Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2012. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 198 lati, kas ir par 11 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze. Tomēr SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis pieļauj, ka šī summa varētu būt lielāka.

Pēdējos divos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2012. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumu palielinājums 2012. gadā pret 2011. gadu faktiskajās cenās bija 5,7%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas palielinājās par 2,3%, kā rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.

Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 215 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Laukos tie bija 163 lati.

Vislielākais patēriņa izdevumu pieaugums 2012. gadā bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%, savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2013. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 301 eiro, kas ir par 19 eiro vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem pēdējos trijos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2013. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumi 2013. gadā faktiskajās cenās sasniedza 91% no 2008. gada līmeņa, bet salīdzināmās cenās vien 83%. Tajā pašā laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes (2008. gada) līmeni. Tāda mājsaimniecību galapatēriņa atpalikšana no ekonomikas pieauguma saistāma gan ar nodarbinātības līmeni, kas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes, gan arī ar mājsaimniecību piesardzību uzņemties kredītsaistības, kas balstīja patēriņu līdz 2008. gadam.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Ārvalstu medijos šodien plaši atspoguļota vakar Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija par Latvijas ekonomikas sarukumu pirmajā ceturksnī par 18%. «Es īstenībā neredzu glābiņu no tālāka krituma,» saka ārvalstu ekonomists, «Latvija nokrīt no klints,» raksta Forbes, «Latvijas valdībai, iespējams, vajadzēs samazināt tēriņus vēl vairāk nekā šobrīd paredzēts», norāda IHS Global Insight.

Šausminošie Latvijas ekonomikas dati ir radījuši jaunas bažas par valsts spēju novērst ekonomikas sabrukumu bez papildus starptautiskās palīdzības un tālākas budžeta samazināšanas, šodien vēsta AFP, kas arī citē IHS Global Insight sacīto pēc Latvijas Centrālās Statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, ka Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī sarukusi par 18%. IHS Global Insight norādījis, ka Latvijas ekonomikas vienīgais glābiņš ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības atbalsts, turklāt «Latvijas valdībai, iespējams, vajadzēs samazināt tēriņus vēl vairāk nekā šobrīd paredzēts». AFP šajā sakarā akcentē, ka Latvijas finanšu ministrs patlaban cenšas vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai tie piekristu mazākam budžeta izdevumu samazinājumam nekā bija runāts. Ārvalstu medijs norāda, ka Latvija šogad, visticamāk, piedzīvos dziļāko recesiju Eiropas Savienībā, ekonomikai sarūkot par 13.1%.

Svarīgs faktors patēriņa kredītu tirgus attīstībā nākamgad būs cilvēku noskaņojums, secina biznesa žurnāla Lietišķā Diena aptaujātās bankas, vienlaikus atzīstot, ka atsāks aktīvāku patēriņa kreditēšanu.

Procentu likmes, protams, būs augstākas par likmēm, kādas tika piedāvātas iepriekšējos aktīvās kreditēšanas gados – tas ir skaidrojams ar joprojām salīdzinoši augsto riska līmeni.

Savukārt nebanku kreditētāji, kas banku kūtrumu veikli izmantoja savā labā, neiznīks, bet darbību turpinās ar mazākiem attīstības tempiem.

Treknajos gados dažāda veida patēriņa kredītus ņēma arī cilvēki, kas šobrīd turpina apgalvot, ka tiem nepatīk būt kādam parādā. «Tuvākajā piecgadē jaunu kredītu neņemšu,» teic kāds LD uzrunātais Latvijas iedzīvotājs, kurš visai nesen ticis vaļā no tūkstoš latu patēriņa kredīta: to atmaksāt esot bijis gana grūti, jo krīzes dēļ samazinājušies ienākumi. Jādomā, ka līdzīgi apdedzinājies un labu mācību guvis ne viens vien jaunu mantu un šiku ceļojumu kārotājs.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2014. gadā bija vidēji 299 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 1,24 eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1,0%.

Patēriņa izdevumu kāpums 2014. gadā turpinājās tikai galvaspilsētā – Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā 2014. gadā tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā 2013. gadā.

2014. gadā pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.

Mājsaimniecības atturīgi izmantoja patēriņam savā rīcībā esošo ienākumu. To varēja ietekmēt gan Latvijas pievienošanās eirozonai, gan ekonomiskā nestabilitāte, kā arī citi faktori. Patēriņa izdevumu samazinājumu laukos papildus ietekmēja lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu kritums un Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2008.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza Ls 232, kas ir par 16% vairāk nekā 2007.gadā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie Mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultāti par privāto mājsaimniecību1 patēriņa izdevumiem, 2008.gadā to apjoms vairs nepieauga tik strauji kā iepriekšējos gados.

Salīdzinot ar 2007.gadu, patēriņa izdevumu pieaugums pērn bijis samērā līdzīgs kā pilsētās, tā laukos.

Patēriņa izdevumu pieaugums 2008.gadā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem notika uz patēriņa cenu kāpuma rēķina, un to palielinājums salīdzināmajās cenās bija tikai 0.4%. Tas liecina par patēriņa izdevumu pieauguma tempu strauju «sabremzēšanos». Turklāt 2008.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni patēriņa izdevumi faktiskajās cenās pat samazinājās par 6%.

2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidro CSP.

Izskatās, ka ir sasniegts Latvijas ekonomikas zemākais punkts — ar šādu faktiski ļoti pozitīvu vēstījumu vakar klajā nāca ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

Par pozitīvu to varētu saukt, ņemot vērā, ka ekonomikas attīstība ir cikliska, un, ja reiz šobrīd mēs esam tās zemākajā punktā, tad acīmredzot jau rīt sāksies augšupeja. Taču šeit rodas kāds būtisks jautājums…

Tēlaini sakot, Kampars, būdams ekonomikas ministrs, ir kā kapteinis uz tautsaimnieciskās dzīves kuģa. Un jautājuma būtība ir šāda: kur pašreizējā brīdī atrodas kapteinis — uz komandtiltiņa, pētīdams mērinstrumentus, kas rāda attālumu līdz jūras dibenam, vai arī klusi ieslēdzies savā kajītē un pa TV pēta kārtējo zinātniskās fantastikas raidījumu? Protams, ļoti gribētos ticēt, ka pareizais ir pirmais no minētajiem variantiem. Taču diemžēl ekonomikas eksperti, uzņēmēji ir pavisam citādās domās, norādot, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde vēl inerces dzīta turpināsies, un tā varētu apstāties, iespējams, nākamā gada sākumā. Ņemot vērā, ka pietiekami daudzi reālajā tirgus vidē strādājoši uzņēmēji diez vai var tik fundamentāli kļūdīties, atliek secināt, ka minētajam ministram redzes loks nav īpaši plašs. Nav jau izslēgts, ka īsi pirms vēlēšanām politiķiem nekas cits neatliek, kā vien stāstīt, ka sliktāk jau vairs būt nevar un tāpēc turpmāk viss būs uz labu. Taču diemžēl ir ne viens vien parametrs, kas liecina par pretējo.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Būvniecības apjomi šogad ir kritušies gan salīdzinot ar pagājušo gadu, gan salīdzinot ar šī gada pirmajiem ceturkšņiem.

Privātu objektu vairs gandrīz nav, bet valsts un pašvaldību iepirkumu vairāk nekļūst.Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka būvniecības apjomi šī gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir samazinājušies par 7.3 %, tai skaitā jaunās būvniecības apjomi sarukuši par 7.7 %, bet remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi - par 6.9 %. Interesanti, ka vēl šī gada otrajā ceturksnī bija vērojams būvniecības apjomu kāpums 5.7 % apmērā, bet trešajā ceturksnī tie jau ir kritušies par 7.3 %. Arī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapas dati rāda, ka šogad civilās būvniecības darbu iepirkumi nav palielinājušies.

Dažus glābjCSP dati liecina, ka pretēji civilajai būvniecībai šogad 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 18.9 % ir pieauguši šoseju un ielu būvniecības apjomi, kā arī maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju apjomi - par 18.3 %. Arī IUB informācija liecina, ka ir būvkompānijas, kas pievērsušās ceļu būvei, piemēram, jau minētais a/s RBSSKALS, kā arī būvkompānija SIA Merks, kurai pēdējo divu gadu laikā nav bijuši valsts vai pašvaldību pasūtījumi būvniecībā, bet gan tikai ceļu un tiltu būvē. A/s RBSSKALS valdes priekšsēdētājs Edgars Štrauss gan Db norāda, ka dalība ceļu būvē ir lēmums, kurš tika pieņemts jau pagājušajā gadā un nav saistāms ar apjomu samazinājumu civilo ēku būvniecībā. Db jau rakstīja (12.09.), ka ceļu būvei pievērsies ir arī SIA Skonto būve līdzīpašnieks Guntis Rāvis, iegādājoties ceļu būves kompāniju SIA Roadex.

Pagaidām ekonomikas lejupslīde atspoguļojas pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos – neraugoties uz nodokļa likmes pieaugumu, tā iekasēšanas apmērs ir ievērojami krities.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par valsts budžeta ieņēmumu daļas izpildi uz šī gada 17. februāri, liecina, ka valsts pamatbudžetā ieskaitāmie nodokļi iekasēti 65.1 % apmērā no plānotajiem, bet valsts sociālā budžeta nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts par 70.5 %. 2009. gada janvārī VID izdevies par 5.2 % pārpildīt nodokļu iekasēšanas plānu, visticamāk, pateicoties ievērojamai uzņēmumu ienākuma nodokļa plāna pārpildei.

Db analizē: Lejupslīdi redz nodokļu ieņēmumos

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Būvnieki publiskās un privātās partnerības projektos saskata glābiņu nozarei nākamā plānošanas perioda pirmajos gados. Savukārt valsts tos redz kā pēdējo izeju, ja nebūs nepieciešamā finansējuma no Eiropas fondiem vai valsts budžeta.

Ja pietiekamā apjomā 2014.gadā nebūs ceļu būves projektu, ko finansētu valsts vai līdzfinansētu no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tas ļoti negatīvi ietekmēs nozari kopumā, bet mazākās ceļu būves kompānijas varētu arī bankrotēt, norāda uzņēmēji. Kā vienīgo izeju viņi redz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus. Savukārt valsts pret PPP izturas ļoti piesardzīgi, un labāk gribētu izmantot ES fondu naudu, jo tas būtu lētāk, kā arī cer uz autoceļu fonda atjaunošanu.

Iekļaujot PPP kā vienu no infrastruktūras obektu finansējuma veidiem Nacionālajā attīstības plānā (NAP), nākamajā plānošanas periodā valsts šādus projektus gan pieļauj, bet nesola, ka tādi tiks īstenoti. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) nav ne par, ne pret PPP, bet redz to kā potenciālu iespēju līdzekļu piesaistei, ja valstij šāda nepieciešamība rodas, norāda PKC konsultants Valters Bolēvics. NAP līmenī gan neprādīsies konkrēti projekti, kuros PKC ieteiktu PPP izmantot, jo tas jau būs valdības un attiecīgas nozares ministra kompetences un izvēles jautājums.

Patēriņa kredītu darījumu skaits šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, ir pieaudzis par 67%, turklāt vidējā patēriņa kredīta summa septembrī sasniedza 1400 latus, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš, kad tā bija 800 latu, liecina bankas Citadele apkopotā informācija.

Pieprasījums pēc patēriņa kredītiem galvenokārt ir Latvijas reģionos - 68% no bankā Citadele izsniegtajiem patēriņa kredītiem ir Latvijas reģionu iedzīvotājiem, bet Rīgā tie ir 32%.

Iedzīvotāji lielākoties patēriņa kredītu izmanto mājokļa remontam un labiekārtošanai – 29%, savukārt nepilni 18% patēriņa kredīta ņēmēji to izmanto vieglās automašīnas iegādei, 8% kredīts nepieciešams ilgstošas lietošanas preču iegādei, piemēram, mēbeļu, santehnikas vai elektrotehnikas pirkšanai. Nereti patēriņa kredīts tiek ņemts arī medicīnas pakalpojumu apmaksai, izglītībai vai ceļojumam.

«Latvijas reģionos ir zemāks atalgojuma līmenis un līdz ar to biežāk rodas nepieciešamība pēc papildu naudas līdzekļiem gan plānotiem, gan neparedzētiem gadījumiem,» norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.