"Temu", globālais tiešsaistes tirgus ar tiešu piegādi no ražotājiem, atvēris savu platformu pārdevējiem Baltijas valstīs, piedāvājot vietējiem uzņēmumiem iespēju pievienoties platformai un paplašināt savu darbību arī Eiropas tirgū.

Jaunais modelis sniedz uzņēmumiem jaunas izaugsmes iespējas, savukārt reģiona patērētājiem - ātrāku piegādi un plašāku preču izvēli.

Pēc sākotnējās izmēģinājuma fāzes, kas bija pieejama tikai ar īpašiem ielūgumiem, "Temu" vietējo pārdevēju programma tagad ir atvērta visiem pārdevējiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Programma piedāvā uzņēmumiem, kuriem ir vietējais preču krājums, izdevīgu veidu, kā sasniegt miljoniem klientu - ne tikai savā valstī, bet arī visā Eiropā, tostarp tādos tirgos kā Vācija, Francija, Itālija un Spānija.

"Mūsu "vietējais-vietējam" iniciatīva veicina Baltijas uzņēmumu izaugsmi un sniedz patērētājiem plašāku izvēli, izdevīgākas cenas un ātrāku piegādi," norāda "Temu" pārstāvis.

Norvēģijas valdība aicinājusi aizliegt Ķīnas iepirkšanās platformu "Temu" Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), jo platformā tiek pārdoti toksiski produkti.

Pēc tam, kad Norvēģijas Vides aģentūras izmeklēšanā "Temu" precēs tika konstatēti toksīni, valdība paziņoja, ka ir gatava aizliegt šo platformu Norvēģijā, šorīt ziņoja Norvēģijas telekanāls TV2.

TV2 vēsta, ka bērnu kaklarotā, kas pārdota "Temu", konstatēti 88% kadmija. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Rotaļlietu drošības direktīvu maksimālais pieļaujamais šīs toksiskās vielas daudzums rotaļlietās ir 0,02%.

Pārskatot "Temu" pieejamās bērnu preces, konstatēts, ka lielākā daļa produktu satur vielas, kas būtu jātur tālu prom no bērniem, platformā "LinkedIn" norādīja Norvēģijas vides ministrs Andrēass Bjellanns Ēriksens.

Paredzams, ka Eiropas Komisija (EK) trešdien publicēs savu jauno stratēģiju attiecībā uz e-komercijas platformām.

Tirdzniecības centrā “Origo” atklāts jaunais ēdināšanas koncepts “POSTe”.

Tas iezīmē jaunu t/c “Origo” attīstības posmu un nostiprina tā pozīcijas kā ēdināšanas galamērķim Rīgas centrā. Nosaukums “POSTe” simboliski atsaucas uz ēkas vēsturisko nozīmi – tur kādreiz atradās Rīgas centrālā pasta ēka – un veido tiltu starp vēsturisko mantojumu un mūsdienu galvaspilsētas dzīvesstilu.

“Tirdzniecības centra “Origo” koncepcija balstīta uz ceļojuma ideju, kas kalpo kā vienojošais vadmotīvs un ir ietverta t/c “Origo” interjera risinājumos un piedāvājumā. T/c “Origo” turpina šo misiju, kļūstot par būtisku daļu no “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstības, kur vienuviet pieejamas darījumu, iepirkšanās un atpūtas iespējas. Jaunais ēdināšanas koncepts “POSTe” papildina t/c “Origo” stāstu, integrējot pasta tēmu foodhall konceptā un interjerā. Vienlaikus tas sniedz pievienoto vērtību t/c “Origo” apmeklētājiem, pilsētniekiem un apkaimes uzņēmumiem,” uzsver Evija Majevska, “Linstow Baltic” un tirdzniecības centra “Origo” komercdirektore.

Jaunākais Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumu pētījums atklāj satraucošu tendenci: 52% iedzīvotāju dod priekšroku produktiem un zīmoliem, kuru cena ir zem vidējā tirgus līmeņa. Un šeit ir svarīgi paskaidrot, ko nozīmē “vidējā cena”, informē starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak”.

Piemēram, ja 10 preces tiek iegādātas par 1000 eiro un 500 līdzīgas preces – par 10 eiro, vidējā cena sanāk 29,40 eiro. Tomēr realitātē dārgāku preču iegāde koncentrējas nelielas turīgas iedzīvotāju daļas rokās, kamēr lielākā sabiedrības daļa dod priekšroku lētākiem alternatīvām.

"Mums Latvijā ir neliels turīgo iedzīvotāju slānis, kas ietekmē vidējās cenas, taču lielākajai daļai šādi tēriņi nav pa kabatai,” skaidro Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa, piebilstot, ka, līdz ar to loģistikas nozarē 2024. gads iezīmēja nozīmīgas pārmaiņas: pirmo reizi vēsturē Latvijā ienākošo starptautisko sūtījumu skaits pārsniedza vietējo piegāžu apjomu. Vietējie internetveikali arvien grūtāk konkurē ar starptautiskajiem milžiem, kā Aliexpress un Temu, kas piedāvā preces par ievērojami zemākām cenām. “Lai gan viedokļi var atšķirties, realitāte ir skaidra – lielai daļai iedzīvotāju noteicošais faktors ir cena, nevis kvalitāte," skaidro Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Skolu ēdināšana nav tikai izglītības vai sociālās politikas jautājums. No uzņēmēju skatupunkta tas ir stratēģisks lēmums par Latvijas nākotnes darbaspēku, veselības izmaksām un ekonomikas konkurētspēju.

Mēs bieži mēdzam runāt par cilvēkkapitālu – par izglītību, digitālajām prasmēm, inovācijām –, bet tā pamats ir veselība. Taču jāsāk ir no bērnības. Bērna spējas koncentrēties, mācīties un attīstīt savas prasmes sākas ar kvalitatīvu un sabalansētu uzturu. Ja šis pamats ir vājš, cieš arī pārējais. Veselīgs uzturs kā ekonomikas jautājumsUzņēmēji ikdienā izjūt sabiedrības veselības ietekmi uz produktivitāti. Hroniskas slimības, darbnespēja, priekšlaicīga darba tirgus pamešana – tās nav abstraktas problēmas. Tās tieši ietekmē uzņēmumu spēju augt un konkurēt. Tas pats attiecas uz demogrāfisko situāciju, jo bērni dzimst arvien mazāk, tāpēc viņu dzīves kvalitāte ir prioritāra valsts attīstībai. Ja jau skolas vecumā bērniem tiek nodrošināts sabalansēts uzturs ar samazinātu pievienotā cukura un sāls daudzumu, ar kvalitatīvām izejvielām, ilgtermiņā mēs mazinām veselības riskus. Tas nozīmē vairāk veselīgi nodzīvotu gadu, augstāku darba ražīgumu un mazāku slogu veselības aprūpes sistēmai. Ja bērns ir paēdis, tad viņam ir vieglāk koncentrēties mācībām un ārpusskolas nodarbībām, tādējādi viņš spēj kvalitatīvāk augt un attīstīties. No uzņēmēju perspektīvas tā ir atbildīga un tālredzīga ekonomikas politika, jo rūpes par bērniem jau no mazotnes nozīmē veselīgāku un uz izaugsmi vērstu nākotni.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 14.martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-32-01. Tas ir kārtējais spriedums lietās, kuras tiesa pēdējos gados ierosina saistībā ar pieteikumiem par likuma normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju kriminālprocesos, pirms vēl kāda persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu.

Minētajā spriedumā tiesa sniedz savu galavārdu pēc būtības 15 sākotnēji rosinātajās (vēlāk - apvienotajās) lietās. Vienlaikus tas ļaus pabeigt tiesās apturētos procesus. Tātad spriedums ilgi gaidīts par aktuālu tēmu.

Noteikti būtu jāuzsver spriedumā vairākkārt izteiktais Satversmes tiesas atzinums, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tieši procesa virzītājam ir jāiesniedz tādi pierādījumi, lai tiesa gūtu pārliecību, ka manta, visticamāk, ir gūta no noziedzīga nodarījuma. Tas tiešām primāri ir procesa virzītāja pienākums, jo tāds jau ir arī Kriminālprocesa likuma 626.pantā noteiktais pirmais nosacījums. Mantas īpašnieks var vispār neko nerunāt. Kā savulaik atzina Eiropas Cilvēktiesību tiesa Čušens pret Beļģiju, tiesas pārliecība bija izveidojusies uz pierādījumu pamata, bet personas klusēšana tikai to nostiprināja (sprieduma 29.punkts).

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri piektdien vienojās ieviest trīs eiro nodevu zemu vērtību sūtījumiem, kas ik gadu nonāk bloka dalībvalstīs, galvenokārt no Ķīnas.

Taču šī nodeva būs pagaidu pasākums un saglabāsies spēkā līdz 2028. gadam, kad visām ES importētajām precēm tiks piemērota muitas nodeva neatkarīgi no to vērtības.

Šobrīd ES ir spēkā bezmuitas statuss sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro un kas tiek importēti tieši patērētājiem, bieži vien izmantojot tādas platformas kā Ķīnas "Temu" un "Shein".

Eiropas Komisijas dati liecina, ka pērn ES tika importēti 4,6 miljardi sūtījumu, kuru vērtība nepārsniedza 150 eiro, un tas ir vairāk nekā 12 miljoni sūtījumu dienā.

Turklāt 91% no visiem šādiem nelieliem sūtījumiem pērn tika saņemti no Ķīnas.

Visvairāk bērnu 2025. gadā piedzima jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopš 2008. gada, kad ierastajā gada rekordmēnesī jūlijā piedzima 2216 mazuļi, dzimstības kritums nedaudz pārsniedz divas reizes. 2025. gada jūlijā bija vien 1103 jaundzimušie.

Dzimstības kritums par 9,7% gadā

2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 1250 jaundzimušajiem jeb 9,7% mazāk nekā 2024. gadā. 2008. gadā kopumā piedzima 24397 mazuļi, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn. Vienlaikus jāpiebilst, ka tieši šogad 2008. gadā dzimušie sasniedz 18 gadu vecumu. Tieši šīs krīzes bērni dosies uz augstskolām, meklēs darbu, dzīvesvietu un, ja viss notiks kā līdz šim, aptuveni 20% no viņiem pametīs Latviju tuvāko desmit gadu laikā, tas veidos kārtējo dzimstības kritumu vēl pēc 10 gadiem.

Pasaulē lielākajā izstādē “Expo 2025 Osaka” atklāts Baltijas paviljons ar tēmu “We Are One”, kurā vienoti tiek pārstāvēta Latvija un Lietuva, un izcelta dabas, cilvēku un tehnoloģiju mijiedarbība.

Starptautiskā izstāde Japānā notiks pusgada garumā - līdz pat 13. oktobrim. Tajā piedalās 160 valstis, 9 organizācijas un plānots, ka to apmeklēs ap 28 miljoniem apmeklētāju no visas pasaules. Svinīgajā Baltijas paviljona atklāšanā piedalījās un simbolisko lenti pārgrieza Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs; Lāsma Līdaka, Latvijas dalības “Expo 2025 Osaka” ģenerālkomisāre; Zigmārs Zilgalvis, Latvijas vēstnieks Japānā; Lina Antanavičiene, Lietuvas dalības “Expo 2025 Osaka” ģenerālkomisāre, Aurelijas Zykas, Lietuvas vēstnieks Japānā un Artūrs Analts, Baltijas paviljona mākslinieks un dizainers.

Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs: “Izstāde “EXPO” ir lieliska iespēja stiprināt Latvijas ekonomisko klātbūtni Japānā, kas ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē. Kopumā ar izstādi saistītajās aktivitātēs klātienē un attālināti iesaistīsies vairāk nekā 250 Latvijas eksportējošie uzņēmumi. Tā ir iespēja kāpināt Latvijas eksportu un investīcijas no Japānas.”

Šā gada nelabvēlīgie laika apstākļi — lietavas — ne tikai ir samazinājuši iegūstamās ražas apjomu un tās kvalitāti, bet arī raisa bažas par lauksaimnieku spēju izpildīt visas saistības un vienlaikus liek uzdot jautājums par meliorācijas sistēmām.

Tādi atzinumi skanēja pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar lauksaimnieku organizāciju — Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Zemnieku federācijas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un Zemnieku saeimas — vadītājiem. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka Valsts prezidents par situāciju lauksaimniecībā informāciju ieguvis ne tikai no masu medijiem, bet pats bija aizbraucis apskatīties un aprunāties ar zemniekiem, un iespējams, ka tieši tāpēc amatpersonām — ministriem, iestāžu vadītājiem — būtu lietderīgi tieši tāpat rīkoties, tādējādi iegūstot informāciju par to, ko vajadzētu vai, tieši otrādi, nevajadzētu darīt.

Ķīnas ārējās tirdzniecības rādītāji septembrī būtiski pārsnieguši analītiķu prognozes – eksports pieaudzis par 8,3%, bet imports par 7,4%. Straujākais eksporta kāpums kopš marta galvenokārt saistīts ar pieaugumu Eiropas tirgos (+14,2%), kas palīdzējis kompensēt eksporta kritumu uz ASV. Tikmēr ASV ekonomikas datu publicēšanu kavē valdības slēgšana, radot neskaidrību par ekonomikas reālo stāvokli.

Ķīnas izaugsmes paātrinājums uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem ārpus Āzijas palīdzēja atsvērt noturīgu eksporta samazinājumu uz ASV (-27% augustā), savukārt eksporta izaugsme uz Eiropu paātrinājās līdz 14.2% un reģistrēja labāko rezultātu kopš 2022. gada vidusdaļas. Ķīnas imports septembrī palielinājās par 7.4%, acīmredzot, daļēji atspoguļojot sezonālus efektus pirms nedēļu ilgām brīvdienām oktobra sākumā. Kārtējā ASV un Ķīnas salekšanās pēc Ķīnas vēlmes ierobežot retzemju metālu eksportu lika atcerēties par pēdējā laikā pierimušo ASV tirdzniecības kara tēmu. Tiek paredzēts, ka pašreizējā pauze ASV un Ķīnas tarifu karā ilgs vismaz līdz novembra vidusdaļai.

Latvijas nefinanšu uzņēmumu peļņas daļa 2024. gadā piedzīvojusi lielāko kritumu Eiropas Savienībā par 5,39 procentpunktiem, liecina Eurostat dati.

Nefinanšu korporāciju (uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība nav saistīta ar finansēm) Eiropas Savienībā (ES) peļņas daļa 2024. gadā bija 40,1%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Metodoloģija

Nefinanšu uzņēmumu peļņas daļu, par ko runājam, Eurostat definē kā bruto darbības rezultātu, kas dalīts ar bruto pievienoto vērtību. Šis ir rentabilitātes tipa rādītājs, kas parāda pievienotās vērtības daļu, kas radīta ražošanas procesā, atlīdzinot kapitālu. Proti, tas ir galvenais rādītājs tam, kā ienākumi tiek sadalīti ekonomikā.

Praktiskais skaidrojums

Lai gūtu praktisku priekšstatu par rādītāju, Dienas Bizness lūdza ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos, zvērināta advokāta Jāņa Taukača padomu. Pēc viņa teiktā, zema peļņas daļa nozīmē zemu peļņas maržu vai darbietilpīgu ekonomiku, savukārt augstāks skaitlis norāda uz augstāku peļņas maržu vai kapitāla intensīvu ekonomiku. “Augstāks skaitlis nozīmē, ka produkcijas ražošanai vajag vairāk iekārtu, kā arī darbaspēku, bet mazāks skaitlis, kā Latvijas gadījumā, - ka vajag vairāk darbaspēka nekā kapitāla, lai saražotu to, ko mēs valstī ražojam,” tā J. Taukačs.

Nodarbināto kopskaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gadā pieaudzis par 5,6 tūkstošiem cilvēku, bet nodarbinātības līmenis – par 0,6 procentpunktiem. Bezdarba līmenis 2025. gadā bijis 6,99%, kas pēc būtības ir tas pats, kas bija gadu iepriekš.

Latvijā 2025. gadā nodarbināti bija 64,5% jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem. Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem pērn arī bija nodarbināti 6,6 tūkstoši cilvēku, bet viņi kopējās tabulās un aprēķinos netiek ņemti vērā.

Atgūšanās pēc pandēmijas

Rīgā 17. aprīlī tiks atklāts Rīgas panorāmas rats “Riga Rise”. 65 metrus augstais panorāmas rats kļūs par vērienīgu tūrisma objektu Rīgas mazāk apmeklētajā kreisajā Daugavas krastā, ierindojoties starp pasaules slavenākajiem panorāmas ratiem, kuri atrodas Čikāgā, Monreālā, Gdaņskā, Londonā.

Tas būs piemērots izmantošanai visos gadalaikos, jo tā kabīnes aprīkotas gan ar gaisa kondicionēšanas, gan arī apsildes iekārtām. Tas varēs uzņemt vienlaikus 240 pasažieru – astoņus vienā kabīnē.

Panorāmas rata apmeklētāji varēs piedzīvot arī īpašu mākslas pieredzi – digitālo galeriju, kas veidota sadarbībā ar mākslas centru “Zuzeum” un Zuzānu kolekciju. Tā būs unikāla iespēja gūt jaunu, bagātinošu skatījumu uz Rīgu, aplūkojot senās pilsētas kartes un gravīras, 20. gadsimta plakātus un afišas, kā arī dažādu mākslinieku oriģināldarbus par Rīgas tēmu.

“Esam ļoti gandarīti – ir paveikts liels darbs, lai mūsu pilsēta kļūtu vēl skaistāka, rīdziniekiem patīkamāka un arī pievilcīgāka pilsētas viesiem. Rīgas panorāmas rats ir gatavs uzņemt apmeklētājus, sagādājot neaizmirstamus mirkļus un ļaujot vērot Rīgu no tāda skatupunkta, kā to ikdienā redz spārnotie pilsētas iemītnieki. Aicinām ikvienu piedzīvot skaistus mirkļus kopā ar ģimeni un draugiem, jo rata kabīnes ir gana ietilpīgas, lai šo pieredzi baudītu kopā ar vistuvākajiem,” aicina projekta īstenotājas SIA “RPR Operators” valdes loceklis Dimitrijs Uspenskis.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Liels birokrātiskais slogs ir patiesais cēlonis vismaz vienai daļai no korupcijas, intervijā aģentūrai LETA šādu viedokli pauda Ministru prezidentes izveidotās birokrātijas mazināšanas darba grupas vadītājs Jānis Endziņš.

Endziņš domā, ka pārlieka birokrātija patiesībā ir korupcijas krustmāte. To Endziņš zinot no personīgās pieredzes, pirms vairākiem gadiem vadot Uzņēmumu reģistru. "Tajā laikā uzņēmumu reģistrēja mēneša laikā. Dabiski, ka biznesam vajag ātri, un tad bizness mēģina kaut kā to tēmu sakārtot. Ticami - ne ar tām legālākajām metodēm," sacīja Endziņš.

Pēc Endziņa teiktā, viņa vadībā tika panākts, ka reģistrācijas laiks tika saīsināts un bija ne ilgāks kā trīs dienas. Mēs panācām, ka uzņēmumu var reģistrēt vienas iestādes apmeklējuma ietvaros. Ko tas nozīmē no korupcijas viedokļa? Nav jau par ko tev to kukuli dot! Viss tāpat notiek," uzsver Endziņš.

Viņš uzskata, ka visur, kur ir gari procesi, nenormāli sarežģītas skaņošanas un viss tas, kas tiek saukts par birokrātisko slogu, ir patiesais cēlonis vismaz vienai daļai no korupcijas. "Līdz ar to birokrātijas mazināšana ne tikai dod ekonomisko labumu, bet vienlaikus arī palīdz mazināt korupciju un ēnu ekonomiku," teica Endziņš.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, un tas ir krietni labāks nekā Igaunijā, kur IKP pieaugums pēc Eurostat datiem pērn bijis 0,6%. Jāteic, Lietuvā IKP audzis par 2,7%.

Faktiskajās cenās IKP pērn bija 43 miljardi eiro, bet gadu iepriekš – mazliet vairāk par 40 miljardiem eiro. Spēli dažādu Baltijas valstu IKP pieaugumā veido dažādie inflācijas tempi, kas ietekmē salīdzinājumu starp gadiem. Latvijā pērn vidējā inflācija bija 3,7%, Lietuvā – 3,4%, bet Igaunijā cenas auga par 4,8% un ne bez valsts līdzdalības. Kā zināms, igauņi cēla PVN iekasējamo lielumu.

Tendence Latvijā cerīga

2025. gada pēdējos divos ceturkšņos IKP izaugsme palielinājās, un kopumā redzama augoša tendence, kas, cerams, turpināsies arī šogad. Kopumā gan jāatzīmē, ka 2024. gads bija ar negatīvu IKP pieaugumu, un tādēļ vēl ir pāragri priecāties.

Rīgas panorāmas rata kompleksa Uzvaras parkā, Pārdaugavā, projekta īstenotājs SIA "RPR operators" cer uz vairāk nekā 100 000 apmeklētājiem gadā, sacīja "RPR operators" valdes loceklis Dimitrijs Uspenskis.

Viņš sacīja, ka projektā ieguldītos virs 10 miljonus eiro plānots atpelnīt piecu līdz desmit gadu laikā.

Vienlaikus Uspenskis skaidroja, ka panorāmas rats ir pilnībā Latvijā projektēts un ražots objekts, kurš turklāt ir sertificēts un "RPR operators" ir šī projekta patenta īpašnieks. Tādēļ Uspenskis pauda cerību, ka izdosies šo produktu piedāvāt arī eksportam.

Uspenskis sacīja, ka jau patlaban notiek sarunas ar iespējamiem projekta pircējiem ārvalstīs, taču neatklāja ne skaitu, ne valstis, norādot, ka patlaban par to runāt ir pāragri.

"Rata sertificēšana jau ir solis eksporta virzienā, ceram, ka produkts būs konkurētspējīgs pasaules tirgū. Pozitīvs rezultāts būs jau tad, ja izdosies ārpus Latvijas pārdot un uzstādīt vismaz vienu panorāmas ratu," teica Uspenskis.

Lai gan 65 % Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošana jau kļuvusi par paradumu, apmēram trešdaļa jeb 35 % to aizvien nedara, savukārt banku kontos kopumā “guļ” ap desmit miljardiem eiro – tā ir izniekota iespēja pelnīt un kompensēt inflāciju, saka “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Redzams, ka daudzi dzīvo no algas līdz algai un atlikt naudu nemaz nespēj. Protams, situācijas un vajadzības ir dažādas. Ir tēriņi, kas jānosedz, un brīži, kad jādara viss iespējamais, lai ģimenei nekā netrūktu. Tomēr mājsaimniecībām būtu vērtīgi vismaz reizi ceturksnī veikt sava budžeta auditu, lai labāk saprastu, kur paliek iztērētā nauda.

Ir jāpadomā – varbūt kāds abonements pie viena vai otra pakalpojumu sniedzēja kļuvis lieks? Iespējams, bijis pārlieku daudz emocijās balstītu pirkumu? Es aicinu cilvēkus pārskatīt tēriņus un rast iespēju ik mēnesi atlikt kaut dažus desmitus eiro – arī, ja atalgojums ir mazs.

Ja pieņemts lēmums sākt krāt, jāsaprot, kādu noguldījuma veidu izvēlēties. Lai to izdarītu, svarīgi zināt, kā tiks tērēti uzkrātie līdzekļi. Klienti, kuri veido drošības spilvenu vai krāj naudu kādam noteiktam mērķim, piemēram, pirmajai iemaksai mājoklim vai auto līzingam, visbiežāk lemj par labu krājkonta izveidei. Ar to klients pelna noteiktus procentus, bet tajā pašā laikā naudai var viegli piekļūt, proti, “Bigbank” gadījumā tā norēķinu kontā nonāk trīs bankas darba dienu laikā.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 4,1%. Aptuvenais 4% inflācijas līmenis ir noturīgs pēdējā pusgada laikā un par pāris procentpunktiem apsteidz vecās Eiropas valstis.

Inflācijas procents atspoguļojas visos tautsaimniecības izaugsmes lielumos, kurus prezentē Centrālā statistikas pārvalde. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kur galveno lomu spēlē kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, sviesta, žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugums.

Būtiska ietekme bijusi ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, vēl – alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Ražotāju cenas eksportā aug adekvāti Ražotāju cenas, lai arī neregulāri, bet seko vispārējai inflācijas tendencei pa mēnešiem. Lielāko cenu pieaugumu ražotāji piedzīvojuši gada sākumā, un līdz ar rudeni gatavās produkcijas cenas palielinās līdzvērtīgi vispārējās inflācijas tendencei.

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamajā gadā plāno saglabāt stabilu izaugsmi vai arī to palielināt, ja salīdzina ar pēdējiem diviem aizvadītajiem gadiem, liecina Luminor bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktā uzņēmumu aptauja.

Tikai 16% uzņēmumu Latvijā prognozē izaugsmes samazinājumu. Optimistiskākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, bet pesimistiskākie - Latgales reģionā. Tādu uzņēmumu, kas plāno strauju izaugsmi, Latvijā ir vairāk nekā citviet Baltijā, bet tādu, kuri plāno saglabāt līdzšinējos izaugsmes tempus, - nedaudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Stabilitāte un mērena izaugsme

Aptauja rāda, ka 23% uzņēmēju paredz ieņēmumu pieaugumu līdz pat 20%, kas atspoguļo gatavību attīstīties. Iz-teikti šādas prognozes novērojamas tādās nozarēs kā publiskā pārvalde un aizsardzība, finanses, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju nākamgad sagaida stabilu darbību bez būtiskām ieņēmumu vai uzņēmuma lieluma izmaiņām. Savukārt 6% plāno spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā piektdaļu. Šādu cerību pilnu uzņēmēju Lietuvā ir par procentpunktu mazāk, bet Igaunijā - par diviem procentpunktiem mazāk.