Pēc ikgadējās akcionāru sapulces šā gada 5. maijā kompānijas Philip Morris International (PMI) izpilddirektora amatā apstiprināts Jaceks Olčaks (Jacek Olczak), informē uzņēmums.

J. Olčaks, kurš līdz šim pildīja PMI rīkotājdirektora pienākumus, ir iecelts arī kompānijas Direktoru padomē. Jau pirms akcionāru sapulces par PMI valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Andrē Kalantzopulus (André Calantzopoulos), kurš no 2013. gada līdz 2021. gada 5. maijam bija PMI izpilddirektors.

Stājoties amatā, J. Olčaks apņēmās turpināt un paātrināt 2016. gadā paziņoto uzņēmuma transformācijas procesu virzībā uz inovatīvo bezdūmu produktu ieviešanu, kas pārskatāmā nākotnē aizstās tradicionālās cigaretes un tabakas produktus. PMI koncentrējas uz mazāk kaitīgu bezdūmu produktu izstrādi, balstoties uz zinātnisko izpēti un atbildīgu uzņēmējdarbību, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu izvirzīto mērķi – aizstāt parastās cigaretes ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Tabakas izstrādājumu ražotājs Philip Morris International (PMI) paziņojis par plānotajām izmaiņām uzņēmuma vadībā. PMI līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Luijs Kamiljeri (Louis Camilleri) ir paziņojis, ka personisku iemeslu dēļ aiziet no amata, un, ievērojot pēctecības principu, viņa vietā par kompānijas valdes priekšsēdētāju iecelts pašreizējais uzņēmuma izpilddirektors Andrē Kalancopuloss (André Calantzopoulos), kurš amata pienākumus sāks pildīt tieši pirms ikgadējās akcionāru sapulces 2021. gada maijā. Savukārt viņa amatu ieņems Jaceks Olčaks (Jacek Olczak).

Šī plānotā amatu pēctecība nodrošinās vienmērīgu amata pienākumu pārņemšanu un uzņēmuma pārvaldības nepārtrauktību. Kopš PMI kļuvis par neatkarīgu uzņēmumu, Kamiljeri, Kalancopuloss un Olčaks ir strādājuši ciešā sadarbībā. Viņiem ir kopīgs stratēģisks redzējums, un viņu vadībā PMI ir guvis ievērojamus sasniegumus, tostarp biznesa stratēģijas maiņu un neapstrīdamu vadību globālajā tirgū bezdūmu produktu segmentā.

Jaunais PMI valdes priekšsēdētājs Andrē Kalancopuloss uzsver: “Septiņu gadu laikā, kopš esmu bijis šīs kompānijas izpilddirektors, mēs esam iezīmējuši PMI jaunu attīstības kursu un radījuši labākas, zinātniski pamatotas alternatīvas tiem pieaugušajiem, kuri citādi turpinātu smēķēt. Mums pieder pasaulē vadošais produktu portfelis, kurā ietilpst gan tradicionālie, gan bezdūmu produktu, izcila komanda ar augstu veiktspēju, spēju mācīties un pielāgoties tendencēm. Mēs esam gatavi turpināt iesākto un gūt panākumus arī nākotnē. Esmu ļoti priecīgs nodot izpilddirektora atbildību Jacekam Olčakam. Gadu desmitiem cieši sadarbojoties ar Jaceku, es labi zinu, ka viņa aizrautība un uzticība uzņēmumam un mūsu darbiniekiem, kā arī centieni sasniegt rezultātus un dziļās zināšanas par mūsu produktiem, vērtībām un investoriem, padara viņu par ideālu vadītāju, lai nodrošinātu uzņēmuma pastāvīgu izaugsmi un celtu tā vērtību.”

Philip Morris International (PMI) (NYSE: PM) ir izsludinājis jau trešo PMI IMPACT projektu konkursu – globālo iniciatīvu, kas vērsta pret nelegālo tirdzniecību un tās radītajām sekām sabiedrībā.

Trešajā finansēšanas kārtā tiks atbalstīts plašs projektu loks, kuru mērķi ir vērsti uz nelegālās tirdzniecības apkarošanu gan lokālā, gan starpvalstu līmenī – no nelegāliem tabakas izstrādājumiem un citām plaša patēriņa precēm, līdz farmaceitisko izstrādājumu un elektronikas viltošanai.

