Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Eiropas Savienība (ES) un Japāna otrdien parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumu, kas atceļ 99% muitas tarifu, kuri ES un japāņu uzņēmumiem ik gadu izmaksāja gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka ES un Japānas Ekonomiskās sadarbības līgums (EPA) ir plašākais brīvās tirdzniecības līgums, kādu bloks līdz šim noslēdzis, un tas aptvers gandrīz 600 miljonus cilvēku, kuri rada trešdaļu no pasaules kopprodukta.

Līgumu ES un Japānas 25.samitā Tokijā parakstīja EK prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.

Tusks pēc līguma parakstīšanas uzsvēra: «Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka mēs kopā iestājamies pret protekcionismu.»

Četrus gadus ilgās sarunas par EPA izstrādi noslēdzās 2017.gada beigās, un plānots, ka tas stāsies spēkā vēl šī EK sastāva pilnvaru laikā līdz 2019.gada rudenim.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Guandžou, Ķīnas dienvidos durvis vērusi starptautiskā autoizstāde. Tajā piedalās arī Japānas autoražotāji, cenšoties uzlabot pārdošanas apjomus pasaulē lielākajā automobiļu tirgū, vēsta ārvalstu mediji.

Jāatgādina, ka septembrī valstī saistībā ar Senkaku salām sākās pret Japānu vērstas demonstrācijas. To laikā tika uzbrukts Japānas autoražotāju veikaliem un japāņu ražotajām automašīnām uz ielām. Sekojošais japāņu automašīnu un citu produktu boikots noveda pie strauja japāņu automobiļu pārdošanas apjomu krituma Ķīnā.

10. Ķīnas Starptautiskā automobiļu izstāde, kas pazīstama arī kā Auto Guandžou, ilgs līdz 2. decembrim. Organizatori lēš, ka izstādi apmeklēs vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku.

Kā pastāstīja Tokijā sastaptie vietējie autoindustrijas eksperti, ne 2009., ne – vēl jo vairāk – 2011. gadu, kad Japānu piemeklēja postošākā zemestrīce, nevar salīdzināt ar šo gadu.

Atstājot aiz muguras dabas kataklizmas un ekonomikas recesijas radītās likstas, japāņu autozīmoli, iedvesmoti ar samazināto jēnas kursu, kaļ jaunus plānus, lai nosargātu sasniegto un iekarotu jaunas virsotnes. Piemēram, šā brīža pasaulē lielākais autozīmols Toyota noteikti negrasās atdot šo titulu General Motors (GM), Volkswagen vai Hyundai&KIA tandēmam. Savukārt allaž diskrētā un piesardzīgā Honda sasparojusies, ražošanas apjomus no 4 miljoniem 2013. gadā jau pēc trijiem gadiem, proti, 2016. gadā palielinot līdz 6 miljoniem(!) vienību. Šim nolūkam visā pasaulē tiek būvētas 9 jaunas un superefektīvas rūpnīcas, no kurām viena tikko atvērta Japānā. Tie ir jaunākās paaudzes motori un transmisijas, un pagaidām vēl noslēpumā tiek turēti plāni par jaunu modeļu ieviešanu, tostarp arī Eiropas modeļu klāstā. 2015. gadā varam gaidīt daudzus interesantus jaunumus, tostarp CR-V mazāko brāli. Tokijā demonstrētais Honda Vezel, kas decembrī nonāk tirdzniecībā vietējā tirgū, vizuāli un arī tehniski būs līdzīgs tam modelim, kas tiks tirgots Eiropā, vienīgi modeļa nosaukums Eiropā būs pilnīgi cits. Starp citu, atgādināsim, ka 2015. gada sezonā Honda atgriežas Formula 1 sacīkšu seriālā, tādējādi apstiprinot, ka sports ir viens no zīmola imidža stūrakmeņiem, bet inženieriem teicams testa poligons, lai autosportā pārbaudītās tehnoloģijas ar laiku ieviestu ikdienā izmantojamos automobiļos.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Lielbritānijas Tirdzniecības un investīciju ministrs Lords Grīns (Lord Green) otrdien sācis vizīti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, kuras fokusējas uz uzņēmējdarbības saišu stiprināšanu un investīciju piesaisti, informē wired-gov.net.

Vizītes laikā notiks tikšanās ar Latvijas ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Lieutvas premjeru Andrjusu Kubiļusu (Andrius Kubilius) un Igaunijas valdības vadītāju Andrusu Ansipu (Andrus Ansip), kā arī Baltijas valstu un Somijas Ekonomikas ministriem. Tāpat Lielbritānijas Tirdzniecības un investīciju ministrs apmeklēs Somijas telefonu gigantu Nokia un divus Tirdzniecības palātu pasākumus, lai virzītu britu uzņēmējdarbības attīstību reģionā.

