Jaunākais izdevums

airBaltic reShape plānā nav ietverti vajadzīgie elementi, lai to uzskatītu par uzņēmuma pārstrukturēšanas plānu.

Tādu secinājumu Eiropas Komisija (EK) izdara savā ziņojumā, kurā informē par padziļinātas izmeklēšanas uzsākšanu sakarā ar, iespējams, nelikumīgi piešķirto valsts atbalstu aviokompānijai airBaltic. Iemesli: airBaltic un valdības pārstāvju daudz slavētajā airBaltic restrukturizācijas jeb reShape plānā nav ietverti vajadzīgie elementi, piemēram, pašu ieguldījums, kompensāciju pasākumi u. c., lai reShape skaitītos uzņēmuma pārstrukturēšanas plāns arī ES izpratnē un varētu kalpot par pamatu tam, ka EK varbūt tomēr, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta izņēmumiem pievērtu acis uz aviokompānijā ieplūdināto valsts naudu.

Tomēr airBaltic un atbildīgo valsts iestāžu pārstāvju DB sniegtie komentāri liecina, ka viņi pārkāpumus savā rīcībā nesaskata un EK ziņojumā minētos konstatējumus par sniegto valsts atbalstu airBaltic vērtē kā nepamatotus.

DB jau rakstīja, ka EK pašlaik līdz sava galīgā lēmuma pieņemšanai uzskata, ka aviokompānija airBaltic aptuveni 100 milj. Ls varētu būt saņēmusi kā nelikumīgu valsts atbalstu, ko pēc ES likumdošanas normām uzņēmumam pienāktos atmaksāt. Līdzīgs precedents jau ir, kad EK pieņemta lēmuma dēļ par nelikumīgu valsts atbalstu Ungārijas aviokompānija Malev pērn bija spiesta pieteikt bankrotu.

Savukārt Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis savā komentārā DB sacīja: «Uzskatu, ka valdība ir rīkojusies saskaņā ar privātā investora principu un ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar noslēgto vienošanos ar otru akcionāru – BAS, kurš diemžēl nespēja izpildīt savu saistību daļu. Darbam ar EK airBaltic ir izveidojusi ekspertu komandu, lai skaidrotu mūsu pozīcijas un novērstu iespēju, ka bijušais akcionārs BAS savā sūdzībā ir maldinājis EK. Ierēdņu un juristu uzdevums ir pārliecināt EK, un tas tiks darīts.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Portāls: ja neatradīsies investors, airBaltic var būt nepieciešami vēl 96 miljoni

Dienas Bizness, 17.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepiesaistot stratēģisko investoru, nacionālās lidsabiedrības airBaltic uzturēšana laikā no 2013. līdz 2016. gadam valsts budžetam papildus var prasīt vēl vismaz 96 miljonus latu.

Tā liecina portāla Pietiek rīcībā nonākušie airBaltic ReShape plāna nepubliskotās daļas dokumenti. Portāls arī atzīmē, ka, lai arī publiski, atsaucoties uz ReShape plānu, medijiem ziņots, ka lidsabiedrība jau 2014. gadā atsāks strādāt ar peļņu, Pietiek rīcībā esošie dokumenti liecina, ka tā nav. Proti, ReShape plānā norādīts - pastāv liels risks, ka airBaltic 2016.gadā var atgriezties pie zaudējumiem.

airBalticReShape plāna sagatavošana un arī tā papildināšana ir partijai Vienotība pietuvinātajam uzņēmējam Ģirtam Rungainim pastarpināti piederošās investīciju un finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers (Prudentia) kompetence. Valdība šo plānu slēgtā sēdē apstiprināja martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rungainis: tiek ietekmēts Prudentia darbs, lai pasteidzinātu airBaltic pārdošanu

Nozare.lv, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic veiksmes stāsts - arī uz lidostas un aizdevēju rēķina

Dienas Bizness, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic izsūta relīzi, kurā preventīvi gatavojas skaidrot Eiropas Komisijai savu darbību un pagātni. Tiek izteiktas aizdomas, ka Eiropas Komisija (EK) varētu uzsākt izmeklēšu pret airBaltic par nelikumīgu valsts atbalstu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir tikusi informēta, ka Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS), bijušais aviokompānijas akcionārs, ir iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā par 2012.gadā veiktajām akcionāru darbībām, kas galarezultātā noveda pie aviokompānijas pārveidošanas procesa, teikts airBaltic relīzē. Savukārt airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda: « Mūsu airBaltic ReShape biznesa plāns ir veiksmīgs, ik mēnesi tiek uzrādīti labāki rezultāti nekā sākotnēji paredzēts. Šis sasniegums norāda, ka ReShape biznesa plāns ir pamatīgs un reālistisks, un tas mūs padara pievilcīgākus potenciālo nākotnes investoru acīs.» Tomēr airBaltic pārstāvji norāda, ka BAS sūdzība ir atgādinājums, ka pagātnes notikumi ir jāatrisina. «Lai to panāktu, mēs esam izveidojuši ekspertu un padomdevēju komandu, kuras galvenais darba uzdevums būs atrisināt jautājumus, kas radušies sakarā ar šo sūdzību,» tā airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fliks brīnās par KNAB piesliešanos aviācijas eksperta lomai

LETA, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic veicis iekšēju auditu un nav atradis līgumus, kas apstiprinātu, ka airBaltic ir garantējis Baltijas Aviācijas Sistēmām (BAS) Investbank izsniegtos kredītus.

To airBaltic pārstāvis esot apgalvojis pašlaik Maskavā notiekošā tiesas procesā, kura ietvaros Krievijas Investbank prasa airBaltic atmaksāt 2011. gadā izsniegtos kredītus par kopējo summu 13,5 milj. eiro, raksta RAPSI. Šos kredītus aizņēmās agrākais airBaltic līdzīpašnieks BAS, bet galvoja airBaltic. Kā DB sacīja bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks, kurš parakstīja šos aizņēmumus, nauda bija paredzēta airBaltic vajadzībām un airBaltic to arī iztērēja. Tagad airBaltic pārstāvji cenšas no šī aizņēmuma norobežoties un apgalvo, ka nav atrasti tādi līgumi, kas apliecinātu, ka airBaltic garantējis BAS aizņēmumus, viņi arī tiesā minējuši, ka paraksti uz Investbank tiesā iesniegtajiem līgumiem, iespējams, ir viltoti, tāpēc nododami ekspertīzei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gads atklās airBaltic veiktās restrukturizācijas patiesos augļus un kaldinās pamatu 2014. gada izaugsmei, šodien raksta Dienas Bizness.

«Domāju, ka 2013. gadā airBaltic turpinās būt veiksmīgas optimizācijas paraugs. Ceru, ka aviokompānijas pozitīvās tendences saglabāsies un zaudējumi turpinās samazināties,» DB sacīja airBaltic konsultējošā uzņēmuma IBS Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Par labiem rezultātiem ir pārliecināts arī airBaltic izpilddirektors Martins Gauss: «Izskatās, ka 2012. gadu noslēgsim ar 60 miljoniem latu mazākiem zaudējumiem nekā 2011. gadu (2011.g. zaudējumi airBaltic sasniedza 83 milj. Ls – red.), kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā bija plānots. Līdz ar to 2014. gadā, kā jau bija plānots, strādāsim bez zaudējumiem, pēc tam atsākot izaugsmi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju pārdošanas cena būs jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai, šodien intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija (SM) pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Valdība investoriem piedāvā iegādāties līdz 50% mīnus vienu akciju.

Premjers skaidroja, ka investorus paredzēts uzrunāt gan individuāli, gan arī plašāk, tāpēc arī notikusi sludinājumu ievietošana. Dombrovskis arī norādīja, ka būtu nepieciešams iegūt vienu stratēģisku investoru, piemēram, lielu lidsabiedrību, ar plānu aviokompānijas attīstībai.

Ja investors parādītos, tad notiktu padziļināta izpēte, pēc kuras varētu noteikt darījuma cenu. «Akciju cena jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai,» teica valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Panāk izlīgumu Snoras strīdā ar airBaltic un BAS par preču zīmes iegādes darījumu

LETA, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien izbeigusi tiesvedību Lietuvas bankas Snoras prasībā pret nacionālo lidsabiedrību airBaltic un SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) par preču zīmes iegādes darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Kā informē apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tiesvedība lietā izbeigta, jo puses panākušas mierizlīgumu.

Snoras pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Moors norādīja, ka mierizlīgums klientam ir «vislabākais un vispatīkamākais variants», tomēr par mierizlīguma pamatojumu viņš neizteicās, norādot, ka lieta tika skatīta slēgti un viņam tam īsti nav pilnvarojuma, jo viņš ir juridiskās palīdzības sniedzējs.

Lieta tika izskatīta slēgtās sēdēs.

airBaltic zīmols un saistītās preču zīmes nu jau bijušā aviosabiedrības vadītāja Bertolta Flika BAS tika pārdotas 2009.gadā, taču tas atklājās tikai 2010.gada vasarā. Zīmols un preču zīmes airBaltic 2009.gada auditētajā pārskatā novērtētas 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesā izbeigta tiesvedībaairBaltic strīdā ar BAS un Krājbanku par kapitalizācijas atzīšanu

LETA, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesā februārī izbeigta tiesvedība nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) prasībā pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) un likvidējamo Latvijas Krājbanka (Krājbanka) par kapitalizācijas atzīšanu. Arī šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Par minēto lēmumu ir iesniegta blakus sūdzība, tomēr tā vēl nav pieņemta, jo šodien tika skatīts airBaltic lūgums par atbrīvošanu no naudas soda. Kā sacīja Bērziņš, tas šodien tika noraidīts.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «minētā tiesvedība ir daļa no airBaltic pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martins Gauss airBaltic vadītāja amatā tika uzaicināts ar uzstādījumu, ka viņam ir jāuzlabo situācija problēmu mocītajā aviosabiedrībā, un redzams, ka kopš ReShape plāna īstenošanas Latvijas nacionālās lidsabiedrības zaudējumi ir krietni sarukuši, tādēļ par mazāku atalgojumu airBaltic vadītājam nav iemesla runāt, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Pērn airBaltic vadītājs algā saņēmis vairāk nekā 270 tūkst. latu – aptuveni 22,5 tūkstošus latu mēnesī. M. Gausa atalgojums ir rekordliels Latvijas valstij piederošo kapitālsabiedrību vadītāju vidū. Salīdzinājumam – iepriekšējais airBaltic vadītājs Bertolds Fliks 2011. gadā algā saņēma vairāk nekā 119 tūkst. Ls jeb aptuveni 13,3 tūkstošus Ls mēnesī.

Kā norāda V. Dombrovskis, ReShape plāns ir izpildīts ar uzviju, tātad M. Gauss pilda savus pienākumus.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pārvadājusi teju par 10% mazāk pasažieru nekā pērn šajā periodā, savukārt vietu piepildījums sarucis par 7%. Līdz ar to pārvadāto pasažieru skaita un vietu piepildījuma ziņā airBaltic šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti ir sliktāki nekā pērn, kad pasažieru skaits pret 2011. gadu bija krities tikai par 2%, bet vietu piepildījums bija pat audzis. Arī atsevišķi vērtējot 2013. gada marta datus, redzams, ka pret 2012. gada martu, kad airBaltic pārvadāja 217,6 tūkst. pasažieru, kas bija par 7% mazāk nekā 2011. gadā, 2013. gada martā airBaltic ir pārvadājis vien 201, 6 tūkst. pasažieru, bet vietu piepildījums ir krities no 74% pērn uz 69% šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāk pārbaudi par darbībām, kas veiktas ar SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) kapitāla daļām un īpašumu.

Par to liecina DB rīcībā nonākušais LR Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes paziņojums. Tajā teikts, ka 8. novembrī uzsākta arī resoriskā pārbaude ar mērķi noskaidrot, vai netika pārkāptas tiesību normas, kuru izpildes kontroli un uzraudzību veic policijas darbinieki. Šis policijas paziņojums vismaz līdz galīgai pārbaudes pabeigšanai varētu būt signāls, ka darbības ar bijušā airBaltic privātā akcionāra BAS kapitāldaļām un īpašumu, iespējams, tiešām varētu būt nelikumīgas, uz ko jau iepriekš norādījis BAS līdzīpašnieks un bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apsūdzība pret Fliku šķiet baltiem diegiem šūta

Līva Melbārzde, 11.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasības apjoms – 70 miljoni latu – pret bijušo airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku, iespējams, ir mākslīgi radīts airBaltic gada pārskata uzlabošanai, šodien raksta Dienas bizness.

Tāpat ar šo prasību valsts puse, visticamāk, cer nostiprinātu savu sarunu pozīciju pret B. Fliku, kas paziņojis, ka gatavos prasību pret Latvijas valsti par viņam piederējušā uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) kapitāla daļu pārņemšanu un BAS piederējušo airBaltic akciju atsavināšanu pērnā gada nogalē. Nepieciešamības gadījumā B. Fliks ir gatavs turpināt tiesvedību pret Latvijas valsti arī ārzemju tiesās, bet Latvijas valsts pozīciju starptautiskās tiesās līdz šim veiksmīgi aizstāvēt nereti nav izdevies, piemēram, sagrieztā zviedru kuģa un a/s Latvijas gāze tarifu lietās.

Komentāri

Pievienot komentāru