Citas ziņas

EK varētu piedāvāt Latvijai īpašus noteikumus maksājumu reformas ieviešanai

, 01.03.2007

Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 1.martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē ārkārtas sanāksmē tikās ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri – Bēlu, lai atkārtoti paustu Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Komisijas (EK) papildus valsts tiešo maksājumu (PVTM) reformas ieviešanu jau šogad, kā arī lai pieprasītu rast iespēju attiecībā uz Latviju piemērot kādu izņēmumu šajā sakarā, Db.lv informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Lauksaimniecības komisāre pēc tam, kad uzklausīja Mārtiņa Rozes iebildumus un pretargumentus tik sasteigtai un strīdīgai reformai, kuru EK prasa ieviest visās jaunajās dalībvalstīs, norādījusi, ka EK nepiekritīs atlikt reformu kā tādu, tomēr Marianna Fišere – Bēla vienojās ar Mārtiņu Rozi, ka EK varētu izstrādāt īpašus papildnoteikumus tieši Latvijai. Šie noteikumi varētu paredzēt, piemēram, ka tās saimniecības, kas paplašinās, attīstās un veic strukturālas pārmaiņas, varētu neskart daži no jaunajiem nosacījumiem un PVTM tām varētu nemainīties.

"Pagaidām EK piedāvājums par šiem īpašajiem noteikumiem Latvijai nav pilnībā skaidrs, tas vēl rūpīgi jāizvērtē gan pašai Komisijai, gan mums, kā arī jāsaskaņo un jāizprot," norādīja zemkopības ministrs. "Tomēr esmu gandarīts, ka mūsu iebildumi galu galā ir sadzirdēti un, kaut ar sakostiem zobiem, ņemti vērā, atzīstot, ka Latvijas lauksaimniekiem šīs reformas sasteigta ieviešana var radīt būtiskus sarežģījumus."

Zemkopības ministrs pauda arī nožēlu par to, ka EK darba stila dēļ PVTM reformas kontekstā Latvijai un tās lauksaimniekiem nācies piedzīvot šo saspringto situāciju. Viņš jau iepriekš ir norādījis, ka "EK darba stils pēdējā laikā ir ļoti mainījies. Dalībvalstīm jau kā gatavi lēmumi tiek piedāvāti tādi noteikumi, kas lielai daļai valstu, īpaši jaunajām dalībvalstīm, ne tuvu nav pieņemami. Turklāt diskusijām ar lauksaimniekiem, uz kuriem vistiešākajā veidā attiecas izmaiņas un sadarbībā ar kuriem ir jāatrod kompromiss, lai jaunos noteikumus ieviestu, tiek atvēlēts ārkārtīgi maz laika". Arī attiecībā uz PVTM reformu EK rīcība bijusi sasteigta un nekonsekventa.

2006. gada martā EK, tāpat kā iepriekšējos gados, informēja Latviju, ka maijā vai jūnijā plānots pārskatīt visus tiešo maksājumu nosacījumus, kas attiecināmi arī uz jaunajām dalībvalstīm. 2006. gada maijā EK ziņoja, ka 2007. gadā valsts papildu maksājumu (VPM) sistēmā nav piemērojama maksājumu saistīšana vai atdalīšana no ražošanas kā vienotajos maksājumos un ka tiek caurskatītas 2003. gada vadlīnijas, jo plānots tās atjaunot un pārskatīt dažas interpretācijas par PVTM esošajās regulās, un tas varētu notikt jūlijā vai augustā.

Vēl 2006. gada novembrī uz Latvijas un citu jauno dalībvalstu jautājumiem par jaunajiem nosacījumiem, EK atbildēja, ka tā strādā pie vadlīnijām, un norādīja, ka, lai pieņemtu lēmumu par atkāpju piemērošanu, ir jāievēro noteiktas procedūras, tāpēc dalībvalstīm esot jābūt pacietīgām. Toreiz tika ziņots, ka, iespējams, lēmuma projekts būs gatavs 13. decembrī.

Vēl līdz 2006. gada Ziemassvētkiem nekas no EK netika saņemts, neskatoties uz jauno dalībvalstu iebildumiem par šādu nenopietnu attieksmi un kavēšanos. 2006. gada 13. decembra Tiešo maksājumu vadības komitejas (TMVK) sanāksmē, kurā EK bija jāprezentē jaunās VPM sistēmas vadlīnijas, EK šo jautājumu no sanāksmes dienas kārtības atsauca un ierosināja sanāksmi slēgt. Jaunās dalībvalstis protestēja un pieprasīja vadlīnijas līdz gada beigām, savukārt Latvija, Igaunija un Polija norādīja, ka vēlas turpināt PVTM izmaksu lauksaimniekiem kā līdz šim, jo bija skaidrs, ka vairs nav laika nosacījumus mainīt. EK apsolīja, ka, iespējams, kādas ziņas par nosacījumu izmaiņām varētu būt pieejamas janvārī, un uzstāja, ka līdzšinējā sistēma gan vairs nebūs pieļaujama, jo visās dalībvalstīs jānotiek vispārējai pārejai uz shēmu, kurā maksājums tiek atdalīts no ražošanas.

2007. gada 15. janvārī Latvija nosūtīja EK pieprasījumu par PVTM īstenošanu 2007. gadā ar lūgumu atkārtoti autorizēt PVTM pēc 2006. gada nosacījumiem un aprēķinu metodikas. 17. janvārī TMVK sanāksmē EK 10 minūšu prezentācijā iepazīstināja jaunās dalībvalstis ar vadlīnijām un bez diskusijām slēdza sanāksmi. Uz Latvijas pārstāvju protestiem par šādu rīcību, EK norādīja, ka diskusijas var notikt divpusēji tehniskajās konsultācijās ar EK.

22. janvāra tehniskajās konsultācijās ar EK Latvija iebilda pret steigu un veidu, kā vadlīnijas tika izstrādātas, pieņemtas un prezentētas, kā arī to, ka šīs vadlīnijas jaunajām dalībvalstīm jāievieš jau 2007. gadā, lai gan sākotnēji regula paredzēja, ka pārejas posms pieļaujams līdz 2009. gadam. Latvija informēja EK arī par to, ka tik pēkšņa maksājumu atdalīšana no ražošanas var negatīvi ietekmēt lauksaimniecisko ražošanu valstī. Tomēr EK kategoriski pastāvēja uz savu regulas interpretāciju un paziņoja, ka PVTM tiks autorizēti tikai saskaņā ar to.

2007. gada janvāra beigās un februāra sākumā Latvijas pārstāvji turpināja paust savus iebildumus un bažas arī Lauksaimniecības ministru padomē, sarunās ar ES lauksaimniecības komisāres padomnieku un EK juristiem. Šajā laikā vairākas citas jaunās dalībvalstis jau piekrita PVTM atdalīšanai no ražošanas 2007. gadā, tādējādi vājinot jauno dalībvalstu vienotību cīņā pret EK prasībām.

Vēl 14. februārī EK atkārtoti paziņoja, ka neatkāpsies no savas regulas interpretācijas un jaunajām vadlīnijām, un kategoriski noraidīja argumentus par laika trūkumu vai citām problēmām to ieviešanā.

Pašlaik zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vēl atrodas Briselē un konsultācijās ar EK pārstāvjiem apspriež iespējamos konkrētus papildnoteikumus, ko Komisija varētu piedāvāt Latvijai.

Jau tuvākajās dienās Zemkopības ministrija (ZM) sagatavos arī informatīvo ziņojumu valdībai.

Savukārt rīt, 2.martā zemkopības ministrs tiksies ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un citām nozares asociācijām, lai informētu par to, kā noritēja saruna ar Mariannu Fišeri – Bēlu, un konsultācijās ar organizācijām, vienotos par ZM turpmāko rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgū turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi

Dienas Bizness, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.

Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Elektronisko maksājumu digitālā transformācija; PSD2 no iedzīvotāju skatu punkta

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu un finanšu tirgus analītiķe Edīte Gailiša, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Palielinoties maksājumu karšu komisijām, 77% iedzīvotāju sāktu maksāt ar skaidru naudu

Žanete Hāka, 03.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

60% iedzīvotāji par pirkumiem un pakalpojumiem izvēlas norēķināties ar maksājumu kartes starpniecību, tomēr 34% norēķinās skaidrā naudā, liecina Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pētījums.

Iedzīvotāji atzīst, ka labprāt lieto maksājumu karti, tomēr makā tur arī skaidru naudu mazākiem norēķiniem vai gadījumiem, kad norēķinu vieta nav aprīkota ar maksājumu karšu termināli. 70% respondentu apgalvo, ka norēķināties par precēm un pakalpojumiem ar maksājumu karti (kredīta vai debeta) ir viegli, un 18% respondentu atzinuši, ka tas ir drīzāk viegli nekā grūti. Tikai 3% aptaujāto uzskatīja, ka norēķināties ar maksājumu karti ir grūti, un 5% atbildēja, ka tas ir drīzāk grūti nekā viegli.

88% aptaujāto atzina, ka tirgotāji lielākoties ir aprīkoti ar maksājumu karšu termināļiem un labprāt pieņem maksājumu kartes. Tikai 10% respondentu pauda viedokli, ka tirgotāji vairāk nav aprīkoti ar maksājumu karšu termināļiem nekā ir un maksājumu kartes nepieņem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tehnoloģiju giganti apēdīs tradicionālās bankas?

Latvijas Bankas maksājumu eksperte Edīte Gailiša, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google, Apple, Facebook un Amazon (apzīmētas arī kā GAFA) ir dominējošie spēlētāji savās jomās.

Piemēram, 2018. gadā visā pasaulē 90% gadījumu, meklējot informāciju internetā, izmantots Google meklētājs. Facebook kopā ar Google ir dominējošie spēlētāji digitālās reklāmas pārdošanā (kopā tie aizņem vairāk nekā 50% tirgus). 2018. gada beigās Facebook bija gandrīz 2.4 miljardi lietotāju (tas ir vairāk nekā 30% planētas iedzīvotāju), un katru minūti tiek reģistrēti 400 jauni lietotāji. Google ir apmēram 1.5 miljardi lietotāju, Amazon – apmēram 300 miljoni. Tāpat strauji audzis Apple maksājumu risinājuma Apple Pay lietotāju skaits – 2018. gadā tas sasniedzis 383 miljonus (pieaugums pret 2017. gadu ir 67%).

Arvien nozīmīgāku lomu spēlē arī Ķīnas lielie tehnoloģiju uzņēmumi Baidu, Alibaba (AliExpress platformas uzturētājs), Tencent un Xiaomi (kopā apzīmēti kā BATX), kas radījuši digitālas ekosistēmas, ietekmējot Ķīnas iedzīvotāju ikdienu un dzīvi, kā arī metuši izaicinājumu GAFA pārākumam, aktīvi darbojoties ārpus Ķīnas robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem

LETA, 24.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu ES ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.

Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas Komisija pauž gandarījumu par Eiropas Parlamenta pieņemto direktīvu

, 25.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksājumu pakalpojumu direktīva - Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija pauž gandarījumu par Eiropas Parlamenta pieņemto direktīvu

Eiropas Parlaments 24.aprīlī apstiprinājis Maksājumu pakalpojumu direktīvas priekšlikumu, par ko Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) 2007. gada 27. marta sanāksmē jau bija pieņēmusi vienotu viedokli. Maksājumu pakalpojumu direktīvas teksts tiks nosūtīts ES Padomei galīgajai apstiprināšanai. Dalībvalstīm cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā līdz 2009. gada 1. novembrim, šī direktīva jātransponē valstu tiesību aktos.

Maksājumu pakalpojumu direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka maksājumi Eiropas Savienībā - sevišķi kredīta pārvedumi, tiešais debets un karšu maksājumi - kļūst tikpat vienkārši, efektīvi un droši kā iekšzemes maksājumi atsevišķās dalībvalstīs, tādejādi nodrošinot juridisko pamatu Vienotas eiro maksājumu telpas (SEPA) īstenošanai. Maksājumu pakalpojumu direktīva pastiprinās visu maksājumu pakalpojumu lietotāju (patērētāju, mazumtirgotāju, lielo un mazo uzņēmumu un valsts iestāžu) tiesības un aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EP prasa atvērt tiešsaistes maksājumu tirgu, samazināt maksājumu izmaksas un krāpšanas risku

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES jaunie noteikumi par maksājumu pakalpojumiem varētu turpmāk mazināt to izmaksas, ļaujot tirgū ienākt jauniem dalībniekiem, kas piedāvā klienta vārdā veikt maksājumu ar mobilo vai tiešsaistes rīku starpniecību. Atjauninātos noteikumus EP deputāti pieņēma ceturtdienas balsojumā. Noteikumi, kam neoficiāli piekritušas arī dalībvalstis, uzlabos arī maksājumu pakalpojumu drošību, atrunājot datu aizsardzības un finansiālās atbildības noteikumus, kas jāievēro visiem tiešsaistes maksājumu pakalpojumu nodrošinātājiem, informē Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

«ES maksājumu pakalpojumu tirgus joprojām ir sadrumstalots un dārgs: tas izmaksā 130 miljardus, jeb vairāk nekā 1% no ES iekšzemes kopprodukta gadā. ES ekonomika nevar atļauties šīs izmaksas, ja tā vēlas būt konkurētspējīga pasaulē », teica par rezolūcijas izstrādi atbildīgais EP deputāts Antonio Tajani (EPP, Itālija). «Jaunie noteikumi samazinās izmaksas, uzlabos maksājumu drošību, atvieglos jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un stimulēs novatoriskas mobilās vai tiešsaistes maksājumu metodes», viņš piebilda.

Maksātājs, kas lieto tiešsaistes kontu, būs tiesības lietot maksājumu programmatūru, ierīces un lietojumprogrammas, ko nodrošina pilnvarota trešā puse un viņam būs tiesības autorizēt trešo pusi veikt maksājumu tā vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārskaitījumi būs lētāki un ātrāki

Jānis Lasmanis kopā ar Ievu Mārtiņu, 14.05.2007

SIA Primekss valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs lēsa, ka bankām ir vienalga, uz kurieni naudu skaitīt, patlaban noteiktās komisijas par pārskaitījumiem uz ārvalstīm ir tikai veids, kā paprasīt naudu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās pēc 2009. gada varētu būtiski samazināties komisijas maksas par eiro un latu pārskaitījumiem uz citas ES dalībvalsts banku.

"Tās noteikti ies uz leju un ticamākais, ka būtiski! Bankas jau pašreiz ir satraukušās, ka atsevišķās pozīcijās bankas cietīs pat zaudējumus, jo cena, par kādu drīkstēs pārdot maksājuma pakalpojumu klientam, nesegs izdevumus. Lai tā nenotiktu, bankas domā, kā procesus padarīt efektīvākus, kas ietver sevī gan sistēmu automatizāciju, gan procesu pārkārtošanu, gan sadarbības pārskatīšanu ar saviem partneriem," atzina Hansabankas operāciju daļas vadītājs Kristaps Čuntonovs.

Eiropas Parlamenta apstiprinātā direktīva par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū paredz, ka pārskaitījuma veicējs (banka) par starpvalstu pārskaitījumu nevarēs iekasēt lielāku komisijas naudu kā par iekšzemes pārskaitījumu, kā tas ir patlaban. Lielākais fokuss tiek likts uz maksājumiem eiro valūtā (t.i. ap 70% no visu maksājumu apjoma dalībvalstīs), tomēr prasības attieksies arī uz citām Eiropā izmantotajām valūtām. Pēc K. Čuntonova skaidrotā, līdz šim vēsturiski ir izveidojies, ka Eiropas valstu maksājumu sistēmas katras valsts ietvaros ir bijušas ļoti efektīvas, bet ir bijusi nepietiekama tirgus dalībnieku sadarbība, lai radītu vienotu un efektīvu Eiropas maksājumu sistēmu. Viens no iemesliem nesadarbībai ir bijis arī komisiju lielums, kas nosedza pakalpojumu sniedzju izmaksas. "Tad, kad Latvijā būs eiro, klientam nebūs starpība, vai maksā eiro Latvenergo rēķinu Latvijas uzņēmumam vai telefona rēķinu Francijas uzņēmumam un šī pārskaitījuma maksa būs ļoti zema, visticamāk, tikpat zema kā pašreizējie latu iekšzemes pārskaitījumi. Līdz tam acīmredzot būs starpība starp eiro un latu pārvedumu komisijām," lēsa K. Čuntonovs. Viņš atzina, ka banka jau pašreiz nedrīkst cenot noteiktus eiro maksājumus iekšzemes bankai/klientam un Eiropas bankai/klientam atšķirīgi. "Tā kā agrāk mums cenrādī bija pozīcija - eiro maksājums uz Latvijas komercbanku - 5 Ls, tad pēc prasību ieviešanas mēs līdzīgus eiro maksājumus arī pielīdzinājām šiem 5 Ls, nevis pacēlām vietējā maksājuma cenu," tā viņš. SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš gan domā, ka pārskaitījumu uz citu ES dalībvalstu bankām vienādošana ar maksu vietējiem pārskaitījumiem vēl nenozīmējot ārvalstu pārskaitījumu maksas samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vienojas par elektronisko maksājumu tirgus attīstīšanu Eiropas Savienībā

Dienas Bizness, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlaments panācis pagaidu vienošanos par direktīvas projektu, kura mērķis ir turpināt attīstīt elektronisko maksājumu ES tirgu, informē Finanšu ministrija.

Šo vienošanos panāca neformālajā trialoga sanāksmē Briselē.

«Direktīva noteiks skaidru tiesisko regulējumu dažādiem jauniem tirgus dalībniekiem, kuri jau vairākus gadus darbojas interneta maksājumu jomā,» sacīja Latvijas finanšu ministrs un Padomes priekšsēdētājs Jānis Reirs. «Direktīva arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, piemēram, trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs emitēt jaunus maksājumu instrumentus. Tas būs jauns stimuls pastiprināt konkurenci un veicināt inovācijas maksājumu tirgū. Es uzskatu, ka papildu nosacījumi par drošību un uzraudzību palielinās tiešsaistes maksājumu drošību un klientu aizsardzību ES».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Spānijas ekonomikas augšāmcelšanās receptes

Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Cērpa, 15.02.2017

1. attēls. Reālā IKP gada pieauguma temps, % (* - Eiropas Komisijas 2016. gada novembra prognoze)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka gatavojas ātro maksājumu servisa ieviešanai ar 2017.gadu

LETA, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka gatavojas ātro maksājumu servisa ieviešanai ar 2017.gadu.

Pašlaik Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, tostarp divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. Pirmā ir «TARGET2-Latvija» starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst visas Eiropas mēroga starpbanku sistēmā TARGET2.

Savukārt otra ir Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) - neto norēķinu sistēma, kas tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem. EKS sāka darbu 1998.gada novembrī un kopš tā laika piedzīvojusi vairākus būtiskus uzlabojumus, piemēram, pērn tika ieviests nakts cikls. Nākamais loģiskais solis EKS un tās nodrošinātās komercbanku maksājumu infrastruktūras attīstībā ir ātro maksājumu ieviešana no 2017.gada, informēja Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vēlas slēgt 2,5 miljonu eiro līgumu ar OECD par dalību Latvijas satiksmes nozares reformas īstenošanā

LETA, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) vēlas noslēgt 2,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) par divpusējo sadarbības projektu iecerētās satiksmes nozares reformas izstrādei un ieviešanai, liecina SM sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par satiksmes nozares ilgtspējīgas pārvaldības reformu.

Ziņojumā norādīts, ka SM ir sākusi neformālas konsultācijas ar OECD par tās līdzdalību divpusējā projektā par reformas izstrādi un ieviešanu, kas paredz sadarbības tvērumu un sasniedzamos rezultātus vairākās prioritārajās jomās.

Divpusējā projekta ar OECD mērķis un sasniedzamie rezultāti paredz stiprināt ministrijas un tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību institucionālo kapacitāti, praktiski iesaistot OECD speciālistus ne tikai reformas izstrādes posmā, bet arī tās ieviešanā un īstenošanā, kā arī nodrošinot SM un nozares iestāžu darbinieku īslaicīgas darba vietas OECD galvenajā birojā reformas izstrādes laikā to kvalifikācijas un pieredzes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Liela daļa pirkumu aizvien notiek skaidrā naudā

Anda Asere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru