Jaunākais izdevums

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Bet bāzes likmes tiek celtas ar mērķi bremzēt inflāciju…

Jā, teorētiski tas tā ir, bet atkal situācija tieši Latvijā ir negatīva. Inflācija mūsu valstī bija un joprojām ir ļoti augsta, un uzskatu, ka tā būtu jāaptur ar citiem instrumentiem. Francija bremzēja cenu pieaugumu pārtikas produktiem, Vācija subsidē sabiedrisko transportu – šie ir labi piemēri, lai līdzīgus pasākumus īstenotu arī Latvijā.

Turklāt, pieaugot inflācijai, līdzās ar darbinieku trūkumu ekonomikā veidojas bīstama situācija, kad nemitīga cenu un algu palielināšana pārvēršas par apburto apli. Tas ir bīstami ekonomikai, un es uzskatu, ka arī Latvijā situācijas sakārtošanā būtu vērts iesaistīties valstij.

Jā, šobrīd inflācija sāk samazināties, un tas pats gaidāms tuvākajos mēnešos. Bet problēma ir tā, ka Latvija no šī inflācijas cikla var iziet ar būtiski augstākām izmaksām, proti, cenu un izdevumu līmenis būs cēlies, bet produktivitāte – nē. Tas nozīmētu visas valsts ekonomikas konkurētspējas samazinājumu, kas savukārt radītu grūtības eksporta sektoram. Uzskatu, ka ir vērts rīkoties, negaidot, kad inflācija beigsies ārējo faktoru ietekmē.

Daudz tiek runāts par nepieciešamību aktīvāk kreditēt, un faktiski visas bankas Latvijā runā par saviem nodomiem kreditēt tieši uzņēmumus. Vai tas vispār ir iespējams, un, ja jā, vai visām bankām pietiek vietas šādā konkurencē?

Gūt panākumus iespējams arī periodos, kad situācija ekonomikā nav spoža, jo izaugsme joprojām ir – tikai tā ir jāspēj atrast un izprast. Bet tas neapšaubāmi ir grūtāk un izdodas ne visiem. Bankām ir jāiedziļinās situācijā konkrētajās nozarēs, kur strādā viņu klienti. Ir jāsaprot, kādiem projektiem ir labas izredzes, jāspēj izvērtēt klientu biznesa nianses, jāspēj pareizi novērtēt risks. Standartizētas, vieglas peļņas laiks vismaz šobrīd ir beidzies. Šodien daudz vairāk nekā ekonomikas uzplaukuma brīžos bankām ir jāliek lietā uzkrātais kapitāls un zināšanas, un viņu spēja to darīt ir būtisks faktors, kas noteiks tautsaimniecības attīstību. Īsā atbilde ir vienkārša – veiksmīgi uzņēmumi Latvijā ir, un tiem ir vajadzīgi kredīti, bet to nav pārāk daudz, un tie ir īpaši – standartizēta pieeja tiem vairs neder, un bankai ir jāspēj piedāvāt padziļinātu biznesa izpratni.

DB bija apkopojis interesantu informāciju gan par mājokļiem, gan uzņēmumiem izsniegto kredītu apmēru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Mūsu valsts būtiski atpaliek no kaimiņiem. Kāpēc tas tā ir?

Uzņēmumu un mājokļu kreditēšanā pastāv dažādas problēmas. Ja runājam par uzņēmumiem – mēs te situāciju izprotam ļoti labi, jo daudzus gadus aktīvi finansējam Latvijas biznesu. Viena no būtiskām problēmām, kas kavē attīstību, ir darbaspēka trūkums, kas jūtams visur - no ražošanas līdz finanšu jomai. Kāds varbūt gribētu ražot un darīt vairāk, bet nepietiek darbaspēka. Daudzi uzņēmumi kreditētos vairāk un attīstītos ātrāk, ja tiem būtu vairāk darbinieku. Esmu pārliecināta, ka šo situāciju nepieciešams mainīt, izstrādājot kompleksu programmu valsts līmenī.

Cits negatīvs faktors ir birokrātisks slogs, kas Latvija ir lielāks nekā kaimiņos – tas nevienam nav jaunums. Lai stimulētu uzņēmējdarbību un attiecīgi arī kreditēšanu, nepieciešams ne tikai to mazināt, bet arī aktīvāk iesaistīties biznesa atbalstā pašvaldību līmenī. Ja mēs vēlamies veidot attīstītu valsti, nav jābūt vienaldzīgiem, jo tieši efektīvs un ražīgs bizness ir tās pamatā. Savukārt mājokļu kreditēšanā joprojām ir jūtamas 2008. gada krīzes atskaņas, no tās visvairāk cieta Latvija. Tā atstāja negatīvu iespaidu gan uz bankām, kas līdz šim gremo neatmaksātos kredītus, gan uz iedzīvotājiem, daļa no kuriem zaudēja īpašumus un vairs nevēlas ņemt kredītus. Izklausās paradoksāli, bet šajā pašā laikā ir diezgan daudz uzņēmumu, kuri attīsta dzīvojamo fondu Latvijā, un pieprasījums pēc tā ir – tas nozīmē, ka mājokļu kreditēšanas tirgus pašreiz ir segmentēts.

No citas puses, varbūt pēc šādām šķērēm mums ir lielāks potenciāls?

Tā arī mēdz būt. Es nepārspīlēju, šobrīd mūsu bankā ir rinda pēc korporatīvajiem kredītiem – klienti nāk gan ar jauniem projektiem, gan ar priekšlikumiem refinansēt viņu saistības no citām bankām.

Kāpēc tā notiek?

Mēs varam izsniegt lielus kredītus – to var darīt tikai liela banka ar būtisku kapitālu, un mūsu valstī objektīvi tādu nav daudz. Otrs noteicošais faktors ir bankas kreditēšanas politika – cik tā ir standartizēta vai, gluži otrādi, elastīga. Pieļauju, ka mūsu kā vietējās bankas lēmumi, kuri tiek pieņemti tepat Latvijā, zinot un izvērtējot visas nianses, konkrētam biznesa projektam var būt labvēlīgi. Tomēr gribu akcentēt, ka izsniegto kredītu apjoms nav pašmērķis. Uzņēmumam nav mērķis palikt vairāk parādā, un bankai arī nav mērķis izsniegt pēc iespējas vairāk naudas. Īstais mērķis ir gūt peļņu, kas nes labumu gan abām pusēm, gan plašāk sabiedrībai.

Šāds pieprasījums pēc kredītiem liecina, ka ir idejas!

Jā, idejas ir. Diemžēl dažreiz gadās arī tā, ka ir laba ideja, bet trūkst reālu aprēķinu, konkrēta rīcības plāna un dokumentācijas. Šie, protams, ir šķēršļi kredīta izsniegšanai. Tomēr iesaku uzņēmējiem griezties bankā arī tad, kad kādi trūkumi pastāv, jo dažreiz bankā var saņemt labu padomu vai atrast citu finansējuma risinājumu. Mēs, piemēram, varam piedāvāt sarežģītus risinājumus, investīcijas kapitālā – izsniegt kredītu, iegūt daļas, palīdzēt uzņēmumam attīstīties un tad kādā brīdī no šī biznesa iziet. Varam izsniegt tikpat lielus kredītus kā ārzemju kapitāla bankas, piemēram, 30 vai 50 miljonus eiro, turklāt katru projektu vērtējam, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma darba specifiku.

Vai uzskatāt, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem ir lielāka riska apetīte, ja salīdzina ar Latvijas uzņēmējiem?

Daudzi Igaunijas un Lietuvas uzņēmumi strādā Latvijā, bet pretējo piemēru, kad Latvijas uzņēmumi strādātu šajās valstīs, ir maz. Tāpēc jā - tā varētu teikt.

Un tomēr kādās nozarēs arī šajos apstākļos ir izaugsmes potenciāls?

Tās ir pirmām kārtām zaļā enerģija, pārtikas rūpniecība, ražošana, digitālās transformācijas un IT projekti, kā arī loģistika, mežsaimniecība un pareizi izvēlētie projekti nekustamā īpašuma jomā – gan dzīvojamā, gan komerciālā segmentā. Piemēram, mēs tikko izsniedzām 25 miljonu eiro kredītu uzņēmumam, kas strādā viesnīcu nekustamo īpašumu attīstības jomā, 48 miljonus eiro vēl vienam uzņēmumam komerciālā nekustamā īpašuma jomā. Tas ir labs piemērs, kā nekustamā īpašuma segments spēj radīt regulāru, paredzamu naudas plūsmu, kas attiecīgi tad spēj finansēt tālāku izaugsmi.

Mēs kā banka esam iesaistīti zaļās enerģijas projektos jau vairāk nekā 10 gadus, pašlaik attīstām vienu no lielākajiem Latvijas saules paneļu parkiem. Nesen piešķīrām finansējumu zivju ražošanas rūpnīcai Liepājā, mums ir arī citi lieli klienti šajā jomā. Strādājam ar rūpniecības preču ražotājiem.

Kā bankas un konkrēti Rietumu Banku ietekmē konkurence ar tiešsaistes finanšu platformām? Kā bankām jāmainās?

Šobrīd būtisks moments ir tas, ka finanšu platformas ir regulētas mazāk nekā bankas, līdz ar to tās var veikt operācijas, kuras bankas nevar atļauties. Bet tas ir tikai laika jautājums. Tie fintech uzņēmumi, kuri ielūkojas nākotnē, jau cenšas saņemt licenci. Domāju, ka ar laiku bankas pārņems vairumu šo uzņēmumu vai šie uzņēmumi kļūs par bankām – tādā zemākas regulācijas pelēkajā zonā nopietni uzņēmumi ilgi nepaliks. Neapšaubāmi fintech rada bankām inovāciju stimulu, arī mēs to esam uzķēruši, un tas ir labi, jo veicina progresu. Tomēr mūsu banka ar finanšu platformām nekonkurē – mēs strādājam savā jomā, ar lieliem un vidējiem uzņēmumiem, kurus šādas platformas neapkalpo.

Pēdējā laikā arvien vairāk runā par ilgtspējas jeb ESG (Environmental, Social and Corporate Governance) principu ieviešanu, tajā skaitā banku darbībā. Vai tas notiek pie jums, vai izvirzāt šādas prasības klientiem?

Uzskatu, ka ESG ir būtisks virziens. Pati esmu pabeigusi Kembridžas Universitātes kursus par ESG – var teikt, ka tā ir mana sirdslieta, personīgi pielieku visas pūles, lai īstenotu šos principus praksē. Daudz ko šajā ziņā jau esam izdarījuši, un ESG ir svarīgs elements bankas dienaskārtībā. Uz mūsu ēkas atrodas saules paneļi, mēs paši ģenerējam zaļo enerģiju, mēs atsakāmies no plastmasas un veidojam videi draudzīgus ikdienas paradumus, mūsu darbinieki iziet attiecīgas apmācības. Tāpat mums ir svarīgi sociālās atbildības un pārvaldības ESG aspekti.

Mūsu labdarības fonds – Nākotnes Atbalsta fonds – iesaistās ļoti daudzos projektos, kas ir saistīti ar bērnu attīstību, fiziskām aktivitātēm, izglītību, veselības aprūpi, kultūru. Kopš kara sākuma atbalstām Ukrainas bēgļus un kopienu Latvijā, arī manā personīgajā īpašumā dzīvo Ukrainas bēgļi. Attiecībā uz pārvaldi mums jau ilgus gadus ir rietumnieciska pieeja, dzimumu līdztiesība. Runājot par klientiem – jā, mēs vērtējam potenciālos kreditēšanas projektus arī no ESG viedokļa. Jau tagad gandrīz 40% no mūsu portfeļa ir zaļie kredīti – domāju, ka uz kopējā fona tas ir ļoti labs rādītājs. Ir svarīgi saprast, ka regulējums te kļūs arvien stingrāks, tāpēc ir vērts rīkoties proaktīvi.

Kas, jūsuprāt, jādara, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un investīciju piesaisti? Kas varbūt tiek darīts nepareizi?

Pirmkārt, ir jāapzinās, ka nopietna loma ekonomikas attīstībā ir valsts pozīcijai un rīcībai. Nepieciešama pirmām kārtām valsts ekonomikas attīstības pamatideja. Ar ko Latvija ir labāka par citām valstīm? Mums ir ļoti skaista zeme, mums ir talantīgi cilvēki un labs klimats. Mums jādefinē, uz ko mēs, Latvija, plānojam balstīt savu ekonomikas politiku, un attiecīgi jārīkojas.

Otrkārt, ir jābūt skaidrai un maksimāli viennozīmīgai likumdošanai, it sevišķi nodokļu likumdošanai, jo uzņēmējiem ir jākoncentrējas uz biznesa attīstību, nevis jātērē enerģija un laiks šo lietu interpretācijas mēģinājumiem. Viss tas beigās veicinātu mūsu valsts konkurētspēju un rezultātā – visas sabiedrības labklājības pieaugumu.

Treškārt, ja runājam par ilgtermiņa mērķiem, tad, ja mēs vēlamies reālu izaugsmi, jābūt uzsvaram uz izglītību.

Ceturtkārt, būtiski, lai valsts iestādēs maksimāli atbalstītu biznesu arī tā ikdienas gaitās. Te ir daudz kas jau izdarīts, bet situāciju ir jāturpina uzlabot. Varu teikt no pieredzes: strādājot ar korporatīvajiem klientiem, sanāk iedziļināties viņu problēmās, kuras joprojām rodas dažādu iemeslu dēļ – no regulācijas līdz konkrētu būvatļauju izsniegšanai.

Un vēl viens būtisks aspekts – ir jāmazina ēnu ekonomika, jo, neskatoties uz visu pastāvošo likumdošanu un regulāciju, faktiski Latvijā ir ļoti liela ēnu ekonomikas daļa. Tāpēc es, piemēram, strikti iestājos par skaidras naudas norēķinu iespēju turpmāku samazināšanu. Skaidras naudas aprite ir tas, kas lielā mērā ēnu ekonomiku padara par iespējamu. Domāju, ka vēl mūsu dzīves laikā attīstītākās valstis pāries uz bezskaidras naudas ekonomiku pilnībā, un kāpēc lai Latvija nerādītu piemēru citiem? Tādas pārmaiņas būtu sarežģītas, bet tas ir iespējams.

Kā zināms, Rietumu Banka ir starp tām bankām, kuras ilgi strādāja austrumu tirgos, bet tagad jūsu stratēģija ir virzīta uz vietējo tirgu. Kā izdodas pārorientēties, ņemot vērā, ka šis tirgus jau ir sadalīts?

Mūsu darbības transformācija ar uzsvaru uz vietējo tirgu ir sākusies jau kādus piecus gadus iepriekš, bet arī pirms tam gandrīz puse no mūsu kredītportfeļa bija Baltijas aizdevumi. Vienmēr esam fokusējušies uz vidējo un lielo uzņēmumu apkalpošanu, un šajā nišā mūs labi zināja. Tā ka šis process norisinājās visai dabiski, un šodien varu pilnīgi skaidri teikt, ka esam banka pirmām kārtām Latvijas biznesam. Daudz strādājam arī citās Eiropas valstīs – Lietuvā, Igaunijā, Lielbritānijā un Īrijā, šie tirgi mums ir labi zināmi.

Rietumu Banka, tāpat kā citas bankas Latvijā, saskārās ar tā saucamo nozares kapitālo remontu. Kā ar to veicās jūsu bankai?

Transformācija ir noslēgusies jau kādu laiku iepriekš. Faktiski tas Latvijas banku sektors, kāds tas ir šobrīd, kardināli atšķiras no tā, kāds tas bija vēl tikai pirms pieciem vai septiņiem gadiem. Visi starptautiskie partneri redz, ka gan Latvijas finanšu sektors, gan konkrēti Rietumu Banka ir transformējusies darbam pasaules tirgus jaunajā realitātē. Mūsu darba procesi notiek saskaņā ar labākās prakses standartiem. Piemēram, pagājušā gada rudenī es uzstājos ACAMS (Association of Certified Anti-Money Laundering Specialists) forumā Ņujorkā, kas veltīts finanšu noziegumu risku novēršanai. Bija prieks tur no vietējiem regulatoriem un partneriem dzirdēt, ka Latvija daudzos aspektos jau ir ne tikai labā līmenī, bet vēl jo vairāk – tā bieži vien ir priekšā pārejai pasaulei. To redz un novērtē konsultanti, auditori, tirgus uzraugi, citas bankas. Latvijas banku sektors transformācijas ietekmē kļuva mazāks, taču tas ir ilgtspējīgs un ar skaidru attīstības perspektīvu, kas ļoti lielā mērā būs cieši saistīta ar Latvijas un Baltijas ekonomiku izaugsmi. Tas ir labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā nākamgad turpināsies konsolidācija, aģentūrai LETA atzina "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Viņa norādīja, ka 2023.gads iezīmēja izmaiņas Latvijas banku sektorā, kuras ir skaidrojamas gan ar konkrēto banku stratēģiju, gan ar objektīviem ārējiem faktoriem. "Mainoties daudzu banku biznesa modeļiem un atsakoties no ārzemju tirgiem, bankas koncentrē darbību uz vietējo tirgu, kas palielina konkurenci starp kredītiestādēm, it īpaši biznesa klientu segmentā," teica Buraja.

Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja minēja, ka Latvijā turpina dominēt bankas ar ārzemju kapitālu.

"Banku kapitāla lielums tieši ietekmē to, cik lielus projektus konkrētā kredītiestāde var finansēt. Šajā situācijā biznesa klientiem, kuri vēlas piesaistīt resursus vērienīgu projektu realizācijai, ir jāizvēlas partneri starp kredītiestādēm, kuras ir spējīgas finansēt liela mēroga projektus, un šādu partneru Latvijas tirgū objektīvi nav daudz. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc lielu projektu finansēšanas no uzņēmumu puses ir augsts," teica Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi kopā ar Rietumu banku plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Valsts drošības dienests (VDD) nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu saistībā ar AS "Latvijas gāze" (LG) valdes plāniem izpirkt uzņēmuma akcijas, aģentūrai LETA atzina dienestā.

Ņemot vērā, ka starp LG akcionāriem ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", VDD atbilstoši savai kompetencei pievērsīs uzmanību, lai uzņēmuma akciju iegāde norisinās, ievērojot Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un starptautiskās pret Krieviju noteiktās sankcijas, norādīja dienestā.

Patlaban VDD konkrētajā gadījumā nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

Jau ziņots, ka trīs LG valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas. LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapseļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Rietumu Banka” ir piešķīrusi kredītu 6,5 miljonu apmērā SIA “Eften Logistics”. Izsniegtais finansējums paredzēts uzņēmuma esošo saistību refinansēšanai ar mērķi nodrošināt loģistikas parka “EfTEN Logistics Ķekava” attīstību.

“EfTEN Logistics Ķekava” ir viens no lielākajiem loģistikas parkiem Latvijā, kas piedāvā nomai biroju, tirdzniecības un noliktavu telpas 37.5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums refinansēs iepriekšējās saistības par šo telpu iegādi, tādejādi sekmējot tā turpmāko izaugsmi.

“Loģistikas industriju mēdz dēvēt par valsts ekonomikas artēriju, kas savieno ražotājus un tirgotājus, pilsētas un lauku reģionus, Latviju un tās eksporta tirgus. Loģistikas centru attīstība mūsdienās ir pamats daudzu citu nozaru izaugsmei, līdz ar ko valsts ekonomikā tiek radītas jaunas darbavietas un palielinās konkurētspēja, tādējādi veicinot ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi. Mēs augstu novērtējam uzņēmuma “EfTEN Logistics” profesionalitāti un darba mērogu un ticam, ka šis darījums dos vērtību ekonomikai kopumā,” uzskata Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Rietumu Bankas un koncerna finanšu pārskats par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, informē banka.

Tas liecina, ka Rietumu Bankas aktīvi uz šī gada 30. septembri bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 924 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 354 miljoni eiro.

Komentējot finanšu rezultātus, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzsvēra: ”Pie mums bankā vēršas arvien vairāk lielu Latvijas uzņēmumu, kuri ir ieinteresēti savu vērienīgo projektu kreditēšanā, esošo saistību refinansēšanā un investīcijās kapitālā. Daudzus gadus sadarbojoties ar biznesa klientiem, pārzinām dažādu nozaru uzņēmējdarbības nianses un spējam piedāvāt piemērotus finansēšanas risinājumus. Kopā ar mūsu klientiem turpinām attīstīt valsts ekonomiku, realizējot liela mēroga projektus zaļajā enerģētikā, ražošanā, nekustamajā īpašumā, loģistikā un citās jomās.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsniedz 25 miljonu eiro kredītu Astor Group viesnīcu īpašumu biznesa attīstībai

Db.lv, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir izsniegusi 25 miljonu eiro kredītu Astor Group uzņēmumiem, kas nodarbojas ar daudzu Rīgā pazīstamu viesnīcu īpašumu pārvaldīšanu un attīstību, piemēram, Radisson Blu Daugava, Radisson Blu Rīdzene, Park Inn by Radisson Valdemara, Park Inn by Radisson Residence Riga Barona un Radisson Hotel Old Town Riga.

Finansējums izsniegts gan uzņēmuma apgrozāmiem līdzekļiem, gan nākotnes attīstībai un saistību refinansēšanai.

Saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju, Astor Group tuvākajā laikā plāno atsevišķu īpašumu renovāciju un to funkciju paplašināšanu. Tāpat uzņēmums iecerējis uzlabot esošo īpašumu infrastruktūru, lai panāktu ilgtspējīgāku enerģijas izmantošanu.

“Darījums ar Astor Group atspoguļo Rietumu Bankas darbības fokusu – mēs finansējam nozīmīgus, liela mēroga uzņēmumus un to projektus Latvijā un citās Baltijas valstīs, izprotot uzņēmuma biznesa specifiku un izstrādājot tam individuāli piemērotu risinājumu. Mēs augstu vērtējam Astor Group tirgus pozīciju un nākotnes potenciālu Rīgas viesmīlības jomā,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 4 miljonu apmērā kompānijas “Volterra Energy Group” Latvijas meitas uzņēmumiem SIA “SP Auce” un SIA “Mežgalis” divu Latvijā līdz šim lielāko saules enerģijas parku refinansēšanai, kas jau šobrīd veiksmīgi strādā Aucē un Valdemārpilī.

Abos saules parkos ir uzstādīti vairāk kā 14 000 saules paneļi ar kopējo jaudu 9,279 MW, kas ļauj ik gadu saražot vairāk kā 9 500 MWh zaļās elektroenerģijas. Kopējās abu elektrostaciju ieviešanas izmaksas bija vairāk nekā 8 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums atbrīvos daļu no sākotnēji ieguldītā pašu kapitāla, lai attīstītu vēl citus saules parka projektus Latvijā. Finansējums piešķirts uz 5 gadiem un tas tiek garantēts ar elektroenerģijas piegādes līgumu ienākumiem.

“Videi draudzīgu, ilgtspējīgu, pārdomātu un finansiāli veiksmīgu uzņēmumu izaugsmes projektu atbalstīšana ir viena no mūsu prioritātēm. “Volterra Energy Group” ir viens no lielākajiem zaļās enerģijas ražotājiem Latvijā, tas pilnveido saules, vēja, mazo hidroenerģiju, enerģijas krātuvēm un atkritumu pārstrādes tehnoloģijas, kuru nozīme pieaug jau šobrīd. Tāpēc esam sarunu procesā par vēl citu uzņēmuma parku finansēšanu. Mēs ticam, ka šādi projekti ir jāattīsta strauji un tas dos pozitīvu pienesumu gan vides aizsardzībai, gan Latvijas energoneatkarībai,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu Banka palielina kredītlīniju West Kredit līdz 40 miljoniem eiro

Db.lv, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir palielinājusi kredītlīnijas apjomu alternatīvā finansējuma uzņēmumam West Kredit līdz 40 miljoniem eiro, informē banka.

Līdzekļi ir paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī nekustamo īpašumu projektu attīstītāju kreditēšanai.

West Kredit ir viens no lielākajiem alternatīvā finansējuma uzņēmumiem Latvijā un līderis hipotekārās kreditēšanas jomā šajā segmentā. Līdz ar kredītlīnijas palielināšanu kompānija ir iecerējusi plašāk pievērsties dažādu nozaru biznesa kreditēšanas attīstībai, kā arī turpināt stiprināt savas pozīcijas nekustamo īpašumu attīstītāju kreditēšanā.

Komentējot šo darījumu, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētaja Jeļena Buraja uzsvēra: “Latvijas biznesa kreditēšana ir viena no mūsu darbības prioritātēm. Piešķirtais finansējums palīdzēs topošajiem uzņēmējiem dažādos reģionos uzsākt biznesu, iegūstot nepieciešamos līdzekļus savu ideju un plānu realizācijai, bet tiem, kas jau strādā – paplašināt darbības mērogu. Rezultātā tiks sekmēta visas valsts ekonomikas attīstība, jo katrs jaunais uzņēmums un jaunais projekts nozīme arī papildu darba vietas, konkurētspējas celšanu, ienākumus valsts budžetā un kopējo iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanos.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā vēsturiskā nama, kas atrodas Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā, renovācijai.

Kredīts šim mērķim ir izsniegts SIA V61 – nekustamā īpašuma ieguldījumu fonda Indexo Real Estate Fund, ko pārvalda SIA Provendi Asset Management AIFP – grupas uzņēmumam.

Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā tika uzcelta laika posmā no 1912. – 1914. gadam, tās autors ir arhitekts Herberts Tīmanis. Pašlaik šī ēka ir valsts aizsargājams reģionu nozīmes kultūras piemineklis, kurā ir noteikta virkne saglabājamo vērtību, tajā skaitā īpaša jumta forma, interjera dekoratīvā apdare, kāpņu margas un apdare, vēsturiskais lifts, oriģinālās ārdurvis, iekšdurvis un citas vērtības, kā arī ir norādīta jaunu kultūras pieminekļa daļu atklāšanas iespējamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir izsniegusi 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra “Sāga” īpašniekam – SIA “Riga Retail Park”. Tas ir viens no lielākajiem šī gada banku sektora darījumiem Latvijā. Kredītlīdzekļi ir paredzēti saistību refinansēšanai.

“Mēs esam veiksmīgi īstenojuši savu sākotnējo vīziju, izveidojot lielu iepirkšanās un dzīvesveida centru vietā, kur satiekas vairāki pilsētas rajoni un galvenās satiksmes maģistrāles. Mēs apkalpojam lielu Berģu, Sunīsu, Dreiliņu, Ulbrokas, Pļavnieku un citu Rīgas rajonu iedzīvotāju skaitu. Daudzās no šīm kopienām ir attīstītas jaunas mājokļu ēkas, tajās ir jaunas ģimenes un rosīga sabiedriskā dzīve. Finansējums vēl vairāk paaugstinās mūsu uzņēmuma finansiālo efektivitāti,” norāda “Riga Retail Park” valdes loceklis Barijs Nabūrs (Barry Nabuurs).

Kā atzīmē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Šis darījums ir spilgts Latvijas biznesa atbalsta piemērs. Tirdzniecības centrs Sāga ir kļuvis par nozīmīgu daļu strauji augošajā Rīgas apkaimē un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju ikdienā. Tā kvalitāte un pakalpojumu daudzveidība nodrošina stabilu perspektīvu izaugsmei, kas atspoguļos pakāpenisko dzīves līmeņa celšanos apkaimē, Rīgā un Latvijā kopumā. Mēs kā banka ar prieku finansējam šādus vērienīgus biznesa projektus ar labu menedžmentu un nākotnes potenciālu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrovairumtirdzniecības uzņēmums “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA patreiz īsteno 15 saules parku projektus klientiem 60 miljonu eiro apmērā.

Kā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, zaļā enerģija patreiz ir kļuvusi par pieprasītāko investīciju objektu, un var prognozēt, ka investoru uzmanība turpinās koncentrēties šajā virzienā.

Starp lielākajiem “Baltijas Elektro Sabiedrība” īstenotajiem saules parku projektiem var minēt SIA “Agrofirma Tērvete” 3 MW saules parku, kuru šobrīd jau nodod ekspluatācijā. Saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos pašpatēriņam, bet pārpalikumu pārdos kopējā tirgū. Investīcijas – aptuveni 2 miljoni eiro.

Kā lielāko projektu, kura īstenošanas mērķis ir darbības attīstīšana atjaunojamo energoresursu nišā un saražotās elektroenerģijas tirdzniecība, var minēt saules parku izveidi ar kopējo jaudu 30,3 MW, kurā 21 miljonu eiro ir investējusi Rietumu Banka. Šobrīd tas tiek nodots ekspluatācijā. Viens no objektiem šī apjomīgā projekta ietvaros ir saules elektrostacija “Aleksandriņi”, kas atrodas Salaspilī ar kopējo jaudu 11MW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju," sacīja Kalvītis.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Panākta vienošanās par turpmākajiem Latvijas gāzes vadības izpirkuma soļiem

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru ārkārtas sapulcē ceturtdien par padomes priekšsēdētaju ievēlēts Guntars Reidzāns, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Matiass Kolenbahs un Kirils Neujmins.

Līdz šim padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet priekšsēdētāja vietnieki - Juris Savickis un Olivers Gīze.

LETA jau ziņoja, ka akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē atkārtoti ievēlēti Kolenbahs, Seļezņovs, Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs un Jeļena Mihailova. No jauna ievēlēts Reidzāns, Neujmins, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis, Kristians Janzens.

Padomi atstājis Savickis un Oļegs Ivanovs.

Uzņēmuma lielāko akcionāru "Gazprom" pārstāv Seļezņovs, Ivanovs, Hatjkovs, Mihailova un Neujmins. "Rietumu banku" pārstāv Bļugers, Dorofejevs, Reidzāns, un Buncis. Savukārt "Uniper Ruhrgas International GmbH" pārstāv Kolenbahs un Janzens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir parakstījusi "Misijas nulle" hartu, pievienojoties iniciatīvai, kuras mērķis ir veselīgas un drošas darba vides veidošana.

“Pievienojoties “Misija nulle” organizāciju saimei, mēs apņemamies arī turpmāk veicināt mūsu darbinieku labbūtību – fiziskās un mentālās veselības uzlabošanu un stiprināšanu. "Misijā nulle" arī dalīsimies pieredzē ar domubiedriem, lai mūsu organizācijā īstenotu vēl daudzveidīgākas un efektīvākas labbūtības pieejas,” atzīmē Rietumu Bankas Personāla direktore Jolanta Millere-Līvmane.

Uzņēmumus, kuri kļūst par "Misijas nulle" dalībniekiem, vieno apņēmība rūpēties par darbinieku veselību un labsajūtu, līdz nullei mazināt nelaimes gadījumus darba vietā, īstenot prevencijas pasākumus ilgstošai darbaspējas saglabāšanai, veidot ilgtspējīgu korporatīvo kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB, 10.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies, pārliecināta lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.oktobra numurā lasi:

Statistika

Reģistrēto patentu skaits aug

Nodokļi

Satricinājumi audzē specnodokļus

Aktuāli

Kā valdības prioritātes kļūst maznozīmīgas budžetā

Tēma

Pieņēmumi par ekonomisko izaugsmi pārāk optimistiski

Atkritumu apsaimniekošana

Kam jānodrošina atkritumu apsaimniekošana Latvijā? SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis

Pasaules ekonomika

Katram ģeopolitiskajam blokam pa uzņēmuma daļai

Portrets

Ēriks Mentelis, SIA Crayon Latvija vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Roberts Jansons, alus darītavas Duna Brewery vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšana stagnējošā ekonomikā ir iespējama

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas kredītu pārvaldes vadītājs, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads spēcīgu ģeopolitisko satricinājumu ēnā, pirms tam divi gadi pandēmijas varā – viennozīmīgi, tas atstājis ietekmi uz kreditēšanas jomu Latvijā. Pēdējā laikā arī dzirdami viedokļi, ka bankas nepietiekami kreditējot uzņēmumus, kas kavē atgūšanos no pēdējo gadu sarežģītajiem izaicinājumiem.

Domājot par nozares nākotni, aktuāls kļūst jautājums – vai un kā sektors spēs atbalstīt uzņēmējus, lai ne tikai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, bet vienlaikus, Latvijas uzņēmējdarbības vidi padarītu pievilcīgu ārvalstu investoriem?

Kreditēšana nevar rasties pati no sevis

Kreditēšana vienmēr strādā kā dinamisks ekonomikas process – jauns kredīts rada jaunu projektu, kas rada jaunus ieņēmumus, jaunu pārticību – un tas attiecīgi jaunu pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, lai īstenotu jaunus projektus, kas spētu pelnīt no arvien augošās pārticības. Šis ir vispusēji izdevīgs cikls un banka ir tā dzinējspēks. Bet tajā pat laika bankai vienmēr ir jāatceras par drošību un stabilitāti un, kreditēt jaunu projektu, jābūt pārliecībai, ka tam būs patērētājs un pieprasījums. Vienkārši sakot – ka tas būs veiksmīgs. Vienmēr jāatceras, ka banka ir vidutājs – kredītos aizdota tiek nauda, ko bankai ir uzticējuši citi klienti un pret to jāizturas ar bez kompromisu rūpību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas tiesa nosaka elektronisko uzraudzību diviem kriptokrāpniecībā apsūdzētajiem

LETA/BNS, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amsterdamas biržā kotētais un Pjotram Avenam piederošais mobilo sakaru operators Veon (VON.AS) šonedēļ paziņoja par pilnīgu Krievijas tirgus pamešanu, vēsta Reuters.

“Darījums neparedz nekādas uzņēmuma atpirkšanas iespējas un nozīmē Veon pilnīgu aiziešanu no Krievijas tirgus,” teikts uzņēmuma paziņojumā. Vimpelcom tagad pilnībā ir kļuvis par Krievijas uzņēmumu. Veon pabeidzis sev piederošās Krievijas kompānijas Vimpelcom pārdošanu uzņēmuma menedžmentam, izpilddirektora Aleksandra Torbahova vadībā.

“Darījums paver jaunas iespējas uzņēmumam,” atsevišķā paziņojumā uzsver Torbahovs. “Mēs esam atbrīvojušies no ierobežojumiem un tagad kļūsim vēl mobilāki un atvērtāki biznesa attīstībai Krievijā.”

2022. gada novembrī Veon paziņoja par plāniem pārdot Vimpelcom par 130 miljardiem rubļu (1,28 miljardiem ASV dolāru). Savukārt pagājušajā mēnesī kompānijanorādīja, ka pirkšanas un pārdošanas līgumā veiktiegrozījumi nav materiāli ietekmējuši darījuma nosacījumus, par kuriem bija panākta vienošanās jaupagājušā gada novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka pirmdien paziņoja, ka nākamgad atsāks ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu, ņemot vērā rubļa vērtības atgūšanos pēc vasarā piedzīvotā straujā krituma.

Rubļa vērtība kopš oktobra pieaugusi par 14%, jo Krievija atjaunojusi valūtas kontroli, palielinājusi procentu likmes un apturējusi intervenci ārvalstu valūtu tirgū.

Pirmdien Krievijas centrālā banka pavēstīja, ka no 2024.gada janvāra atjaunos ārvalstu valūtas tirdzniecību atbilstoši tā dēvētajam budžeta likumam, kas augustā tika apturēta pēc rubļa vērtības būtiska krituma.

Saskaņā ar šo mehānismu centrālā banka pērk un pārdod ārvalstu valūtu - Ķīnas juaņas kopš Rietumu sankciju ieviešanas -, lai stabilizētu rubli, kas ir ļoti jutīgs pret pasaules naftas cenu svārstībām un Maskavas enerģijas eksporta ieņēmumiem.

Ja ieņēmumi ir zemāki par noteikto slieksni, Krievija pārdod juaņas no Valsts ieguldījumu fonda un pērk rubļus, lai segtu ikdienas valdības izdevumu deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.

Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru