EK: Slikta veselības stāvokļa dēļ Latvijā tiek zaudēts potenciālais darbaspēks 

Latvijā slikta veselības stāvokļa dēļ tiek zaudēts potenciālais darbaspēks, jaunākajā ziņojumā par mūsu valsti norāda Eiropas Komisija.

Žanete Hāka, 29.2.2016

Foto: LETA

Latvijā ir otrs augstākais rādītājs ES attiecībā uz mirstību pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas, un tiek lēsts, ka tādēļ darbaspēks samazinās par 3,9% salīdzinājumā ar tā potenciālu, ja mirstības līmenis būtu vienāds ar ES vidējo līmeni. Tas ir jo īpaši problemātiski, ņemot vērā darbaspēka apjoma samazināšanos Latvijā.

Priekšlaicīgu nāves gadījumu skaita samazināšana, piešķirot papildu finansējumu, laika gaitā var būt izmaksu ziņā efektīva, jo tai ir pozitīva ietekme uz darbspējīga vecuma iedzīvotājiem un IKP.

Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ir ievērojami zemāks par ES vidējiem rādītājiem gan vīriešiem (72,9 gadi salīdzinājumā ar 77,8 gadiem), gan sievietēm (80,1 gads salīdzinājumā ar 83,3 gadiem).

Tāpat kā citur ES, rādītājiem kopš 2010. gada ir tendence nedaudz uzlaboties. Laiks, kas nodzīvots ar labu veselību un bez invaliditātes (veselīgas dzīves gadi), ir īsākais no visām dalībvalstīm (54,3 gadi 2014. gadā; ES: 61,5 gadi). 2013. gadā jaundzimušajiem paredzamais veselīgas dzīves gadu skaits bija ievērojami mazāks, salīdzinot ar ar paredzamo mūža ilgumu, kas nozīmē, ka cilvēki ievērojamu sava mūža daļu nodzīvo ar slimībām un/vai invaliditāti. Kopējais mirstības līmenis ir ievērojami augstāks nekā vidēji ES.

Kaut arī kopš 2007. gada mirstības līmenis ir samazinājies, jo īpaši attiecībā uz mirstību no elpošanas ceļu slimībām, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, jo īpaši attiecībā uz mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un vēža. Potenciāli ietekmējamas un novēršamas mirstības rādītāji ir attiecīgi augstākie un otrie augstākie ES. Mirstības rādītāji slimnīcā pēc akūta miokarda infarkta un insulta ir starp augstākajiem dalībvalstīs. Latvija ir viena no divām valstīm, kurās ir visaugstākais no jauna diagnosticētu HIV un AIDS gadījumu skaits Eiropā, un šie rādītāji palielinās.

Turklāt iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums ir zemākais ES, un neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu joprojām ir augsta.

Pašlaik plānots tikai ierobežots publiskā finansējuma palielinājums. 2016. gadā valsts veselības aprūpes izdevumi sasniedza 770,8 miljardus eiro, kas ir neliels palielinājums 5,5 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 2015. gadu. 2016. gadā līdz ar minimālās algas palielināšanu līdz 370 eiro nedaudz tiks palielinātas viszemāk atalgoto medicīnas darbinieku algas.

Turklāt vēl nav veikti ieguldījumi veselības aprūpē no Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļiem. Neliels papildu finansējums būs pieejams valsts garantētā slimnīcu aizdevuma atmaksai, kā arī tarifu sloga samazināšanai, uzsver EK.