No 2017. gada 1. janvāra darbu Latvijā pārtrauc uzņēmuma Ekogaisma izdegušo spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kas veica energoefektīvo un gāzizlādes spuldžu savākšanu no fiziskām un juridiskajām personām un organizēja šo atkritumu pārstrādi, informē uzņēmums.
Ekonomiskās un citas gāzizlādes spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem. Sajaucot spuldzes ar citiem sadzīves atkritumiem un sasitot, gaismas avota kupolā esošā luminiscējošā gāzveida viela luminafors nonāk atmosfērā. Ņemot vērā, ka luminafors satur dažus miligramus dzīvsudraba, tam lielā daudzumā nonākot atmosfērā, var rasties kaitējums apkārtējai videi un cilvēku veselībai.
Ekogaismas izveidotā spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā darbojās kopš 2005. gada. Tajā ietilpa vairāk nekā 270 spuldžu savākšanas vietas visā Latvijā − visbiežāk tie bija bīstamo atkritumu savākšanas punkti, kur tiek pieņemti arī citu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi. Uzņēmuma dibinātāji bija vadošie Eiropas spuldžu ražotāji – Philips, Osram, General Electric un BLV Licht.
Decembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina – lai arī daudzi iedzīvotāju ir informēti par to, ka izdegušas ekonomiskās spuldzes nedrīkst mest sadzīves atkritumos, 38 % ignorē šo rekomendāciju, kas atrodama arī uz spuldžu iepakojuma. Tomēr ir arī pozitīva ziņa – 39% izturas atbildīgi pret vidi un spuldzes nodod pārstrādei vai vismaz nemet sadzīves atkritumos. Vairākums – 34% to aptaujāto, kas tomēr nodod spuldzes otrreizējai pārstrādei, izmanto iespēju atstāt spuldzes speciālās kastēs sadzīves preču veikalos, iegādājoties jaunas. 66% respondentu arī zina, ka, nododot spuldzes pārstrādei, tām jābūt nesaplēstām, tīrām un bez iepakojuma. Aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju mājās kombinē dažādas spuldzes – vienlaicīgi tiek izmantotas gan LED, gan ekonomiskās, gan kvēlspuldzes un halogēnās spuldzes. Aptaujas ietvaros aptaujāti vairāk nekā 200 iedzīvotāji K-rautas veikalos Rīgā, Jelgavā un Tukumā.
Darbu Latvijā turpina vairākas citas izdegušo spuldžu apsaimniekošanas sistēmas – AS Latvijas Zaļais punkts, SIA Zaļā josta, AS Latvijas Zaļais elektrons, kā arī SIA Nordic Recycling.
