu.

Vairums ekspertu, piemēram, Pēteris Leiškalns no Latvijas Darba devēju konfederācijas, atkārtoti ir izteikušies, ka DNM nav efektīvs un taisnīgs, jo lielāku labumu dod strādājošajiem bez apgādājamajiem. Tā rezultātā vairāk saņem vientuļš strādājošais ar zemu algu nekā, piemēram, māmiņa ar augstāku algu, bet ar diviem apgādājamajiem. Līdz ar to tiek atbalstīta atgriešanās pie viena noteikta neapliekamā minimuma, turklāt proponējot, ka ir jāpaaugstina tieši neapliekamais minimums, nevis minimālā alga, kas Latvijā ir viszemākā Baltijā. Tas, protams, ir vislabvēlīgākais variants uzņēmējiem.

Taču ne tik labvēlīgs mazāk pelnošajiem, jo, tiklīdz neapliekamais minimums pārsniedz minimālo algu, tās saņēmēji to pilnā mērā nevar izmantot. Savukārt, ja neapliekamais minimums ir vienāds ar minimālo algu, tas automātiski nozīmē, ka tās saņēmējs ir IIN nemaksātājs un nekvalificējas nedz atvieglojumiem par apgādājamajiem, nedz attaisnotajiem izdevumiem. Skaudrā patiesība ir tāda, ka zemo algu saņēmējiem ir tikai nosacīts labums no neapliekamā minimuma, taču atvieglojumus par apgādājamajiem un attaisnotajiem izdevumiem tie izmantot vispār nevar, jo nav IIN maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mazo algu uzvaras gājiens piebremzēts

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no spilgtām liecībām par Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos ir to strādājošo skaita samazinājums, kas saņem minimālo vai līdz minimālai algai.

Minimālo algu vai mazāk saņēma 135,7 tūkstoši jeb 16,9% darbinieku, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 30,5% (kritums par 8,7 procentpunktiem).

Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa 2018. gadā bija no 450 līdz 700 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 2,0 procentpunktiem (2018. gadā – 34,4%). Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro pieauga par 5,5 procentpunktiem (2018. gadā – 25,7%). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 0,7 procentpunktiem (2018. gadā – 4,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vislielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem

Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar 2018. gadu šogad jaunā budžeta pieņemšanas laiks no darbaspēka nodokļu perspektīvas bijis salīdzinoši rāms – pretstatā vērienīgai reformai pērn, kad mainīts tika teju katrs ienākuma nodokļa aprēķināšanas mainīgais, šoreiz ieviesti vien pāris jauninājumi.

Pamatā tie saistīti ar jau ieplānotām izmaiņām un ir atskaņas no iepriekšējās nodokļu reformas, kuras ietvaros tika nolemts īstenot pakāpenisku atvieglojumu pieaugumu arī turpmākajos gados. Vienlaikus, lai cik nelielas, tomēr izmaiņas līdzšinējā kārtībā jaunais – 2020. gads nodarbinātajiem nesīs un no tām vislielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem.

Vērtējot jaunā budžeta pieņemšanas procesu, pozitīvi vērtējams fakts, ka iepriekš nospraustie plāni tiek koriģēti atbilstoši situācijai un valsts budžeta iespējām. Ja iepriekšējo gadu lēmumos tika paredzēts palielināt maksimālo ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 250 eiro, tad šobrīd apstiprinātais ir 300 eiro. Palielināta arī tā algas robeža, pie kuras pienākas maksimālais neapliekamais minimums – no plānotajiem 440 eiro tā palielināta līdz 500 eiro, kas kopumā ir laba ziņa iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un bez reģistrētiem apgādājamiem. Vienlaikus nemainīga palikusi tā atalgojuma robeža, no kuras neapliekamais minimums vairs netiek piemērots – 2020. gadā tie būs 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neliet ūdeni caurā mucā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet, ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, tā aģentūrai LETA paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Skaidrs, ka pedagogi ir pelnījuši lielākas algas. Taču tāpat ir skaidrs, ka šā gada budžetā finansējuma algu palielināšanai nav. Izveidojusies teju strupceļa situācija. Tomēr ir vērts uz to palūkoties dziļāk. Valdība pērn patiešām apstiprināja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku līdz 2022. gadam. Tajā pašā laikā tika atrunāts, ka par piešķiramajiem līdzekļiem katram gadam lems atsevišķi un, kas ir ļoti svarīgi, – algu palielināšana ir tieši saistāma ar skolu tīkla sakārtošanu un optimizēšanu. Ja gribam būt godīgi, tad pagaidām skolu tīkla sakārtošanā ne tuvu nav vedies tik labi, lai varētu runāt par sasaisti ar algu pieaugumu.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā Jāņa sēta veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolu tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas «uz papīra». Ja LIZDA apgalvo, ka saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viszemākās skolotāju algas, tad būtu jāsaka arī tālākais – saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir mazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju no visām OECD dalībvalstīm. Tāpat Latvija no sava budžeta izglītībai procentuāli tērē visvairāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas saistīts ar neracionālo skolu tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu reforma nav mazinājusi aplokšņu algas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme medijos izteikusies, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb «aplokšņu» apmēru ir dramatiska un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, aprēķinājis VID. Vislielākais aplokšņu algu īpatsvars reģistrēts Rīgas reģionā, un negatīvajos līderos ir tādas nozares kā būvniecība, taksometru pārvadājumi un apsardzes pakalpojumi. Tas, ka nemazinās aplokšņu algu īpatsvars, ir krasā pretstatā bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas solītajam, ka nodokļu reforma palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku. Vismaz pagaidām, kā redzams, skaitļi un fakti par to neliecina. Tas nozīmē, ka nodokļu reforma līdztekus citām negatīvajām blaknēm nav bijis pietiekams stimuls uzņēmējiem atteikties no šīs negatīvās prakses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pedagogiem minimālo algu par likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, visticamāk, varētu celt jau šogad, izriet no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sacītā aģentūrai LETA.

Ministrs pastāstīja, ka šonedēļ viņam bijusi neformāla tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Tikšanās laikā, izvērtējot jaunākos datus par ekonomikas izaugsmi, secināts, ka minimālo algu par likmi pedagogiem līdz 710 eiro varētu pacelt jau šogad, tādējādi pildot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Oficiāla tikšanās starp minētajām amatpersonām, kā arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) notiks nākamajā nedēļā.

Šadurskis skaidroja, ka šim gadam nepieciešamie līdzekļi algu celšanai pamatā tiktu rasti budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, savukārt nākamajam gadam vajadzīgajai summai būtu jābūt iekļautai kopējā budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Darba devējiem būs jāpierāda zemo algu pamatotība

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vidējās algas šķērsgriezums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Gan eksportam uz eirozonas valstīm, gan eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Inflācijai pazūdot, no ECB gaida vēl 500 miljardu dāvanu

Jānis Šķupelis, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija gandrīz noslīdējusi līdz nullei. Proti, maijā monetārajā reģionā patēriņa cenas gada skatījumā palielinājušās vien par 0,1%, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pandēmijas ekonomikas izaicinājumi var nozīmēt, ka īstermiņā, iespējams, piedzīvosim arī deflāciju. To gan visiem spēkiem, šķiet, negrasās pieļaut Eiropas Centrālā banka (ECB), kura inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā.

Grafiks: Eirozonas gada inflācija

Šā gada 4. jūnijā notiks ikmēneša Eiropas galveno baņķieru sanāksme. Ir spekulācijas, ka šā brīža inflācijas neesamība ļaus iesaistīties pat vēl apjomīgākos monetārajos eksperimentos. Piemēram, "Bloomberg" veiktajā ekonomistu aptaujā pirms šīs sapulces tiek lēsts, ka ECB savu aktīvu uzpirkšanu (jeb kvantitatīvo mīkstināšanu vai arī likviditātes drukāšanu) palielinās vēl par 500 miljardiem eiro. Ja tā būs, tad tas šā gada ECB visus izsludinātos drukāšanas plānus palielinās jau līdz 1,6 triljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Virzās uz eirozonas budžetu

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES politika Nākamā krīze prasīs eirozonas politisko vienotību; franči rāda labo gribu ar budžeta disciplīnu.

Šodien Mesebergā, Vācijā, Francijas prezidents Emanuels Makrons tiekas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai panāktu vienošanos par ticamu eirozonas kopējo politiku neizbēgamo nākotnes satricinājumu gadījumos.

Šis abu Eiropas lielvalstu starpā ilgi diskutētais kopējais redzējums ir nepieciešams, lai turpinātu diskusiju par vienotu politiku jau ES Padomes samitā nākamnedēļ, kur 29. jūnijā tiks spriests tieši par monetārās savienības reformu. Principā tas nozīmē kopēja eirozonas budžeta instrumentu radīšanu ar mērķi krīzes situācijās dot skartajām dalībvalstīm amortizāciju un manevra iespēju. Gan reformas apjoma ambīciju ziņā, gan jautājumā, kādiem tieši šiem instrumentiem ir jābūt, viedokļi aizvien atšķiras, un tos nosaka dalībvalstu iekšējās politiskās situācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madonas pusē tiks atvērts ziemas pop-up restorāns «Tas nav tas, ko tu domā», biznesa portālam db.lv pastāstīja organizatori.

«Tas nav tas, ko tu domā» piedāvās maltīti meža vidū, esot harmonijā ar dabu. Organizatoru piedāvājumā būs «spirgtais ziemas gaiss, sniegotas koku galotnes, gaismu spēles un sildošas uguns liesmas krāsniņā». Mežā rosīsies Latvijā populāri šefpavāri, kuri turpat uz vietas gatavos.

Kā atklāj pasākuma organizatori, radošā apvienība #VIEDI, no aukstuma nebūšot jābaidās, jo pop-up restorāns atradīsies apsildāmā kupolveida teltī. Telts ir caurspīdīga, kas ļaus vērot apkārt esošo ziemas ainavu.

Pirmais pasākums plānots 5.janvārī, un tajā piedalīsies šefpavārs Dzintars Kristovskis, kas ikdienā darbojas «Annas Design Hotel & Spa» virtuvē.

Pop-up restorāna nosaukums - «Tas nav tas, ko tu domā», liecinot, ka pasākuma tematikā būs jaušama neliela mistērija un noslēpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā stikla apstrādes uzņēmumā

LETA, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts kriminālprocess par aplokšņu algu izmaksām kādā Pierīgas stikla apstrādes uzņēmumā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa pavēstīja, ka, izskaitļojot iespējamo aplokšņu algu izmaksas dienu, pagājušajā piektdienā veiktas darbības attiecīgajā uzņēmumā, konstatējot vairāk nekā 18 000 eiro skaidrā naudā, kas bija sagatavoti aplokšņu algu izmaksai.

"Protams cilvēki aizgāja mājās bez aplokšņu algas," teica Jaunzeme, norādot, ka plašāku informāciju nevar izpaust.

Vienlaikus VID vadītāja uzsvēra, ka dienestam ir izveidots uzņēmumu saraksts, kuros ir aplokšņu algu risks.

"Mums jau ir izveidots saraksts. Šobrīd strādājam pēc tā, ka mēs reāli ejam un izņemam šo naudu, jo pārliecināšanas darbs, kuru mēs līdz šim veicām, skaidrojot, ka uzņēmumiem ir nepieciešams koriģēt uzvedību, nav nostrādājis," pauda Jaunzeme, vienlaikus atzīstot, ka tā ir dārga un arī galēja metode.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad netiks paaugstināta nedz minimālā pensija, nedz pārskatīts GMI, taču tas noteikti ir tuvāko gadu darba kārtībā, intervijā DB stāsta labklājības ministre Ramona Petraviča.

Sākšu ar jautājumu, kas satrauc daudzu cilvēku prātus, – vai labklājības ministres uzņēmumā ir maksātas aplokšņu algas?

Nē, tādas nav maksātas. Esmu jau norādījusi, ka uzņēmums ir arī sadarbojies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un sniedzis visu nepieciešamo informāciju.

Jūs arī teicāt, ka VID pārbaudi uzņēmumā pabeidzis un neko nav atklājis, taču pats dienests ir norādījis, ka pārbaude vēl nav pat sākta.

VID par šo gadījumu pieprasīja informāciju, lai to varētu pārbaudīt, un visa informācija, kāda vien tika lūgta, tika arī nosūtīta.

Pārejot pie labklājības jomas, kādas ir galvenās prioritātes un darbi, kurus vēlaties izdarīt?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Būvnieki iet skandināvu pēdās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro. Tas panākts, pateicoties vakar parakstītajai ģenerālvienošanai nozarē, kas ir pirmā šāda nozares vienošanās Latvijā.

Jāteic, ka daudzās Rietumeiropas valstīs, īpaši Skandināvijā, teju visās tradicionālajās nozarēs ir noslēgta ģenerālvienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām, nosakot gan minimālo algu, gan citu nozares regulējumu. Latvijas būvniecības nozares ceļš uz šo ģenerālvienošanos ir bijis garš, un nevarētu teikt, ka rozēm kaisīts. Lielā mērā katalizators šādas ģenerālvienošanās nepieciešamībai bija lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski traucēja godīgajiem uzņēmumiem strādāt, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur vēl aizvien dominē zemākā cena.

Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka ar iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu un minimālās algas noteikšanu piecām amatu kategorijām klajā nāca lielie būvnieki, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā. Līdz ar minimālās algas noteikšanu būvniecībā no spēles, vismaz publiskajos iepirkumos, tiek izstumti tie būvnieki, kas paziņo, ka viņu strādnieki saņem tikai minimālo algu. Faktiski tas ir plats solis aplokšņu algu izskaušanas virzienā, jo līdz šim būvnieki pārsvarā atzina, ka mazāk par apmēram 700 eiro neviens celtnieks uz rokas nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru