Foto: Freepik.com

Ceļošana vienmēr ir kā piedzīvojums un, nenoliedzami, tā ir brīnišķīga iespēja gūt jaunu pieredzei, emocijas un neaizmirstamas atmiņas. Šobrīd arvien populārāka kļūst ceļošana ar kemperi. Kādas priekšrocības šāds transportlīdzeklis sniedz un ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot savu pirmo braucienu? Par to vairāk lasiet raksta turpinājumā!

Ceļojums ar kemperi: galvenie ieguvumi

Ceļošana ar kemperi var būt gana autentiska un neaizmirstama. Šādu pieredzi noteikti izbaudīs gan tie, kuriem patīk neatkarība, gan arī cilvēki, kuri dod priekšroku aktīvai atpūtai un būšanai tuvāk pie dabas.

Mūsdienīgs kemperis ir aprīkots ar visām ērtībām pilnvērtīgai dzīvošanai komfortablos apstākļos – tur ir gan virtuvīte, gan dzīvojamā zona, guļamistaba, duša un labierīcības. Nav jāraizējas par savlaicīgu naktsmītņu rezervēšanu un sabiedriskā transporta kustību sarakstiem, jo ceļojuma veids un ilgums ir atkarīgi no paša vēlmēm. Arī visas maltītes iespējams pagatavot turpat uz vietas transportlīdzeklī, tā būtiski ietaupot naudu.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas 3435 jaunas luksusa klases jeb "premium" segmenta automašīnas, kas ir par 3,8% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Jaunu "premium" automašīnu segmentā pērn visvairāk jeb 839 reizes reģistrētas "Audi" markas vieglās automašīnas, kas ir par 12% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt otrajā vietā "premium" segmentā pērn ierindojās 797 "BMW" automašīnas, kas ir par 6,6% vairāk nekā 2024. gadā. Seko "Mercedes Benz" ar 415 reģistrētām automašīnām "premium" segmentā, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2024. gadā.

Ceturtajā vietā "premium" segmentā ierindojas "Volvo" markas automašīnas, reģistrējot 348 automašīnas, kas ir par 22,1% mazāk nekā 2024. gadā. Piecinieku noslēdz "Lexus" markas auto ar reģistrētām 316 vienībām, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt sestajā vietā "premium" segmentā ierindojušās "Porsche" automašīnas - pārdotas 305 šādas automašīnas, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2024. gadā. Seko "Land Rover" ar 316 automašīnām, kas ir par 10,5% vairāk, "Volkswagen" - ar 83 automašīnām, kas ir par 18,6% vairāk, "Tesla" - ar 68 automašīnām, kas ir par 43% mazāk, bet desmitnieku noslēdz "Bentley"ar 36 pārdotām automašīnām, kas ir divas reizes vairāk.

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas kopumā 22 555 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 31,7% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Populārākās pērn bija "Toyota" markas vieglās automašīnas - reģistrēts 4221 šāds spēkrats, kas ir 18,7% no visām pārdotajām jaunajām vieglajām automašīnām un par 49,8% vairāk nekā 2024. gadā.

Seko "Volkswagen" ar tirgus daļu 14,8% - pārdoti 3329 šādi spēkrati, kas ir par 68,9% vairāk nekā 2024. gadā. Trešajā vietā ir "Škoda" markas automašīnas - pārdotas 3178 šīs markas automašīnas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, un to tirgus daļa veidoja 14,1%.

Ceturtajā vietā ierindojas "Peugeot" automašīnas, kuru tirgus daļa ar 1168 pārdotiem spēkratiem veidoja 5,2%. "Peugeot" pārdošanas apmēri pieauguši par 84,2%. Populārāko automašīnu marku piecinieku noslēdz "Dacia" automašīnas, kuru tirgus daļa ar pārdotiem 958 spēkratiem veidoja 4,3%, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2024. gadā.

Atkritumu poligona "Getliņi" pārvaldītāja SIA "Getliņi eko" plāno piesaistīt aizņēmumu 15 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu atkritumu apglabāšanas šūnas izbūves projekta izstrādes un būvniecības finansēšanu, informēja uzņēmumā.

"Getliņi eko" kārtējā dalībnieku sapulcē 16. aprīlī lemts par aizņēmuma līguma noslēgšanu.

Uzņēmumā norādīja, ka, lai nodrošinātu projekta "Ziemeļu stūra atkritumu apglabāšanas šūnas izbūves projekta izstrāde un būvniecība" finansēšanu, "Getliņi eko" organizēja cenu aptauju kredītiestādēm par aizņēmuma piešķiršanu un plāno piesaistīt aizņēmumu 15 miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka "Getliņi eko" 2024. gadā strādāja ar 50,45 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 19,6% un bija 3,29 miljoni eiro.

"Getliņi eko" reģistrēta 1997. gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 6 008 569 eiro. Kompānijas kapitālā 97,7% pieder Rīgas domei, bet 2,3% - Ropažu novada domei.

Vidzemes un Latgales lielākais graudu kooperatīvs “VAKS” iegādājas jaunu elektriskas piedziņas lokomotīvi.

Jaunā lokomotīve aizstās līdzšinējo dīzeļlokomotīvi, pilnībā likvidējot tiešās emisijas, ko radīja esošā tehnika. Elektriskās piedziņas lokomotīve būtiski uzlabos drošību, samazinās trokšņu līmeni un paaugstinās gaisa kvalitāti darba vidē. Projekta realizēšanai piesaistīts Swedbank aizdevums vairāk nekā 500 000 eiro apmērā un Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums.

Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda: “Šī investīcija atbilst ilgtspējas prasībām un ES kritērijiem transporta elektrifikācijas un emisiju samazināšanas jomā. Projekts sniedz tiešu, mērāmu CO₂ izmešu samazinājumu un uzlabo uzņēmuma darbības ilgtspēju, efektivitāti un reputāciju. Mēs speram būtisku soli pretī videi draudzīgākai un modernākai infrastruktūrai, kas ļaus īstenot pārvadājumus ar augstāku precizitāti, zemākām ekspluatācijas izmaksām un lielāku drošību mūsu darbiniekiem un partneriem”.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2026 apbalvoti Baltijas gada darījumi. Šīs balvas tika piešķirtas ievērojamākajiem darījumiem, kas pēdējā gada laikā noslēgti Baltijas reģionā, īpaši izceļot tos darījumus, kuri ar savu stratēģisko nozīmi, apjomu, sarežģītību un inovāciju ir ietekmējuši tirgus attīstību.

Ikgadējā apbalvošanas ceremonija tradicionāli notiek kā daļa no Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma, ko Sorainen organizē sadarbībā ar Baltijas riska kapitāla asociācijām un vadošajiem biznesa medijiem. Šogad forums pulcēja investorus, darījumu veicējus, konsultantus un uzņēmumu vadītājus no visas Baltijas un citām valstīm.

Baltijas M&A gada darījums ir Rimi iegāde, ko veica Salling Group. Salling Group ir lielākā mazumtirdzniecības grupa Dānijā. Tās 1,3 EUR miljardu Rimi Baltic mazumtirdzniecības ķēdes iegādē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir šīs desmitgades lielākais darījums Baltijā. Šis darījums ir viens no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem iegādes darījumiem Baltijas valstu mazumtirdzniecības nozarē pēdējo gadu laikā, kas ietekmēs pārtikas preču mazumtirdzniecības konkurences vidi visā reģionā. Citi pretendenti M&A gada darījuma kategorijai bija divu reģiona lielāko apdrošināšanas uzņēmumu Gjensidige un Ergo apvienošanās, Vilniaus kogeneracinė jėgainė iegāde, ko veica Quaero Capital, Airwave iegāde, ko veica Beijer Ref AB, un TopSport UAB iegāde, ko veica Fortuna Entertainment.

Šī gada novembra beigās SIA "Getliņi EKO" pabeigs vērienīgu projektu – esošā atkritumu kalna slēgšanu poligonā “Getliņi”, kurā nepilnu 25 gadu laikā kopumā apglabāti aptuveni 12 miljoni tonnu atkritumu.

Atkritumu kalna teritorijā ietilpst 12 atkritumu uzglabāšanas šūnas, kurās laika posmā no 2000. gadu sākuma līdz 2025. gadam tika apglabāti cietie nebīstamie atkritumi.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma īstenotajiem vides infrastruktūras projektiem ar mērķi ilgtermiņā novērst atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Vienlaikus 2025. gadā atkritumu apglabāšana uzsākta jaunizbūvētajā šūnā ar ietilpību 800 000 tonnu.

Atkritumu kalna slēgšanas procesā virsma tiek pārklāta ar pusmetru biezu māla slāni. Māls kalpo kā dabiska, hermētiska izolācija, kas aiztur atkritumu gāzes, ūdens un gaisa piekļuvi apglabātajiem atkritumiem. Projekta ietvaros tiks izmantots vairāk nekā 60 000 kubikmetri māla. Pēc māla slāņa uzklāšanas atkritumu kalns tiks apzaļumots, kā augsni izmantojot 36 000 kubikmetrus tehniskā komposta.

Tūrisma operators “Join UP! Baltic” šonedēļ uzsāk lidojumus no Lietuvas piekrastes uz vienu no Turcijas populārākajiem kūrortiem – Antāliju. Tiešie čarterlidojumi no Palangas lidostas notiks reizi nedēļā no 5. maija līdz 9. jūnijam. Šajā periodā ceļotāji var plānot 7–14 dienu brīvdienas Vidusjūras krastā.

“Turcija ir viens no populārākajiem vasaras brīvdienu galamērķiem “Join UP! Baltic” klientu vidū. Pašlaik esam vienīgais tūrisma operators Lietuvā, kas piedāvā tiešos lidojumus no Palangas uz Antāliju. Tas ļauj mums nodrošināt Rietumlietuvas un Latvijas iedzīvotājiem ērtākas, pieejamākas un pievilcīgākas ceļošanas iespējas,” norāda Aurimas Janušauskas, “Join UP! Baltic” izpilddirektors. Viņš piebilst, ka uzņēmums lidojumus no Lietuvas piekrastes nodrošina jau otro gadu pēc kārtas.

“Mums ir prieks Palangas lidostā atkal redzēt lidojumus uz Antāliju, Turcijā. Šī ir lieliska iespēja Rietumlietuvas iedzīvotājiem ceļot ātri un ērti, dodoties atvaļinājumā tieši no savas tuvākās lidostas. Pateicamies “Join UP! Baltic” par maršrutu izveidi no Palangas uz siltajiem galamērķiem, kas ir ļoti pieprasīti un piesaista pasažierus pat no kaimiņvalsts Latvijas,” saka Gintare Norvilaite-Tauteviče, Lietuvas lidostu komercdirektore.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltijā bija vērojams straujš starptautisko investoru intereses kritums, taču pēdējā gada laikā redzams, ka investori pakāpeniski atgriežas un atkal iegādājas vietējos uzņēmumus.

To intervijā DB norāda Vitauts Pluksnis (Vytautas Plunksnis), INVL Asset Management privātā kapitāla vadītājs, uzsverot, ka arī turpmāk tirgus, visticamāk, augs. Kopējo uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtību prognozēt ir sarežģīti, taču domāju, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs varētu sagaidīt mērenu pieaugumu - aptuveni 10% apmērā. Šobrīd lielākā daļa investoru, kuri iegulda Baltijas valstīs, nāk no Skandināvijas, taču kopumā investoru izcelsme lielā mērā ir atkarīga no nozares. Atsevišķos sektoros aktīvāki ir Vācijas investori, savukārt citos darījumos redzama arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) kapitāla klātbūtne, skaidro V.Plunksnis

Valdība otrdien pēc plašām diskusijām akceptēja vēja elektrostaciju parku "Eko Ziemeļi" un "Kurzeme" ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), savukārt projekta "K2 Ventum" IVN akcepta apstiprināšana patlaban tika atlikta.

Vienlaikus otrdien pusdienlaikā iepretim Ministru kabineta ēkai notika vides aktīvistu protests pret visu trīs minēto projektu īstenošanu.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska valdības sēdē informēja, ka rīkojumu apstiprināšana nozīmē IVN procesa noslēgšanos. "Tas nav gala lēmums un nenozīmē, ka rītdien vēja parku attīstītāji var sākt būvniecību," uzsvēra Kurevska, vienlaikus piebilstot, ka nākamā fāze ietver būvprojekta izstrādi.

Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) piebilda, ka institūcijas, kas apšauba, piemēram, konkrētu ekspertu ziņojumus, var vērsties tiesā, bet, viņaprāt, ar šiem projektiem ir jāvirzās uz priekšu.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā vēlas paaugstināt pakalpojuma maksu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Rīgas pašvaldībā saņemti atkritumu apsaimniekotāju pieteikumi par nelielu atkritumu apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu. Pašvaldība šos pieteikumus vērtē, lai nepieļautu nepamatotu iedzīvotāju maksājumu pieaugumu.

Lēmums vēl nav pieņemts, un plānots, ka Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šo jautājumu skatīs septembrī.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA) uzsver, ka Rīgas iedzīvotāju intereses ir pirmajā vietā. Domē pieprasītās izmaiņas tiekot analizētas pēc būtības, skatot gan izmaksu struktūru, gan ārējo faktoru ietekmi. Lēmumu tikšot pieņemts tikai tad, kad būs pārliecība par tā pamatotību.

Pašvaldībā skaidro, ka atkritumu apsaimniekošanas maksa veidojas no divām daļām. SIA "Getliņi EKO" nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes izmaksas, tajā skaitā dabas resursu nodoklis veido aptuveni 65% maksas.

Šis raksts tapis sadarbībā ar Forum Auto, autors Kristaps Skutelis no kursors.lv

Kamēr mans lietotais elektroauto ir servisā, saku lielu paldies Forum Auto, kas man uz dažām dienām testam piespēlēja KIA EV3 kompakto elektrisko krosoveru. Testu smuki saplānojām tā, lai ar šo auto varu ģimeni izvadāt uz Latgali nosvinēt Jāņus. Tāpēc šoreiz daudz praktisku atziņu par to, kā auto uzvedas reālas ekspluatācijas apstākļos.

Kas ir KIA EV3?

Tiem, kas kaut cik seko autobūves attīstībai, ir labi zināms, ka dienvidkorejieši jau no sākta gala ražo lieliskus elektroauto. Tā tas bija ar nosacīti otrās paaudzes elektromašīnām kā, piemēram, KIA e-Niro, kas mūsu 1000km elektroauto testā ļoti ilgu laiku bija topa augšgalā un ļoti perspektīvas izskatās arī jaunās KIA mašīnas. KIA EV3 ir zīmola piedāvājums kompakto elektrisko krosoveru kategorijā un Latvijā pieejams jau no pagājušā gada nogales. Ar šo auto mūsu Māris iepazinās Portugālē un tāpat esam paspējuši 1000km testā izmēģināt EV3 lielo brāli KIA EV9. Beidzot pie KIA EV3 tiku arī es. Jēj!

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Latvijas un citu Baltijas valstu studentu vidū par pievilcīgāko pirmās darba vietas izvēli kļuvusi profesionālo pakalpojumu nozare, savukārt IT un tehnoloģiju nozares popularitāte gada laikā kritusies no 31 % līdz 7 %, liecina EY un ERDA aptauja, kurā noskaidrots Baltijas biznesa, finanšu, grāmatvedības, matemātikas un ekonomikas studentu viedoklis.

Aptaujāto studentu primārā izvēle – profesionālie pakalpojumi; IT nozares popularitāte sarūk

Meklējot drošu pamatu karjeras sākumam, profesionālo pakalpojumu nozare (audits, grāmatvedība u.c.) kļuvusi par prioritāro Baltijas valstu biznesa, finanšu, grāmatvedības, matemātikas un ekonomikas studentu vidū. 2025. gadā šo jomu savai pirmajai darba vietai izvēlētos 41 % jauno speciālistu, kas ir par 10 % vairāk nekā pagājušajā gadā.

“Šie rezultāti apliecina augstu pieprasījumu pēc skaidra attīstības ceļa un iespējas ātri apgūt jaunas prasmes. Profesionālo pakalpojumu nozares izvirzīšana kā pievilcīgākā izvēle pirmajam darbam pēc absolvēšanas nozīmē ne tikai vēlmi būt daļai no spēcīga, starptautiska zīmola – tas ir signāls, ka studenti augstu vērtē strukturētu izaugsmi un iespēju uzkrāt daudzveidīgu pieredzi, strādājot ar dažādiem klientiem un nozarēm,” skaidro Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Igaunijas kūrortpilsētas Pērnavas tūrisma organizācija Visit Pärnu ir Alpha Agency ilggadējs klients, ar kuru gadu gaitā izveidojusies cieša, stratēģiska un uz rezultātu orientēta sadarbība. Līdzšinējās kampaņas Baltijas tirgū devušas stabilu izaugsmi, taču jaunākā sadarbība ar grupu Prāta Vētra kļuvusi par līdz šim spēcīgāko izrāvienu Latvijas tirgū tieši tūristu piesaistes ziņā.

2025. gadā Visit Pärnu un Prāta Vētra noslēdza sadarbības līgumu, padarot grupu par oficiālo Pērnavas zīmola vēstnesi Latvijā. Kampaņas ietvaros grupas dalībnieki - Renārs Kaupers, Māris Mihelsons, Jānis Jubalts un Kaspars Roga - devās iepazīt Pērnavu un tās apkārtni, atklājot atpūtas, gastronomijas un kultūras pieredzes iespējas. Video stāsti reels formātā tika izplatīti digitālajās platformās, iedvesmojot Latvijas iedzīvotājus ieplānot savu braucienu uz Pērnavu.

Tūrisma nozare piedzīvo būtiskus satricinājumus

Pēdējo gadu laikā tūrisma nozare Baltijas reģionā piedzīvojusi vairākus secīgus globālus satricinājumus. Vispirms nozare piedzīvoja strauju kritumu Covid-19 pandēmijas laikā, kad ceļošana tika būtiski ierobežota un starptautiskā tūrisma plūsma gandrīz apstājās.Tikko sākās pakāpeniska atkopšanās, tūrisma nozari atkal ietekmēja plašāka ģeopolitiskā nenoteiktība reģionā, kas lika daļai ceļotāju kļūt piesardzīgākiem attiecībā uz ceļošanu Baltijas valstīs.Rezultātā tūristu plūsma no dažiem tradicionāli nozīmīgiem tirgiem būtiski samazinājās, un galamērķiem nācās konkurēt vēl intensīvāk par ceļotāju uzmanību.Šādos apstākļos tūrisma organizācijām bija īpaši svarīgi aktivizēt darbu prioritārajos tirgos un meklēt jaunus veidus, kā atjaunot ceļotāju interesi. Latvija vēsturiski ir viens no nozīmīgākajiem Pērnavas tūrisma tirgiem, tāpēc stratēģiska sadarbība ar sabiedrībā labi zināmu un uzticamu zīmolu - grupu Prāta Vētra - kļuva par loģisku soli, lai atkal pievērstu uzmanību galamērķim.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.