Vizītes laikā uzņēmumi no Jorkšīras un Hamberas apmeklēs arī Rīgu un Viļņu, un šajās pilsētās viesosies arī pretmikrobu ražotāja un piegādātāja Thomson Research Associates, modes zīmola Worn By un dzīvnieku veselības un cūkkopības uzņēmuma Garth Partnersip pārstāvji. Lietuvā L. Grīns un A. Kubiļus apmeklēs Barclays Technology Centrer, kas ir viens no četriem centriem pasaulē, kas nodrošina Baclays darbību.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Japāņu korporācijai Mitsui piederošā ostu operatora Portek veiktās investīcijas, iegādājoties 80% kapitāldaļu SIA Rīgas universālais termināls (RUT), liecina arī par Latvijas ekonomiskās attīstības potenciālu, jo japāņu uzņēmēji esot piesardzīgi un ļoti rūpīgi izvērtējot potenciālo investīciju vietas.

To iepazīšanās vizītē pie ekonomikas ministra Daniela Pavļuta norādīja Japānas vēstnieks Latvijā Tošijuki Taga, pārrunājot sadarbības iespējas loģistikas jomā, piemēram, kontekstā ar Latvijas ostu piedāvājumu, kā arī enerģētikā. DB jau rakstīja, ka pēc aptuveni divus gadus ilgušām sarunām noslēdzies darījums, kura rezultātā RUT piesaistījis stratēģisko investoru – singapūriešu Portek International Pte Ltd. Tas noticis, īstenojot Japānas valdības uzstādījumu nostiprināties Ziemeļeiropas un Baltijas valstu tranzīta koridorā izejai uz Krieviju un NVS valstīm. Portek plāno koncentrēties uz kravām ar augstāku pievienoto vērtību.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

Vācija atbalsta sarunu uzsākšanu par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Japānu un Eiropas Savienību, diviem pasaules ekonomikas gigantiem, atsaucoties uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles sacīto, ziņo thelocal.de.

«Vācija atbalsta šādu sarunu uzsākšanu ar mērķi panākt vienošanos par brīvās tirdzniecības nolīgumu» ar Japānu, viņa sacījusi preses konferencē.

ES jau noslēgusi šādu vienošanos ar Dienvidkoreju, «un mums vajadzētu darīt to pašu ar Japānu», piebildusi kanclere. «Protams, neizbēgami ir daži grūti jautājumi, kas jāapspriež, piemēram, saistībā ar automobiļu ražošanas nozari,» atzinusi Merkele.

Merkele informējusi, ka viņa paredzējusi apspriest šo jautājumu tālāk ar Japānas premjerministru Naoto Kanu G8 samita ietvaros, kas norisināsies šomēnes Francijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien parakstīs rīkojumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) atbrīvošanu no amata.

Straujuma preses sekretārs Andis Blinds apliecināja - ja ministrs ir paziņojis, ka tiešām nemaina savu nodomu par došanos 16.martā gājienā pie Brīvības pieminekļa, Ministru prezidentei nekas cits neatliek, kā parakstīt rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata. Cilinskis arī vakar, tiekoties ar valdības vadītāju, ir apliecinājis, ka gājienā piedalīsies. Un šodien to izdarījis arī publiski.

Straujuma pauž, ka šodien aprit 48 stundas, kopš viņa brīdinājusi koalīcijas partnerus par savu rīcību gadījumā, ja ministrs lēmumu nemainīs. Atbrīvot ministru no amata ir ne tikai viņas tiesības, bet arī pienākums, jo ministrs nav ievērojis valdības lēmumu. Straujuma atgādina, ka Cilinskim bija iespēja izvērtēt savu lēmumu.

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Latvijas IT un tehnoloģiju nozares uzņēmumi no 4. līdz 14. jūnijam tirdzniecības misijas ietvaros apmeklēs Silīcija ieleju Kalifornijā. Iespēja doties uz augsto tehnoloģiju un investīciju meku radusies tiem Latvijas uzņēmumiem, kas sevi pieteikuši vietējā tirgū un vēlas paplašināt darbību ASV, piesaistot investoru kapitālu straujākai biznesa attīstībai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un start-up pasaules iekarošanai paredzētās organizācijas StartupLatvia tirdzniecības misijas mērķis ir iepazīstināt brauciena dalībniekus ar Silīcija ielejas specifisko biznesa kultūru, dot iespēju prezentēt savu biznesu Silīcija ielejas riska kapitālistiem un biznesa eņģeļiem un tikties ar lielo korporāciju pārstāvjiem un iegūt informāciju no pirmavota par šo tehnoloģiju uzņēmumu stratēģiskajiem attīstības virzieniem un turpmākās sadarbības iespējām, Db.lv informēja StartupLatvia pārstāve Sanita Laiviņa.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmais šīs organizācijas un LIAA organizētais brauciens uz Silīcija ieleju vainagojies ar panākumiem - brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem. Kopumā pirmajā misijā uz Silicija ieleju devās seši Latvijas IT uzņēmumi. Kā norāda StartupLatvia pārstāvji, organizēt otru tirdzniecības misiju uz Silīcija ieleju rosināja turienes invesotru un vadošo ekspertu aktivitāte, kā arī pieaugošā Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu interese par ASV tirgu. Tā, piemēram, trīs nedēļu ilgās misijas ietvaros Latvijas uzņēmums Booking Group, kas specializējas autonomas pakalpojumu rezervēšanas sniegšanā internetā, prezentējis savu kompāniju vairākiem lieliem riska kapitālistiem un saņēmis viņu atzinumu, ka reāli kompānija var pretendēt uz investīcijām septiņu līdz divpadsmit miljonu ASV dolāru apmērā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis no 2018. gada 2. aprīļa līdz 7. aprīlim darba vizītes ietvaros apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis un 8. aprīlī un 9. aprīlī Franciju, vēsta pieejamā informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā.

Vizītes ietvaros Valsts prezidents otrdien, 3. aprīlī, piedalīsies trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa samitā Vašingtonā.

«Samitā, kas veltīts Baltijas valstu simtgadei, plānots pieņemt deklarāciju, kurā sagaidām spēcīgu politisku vēstījumu attiecībā uz ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai. Samita laikā plānots iezīmēt turpmāko Baltijas valstu un ASV sadarbību, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī sadarbību ekonomikā, enerģētikā, izglītībā un citās jomās,» uzsver Raimonds Vējonis.

Pēc samita Vašingtonā Valsts prezidents apmeklēs Sanfrancisko un Silīcija ieleju, kur paredzētas tikšanās ar sociālo tīklu kompānijām «Facebook» un «Google». Tāpat darba vizītes laikā plānots LIAA pārstāvniecības ASV apmeklējums un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Silīcija ielejā, kā arī vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem Sanfrancisko un Ņujorkā.

Ceturtās paaudzes Toyota RAV 4I, svinot apaļu jubileju, savā motoru piedāvājumā ir iekļāvis jaunu dīzeļmotoru

Kopš 1994. gada Toyota RAV 4 ir viens no lielākajiem japāņu autogiganta maizes devējiem; nopelnītā nauda japāņiem ļauj eksperimentēt un ģenerēt nākamo dižpārdokļu idejas. Atgādināsim, ka 1989. gada Tokijas autoizstādē demonstrētais konceptauto, uz kura bāzes vēlāk tika radīts jaunās sport utility vehicle jeb SUV klases modelis ar nosaukumu RAV 4, pats bija milzīgs eksperiments, kura panākumiem toreiz neticēja Toyota bosi. Tomēr risks attaisnojās. 1994. gadā, laižot modeli sērijveida ražošanā, jau pirmajā gadā pārdošanas plāns tika pārspēts ar uzviju, sasniedzot 53 000 pārdoto vienību. Vēl pēc gada RAV 4 tirdzniecības apjomi trīskāršojās. Tā katru nākamo gadu Toyota varēja ziņot par kārtējo RAV 4 tirdzniecības rekordu. Galarezultātā 20 gadu laikā pasaulē ir pārdoti jau varāk nekā 5,2 miljoni RAV 4 modeļu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība Japānā sadarbībā ar vēstniecību Tokijā un uzņēmumu Isetan Mitsukoshi Ltd. no 11. līdz 17. novembrim organizē Latvijas preču prezentāciju vadošajā Japānas universālveikalā Isetan Shinjuku Department Store, informē Latvijas pārstāvniecība Latvijā.

Pasākuma atklāšanā 11. novembrī piedalījās vēstnieks Japānā Normans Penke. Sarunā ar universālveikala ģenerāldirektoru Masaaki Takano vēstnieks ļoti atzinīgi novērtēja šī gada koncepcijas izcilo izpildījumu, kā arī izvēlēto Latvijas zīmolu dažādību un kvalitāti. M. Takano no savas puses pateicās par līdzšinējo sadarbību un piedāvāja sadarbību ar Latviju attīstīt arī turpmāk, jo par vienu no galvenajām misijām veikalsuzskata ne tikai vislabākās kvalitātes produktu un pakalpojumu piedāvājumu, bet arī klientu izglītošanu un iepazīstināšanu ar dažādu valstu kultūru un tradīcijām.

Latvijas stends izstādīts, īstenojot universālveikala koncepciju World Compass, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dažādu valstu kultūru un dzīves stilu. Tajā aplūkojami Latvijas apģērbu, modes aksesuāru un interjera preču zīmoli, kas tika atlasīti sadarbībā ar veikala Isetan vadošajiem iepircējiem, kuri augstu novērtēja Latvijas ražojumu augsto kvalitāti un dabīgos izejmateriālus.

Ja lietota – tad vācu, ja jauna – tad japāņu. tā varētu raksturot Latvijas automašīnu tirgu, norāda automašīnu transporta sludinājumu portāla Latauto.lv pārdošanas vadītājs Andris Mālnieks.

Volkswagen markas automašīnas arī otrajā šī gada ceturksnī saglabāja pirmo pozīciju visvairāk pārdoto jauno, kā arī lietoto automašīnu vidū, taču tām strauji seko japāņu Toyota un Nissan. Pēdējās markas automašīnas ieguvušas lielāku pircēju uzticību – tika nopirkts par 52% vairāk automašīnu nekā pērn šajā pašā laika periodā.

Pēc A. Mālnieka teiktā, otrajā šī gada ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, visvairāk pārdoto jauno automašīnu pieciniekā novērojamas krietnas pārmaiņas.

«Pirms gada Nissan automašīnas, kas īpaši piemērotas braukšanai pa pilsētas ielām, samierinājās ar pēdējo vietu pieciniekā. Taču šī gada aprīļa-jūnija mēnešos tika pārdots par 359 automašīnām vairāk nekā pērn šajā pašā laikā, un tas ļāva šai markai pacelties uz trešo pozīciju vispirktāko jauno automašīnu vidū,» situāciju komentē A. Mālnieks.

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Latvijas šokolādes fabrika AS Laima, piedaloties Latvijas dienās Tokijā, prezentējusi šokolādes produkciju. Uzņēmums turpina attīstīt uzsākto produkcijas eksportu uz Japānu, eksportējot gan AS Laima, gan AS Gutta produktus.

Ieva Jonsone, NP Foods (zīmoli Laima, Gutta, Staburadze) eksporta direktore, norāda: «Japāna ir eksotiska valsts Latvijas uzņēmējiem, savukārt, Japānas tirgus ir tirgus ar augstu standartu kritērijiem. Saldumu tirgus Japānā ir piesātināts, konkurenci veido uzņēmēji no ASV, Ķīnas un Eiropas. Ceļš uz šo tirgu un panākumiem nav viegls, jāapbruņojas ar lielu pacietību un izturību, jo Japānā nekas nenotiek ātri. Latvijas vēstniecība Japānā, organizējot Latvijas dienas, rada reālu iespēju prezentēt gan valsti, gan šokolādes fabriku Laima, kur vēl joprojām ražo šokolādi no kakao pupas.»

Latvijā divas dienas strādā Japānas televīzijas BS-TBS darbinieki, kuri izvēlējušies svešas valstis apceļot un saviem skatītājiem parādīt, pārvietojoties ar autobusu, informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

Televīzijas sabiedrība BS-TBS dibināta 1998. gadā, bet programma, kas ik nedēļu saviem skatītājiem stāsta par svešām zemēm, tās radošajai grupai ceļojot ar autobusu, iemantojusi lielu popularitāti valstī. Tulkojumā no japāņu valodas latviski šīs programmas nosaukums ir: «Piezīmes no ceļojuma ar autobusu.»

Programmas veidotāji apceļojuši daudzas pasaules valstis un savās gaitās pārvietojušies ar dažnedažādiem autobusiem. Šovasar japāņu televīzija nonākusi līdz Baltijas projektam.

31. jūlijā un 1. augustā Latvijā strādā TV sabiedrības BS-TBS triju cilvēku radošā brigāde programmas direktores Hiratas Cadu (Hirata Cady) vadībā. Grupā ir arī operators japānis un projekta koordinators – igaunis Heiki Soneste (Heiki Sooneste), kurš desmit gadus bijis tūrisma gids, bet nu sešus gadus dzīvo un strādā Tokijā.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).