Ungārija otrdien uzlikusi Eiropas Savienības (ES) plānam nākamgad nodrošināt Ukrainai palīdzību 18 miljardu eiro apmērā.

Tā vietā, lai vienprātīgu apstiprinātu palīdzību Ukrainai, Ungārijas veto liek pārējām 26 ES dalībvalstīm izstrādāt sarežģītāku tehnisku plānu, lai nodrošinātu palīdzības plūsmu uz Kijivu arī jaunajā gadā.

Palīdzības programma Ukrainai ir viena no ES prioritātēm, ko Ungārija pēdējos mēnešos ir nobloķējusi. Ungārija, kā izskatās, izmanto savas veto tiesības, lai panāktu, ka ES atbrīvo miljardiem eiro lielo finansējumu, kas Ungārijai aizturēts saistībā ar bažām par likuma varas ievērošanu un korupciju.

Šī mērķa sasniegšanai Ungārijas valdība arī iebildusi pret ES centieniem pieņemt 15% minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli, kam nepieciešams vienprātīgs bloka dalībvalstu atbalsts.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir profesionāla komanda, efektīva resursu pārvaldība un pareizi izstrādāta stratēģija, domā Krištofs Hegedjušs, CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā sasniegtu nospraustos mērķus, vadītājam jāspēj paredzēt nākotnē potenciāli sagaidāmās problēmas, jāizvērtē iespējamie riski un attiecīgi jārīkojas, spriež K.Hegedjušs, piebilstot, ka visa pamatu pamatā ir plānošana. Pasaule nemitīgi mainās, tāpēc tai līdzi jāmainās arī uzņēmējiem - tas, kas tiek uzskatīts par labu šodien, iespējams, tāds vairs nebūs rīt, tāpēc sniegto pakalpojumu kvalitāte nepārtraukti jāuzlabo, atzīmē CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Seko ģimenes piemēram

Lai gan esmu dzimis Latvijā, uzaugu un mācījos Ungārijā, stāsta K.Hegedjušs, kurš šajā valstī guva arī savu pirmo darba pieredzi. “Vēl būdams skolnieks, vasaras brīvlaikos iesaistījos ģimenes biznesā un pavadīju latviešu tūristus Ungārijā, bet, kad sāku studijas Londonā, kā maiņas vecākais strādāju kādā glaunā interneta kafejnīcā. Mana ģimene bija cieši saistīta ar aviāciju, tāpēc likumsakarīgi, ka arī es, pēc vidusskolas beigšanas, nolēmu sevi profesionāli attīstīt tieši šajā jomā. Tā kā Ungārijā apgūt aviācijas menedžmentu nebija iespējams, devos uz Londonu, un neslēpšu - šī valsts man ļoti iepatikās. Biju apmierināts gan ar vidi, gan ar studijām, kas studentiem sniedza iespēju ne tikai iepazīties ar nozares specifiku, bet apgūt arī vispārējās vadības teoriju un aviācijas praktiskās lietas, par ko ļoti priecājos,” norāda K.Hegedjušs, kurš drīz pēc tam aviācijas nozarē sāka arī strādāt.

Ungārija trešdien pasludināja apdraudējuma stāvokli saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģijas krīzi un paziņoja par plānu tās pārvarēšanai.

"Situācija ir ļoti sarežģīta visur Eiropā, ņemot vērā karu un ar to saistītās sankcijas," žurnālistiem norādīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna biroja vadītājs Gergejs Gujāšs.

Viņš skaidroja, ka valdības jaunais plāns izstrādāts kā reakcija uz kara izraisīto enerģijas krīzi, un tas spēkā stāsies augustā.

Šis plāns paredz, ka Ungārijā dabasgāzes ieguve tiks palielināta no 1,5 līdz diviem miljardiem kubikmetru gadā, vienlaikus meklējot citus dabasgāzes piegāžu avotus.

Valdība arī noteiks eksporta aizliegumu tādiem enerģijas avotiem kā malkai un palielinās brūnogļu ieguvi.

Tiks arī atjaunota ar brūnoglēm darbināmās spēkstacijas ekspluatācijā Mātrā un pagarināta valsts vienīgās atomelektrostacijas darbība.

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Ungārija bloķē jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, ziņu aģentūrai DPA pastāstījuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc šo avotu teiktā, savus iebildumus Ungārija paudusi trešdien Briselē notikušajā ES valstu vēstnieku sanāksmē, kurā bija paredzēts pabeigt sankciju detalizētu izstrādāšanu.

Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kad EK maija sākuma ierosināja sesto sankciju paketi, Ungārija iebilda pret Kirila iekļaušanu sankciju sarakstos. Tomēr ES samitā pirmdien, kurā tika panākta vienošanās par šīm sankcijām, jautājums par sankciju attiecināšanu uz Kirilu netika apspriests.

Eiropas Savienības (ES) valstu vairākums ir vienojušās iesaldēt Ungārijai paredzētus ES budžeta līdzekļus 6,3 miljardu eiro apmērā, ņemot vērā bažas par likuma varas neievērošanu Ungārijā, pirmdienas vakarā paziņoja ES prezidējošā valsts Čehija.

Summa, par kuru tika panākta vienošanās dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju sanāksmē Briselē, tomēr ir par 1,2 miljardiem eiro mazāka, nekā sākotnēji ierosināja Eiropas Komisija (EK).

Briselē pastāv bažas par ES līdzekļu nepiemērotu izmantošanu Ungārijā nepietiekamu pretkorupcijas pasākumu dēļ.

Īsi pirms šīs vienošanās EK atjaunoja rekomendāciju, saskaņā ar kuru Ungārijai paredzētie līdzekļi 7,5 miljardu eiro apmērā jāsaglabā iesaldēti, līdz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība būs pilnībā izpildījusi savus solījumus par reformu īstenošanu likuma varas uzlabošanai.

EK gaida ES dalībvalstu atļauju samazināt ES budžeta līdzekļus Ungārijai.

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD būvēs automašīnu ražotni Ungārijā, teikts piektdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

"BYD būvēs pirmo vieglo automašīnu ražotni Segedā, Ungārijā, sperot milzīgu soli pretī videi draudzīgai mobilitātei Eiropā," mikroblogošanas vietnē "X" norādīja "BYD Europe".

BYD jau darbojas Ungārijā, tostarp valstī pārvalda elektrisko autobusu ražotni.

Sākotnēji BYD specializējās akumulatoru ražošanā, taču 2003.gadā sāka arī automobiļu ražošanu, un kopš tā laika kļuvis par nozīmīgu elektrisko automašīnu ražotāju.

Šogad BYD kļuva par pirmo autoražotāju pasaulē, kas kopumā saražojis piecus miljonus elektroauto.

Turklāt vairāki lielie autobūves uzņēmumi, tostarp "Tesla", BMW, "Mercedes-Benz" un "Audi", izmanto BYD ražotos akumulatorus.

Eiropas Savienība (ES) vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ES līderu samitā solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par Krievijas gāzi, paziņojusi Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva.

Kā jau vēstīts, Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Daudzas Eiropas valstis ir stipri atkarīgas no Krievijas energoresursu importa, un ES dalībvalstis ir sašķeltas jautājumā par to, kā norēķināties ar Krieviju, lai nepārkāptu sankcijas, ko ES piemērojusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Ungārija par Krievijas gāzi maksās rubļos 

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu...

Polija, kas aktīvi atbalsta sankciju piemērošanu Maskavai, uzskata, ka ES būtu pilnībā jāaizliedz Krievijas gāzes imports.

"Šodien tas, kas trūkst, ir pilnas sankcijas gāzei, kas atrisinātu problēmu ar "Gazprom", problēmu ar 100% sankciju ievērošanu," trešdien intervijā raidorganizācijai "Polsat News" paziņoja Moskva, piebilstot, ka pret šādu sankciju ieviešanu iestājušās Austrija, Vācija un Ungārija.

"Mēs paļaujamies, ka šīm valstīm (kas maksās rubļos) būs sekas un rezultātā tās pārtrauks maksāt rubļos," norādīja ministre.

Viņa nepaskaidroja, kādas sekas Polija vēlas redzēt.

Maskavas ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Sankciju eksperti norāda, ka Krievijas maksājumu sistēma ļauj Maskavai piekļūt enerģētikas ieņēmumiem neatkarīgi no Krievijai piemērotajām sankcijām attiecībā uz ārvalstu valūtām.

Vācijas enerģētikas koncerns "Uniper" šodien laikrakstam "Rheinische Post" atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku.

Igaunijas un Īrijas valdības ceturtdien nolēma pievienoties globālajai iniciatīvai noteikt vismaz 15% ienākuma nodokli lielajiem uzņēmumiem, kuras nolūks ir nedot iespēju lielajām starptautiskajām kompānijām maksāt mazākus nodokļus.

Pievienošanās šai iniciatīvai nodrošinās, ka "mums ir vislabākās iespējas panākt, lai Igaunijas uzņēmējdarbības vide un nodokļu politika turpina darboties mūsu visu labākas nākotnes interesēs", pēc valdības sēdes preses konferencē sacīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

Viņa norādīja, ka šī nodokļu reforma skars nevis Igaunijas uzņēmumus, bet starptautisko lieluzņēmumu struktūras Igaunijā.

"Valdība ir apstiprinājusi manu ieteikumu Īrijai pievienoties starptautiskajai vienprātībai. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šīs vienošanās ietvaros mūsu intereses tiks īstenotas labāk," žurnālistiem teica Īrijas finanšu ministrs Paskals Donohou.

Reformas mērķis ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka topošās Eiropas Sankcijas (ES), tai skaitā aizliegums Krievijas naftai, nodarīs lielāku kaitējumu Ungārijai nekā Krievijai.

Eiropas Komisija (EK) trešdien iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.

Orbāns vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai pauda viedokli, jau jaunā ES sankciju pakete apdraud ES vienotību un tās apstiprināšana būtu vēsturiska kļūda.

Ungārija, Slovākija un vairākas citas valstis pagaidām iebilst pret šīm sankcijām, vēloties iegūt tiesības neievērot Krievijas naftas embargo.

Ziņu vietne "index.hu" citēja Orbāna vēstulē teikto, ka ierosināto sankciju apstiprināšanai būtu nepieciešami liela mēroga ieguldījumi alternatīvā piegādes infrastruktūrā un pamatīgas reformas Ungārijas naftas pārstrādes nozarē.

Ungārija nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet neatteiksies no Krievijas gāzes pirkšanas, otrdien Londonā paziņoja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pēc sarunām ar Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu.

"Ir saprotams, ka šī kara pārtraukšana sarunu ceļā atbilst visām mūsu interesēm," sacīja Orbāns, uzsverot, ka tuvākajās nedēļās tiks pieliktas visas pūles miera atjaunošanai.

Viņš atzīmēja, ka Krievijai noteikto sankciju paplašināšana uz enerģētikas un naftas-gāzes sektoru rada nesamērīgi smagu slogu Ungārijai.

"Mēs nosodām Krievijas militāro uzbrukumu un karu, bet mēs nepieļausim, ka ungāru ģimenes maksātu kara cenu," paziņoja Orbāns.

Viņš pauda uzskatu, ka sankcijām nav jāattiecas uz naftas un gāzes importu. Orbāns sacīja, ka Ungārija pērk lielāko daļu naftas un dabasgāzes no Krievijas, un uzsvēra, ka 90% ungāru ģimeņu apsilda savas mājas ar gāzi. Viņš arī piebilda, ka Ungārijas ekonomika nevar funkcionēt bez naftas un gāzes.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās rekomendācijās Igaunijai ieteikts izbeigt enerģētikas atbalsta pasākumus, lai samazinātu valsts budžeta deficītu un mudināts ievērot fiskālās politikas kārtību, lai nākamgad neto izdevumu nominālo pieaugums nepārsniegtu 4,9%.

Vienlaikus EK iesaka Igaunijai saglabāt valsts investīcijas un aktīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Nodarbinātības un sociālo lietu jomā Igaunijai iesaka stiprināt sociālo aizsardzību un lielāku uzmanību pievērst senioru nabadzībai, kā arī paplašināt bezdarba pabalstu pieejamību pēc īsāka nodarbinātības perioda un nestandarta nodarbinātības formām.

Enerģētikas sektorā Igaunijai vajadzētu turpināt samazināt atkarību no fosilā kurināmā un plašāk ieviest atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Tāpat transporta sektorā ir jāpalielina ilgtspējīga transporta īpatsvars, piemēram, elektrificējot dzelzceļa tīklus un ieviešot nodokļu atvieglojumus transportlīdzekļu parka atjaunošanai ar zemu izmešu spēkratiem.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai iesaka samazināt no enerģētikas subsīdijām, stiprināt primāro veselības aprūpi, uzlabot sociālos pakalpojumus un samazināt atkarību no fosilā kurināmā un enerģijas importa.

EK jaunākajās rekomendācijās valstij ieteikts "samazināt enerģētikas atbalsta pasākumus, kuri spēkā ir līdz 2023.gada beigām", bet jauna enerģijas cenu pieauguma gadījumā subsidēt visneaizsargātākās mājsaimniecības un uzņēmumus.

Tāpat Lietuvai ieteikts samazināt atkarību no fosilā kurināmā un importētās enerģijas, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu tīkla jaudu un pieejamību, kā arī rūpnieciskās ražošanas ogļskābās gāzes izmešu samazinājumu, sabiedriskā transporta un ilgtspējīgu transportlīdzekļu izplatību un ēku energoefektivitātes uzlabošanu.

EK iesaka Lietuvai saglabāt stabilu fiskālo pozīciju, vienlaikus ieguldot valsts līdzekļus un nodrošinot iedarbīgu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistīšanu.

Ungārijas valdība ceturtdien paziņoja, ka noteiks griestus degvielas cenām uzpildes stacijās, ņemot vērā gada inflācijas kāpumu līdz deviņos gados augstākajam līmenim.

Benzīna un dīzeļdegvielas cenas vairākās degvielas uzpildes stacijās Ungārijā pēdējās nedēļās pārsniegušas 500 forintus (1,37 eiro) par litru.

"Valdība nolēmusi, ka no 15.novembra benzīna un dīzeļdegvielas cenām tiks noteikti griesti 480 forintu (1,33 eiro) [par litru] apmērā," paziņojis Ungārijas premjerministra Viktora Orbana biroja vadītājs Gergejs Guļāšs.

"Tas nozīmē, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenas var būt lētākas par 480 forintiem, bet ne dārgākas," sacīja Guļāšs.

Šie griesti tiks pārskatīti pēc trīs mēnešiem.

Gada inflācija Ungārijā oktobrī sasniedza 6,5%, kas ir augstākais līmenis kopš 2012.gada.

Neskatoties uz pastāvīgo Budapeštas kritiku par likuma varas pārkāpšanu, Eiropas Komisija (EK) trešdien atbloķējusi 10 miljardus eiro, kas Ungārijai pienākas no Eiropas Savienības (ES) fondiem.

Reformas, kuras veikusi premjerministra Viktora Orbāna valdība, lai palielinātu tiesu neatkarību, ir pilnībā atbilstošas prasībām, par kurām esam vienojušies, paziņojis ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs.

"Esam saņēmuši pietiekamas garantijas, lai sacītu, ka tiesu neatkarība Ungārijā tiks nostiprināta," piebilda Rendērs.

Taču vēl 19 miljardi eiro, kas pienākas Ungārijai no ES fondiem, kā arī līdzekļi, kuri Budapeštai atvēlēti no īpašā fonda, kas izveidots, lai atbalstītu tautsaimniecības atlabšanu no Covid-19 pandēmijas, joprojām ir iesaldēti.

ES šos līdzekļus iesaldējusi, atzīstot, ka Ungārija nav darījusi pietiekami, lai nodrošinātu likuma varu un izskaustu Orbāna varas laikā uzplaukušo korupciju.

Igaunijas un Ungārijas diplomāti nobloķējuši Eiropas Savienības (ES) nodokļu reformu, tādējādi apturot centienus ierobežot bloka dalībvalstu sacensību, pievilinot uzņēmumus ar arvien zemākām peļņas nodokļa likmēm.

Pašreizējais ES nodokļu regulējums tika izstrādāts 1997.gadā, un kopš tā laika nav pielāgots jaunajai situācijai 21.gadsimtā.

Tagad salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta beigām valstis daudz sīvāk konkurē, piedāvājot izdevīgus nosacījumus globālām kompānijām. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka tā rezultātā ES dalībvalstis gadā zaudē 160 miljardus eiro nodokļu ieņēmumos.

Par ES nodokļu politiku atbildīgās Rīcības kodeksa grupas sēdes notikušas aiz slēgtām durvīm, bez piezīmēm, tādējādi Eiropas Parlamenta deputātiem ir gūti izvērtēt informāciju un sekot sarunu gaitai.

Pēc gadiem ilgām debatēm dalībvalstis ir izstrādājušas jaunu noteikumu paketi, kuru kāds politikas konsultants, kurš vēlējās palikt anonīms, raksturoja kā ne visai ambiciozu, taču vismaz kā "soli uz priekšu".

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, piemēram, Vācija, Itālija, Īrija, savukārt Ungārija ir noteikusi maksimālo degvielas pārdošanas cenu, Polija apcirpusi arī pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvija iet citu ceļu – sola atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem.

To rāda BDO pētījums. Izpētot Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas paņēmienus energoresursu cenu veidošanā, BDO pētnieki secina, ka Polijas valdība visvairāk pievērsa uzmanību energoresursu cenu noturēšanai un samazināšanai. Polijā tika veikti visbūtiskākie pasākumi, tādi kā akcīzes nodokļa un PVN samazināšana, pabalstu un atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet arī Ungārijā tika būtiski ietekmētas degvielas cenas, samazinot akcīzes nodokli un noteicot cenu griestus degvielai. Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, pētnieki secina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai un tika izskatīts likumprojekts par PVN samazināšanu, bet Latvijā vairāk tika pārdomāta pabalstu piemērošana iedzīvotājiem.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Vācijas būvmateriālu ražotājs "Schwenk" parakstījis līgumu par 65,7% akciju iegādi Igaunijas betona ražotājā "Betoonimeister".

Darījuma summa netiek publiskota.

Pēc darījuma pabeigšanas "Betoonimeister" ikdienas darbībā un vadībā jaunais akciju vairākuma īpašnieks neiesaistīsies. Tāpat Igaunijas kompānijas vadītājs Kalle Suitsleps uzsvēra, ka darījums nav saistīts ar lejupslīdi būvniecības nozarē, bet gan līdzšinējā vairākuma akcionāra lēmumu aiziet no betona biznesa un koncentrēties uz citām jomām.

Viņš atzina, ka būvniecības apmēri, jo īpaši šā gada pirmajā pusē, saruks, daudziem projektu attīstītājiem nogaidot, kas notiks ar enerģijas cenām un procentu likmēm aizdevumiem bankās.

Vienlaikus, kā norādīja Suitsleps, infrastruktūras objektu būvniecība turpinās, piemēram, būvējot vēja turbīnas un Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica".

Eiropas Savienība (ES) atjaunos muitas tarifus atsevišķu Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, otrdien vienojās sarunu dalībnieki no ES Padomes un Eiropas Parlamenta.

Vienošanās attiecas uz olām, putnu gaļu, cukuru, kukurūzu, auzām, putraimiem un medu. Nākotnē šīm precēm tiks noteikta kvota, līdz kuras sasniegšanai tās var pārdot ES bez muitas nodevas, bet kvotas pārsniegšanas gadījumā atkal stāsies spēkā muitas nodeva.

Atcelta muitas nodeva arī turpmāk attieksies uz kviešu importu. Saskaņā ar provizorisko vienošanos šie noteikumi būs spēkā līdz 2025.gada jūnijam.

Lēmums pēc sarunām Briselē tika pieņemts, pakļaujoties spiedienam, ko radījuši lauksaimnieku protesti ES valstīs.

ES 2022.gadā atcēla tarifus Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, šādi izrādot solidaritāti, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma.

Kipra paziņojusi, ka vairs nebloķēs Krievijas atslēgšanu no SWIFT sistēmas, ziņo Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Tam piekritusi arī Itālija, kas iepriekš iebilda pret šādu soli, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Arī Ungārijas varasiestādes nolēmušas nebloķēt Eiropas Savienības sankcijas (ES) un neiebilst pret Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

Par to tviterī paziņojis Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis pēc sarunas ar Ungārijas vēstnieku Varšavā.

"Ungārija nebloķēs nekādas sankcijas pret Krieviju, tostarp attiecībā uz SWIFT sistēmu," paziņoja Jablonskis.

Un arī Vācija kā pēdējā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sestdien piekritusi atslēgt Krieviju no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā, ziņo "Radio Brīvība".