Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas būvvalde ekspluatācijā pieņēmusi ēku Zigfrīda Annas Meierovicas bulvārī 14, kur tika veikti nama fasādes, jumta un pagalma atjaunošanas darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Ēkas atjaunošanas darbu laikā veikta jumta klājuma nomaiņa, atjaunota nama fasāde, veikta bēniņu pārseguma siltināšana, bēniņu telpu vēdināšanas sistēmas izveidošana, skursteņu nostiprināšana un reņu apsildes kabeļu sistēmas renovācijas darbi.

Tāpat būvdarbu laikā tika mainītas nesošās jumta segumu konstrukcijas, kā arī veikti darbi iekšpagalma nostiprināšanai un atjaunošanai.

Projekta izpildes termiņš, no brīža, kad tika parakstīts līgums par būvdarbu uzsākšanu 2014. gada 30. jūlijā, bija 17 mēneši. 1.kārtas remontdarbus veica SIA Franzoni & Co, bet 2.kārtas SIA Pro Dev.

Šobrīd namā atrodas valsts pārvaldes institūcijas - Izglītības kvalitātes valsts dienests, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija, BEREC Latvijas pārstāvniecība.

Atjaunošanas darbu kopējās izmaksas bija 181 323, 5 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas stūrī drīzumā tiks atklāta Park Inn by Radisson Residence Riga Barona viesnīca.

Pirms pusotra gada, sākot būvniecību, šajā vietā bija plānots ekskluzīvu daudzdzīvokļu projekts Astor Rezidence, taču tagad jau uzbūvētajā ēkā izveidota viesnīca, apstiprināja Astor Group pārstāvis Mārcis Krastiņš.

Ekskluzīvā daudzdzīvokļu projekta Astor Rezidence vietā būs īpaša koncepta Park Inn by Radisson viesnīca, sacīja Krastiņš, piebilstot, ka plašāka informācija tiks sniegta vēlāk.

2014.gada decembrī tika sākta Astor Rezidence būvniecība. Dzīvojamās ēkas projekts ietvēra individuāli plānotus apartamentus, ēkai ir arī ietilpīga apakšzemes autostāvvieta. Projektā bija paredzēti 40 dzīvokļi, kuru izmērs tika plānots no 57 kvadrātmetriem līdz 214 kvadrātmetriem. Veikala telpu platība ēkā bija plānota 497 kvadrātmetru platībā. Ēkas projektu izstrādājis arhitekta Ulda Lukševica birojs NRJA, kas pazīstams arī ar projektiem Z-Towers, 8 Blacks un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Slikta ēkas tehniskā stāvokļa dēļ nākamgad bez darba telpām varētu palikt septiņas prokuratūras

LETA, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Rīgā, Dzirnavu ielā 113, esošās ēkas kritisko stāvokli un Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu, pastāv iespēja, ka no nākamā gada 1.marta var tikt aizliegta prokuratūras ēkas ekspluatācija.

Līdz ar to funkcijas varētu pārtraukt pildīt septiņas prokuratūras, jo lieku telpu prokuratūrai nav, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš uzsvēra, ka savulaik iecerētā prokuratūru pārcelšana uz bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī ir aizkavējusies, tāpēc nav brīvu vietu, kur prokurorus izvietot. Aspazijas bulvāra ēkas renovēšana ir iekavējies par desmit mēnešiem. «Plānotajā termiņā - 2019.gada nogalē - viņa netiks realizēta, līdz ar to ēka ātrāk par 2020.gada nogali nevar tikt nodota ekspluatācijā, līdz ar to man Dzirnavu ielā esošos darbiniekus nav kur pārvietot. Ja man 1.martā pateiks «atstājiet telpas», tad, lūk, būs problēmas. Es nezinu, kur liksim cilvēkus,» uzsvēra Kalnmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Annas zivjaudzētava attīstībā plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes novada uzņēmums SIA Annas zivjaudzētava izsludinājis vairākus iepirkumus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums vēlas būvēt jaunu akvakultūras produktu audzēšanas cehu un recirkulācijas sistēmu. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 21.aprīlim, bet līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 31.marts. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,755 miljoni eiro.

Otrs iepirkums izsludināts par akvakultūras produktu pārstrādes ceha 1.kārtas būvniecību. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 505 tūkstoši eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 28.februāris. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 21.aprīlim.

Akvakultūras produktu pārstrādes ceha 2.kārtas būvniecības plānotā līgumcena ir 435 tūkstoši eiro. Arī šim iepirkumam paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 28.februāris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija veidotāji uzsāk kopfinansēšanas kampaņu

Lelde Petrāne, 02.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija komanda uzsākusi ziedojumu vākšanas kampaņu platformā Projektu banka, lai savāktu nepieciešamo finansējumu filmas pabeigšanai.

Filmas veidotāji lūdz sabiedrības atbalstu filmas tapšanā, lai pabeigtu divus svarīgus filmas veidošanas etapus. Finansējums nepieciešams, lai meklētu informāciju par Z.A. Meierovica darbību ārvalstu (Itālijas, Francijas, Lielbritānijas un Krievijas) arhīvos, kur glabājas vēl neizpētītas ziņas par pirmā Latvijas ārlietu ministra ārzemju vizītēm, kā arī lai inscenētu divas īpašas ainas, kas bijušas liktenīgas valstsvīra dzīvē. Kopējā summa, ko projekta veidotāji cer savākt ar Projektu bankas ziedotāju palīdzību, ir 3000 eiro.

Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija ir stāsts par filmu, kas nav tapusi jau simt gadu garumā. Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem četri dažādi režisori strādājuši pie kino projektiem, kas attēlotu kādreizējā Latvijas ministru prezidenta un pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica dzīvi un darbu, bet visi finansiālu vai ideoloģisku apsvērumu rezultātā apturēti. Režisors un Latvijas dokumentālā kino vecmeistars Tālivaldis Margēvičs (Šķērsiela, Sieviete, kura gaida), jau vairāk nekā 20 gadu garumā cenšas piepildīt savu sapni un pabeigt filmu par šo Latvijas vēstures personību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Prokuratūras iestādēm paredzētās ēkas pārbūve izmaksās vairāk nekā 12 miljonus eiro

Zane Atlāce-Bistere, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadība pirmdien, 18.septembrī tikās ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras vadību un darbiniekiem, lai prezentētu izstrādāto būvprojektu VNĪ īstenotā projekta Prokuratūras iestāžu izvietošanas optimizācija Aspazijas bulvārī 7, Rīgā ietvaros, informē VNĪ.

Realizējot VNĪ projektu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā telpās izvietosies 10 prokuratūras iestādes, kā arī jaunajās telpās uzsāks darbu lietvedības, tulkošanas IT un saimnieciskā nodrošinājuma struktūrvienību darbinieki.

Būvprojekts paredz senās ēkas kultūras mantojuma maksimālu saglabāšanu, restaurējot vēsturisko logu daļas, durvis interjera elementus. Arhitekta iecere - saglabāt katra ēkas korpusa vēsturisko pēctecību, apvienojot to ar modernām uzņēmuma prasībām atbilstošiem risinājumiem. Viens no projekta uzdevumiem, kā atklāja arhitekts, ir arī ēkas iekšpagalma “humanizācija” jeb mūsdienīgs labiekārtojums dažādos līmeņos.

Arhitekts un atbildīgais būvprojekta vadītājs Aldis Polis kopā ar kolēģiem tikšanās reizē atklāja, ka 1889. gadā projektētā, senā ēka Aspazijas bulvārī 7 ir izcili vērtīgs kultūrvēsturisks objekts, kas sevī slēpj bagātīgu vēsturisko pieredzi. Paredzams, ka daļa no tās atklāsies tikai pārbūves gaitā, atsedzoties vēsturiskajiem uzslāņojumiem ēkas interjeros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas dome nākamā gada budžetā plāno 48,28 miljonu eiro deficītu

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja otrdien akceptēja pilsētas budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 906.5 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi 955,8 miljonu eiro apmērā.

Vairāk nekā 40 miljonus eiro plānots investēt pašvaldības īpašumu atjaunošanā un izglītības, veselības, kultūras un sociālo iestāžu infrastruktūras sakārtošanā.

Lielākie sporta stadioni un aktīvās atpūtas laukumi tiks izveidoti pie Rīgas Imantas vidusskolas, Mežciema pamatskolas un Rīgas 96.vidusskolas.

Turpināsies Mežaparka Lielās estrādes pārbūves I kārtas darbi, izmaksas 2018.gadā – 14,75 milj. eiro. Ekspluatācijā objektu nodos 2018.gada 18.jūnijā.

Vidusskolēniem no 2018. gada 1. septembra plānots nodrošināt bezmaksas pusdienas, kam nepieciešami 1 352 712 eiro. Datortehnikas iegādei atvēlēti 1 414 000 eiro.

Sabiedrības integrācijas programmā pieprasīti papildu 30 000 eiro latviešu valodas kursiem vidusskolu skolotājiem, lai pilnveidotu valodas zināšanas profesionālo pienākumu veikšanai. Tos varēs apmeklēt ap 300 pedagogu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Filma Zigfrīds Anna Meierovics izmaksājusi gandrīz 36 tūkstošus eiro

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas maratona laikā jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vercrīgā, Torņa ielā 4 atklāta dekoratīvā siena «Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei». Siena ir visu 119 Latvijas pašvaldību dāvinājums valsts nozīmīgajā jubilejā un katra ģerboņa izmaksas ir bijušas 172 eiro, kas nozīmē, ka kopējās izmaksas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas un to apgleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.

Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, tomēr, ņemot vērā faktu, ka pa šo laiku ir notikusi Administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pašvaldības mainījušas savas administratīvās aprises, Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar aktuālajiem pašvaldību ģerboņiem.

Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi un tiem seko novadu ģerboņi alfabēta secībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Zemgalē

Elīna Pankovska, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads Zemgalē būvniecībā aizvadīts salīdzinoši aktīvi, pabeigti gan pērn, gan arī šogad iesākti projekti.

Jau otro gadu būvniecības attīstības tempi Latvijā ir diezgan strauji. Tā, piemēram, lielākajā reģiona pilsētā Jelgavā šogad līdz 1. decembrim ir izsniegtas 196 būvatļaujas, savukārt pagājušajā gadā kopējais izsniegto būvatļauju skaits bija 208. Kopumā reģionā realizēti vairāki pašvaldībām nozīmīgi sporta un kultūras projekti. Zemgalē kopumā ir reģistrēti vairāk nekā astoņi procenti no visiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem, liecina Lursoft informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viens no lielākajiem projektiem, kas šajā gadā pabeigts Zemgalē, ir jaunā Tukuma sporta halle. Kopējās būvniecības izmaksas ir 3,8 milj. eiro. Projekta autors ir SIA Skonto būve, bet būvnieks – SIA Selva būve. Sporta zāle tika nodota ekspluatācijā šā gada augusta beigās. Projekta gaitā ir tapusi jauna sporta halle, kas savienota ar esošo skolas ēku, rekonstruēts stadions, izbūvēts mākslīgā seguma futbola laukums, skrejceļš un ierīkotas vingrošanas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Picas arhitektūra ēdāja ziņā

Kristīne Stepiņa, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš vasaras Z. A. Meierovica bulvārī, Rīgā, mājo picērija Mozzo Pizza, kura piedāvā atšķirīgu apkalpošanas koncepciju; par franšīzes iegādi interesējas Dienvidkorejā.

Picērijā katrs apmeklētājs var ļauties iedvesmai un meistarot picu pats, eksperimentējot ar dažādām sastāvdaļām, turklāt pie kārotās maltītes tikt var ātri, jo picas cepšanas laiks ir īsāks nekā citās ēstuvēs.

Mozzo Pizza īpašnieks Edijs Masaļskis ēdināšanas biznesā nav iesācējs, trīs gadus viņš ir vadījis picēriju Bandito Pizza Tukumā, bet četrus gadus pārvaldījis trīs ātrās ēdināšanas restorānus Subway Rīgā. «Tukumā tirgus bija salīdzinoši neliels, turklāt arvien vairāk tukumnieku pārcēlās strādāt uz Rīgu un pilsēta pārvērtās par sava veida guļamvagonu, tāpēc picērijas attīstībai neredzēju potenciālu. Arī pašam kļuva neinteresanti strādāt vietā, kurai nesaskatīju izaugsmes iespējas,» savu pirmo uzņēmējdarbības pieredzi raksturo E. Masaļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Annas koku skola, Annas koku skolas biedrība un uzņēmums Labie koki – tā ir pārsteidzoša mikropasaule Babītes novadā, kuru radījis dārzkopis un kokkopis Edgars Neilands.

Ģeogrāfiski esam maza valsts, bet ārtelpas jautājumos tuvāko desmit vai divdesmit gadu laikā kļūsim par lielvalsti,uzskata Edgars. Viņa uzņēmums Labie koki ir viens no spēcīgākajiem nozarē.Koki no dārza un ainavas līdz kultūrai, pirtij un ārstniecībai– Edgara tvēriens ir plašs. Viņa uzņēmums cenšas darboties pasaulīgi, un tādam piegājienam ir rezonanse, jo Annas koku skolas biedrības rīkotajās mācībās kā lektorus nereti izdodas piesaistīt pasaules līmeņa profesionāļus.

Simt reižu gadā

Annas koku skolas savdabīgā celtne reizē ir arī biedrības mājas un uzņēmuma birojs. Edgars stāsta,ka šeit veidotais dārzs ir atvērts apmeklētājiem režīmā 24/7. Krūmos un garā zālē ieaugusi bija puspamestā kaimiņiene Babītes Annas baznīca, kuras dārza iekopšanu arī uzņēmusies Edgara komanda.Pat tad, ja uzņēmuma darbinieki nevar būt klāt un izskaidrot, kas ir šī citādā pasaule, kas noslēpusiesaiz smilšu kāpas Liepājas šosejas malā, iekoptā vide runā pati par sevi. Galvenokārt tā runā par vērtībām– par veciem un atkārtoti izmantotiem materiāliem,par dabisko. Te pamazām veidojas privāts brīvdabasmuzejs, kura aizrautīgajam īpašniekam, kā viņš pats atzīst, ir «matemātisks uzdevums» ne tikai izdomāt,kā visu uzbūvēt un iedzīvināt, bet arī samaksāt algas un nodokļus.Iepriekš uzņēmuma birojs atradies pie cita dievnama– Rīgas centrā. Edgars meklēja jaunu uzņēmuma bāzes vietu galvaspilsētas tuvumā, lūkodamies pēc īstas lauksaimniecības zemes, nevis «cerības par ciematu». Desmit hektāru zemes tika nolūkoti Babītes novadā – uzreiz pēc krīzes. Upīte, smilšu kāpa ar priedēm, melnalkšņu purvs, baznīca ar sendienu ozoliem, blakus Babītes ezers ar visu niedrāju. Edgars ar ģimeni dzīvo netālajos Piņķos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinību laikā tiks ierobežota satiksme vairākās galvaspilsētas ielās, informē Rīgas domē.

Tiks aizliegts apstāties un stāvēt:

- no 3. maija plkst. 20.00 līdz 4. maija plkst. 22.30 Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Teātra ielai, kā arī Zigfrīda Anna Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai;

- 4. maijā no plkst. 7.00 līdz plkst. 14.00 Jēkaba ielā, posmā no Klostera ielas līdz Mazajai Pils ielai;

- no 3. maija plkst. 17.00 līdz 4. maija plkst. 22.00 Kaļķu ielas abās pusēs.

Tostarp 4. maijā nepieciešamības gadījumā tiks īslaicīgi ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība Aspazijas bulvārī pie Brīvības pieminekļa, Raiņa bulvārī pie Brīvības pieminekļa, Brīvības laukumā, pie ēkas Jēkaba ielā 9 un citās pasākumu norises vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizētās prokuratūras ēkas pārbūvē Aspazijas 7 paveikti vairāk nekā puse darbu

Žanete Hāka, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vadībā topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā pārbūvē paveikti jau 55% darbu, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Šobrīd topošajā ēkā jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pabeigti visu būvkonstrukciju izbūves darbi, kā arī galveno maģistrālo inženiertīklu montāža. Ēkā ir nomainīti logi. Šobrīd turpinās fasādes atjaunošana, kā arī inženiertīklu izbūve. Nākamnedēļ plānots uzsākt arī labiekārtošanas darbus īpašuma teritorijā. Pavisam nesen, 2019. gada jūnijā, tika izpildīts arī būvdarbu līguma noteiktais starptermiņš – nolīgtajā termiņā tika pilnībā pabeigti jumta izbūves darbi. Ēkas atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2020. gada nogalei.

«Šajā tehniski sarežģītajā un daudzslāņainajā projektā izaicinājumu netrūkst, tādēļ īpaši liela nozīme ir visu būvniecības procesā iesaistīto pušu veiksmīgai un konstruktīvai savstarpējai sadarbībai. Vienlaikus būvdarbu procesā netiek aizmirsts arī par vēsturiskās policijas ēkas kultūrvēsturiskā mantojuma un autentisko interjera saglabāšanu Pēc demontāžas darbiem un uzslāņojumu attīrīšanas atsevišķās vietās tika atrasti potenciāli vērtīgi telpu vēsturiskā interjera elementi. Attiecīgajās zonās būvdarbi tika apturēti un pēc VNĪ iniciatīvas tika veikta interjera krāsu polihromijas izpēte un konstatēto atradumu kultūrvēsturiskā novērtēšana. Šobrīd sadarbībā ar projektētāju tiek strādāts pie iespējamajiem vēsturiskā interjera elementu restaurācijas risinājumiem,» pauž VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Izsolē pārdos vienu no lielākajiem LU nekustamajiem īpašumiem

Lelde Petrāne, Kristīne Stepiņa, 04.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) izsolē, kas notiks no 3. marta līdz 6. aprīlim, pārdos zemes un ēku īpašumu Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

"Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzīvokļu ēku apbūves teritoriju," uzskata LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs. Pēc viņa sacītā, investoram, kurš iegādāsies īpašumu, "paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu".

"Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat pārdodamajam īpašumam ir izcila atrašanās vieta jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei – laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai," stāsta M. Počs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru