Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieaugumu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Produktivitātes foruma locekle, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.

Viņasprāt, valdībai būs jāīsteno uzņēmumu atbalsta un sociālās aizsardzības programmas, kas daļēji kompensētu inflācijas pieaugumu, tomēr valdība nespēs pilnīgi kompensēt cenu pieaugumu – tādu līdzekļu valsts budžetā nebūs.

Fragments no intervijas

Vai Latvijā būtu jāizstrādā kāda pretinflācijas programma?

Ņemot vērā, ka inflācijas pieaugums skar visas Eirozonas valstis, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk virzību uz monetārās politikas pielāgošanu. Tieši ECB iedarbinās pretinflācijas monetārās politikas instrumentus, kas mazinās cenu pieaugumu. Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Šobrīd Latvijā ir aktīvi diskutēta netiešo nodokļu (pievienotās vērtības, akcīzes) samazināšana, lai cīnītos ar cenu pieaugumu. Tomēr pasaules un arī Latvijas pieredze rāda, ka nodokļu samazināšana ne vienmēr dod vēlamo cenu samazināšanas efektu, bet noteikti pasliktina budžeta bilanci.

Ir apstiprinājušās autotirgotāju prognozes, ka pretinflācijas plāna ieviestie grozījumi mazinās jauno auto tirgus attīstības tempus.

Par to liecina potenciālo pircēju nogaidošā reakcija pēdējos trijos mēnešos. Pretinflācijas plāna lietderību uzskatāmi raksturo septembra vājie jauno auto tirdzniecības apjomi. Kopumā septembrī tika reģistrēti 2266 jauni braucamrīki, kas ir vājākais rezultāts salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem.

Skar arī ekonomiskos

Tiesa, pretēji valdības vēlmei iegrožot dārgos un liellitrāžas auto, tā iedragājusi arī ekonomiskās klases auto popularitāti. Pēc autotirgotāju novērojumiem, turīgos pircējus nav būtiski apturējis paaugstinātais nodokļu slogs, taču vairums Latvijas iedzīvotāju, kuri lūkojas mazās vai kompaktklases modeļa virzienā, vēlmi iegādāties jaunu auto ir atlikuši uz vēlāku laiku. Jāatgādina, ka paaugstinātas auto reģistrācijas likmes tiek piemērotas automobiļiem ar darba tilpumu virs 3 litriem, bet otra galvenā izmaiņa skar juridiskās personas, kurām līdz ar grozījumiem likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli ir finansiāli neizdevīgi iegādāties auto, kura vērtība pārsniegs 30 000 Ls (ieskaitot PVN).

Jau pieņemtajam lēmumam par atteikšanos no obligātās 10 % pirmās iemaksas hipotekārajiem kredītiem seko zemesgrāmatu nodevu samazināšana.

Saskaņā ar Ministru kabineta otrdien pieņemtajiem grozījumiem noteikumos par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, šīs nodevas atkal tiek samazinātas.

Mazāk ķīlas līgumu

Jāatgādina, ka pērnā gada martā t.s. pretinflācijas plāna pieņemšanai valdībā sekoja lēmums palielināt valsts nodevu likmes par trešo un katru nākamo uz fiziskas personas vārda reģistrējamo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, kā arī par katras nākamās hipotēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā. Nodevu paaugstināšanas mērķis bija spekulatīvo darījumu ar nekustamo īpašumu samazināšana, kā arī hipotekārās kreditēšanas ierobežošana. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš uzsver, ka pretinflācijas plāna ieviešanas sekas bijusi strauja nekustamo īpašumu tirgus aktivitātes samazināšanās, kas atspoguļojusies gan budžeta ieņēmumos no nodevas par īpašumu un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, gan darījumu skaita sarukumā. Tā, piemēram, šī gada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar 2007. gada pirmo pusi, par aptuveni 43 % samazinājies zemesgrāmatās reģistrēto ķīlas līgumu skaits, savukārt ieņēmumi no valsts nodevas sarukuši par teju 10 milj. Ls jeb aptuveni 37 %. Finanšu ministrs Atis Slak- teris: «Paaugstinātās nodevas ir novedušas pie situācijas, ka iedzīvotāji vienkārši nereģistrē zemesgrāmatās savā īpašumā esošos nekustamos īpašumus. Manuprāt, ja arī nodevu samazināšana nesekmēs nekustamā īpašuma tirgus attīstību, tā pilnīgi noteikti to arī nebremzēs.» Finanšu ministrija norāda, ka valsts nodevas samazināšana par katru trešo un nākamo īpašumu un hipotēku īstermiņā negatīvi ietekmēs budžeta ieņēmumus no nodevas, tomēr nākotnē tie varētu pieaugt, jo varētu palielināties īpašumu tiesību reģistrēšana.

Septembrī Latvijas nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki kļuvuši arvien piesardzīgāki. Lai gan statistiskas dati sniedz informāciju par ievērojamām tirgus attīstības iespējām, noskaņojumu kopumā ietekmē Latvijas ekonomikas attīstības dažādās prognozes. Pieprasījumu ierobežo banku piesardzība un pretinflācijas pasākumu prasības, norāda Ober-Haus.

RĪGAS MIKRORAJONU SĒRIJVEIDA DZĪVOKĻI

2007.gada septembra beigās Ober-Haus aprēķinātā sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1570 EUR/m2 (augustā 1589 EUR/ m2). Vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 1,2%. Pēc Ober-Haus datiem cenu samazinājuma maksimumi pēc rajoniem reģistrēti Āgenskalnā – 2,0%, Teikā – 1,8%, Bolderājā – 1,7%. Pēc dzīvokļu veidiem procentuāli būtiskākie cenu samazinājumi ir mazajiem dzīvokļiem. Septembrī tie ir bijuši 104.sērijas vienistabas dzīvokļi Purvciemā -5,6%, Lietuviešu projekta vienistabas dzīvokļi Purvciemā un Pļavniekos – 5,4%.

Septembra otrajā pusē bija vērojams potenciālo pircēju intereses pieaugums. Klientu aktivitāti var raksturot kā interesi par tirgus tendencēm un piedāvājuma kvalitāti. Lielāka interese ir par dažādiem specprojektiem, arī pirms dažiem gadiem būvētajiem jaunajiem projektiem. Ober-Haus konstatē, ka paaugstinātā aktivitāte zināmā mērā saistīta ar to, ka daļa klientu vairs negaida būtisku cenu samazināšanos un meklē savām vajadzībām atbilstošu dzīves vietu.

Rīgas mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējā cena 2007.gada septembrī samazinājusies par 1,2%. Vidējā cena septembra beigās ir 1570 EUR/m2, liecina SIA Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats par septembri.

Pieprasījumu ierobežo banku piesardzība un pretinflācijas pasākumu prasības. 2007.gada septembrī Rīgas pilsētā reģistrētais pirkuma līgumu skaits turpina samazināties un septembrī tas bija 2001./2002.gadu mijas līmenī.

Septembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 16 pieteiktiem jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem. Lielāko projektu apjomi ir 320 – 360 dzīvokļi. Tai pašā laikā vairāki attīstītāji ir apturējuši celtniecību, citu plānoto projektu virzīšana ir atlikta.

Īres piedāvājums 2007.gada laikā pieaudzis par 70%, īres cenas par 25%. Ierobežotas pirktspējas apstākļos strauji attīstās jauno projektu īres tirgus.

Rīgas centra dzīvokļu, Rīgas apkārtnes apbūves gabalu un privātmāju tirdzniecība ir mazaktīva. Piedāvājums pieaug, tomēr pārdevēju cenu politika ir nogaidoša.

"Valdības darbība ieviešot pretinflācijas plānu bija pretrunā ar visiem vēlēšanu perioda solījumiem par stabilas investīciju vides saglabāšanu. Šobrīd neviens investors nevar prognozēt savu darbību Latvijā un nevar pamatot savas investīcijas šeit," uzskata SIA New Europe valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

"Šobrīd Latvijai ļoti svarīgi ir apstādināt ekonomiskās izaugsmes straujo kritumu. Taču tas nebūs iespējams, ja netiks atgūta investoru uzticība, ko savukārt veicina stabila nodokļu sistēma un likumdošana. Valdības darbība ieviešot pretinflācijas plānu bija pretrunā ar visiem vēlēšanu perioda solījumiem par stabilas investīciju vides saglabāšanu. Šobrīd neviens investors nevar prognozēt savu darbību Latvijā un nevar pamatot savas investīcijas šeit," paziņojumā medijiem norāda G. Bojārs. "Cerams, ka nākotnē Latvijā netiks sperti tik radikāli soļi, kas aptur veselas nozares darbību un bremzē visas valsts ekonomikas attīstību," viņš turpina.

"Kritumam nekustamo īpašumu nozarē, neapšaubāmi, ir objektīvi iemesli, kas saistīti ne tikai ar vietējo ekonomikas kritumu, bet arī ar globālo krīzi, piemēram, ASV finanšu krīzi. Taču tieši šī nozare visvairāk ir cietusi arī no pretinflācijas plāna ieviešanas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus inflācijas samazināšanai, lai nākošajā gadā būtu iespējams izpildīt Māstrihtes kritēriju ne tikai attiecībā uz budžeta deficītu, bet arī uz inflāciju, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Patlaban tie esot ministrijas priekšlikumi, nevis pretinflācijas plāns, jo priekšlikumi vēl jāapspriež valdībā un ar sociālajiem sadarbības partneriem, un tikai tad uz šo priekšlikumu bāzes tiks veidots pretinflācijas plāns, V.Dombrovskis norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņš skaidro: «Priekšlikumi pamatā paredz jautājumus attiecībā uz nodokļu politiku, proti, nepalielināt netiešos nodokļus, kas var izraisīt inflācijas palielināšanos, kā galējs līdzeklis tiek pieminēta iespēja atsevišķu nodokļu, piemēram, akcīzes nodokļa samazināšana, bet jāņem vērā arī fiskālie aspekti, tāpēc diez vai to varēs darīt 2012.gada budžeta kontekstā.»

Tiek pieļauta iespēja, ka likuma prasība, kas nosaka, ka patērētājiem, kas ņem kredītu virs 100 minimālajām algām, ir jāveic pirmā iemaksa 10 % apmērā, varētu tikt atcelta. Finanšu ministrs Atis Slakteris gan norādījis, ka diez vai grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks pieņemti tuvākajā laikā.

Šāds solis par 10% pirmās iemaksas atcelšanu būtu pareizs. Tas tomēr ir bankas un klienta attiecību jautājums, kurā valdībai nevajadzētu iejaukties. Formāla prasība par pirmo iemaksu neder visiem. Ir klienti, kuriem kredīta atteikums, pamatojoties uz šo 10% neesamību, ir pareizs lēmums, tomēr jāatzīmē, ka šiem cilvēkiem tiktu atteikts jebkurā gadījumā, jo personas kredītspēja tiek vērtēta, balstoties uz vairākiem faktoriem, kurus caurskatot lielai daļai klientu tomēr būtu iespējams kredītu piešķirt. Tāpēc, atceļot minēto prasību, tiktu novērsta tīri administratīva iejaukšanās tirgus procesos. Tas gan nenozīmē, ka līdz ar šī likuma panta maiņu atkal radīsies iespēja izsniegt hipotekāros kredītus visiem, kas vien izteiks šādu vēlmi, jo situācija kreditēšanas jomā ir kardināli mainījusies.

Valdība atcēlusi kārtējo pretinflācijas plāna instrumentu, uz ko vēl pirms gada tika balstītas nopietnas cerības ekonomiskās sakaršanas mazināšanai.

Tagad pēkšņi atskārsts, ka iepriekš pieņemtie pasākumi tomēr traucē valsts attīstībai.

Pēc nākamā ierobežojuma atcelšanas attiecībā uz jaudīgu mašīnu iegādi, kas plānots, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, būs atlikuši vairs tikai divi no nopietnajiem šķēršļiem, kurus Aigara Kalvīša valdība izlika inflācijas bremzēšanai - izziņu pieprasīšana no Valsts ieņēmumu dienesta kredītņēmējiem un privātpersonām maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ienākumiem, kas gūti spekulatīvu darījumu rezultātā ar nekustamo īpašumu. Tātad var uzskatīt, ka Ivara Godmaņa valdība iepriekšējās valdības radīto pasākumu kopumu pamazām demontē. Vērts atgādināt, ka plāna ieviešanas brīdī gada inflācija valstī bija 6,7% pretstatā pašreizējiem 17,7%.

Pēdējos sešos mēnešos visu aktīvo pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs. Atbildes uz Db.lv jautājumiem kāpēc tā un ko darīt sniedz SEB unifondu Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds, Hansa Fondi Ieguldījumu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons un Parex Asset Management (IPAS) Pirmais Viceprezidents, Valdes loceklis Sergejs Medvedevs .

Pēdējos sešos mēnešos, apskatot valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānus, redzams, ka visiem aktīvajiem pensiju plāniem ienesīgums ir negatīvs, liecina pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem.

Apskatot sabalansētos pensiju plānus pēdējo sešu mēnešu laikā, tikai vienam plānam (SEB sabalansētais plāns) ir pozitīva bilance. Jāatzīmē, ka kopš 2008. gada sākuma visiem plāniem ir negatīvs ienesīgums.

Savukārt konservatīvo plānu ienesīgums ir pozitīvs.

Kādi ir galvenie cēloņi negatīvajam ienesīgumam?

Negatīvais ienesīgums pilnībā izskaidrojams ar straujo cenu kritumu akciju tirgos, kas novērojams pēdējo nedēļu laikā.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Ministru prezidenta amata kandidāts Ivars Godmanis publiskojis izstrādāto valdības 100 dienu rīcības plānu. Uzdevumi sadalīti 6 blokos:

Neatliekamie Valdības darbi.

Tiesiskais bloks

1. Valdība iesniegs Saeimā likumprojektus:

- par parlamentārās kontroles atjaunošanu Valsts drošības iestādēm, vienlaikus nemainot prokuratūras kā vienīgās tiesiskās uzraudzītājas funkcijas ( par pamatu ņemot likuma "Valsts drošības iestāžu likums" redakciju līdz 2002.gadam);

- grozījumus KNAB likumā, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora obligātu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par KNAB vadītāja iecelšanu un atcelšanu;

- grozījumus Kriminālprocesa likumā, iestrādājot nosacījumu KPL 410.pantā, ka prokurors nodod lietu tiesnesim, kurš pieņem lēmumu;

- grozījumus likumos, lai personas, kuriem apturēta mandāta darbība (t.sk. sakarā ar apsūdzību smagos noziegumos), varētu saņemt kompensācijas par attaisnojošu darba kavējumu (t.sk. attaisnojošs tiesas spriedumu);

Decembrī ir turpinājies patēriņa cenu pieaugums – salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas ir augušas par 14,1% - taču kāpums ir stabilizējies un ir jau zemāks nekā 2007.gada septembrī, oktobrī un novembrī, akcentē Finanšu ministrija.

2007.gada septembrī patēriņa cenas kāpa par 1,9%, oktobrī – par 2,2%, novembrī – par 1,4%, decembrī – par 0,7%.

Finanšu ministrs Atis Slakteris uzsver cenu pieauguma tendences kritumu un norāda, ka tā ir inflācijas samazināšanas plāna pozitīvā ietekme. Finanšu ministrijas vadībā izstrādātais inflācijas samazināšanas plāns valdībā tika apstiprināts 2007.gada 6.martā, un Finanšu ministrija prognozēja, ka tā pozitīvā ietekme būs jūtama aptuveni pēc pusgada-gada.

„Finanšu ministrija un valdība strauji un konsekventi īstenoja pretinflācijas plāna pasākumus budžeta, nodokļu un kreditēšanas ierobežošanas jomā. Pasākumu ietekme jau ir tieši jūtama – ir samazinājies kreditēšanas pieauguma temps, ir apturēts straujais cenu burbulis nekustamā īpašuma tirgū, tāpat arī valdība ir centusies samazināt iekšējo patēriņu, pabeidzot 2007.gadu ar budžeta proficītu jeb pārpalikumu un sastādot arī 2008.gada valsts budžetu ar proficītu,” akcentē finanšu ministrs Atis Slakteris.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Nodokļu politikā pamatīgākas izmaiņas varētu tikt ieviestas ne ātrāk kā 2009. gadā, ātrāk lemt varētu tikai par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokļiem.

To pēc darba grupas sēdes, kurā tika apspriesti priekšlikumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti Latvijā, atzina darba grupas vadītājs - demisionējušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Papildinās plānu

Darba grupā strādājušie eksperti - Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKBA) vadītājs Teodors Tverijons uzsver, ka daļa no pie Finanšu un Ekonomikas ministrijām strādājošo darba grupu priekšlikumiem ir jau iepriekš izskanējuši un jāuzskata par martā pieņemtā Pretinflācijas plāna papildinājumu. «Pretinflācijas plāna pasākumi ir ļoti kompleksi. Diemžēl ļoti ātri un koncentrēti tika iedarbināti tie pasākumi, kas saistīti ar kreditēšanu, bet otra daļa, kas tieši skar konkurenci un eksporta veicināšanu, tā palika līdz galam neizdarīti. No valdības puses uzmanība tika pievērsta budžeta pārpalikuma izveidošanai un kreditēšanas ierobežošanai, bet ir jāturpina darbs pie pasākumiem, kas saistīti ar ražošanas attīstību, eksportspējas palielināšanu un vispār ekonomikas stabilizēšanu,» norāda T. Tverijons. Darba grupas, kas strādāja pie priekšlikumiem makroekonomiskās situācijas stabilizēšanai, jau publiskojušas daļu no idejām. Db (03.12.2007.) jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija ieteic samazināt darba devēju apmaksāto slimības lapu dienu skaitu, ieviest eksporta kredītu garantēšanas sistēmu, atvieglot darbaspēka ievešanu no ārvalstīm, palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kā arī neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) uzņēmumu attīstībā reinvestēto peļņu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valdību nepadoties augošās inflācijas priekšā un pilnībā realizēt pieņemto pretinflācijas plānu, Db.lv informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Līdz šim valdība ir izmantojusi tikai nelielu daļu no iespējām, kuras paredz plāns un ekspertu darba grupās izstrādātie pasākumi makroekonomiskās situācijas stabilizācijai, uzskata savienībā.

Pēdējie inflācijas dati - 15,8% gada inflācija janvārī - skaidri parāda, ka jau šogad nepieciešami praktiski soļi arī nodokļu politikā. Ir jāatbalsta tautsaimniecība, samazinot nodokļu slogu darbiniekiem, investīcijām, jaunām tehnoloģijām un iekārtām, lai nodrošinātu darba ražīguma kāpumu tautsaimniecībā, iesaka savienība.

Augstā inflācija vislielāko triecienu dod sabiedrības trūcīgākai daļai: darbiniekiem ar zemu algu, pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, mazturīgajiem. Valdība oficiāli atzīst, ka šādā situācijā notiek ienākumu pārdale par labu kapitāla turētājiem.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.