Kopējais pieejamais finansējums PMI IMPACT programmā pārsniedz 50 miljonus eiro, un projektus var pieteikt gan privātas organizācijas, gan valsts un pašvaldību iestādes un institūcijas arī no Latvijas, piemēram, muita, robežsardze, Valsts policija.

"Nelegālajai tirdzniecībai nav robežu, un ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai cīnītos pret šiem starptautiskajiem draudiem, kas ir arī viena no PMI prioritātēm. Nelegālā tirdzniecība negatīvi ietekmē legālo biznesu, valstu budžeta ieņēmumus, un arī grauj PMI centienus uzņēmuma transformācijas procesā virzībā uz nākotni, kas brīva no cigarešu dūmiem," norāda Alviss Žustiniani, PMI Nelegālās tirdzniecības novēršanas viceprezidents. "Pandēmija ir ietekmējusi arī piegādes ķēdes, robežkontroli un pārrobežu sadarbību, un tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīgas tādas programmas kā PMI IMPACT, kas nodrošina pieredzes apmaiņu, apvieno organizācijas, idejas un risinājumus nelegālās tirdzniecības izskaušanai," akcenta A.Žustiniani.

Globālā uzņēmuma Philip Morris International (PMI) grupā ietilpstošajai SIA “Philip Morris Latvia” mainās vadība – par uzņēmuma vadītāju kļuvusi Pārdošanas nodaļas vadītāja Lelde Kļaviņa, nomainot līdzšinējo Philip Morris Latvia vadītāju Jurģi Petri, kurš pievienosies PMI Eiropas Savienības biroja komandai Šveicē.

“Kā uzņēmuma vadītājs Jurģis ir uzstādījis augstu latiņu darba kvalitātei, mans uzdevums būs turpināt viņa uzsākto darbu uzņēmuma stratēģisko plānu īstenošanā, kā arī komandas stiprināšanā. Tomēr galvenais izaicinājums būs darbs pie kompānijas globālo pārmaiņu ieviešanas un jaunu produktu virzīšana Latvijas tirgū. PMI ir aizsācis visas nozares transformāciju – smēķētājiem tiek piedāvātas arvien jaunas cigarešu alternatīvas – inovatīvi bezdūmu produkti. Mēs paplašinām produktu portfeli un jau tuvākajā nākotnē arī Latvijas tirgū prezentēsim jauna veida tabakas karsēšanas sistēmu LIL Solid,” tuvākos uzdevumus iezīmē jaunā Philip Morris Latvia vadītāja L.Kļaviņa.

Phillip Morris Latvia mātes kompānijai Philip Morris International (PMI) jau septīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI bija viens no tikai 15 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu. Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute).

Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības tendencēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus faktorus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labsajūta un citus.

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss Purchasing Managers' Index (PMI) eirozonā šā gada oktobrī negaidīti palielinājies līdz 54 punktiem, salīdzinot ar 53,6 punktiem septembrī, liecina jaunākie tirgus izpētes uzņēmuma Markit dati.

Tādējādi indekss sasniedzis augstāko līmeni pēdējos divos mēnešos.

Turklāt šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka indekss samazināsies līdz 53,4 punktiem.

PMI indekss virs 50 punktu atzīmes liecina par aktivitātes augšupeju.

Jaunākie dati liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē oktobrī palielinājies no 53,7 punktiem līdz 54,2 punktiem, kas ir augstākais līmenis pēdējos divos mēnešos.

Savukārt ražošanas nozarē PMI indekss saglabājies 52 punktu līmenī.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss Purchasing Managers' Index (PMI) eirozonā šā gada februārī samazinājies līdz 52,7 punktiem, salīdzinot ar 53,6 punktiem janvārī, liecina jaunākie tirgus izpētes uzņēmuma Markit dati.

Tādējādi indekss nokrities līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada janvāra.

Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss samazināsies līdz 53,5 punktiem.

Taču, neskatoties uz šo kritumu, PMI indekss saglabājies virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

Jaunākie dati liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē februārī samazinājies no 53,6 punktiem līdz 53 punktiem, kas arī ir zemākais līmenis pēdējos 13 mēnešos.

Savukārt ražošanas nozarē PMI indekss sarucis no 52,3 punktiem līdz 51 punktam.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Lai gan pēdējo 5 gadu laikā cigarešu smēķēšana Latvijā ir nedaudz samazinājusies, tomēr bezdūmu karsējamās tabakas produktu tirgus daļa šobrīd ir tikai 14%, un no cigarešu lietošanas ir atteicies katrs desmitais pieaugušais smēķētājs Latvijā, liecina Philip Morris Latvia aplēses.

Philip Morris Latvia pārstāvji norāda, ka visā pasaulē tabakas industrija piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un pieaugušie smēķētāji pakāpeniski atsakās no tradicionālo cigarešu lietošanas, izvēloties mazāk kaitīgas alternatīvas. Atteikšanās no cigaretēm ir jāpadara pēc iespējas pieejamāka visām sabiedrības grupām, arī mazāk nodrošinātiem pieaugušajiem cigarešu smēķētājiem, kuri citādi turpinātu lietot kaitīgākos tabakas produktus – cigaretes.

Philip Morris Latvia vadītāja Lelde Kļaviņa: “Philip Morris International veicina bezdūmu nākotnes veidošanu visā pasaulē, iesaistot inovācijas un zinātni, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu. Tāpēc mēs aktīvi strādājam pie salīdzinoši mazāk kaitīgiem produktiem.”

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss Purchasing Managers' Index (PMI) eirozonā šā gada oktobrī palielinājies līdz 53,9 punktiem, salīdzinot ar 53,6 punktiem septembrī, liecina jaunākie tirgus izpētes uzņēmuma Markit dati.

Tādējādi indekss piedzīvojis nedaudz mazāku kāpumu par sākotnēji lēsto pieaugumu līdz 54 punktiem.

Jaunākie dati apstiprina, ka PMI indekss virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju, saglabājies jau 28.mēnesi pēc kārtas.

Jaunākie dati arī liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē oktobrī palielinājies no 53,7 punktiem līdz 54,1 punktam. Sākotnēji tika lēsts, ka indekss pieauga līdz 54,2 punktiem.

Philip Morris International (PMI) (NYSE: PM) 2021. gada 1. jūlijā nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmums ir noslēdzis līgumu par Fertin Pharma – vadošā inovatīvu farmācijas un labsajūtas produktu izstrādātāja un ražotāja – iegādi. Darījuma summa ir 5,1 miljards Dānijas kronu jeb aptuveni 820 miljoni ASV dolāru.

"Fertin Farma iegāde stiprinās mūsu uzņēmuma transformācijas procesu virzībā uz inovatīvo bezdūmu produktu ieviešanu, kas pārskatāmā nākotnē aizstās tradicionālās cigaretes un tabakas produktus, kā arī pilnveidos mūsu bezdūmu produktu portfeli un progresu beznikotīna produktu izstrādē," norāda PMI izpilddirektors Jaceks Olčaks.

Fertin Pharma, kas darbojas Dānijā, Kanādā un Indijā un kurā strādā 850 darbinieki, ražo farmaceitisko košļājamo gumiju ar nikotīnu, kā arī citus farmaceitiskos preparātus, kas palīdz atmest cigarešu smēķēšanu. 2020. gadā Fertin Pharma neto ieņēmumi bija 1,1 miljards DKK (aptuveni 160 miljoni USD). Darījuma vērtība ir aptuveni 15 reizes lielāka par Fertin Pharma 2020. gada EBITDA.

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI, kas globāli nodarbina vairāk nekā 79 tūkstošus darbinieku, bija viens no tikai 17 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības praksēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus aspektus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labbūtība un citus. Kopumā pētījums aptver aptuveni 350 dažāda apjoma procesus un procedūras. Katru gadu īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā darba devēji ņem vērā un ievieš jaunākās cilvēkresursu pārvaldības prakses.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss Purchasing Managers' Index (PMI) eirozonā šā gada augustā negaidīti pieaudzis līdz 53,3 punktiem, salīdzinot ar 53,2 punktiem jūlijā, liecina jaunākie tirgus izpētes uzņēmuma Markit dati.

Tādējādi indekss sasniedzis augstāko līmeni pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Turklāt šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka indekss augustā samazināsies līdz 53,1 punktam.

Indekss virs 50 punktu atzīmes liecina par aktivitātes augšupeju.

Jaunākie dati liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē palielinājies līdz 53,1 punktam, salīdzinot ar 52,9 punktiem jūlijā.

Savukārt ražošanas nozarē PMI indekss sarucis no 52 punktiem līdz 51,8 punktiem.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers" Index" (PMI) eirozonā šogad augustā negaidīti samazinājies līdz 51,6 punktiem salīdzinājumā ar 54,9 punktiem jūlijā, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Markit" sākotnējie dati.

Šis kritums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka indekss saglabāsies 54,9 punktu līmenī.

Taču, neskatoties uz šo kritumu, indekss saglabājies virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju. Indeksa kritumu veicinājušas pazīmes par saslimšanas ar koronavīrusu gadījumu skaita pieaugumu atsevišķās eirozonas valstīs.

Jaunākie dati arī liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē augustā samazinājies no 54,7 punktiem līdz 50,1 punktam. Tikmēr ražošanas nozarē PMI indekss sarucis no 51,8 punktiem līdz 51,7 punktiem.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad septembrī samazinājies līdz 50,1 punktam salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Markit" sākotnējie dati.

Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss saruks līdz 51,7 punktiem.

Taču, neskatoties uz šo kritumu, indekss saglabājies virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

Indeksa kritumu veicinājis inficēsanās ar koronavīrusu gadījumu skaita pieaugums atsevišķās eirozonas valstīs.

Jaunākie dati arī liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē septembrī samazinājies no 50,5 punktiem līdz 47,6 punktiem, kas ir zemākais līmenis pēdējos četros mēnešos.

Tikmēr ražošanas nozarē PMI indekss pieaudzis no 51,7 punktiem līdz 53,7 punktiem, reģistrējot 25 mēnešos augstāko līmeni.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājies līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija, liecina tirgus izpētes uzņēmuma «Markit» sākotnējie dati.

Šis kritums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka indekss pieaugs līdz 52 punktiem. Taču, neskatoties uz šo kritumu, indekss joprojām atrodas virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

«Markit» analītiķi norāda, ka pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieauga vien par 0,1%.

Jaunākie dati arī liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē septembrī samazinājies no 53,5 punktiem līdz 52 punktiem. Tikmēr ražošanas nozarē indekss sarucis no 47 punktiem līdz 45,6 punktiem.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Notikumi Ķīnā akciju tirgoņiem gadu liek iesākt pie dziļiem mīnusiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mūsdienu globalizētajā pasaulē viss ir cieši saistīts un kāda konkrēta reģiona investoru riska apetīti bieži vien mēdz ietekmēt tas, kas notiek pilnīgi pretējā pasaules malā. Dažādos globālās ekonomikas vecā gada apskatos un jaunā gada prognozēs dominējuši bažu pilni pārspriedumi par tendencēm Ķīnas tautsaimniecībā. Tādējādi bieži vien tieši iespējamie sarežģījumi Ķīnas ekonomikā tika ierindoti tādu topu pašā augšgalā, kuri koncentrējās uz potenciālajiem šā gada negatīvajiem pārsteigumiem. Līdz ar to šobrīd situācijai šajā valstī ir pievērsta ļoti liela un, iespējams, pat nedaudz pārspīlēta uzmanība. Investoriem būtu jārēķinās, ka arī nākotnē šādām ziņām būs liela ietekme gan uz ASV, gan Eiropas akciju vērtībām.

Lielākā daļa Eiropas Parlamenta (EP) deputātu trešdien pieņemtajā rezolūcijā mudināja Eiropas Komisiju (EK) neatjaunot pretkontrabandas un pret viltošanas vienošanos ar Philip Morris International (PMI), kas beigsies 2016.gada jūlijā, informē EK.

Viņi prasa Eiropas Savienībai (ES) tā vietā izmantot ES un starptautiskos tiesību instrumentus, lai cīnītos pret cigarešu kontrabandu.

EP deputāti rezolūcijā, kuru pieņēma ar 414 balsīm par, 214 pret un 6 atturoties, norāda, ka vienošanās ar PMI ir izrādījusies neefektīva, jo, lai arī tā samazinājusi kontrabandas apjomus, šo iztrūkumu melnajā tirgū ātri vien aizpildīja cigarešu viltotāji ar lētajām baltajām cigaretēm.

EP deputāti norāda, ka tabakas izstrādājumu kontrabanda un viltotu cigarešu, nelikumīga tirdzniecība ES un tās dalībvalstīm ik gadu rada ieņēmumu zaudējumus (neiekasēto muitas nodevu, PVN un akcīzes nodokļa veidā) vairāk nekā 10 miljardu eiro apmērā.

Eirozonas ekonomikas atveseļošanās augustā turpinājusies, jo reģiona biznesa aktivitāte piedzīvojusi straujāko mēneša pieaugumu vairāk nekā divu mēnešu laikā.

Markit dati liecina, ka iepirkumu menedžeru indekss (PMI) augustā uzkāpis līdz 51,7 punktiem, salīdzinot ar 50,5 punktiem jūlijā. Rādītājs virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Ražošanas PMI augustā pieauga par 51,3 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem iepriekšējā mēnesī. Tādējādi arī šis rādītājs sasniedzis 26 mēnešu augstāko atzīmi.

Analītiķi iepriekš prognozēja, ka kopējais indekss palielināsies līdz 50,9 punktiem, bet ražošanas indekss – līdz 50,7 punktiem.

«Patlaban izskatās, ka trešais ceturksnis varētu būt labākais kopš 2011. gada pavasara, skatoties pēc biznesa izaugsmes,» saka Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons. Viņš arī uzsver, ka kopējā aina, ko uzrāda aptaujas sakrīt ar politikas veidotāju gaidām, un liecina par mērenu, bet trauslu atgriešanos uz izaugsmes takas.

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Ceturtdienu Eiropas akciju tirgi sāka ar pieaugumu, ko veicināja dati par Vācijas ražošanu, kas augusi straujāk, nekā tirgus dalībnieki gaidīja.

Stoxx Europe 600 indekss ceturtdienas rītā pieauga par 0,85%, Vācijas DAX 30 – par 1,11%, Francijas CAC 40 – par 1,08%, bet Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,95%.

Db.lv jau rakstīja, ka eirozonas ekonomikas atveseļošanās augustā turpinājusies, jo reģiona biznesa aktivitāte piedzīvojusi straujāko mēneša pieaugumu vairāk nekā divu mēnešu laikā.

Markit dati liecina, ka iepirkumu menedžeru indekss (PMI) augustā uzkāpis līdz 51,7 punktiem, salīdzinot ar 50,5 punktiem jūlijā. Rādītājs virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) pagājušajā nedēļā nolēma nemainīt procentu likmes, bet pozitīvie komentāri par ASV ekonomikas veselību uztur cerības ieraudzīt procentu likmju paaugstinājumu 13. decembrī, jaunākajā apskatā norāda SEB bankas Finanšu pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

ASV FRS optimismu daļēji atbalstīja darba tirgus dati.

Privātais sektors oktobrī radījis 235 tūkstošus jaunas darba vietas, kas pārsniedza prognozes, bet non-farm darba vietu dati atpalika no prognozēm, kaut sasniedza augstāko rādītāju kopš 2016. gada jūlija.

Piektdien atbalstu dolāram deva ražošanas pasūtījumu un pakalpojumu sektora PMI dati (PMI indeksam augstākais rādītājs kopš 2005. gada). Eiro cena piektdien atkāpās pie 1,16 dolāru atzīmes un tur uzsāka arī šo nedēļu.

ASV prezidents par nākamo ASV FRS vadītāju nominējis kopš 2012. gada ASV FRS valdē strādājošo Dž. Pauelu, kas tiek uztverts kā kompromisa izvēle (prezidents ieceļ jaunu vadītāju, bet politika saglabājas līdzšinējā).