Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izvērtējot Latvijas enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru, Starptautiskā Enerģētikas Harta atzinīgi novērtējusi Latvijas līdz šim īstenotās reformas enerģētikas sektorā, vienlaikus norādot, ka investīciju palielināšana un reģionālā sadarbība varētu sekmēt energoresursu piegāžu drošību, informē Ekonomikas ministrijā.

Inovatīvas uzņēmējdarbības konferences ietvaros, prezentējot Starptautiskās Enerģētikas Hartas pārskatu par enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru Latvijā, Starptautiskās Enerģētikas Hartas ģenerālsekretārs, vēstnieks Urbans Rusnaks uzsvēra, ka labvēlīgs un pārskatāms investīciju klimats Latvijā piesaistīs jaunus investorus un sadarbības partnerus enerģētikas sektorā.

Pārskata rekomendācijās Latvijas valdībai uzsvērts, ka ilgtermiņa enerģētikas sektora plānošanas dokuments nodrošinās stratēģisku orientieri nozarei un sekmēs jaunu investīciju pieplūdumu. Tāpat uzsvērts, ka ES kopīgu elektrības un gāzes savienojumu projektu ieviešana palielinās piegāžu drošību Latvijai un reģionam kopumā. Latvijai ieteikts iesaistīties un izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus reģionālās infrastruktūras un enerģijas starpsavienojumu izveidei Baltijas reģionā.

13.februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju par jauno Eiropas Savienības enerģētikas politiku un pilnvaroja ekonomikas ministru Juriju Strodu š.g.15.februārī paust un aizstāvēt Latvijas intereses Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes sēdē Briselē, kur plānota Eiropas Komisijas prezentācija par jauno enerģētikas politiku, paredzētas ministru diskusijas, biznesa portālu Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Eiropas Komisija 2007. gada 10. janvārī publicēja dokumentu paketi, kurā ierosināts visaptverošs pasākumu kopums jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju.

Latvija augstu novērtējot Eiropas Komisijas ieguldījumu ES jaunās enerģētikas politikas dokumentu sagatavošanā un kopumā atbalsta to. Latvija vēlas, lai tiktu nodrošināts saprātīgs, ekonomiski pamatots līdzsvars starp klimata izmaiņu novēršanas politikām un to instrumentiem un ilgtspējīgu ES konkurētspējas nodrošināšanu, kā arī lai emisijas kvotu sadales principos tiktu ievērota šī līdzsvara nepieciešamība. "Izvirzot visām dalībvalstīm vienādus saistošus mērķus un nosakot vienādas galvenās vadlīnijas, Latvijas apstākļos galvenokārt tiktu sasniegti vides aizsardzības un apgādes neatkarības mērķi. Īstenojot Komisijas noteikto politiku Latvijas apstākļos (pašlaik ar augstāko atjaunojamo resursu īpatsvara rādītāju primāro resursu bilancē un siltumapgādē un ar trešo augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroapgādē, un ar vieniem no zemākajiem CO2 emisiju rādītājiem uz iedzīvotāju) enerģijas cenu ziņā tiks panākts straujš cenu pieaugums, taču būs apgrūtināta elektroenerģijas bāzes jaudu deficīta problēmas risināšana. Rezultātā šādas politikas īstenošana nesekmēs Latvijas konkurētspēju un ierobežos ekonomikas attīstību," uzskata Ekonomikas ministrija.

Informāciju sagatavoja Daiga Reihmane, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora pienākumu izpildītāja.

Kalendārs

06.11.2006. – 10.11.2006.

Pirmdiena, 6. novembris

Fm Sanāksme Par Struktūrfondu Jautājumiem

Finanšu ministrijā notiks Finanšu ministrijas vadības un visu Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā iesaistīto FM struktūrvienību iknedēļas sanāksme, kas koordinē visus ar ES fondu vadības sistēmas izveidi un darbību saistītos jautājumus, normatīvo aktu izstrādi u.c.

Mk Sēdē Izskatīs Fm Kompetences Jautājumus

Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotos dokumentus:

· noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.651 "Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams preču importam, preču piegādēm, preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumiem, par kuriem samaksāts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem"";

no 17.septembra līdz 21.septembrim

Pirmdiena, 17.septembris

Plkst. 10:00 veselības ministrs Vinets Veldre piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš piedalās Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja 57.sesijā Belgradā.

Otrdiena, 18.septembris

Plkst. 12:00 veselības ministrs Vinets Veldre piedalās Ministru kabineta sēdē, kurā tiek skatīts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.354 "Noteikumi par būtiskajām prasībām kosmētikas līdzekļiem un to uzraudzības kārtību"" un rīkojuma projekts "Par valsts nekustamā īpašuma Alūksnē, Baložu bulvārī 3A, nodošanu Iekšlietu ministrijas valdījumā".

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Eiropas Komisija trešdien ierosināja visaptverošu pasākumu kopumu jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Priekšlikumu kopumā ir noteikti vairāki vērienīgi mērķi par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un atjaunīgo enerģiju, un tā mērķis ir radīt funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un stiprināt efektīvu regulējumu. Komisija uzskata, ka, starptautiskā līmenī panākot vienošanos par nostādnēm laikposmam pēc 2012. gada, līdz 2020. gadam attīstīto valstu emisijām vajadzētu samazināties par 30%. Lai papildus uzsvērtu savu apņemšanos, Komisija ierosina Eiropas Savienībai izteikt apņemšanos līdz 2020. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par vismaz 20%, jo īpaši, izmantojot enerģētikas pasākumus.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: "Šī diena iezīmē būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienības vēsturē. Enerģētikas politika bija galvenā joma Eiropas projekta sākumā. Tagad mums jānodrošina, lai tā atkal būtu uzmanības centrā. Visās ES dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, arvien pieaugošo atkarību no importa, kā arī enerģijas cenu pieaugumu. Ir nepieciešama vienota rīcība Eiropas līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģiju. Komisijas šodien ierosinātie priekšlikumi liecina par mūsu apņemšanos īstenot vadību un ilgtermiņa skatījumu attiecībā uz jaunu Eiropas enerģētikas politiku, kurā tiek ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Mums jārīkojas tagad, lai veidotu rītdienas pasauli."

Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību, Baltijas valstu ministriem parakstot Deklarāciju par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību atzina Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību. Enerģētikas politika ir pārrobežu politika, tāpēc ir svarīgi kopīgiem spēkiem rast efektīvāko risinājumu ES mērķa sasniegšanai. Šajā deklarācija ir ietverti Enerģētikas savienības galvenie principi – solidaritāte, enerģijas piegāžu drošība, kā arī konkurētspējīgs un vienots ES iekšējais tirgus. Ar gandarījumu jāatzīst, ka gan šodien parakstītā Baltijas valstu deklarācija, gan mūsu pozitīvā sadarbības pieredze Baltijas starpsavienojumu plāna ietvaros sekmēs Enerģētikas savienības izveidi, kā arī kalpos par piemēru citiem ES reģioniem,» norāda Reizniece-Ozola.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šā gada 5.decembrī Briselē, Beļģijā piedalīsies Eiropas Savienības Enerģētikas ministru sanāksmē, lai pārstāvētu Latvijas viedokli par sanāksmē izskatāmajiem enerģētikas jautājumiem.

Sanāksmē ir paredzēta ministru diskusija par dabasgāzes piegādes drošuma aizsardzības pasākumiem, lai vienotos par priekšlikuma reģionālajai sadarbībai, informācijas apmaiņai un caurredzamībai, un solidaritātei (t.i. mehānismu kā dalībvalsts palīdz blakus esošajai dalībvalstij, piegādājot dabasgāzi ārkārtas situācijā).

Latvija ir gatava sanāksmē atbalstīt tādu reģionālu sadarbību, kas balstīta uz valstu grupām ar kopējiem riskiem (piemēram, gāzes piegādes no Krievijas, sašķidrinātās dabasgāzes piegādes u.c.), bet kas paredz starp šīm valstīm augstu sadarbības intensitāti (t.i. konkrētu pasākumu identificēšanu reģionālajā līmenī). Latvijai būtiski turpināt iesākto sadarbību ar Lietuvu, Igauniju un Somiju. Tāpat Latvija uzskata, ka nepieciešams noteikt uzņēmumiem pienākumu sniegt izvērtēšanai kompetentajai iestādei informāciju par visiem ilgtermiņa dabasgāzes līgumiem attiecībā uz to vai līgums nesatur tirgus darbību ierobežojošās normas.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pirmais Enerģētikas savienības stāvokļa ziņojums Latvijai liek vērtēt ekonomiku kopumā, kaut vai no enerģētikas skatu punkta , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Deviņus mēnešus pēc ES Enerģētikas savienības stratēģijas sākšanas Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu. Tas apkopo situācijas aprakstus dalībvalstīs un pirmajā acu uzmetienā nav vienkārši skaidrojams dokuments vai, pareizāk sakot, dokumentu kopa, jo no enerģētikas skatu punkta iezīmē daudz izvērstākas ekonomiskās sakarības dalībvalstu ekonomikās.

Brisele kairina

«Šī Enerģētikas savienības apskata dokumentu pakete ir vērsta uz to, lai to lasītu pirmām kārtām Latvijas zemkopības ministrs, satiksmes ministrs, ekonomikas ministre, arī finanšu ministrs un visi kopā ķertos pie mērķtiecīgas ekonomikas politikas veidošanas, kas nav izdarāms vienā resorā vien un arī ne darbojoties atsevišķi,» DB saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. «Kā šai dokumentā norādīts, tā uzdevums ir konsolidēt intelektuālos resursus un vispirms jau pārkārtot politikas veidotāju domāšanu. Šis ir Briseles dots kairinājums pirmām kārtām domāt, kāda ir mūsu ekonomikas struktūra.»

Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Pirmdiena, 3. septembris

Plkst. 10.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plkst. 13.30 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis piedalās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Otrdiena, 4. septembris

Plkst. 10.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.

Plkst. 14.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Ministru kabineta sēdē.

Trešdiena, 5. septembris

Plkst.14.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē

Ceturtdiena, 6. septembris

Plkst. 9.00 Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis piedalās Valsts sekretāru sanāksmē.

Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs no šodienas, 30.oktobra, līdz 1.novembrim devies darba vizītē uz Maskavu, kuras ietvaros ministrs tikties ar "Gazprom" amatpersonām, Krievijas valdības pārstāvjiem un piedalīties enerģētikas konferencē.

Tiekoties ar "Gazprom" amatpersonām, Štokenbergs vēlas pārrunāt kompānijas ilgtermiņa skatījumu uz attiecībām ar Latviju un iecerēm par dabas gāzes cenu izmaiņām. "Ir svarīgi saprast "Gazprom" ilgtermiņa cenu politiku un kompānijas investīciju plānus attiecībā uz Latviju" uzsver Štokenbergs.

Vizītes ietvaros Štokenbergam plānota tikšanās ar Rūpniecības un enerģētikas ministru V. Hrištenko, lai pārrunātu starpvaldību komisijas darbības uzsākšanu. Komisijai jākļūst par nozīmīgu institūciju divpusējās sadarbības jautājumu risināšanā, tāpēc Latvija ir ieinteresēta, lai Latvijas - Krievijas starpvaldību komisija sāktu strādāt jau tuvākajā laikā un izveidotu vairākas darba grupas, kas risinātu abpusēji svarīgus jautājumus, piemēram, par robežkontroles uzlabošanu. Tāpat šodien, 30.oktobrī, ministrs tiksies ar ES Enerģētikas komisāru Andri Piebalgu.

Lai samazinātu Eiropas milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kurus Maskava nereti izmanto kā ārpolitikas instrumentu, Eiropas Savienība (ES) pēc vairāku gadu ilgām diskusijām beidzot apņēmusies izveidot Eiropas Enerģētikas savienību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Eiropas Komisija (EK) trešdien nāca klajā ar plānu, kas paredz izveidot vienotu ES enerģētikas tirgu un diversificēt energoresursu avotus, tādējādi stiprinot Eiropas enerģētisko drošību, kas ir ļoti svarīgi laikā, kad Krievija izvērš militāru agresiju Ukrainā, caur kuru Eiropā nonāk nozīmīgs Krievijas dabasgāzes apjoms.

Pašlaik katrai ES dalībvalstij ir sava enerģētikas politika. Piemēram, Francija lielā mērā paļaujas uz atomenerģiju, bet Vācija vēlas samazināt atkarību no atomenerģijas un fosilajiem enerģijas avotiem, palielinot atjaunojamo energoresursu lomu. Polijas galvenais energoresurss ir videi ārkārtīgi nedraudzīgās akmeņogles, tikmēr Baltijas valstīm vitāli nepieciešama Krievijas dabasgāze.

Enerģētiskā drošība pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no visaktuālākajiem dienas kārtības punktiem jebkurā nopietnā diskusijā par Eiropas nākotni. Arī konference "Eiropa krustcelēs: ceļā no Rīgas uz Bukaresti", kas turpina NATO Rīgas samita akadēmiskās konferences tradīciju, pievēršas šim jautājumam un faktiski kļuvusi par ikgadēju "Rīgas mērvienību", kas vistiešākajā veidā attiecas uz enerģētiskās drošības un attiecīgas politiskās stratēģijas attīstības "izmērīšanu" gan Eiropā, gan Latvijā.

Eiropas valstīm sadarbība enerģētikas jomā tradicionāli ir veidojusies smagnēji. Nacionālās valdības ir bijušas aizdomīgas pret jebkādu ārēju klātbūtni enerģētikas sektorā. Tomēr pēdējā gada laikā ES valstis arvien vairāk apzinās enerģētiskā egoisma dilemmu- individuāli risinot enerģētiskās drošības jautājumus, drošība var mazināties nevis palielināties, jo arī pārējām dalībvalstīm, visupirms domājot par savām nevis kopējām interesēm un riskiem, ieguvējs beigu beigās nav neviens. Eiropas Komisija enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā ir aktīvi ķērusies pie enerģētiskās solidaritātes un kopējās drošības stiprināšanas. Jau iepriekš tika uzsvērta resursu un piegādātāju dažādošanas nepieciešamība. Šobrīd Eiropa gatava spert vēl nozīmīgāku soli- tiek piedāvāts mazināt sektora monopolizāciju, ierobežot ar ne ES valstu valdībām saistītu kompāniju un investīciju fondu iespiešanos enerģētikas sektorā un izstrādāt vienotu pozīciju ilgtermiņa piegādes jautājumos. Šie Komisijas piedāvājumi var kļūt par nozīmīgu enerģētiskās drošības veicināšanas instrumentu.

Šodien notiks pirmā Eirogrupas sanāksme, kurā Latvija piedalīsies kā oficiāla dalībniece.

Eirogrupu veido eirozonas valstu finanšu ministri, tajā piedalās arī Eiropas Komisijas viceprezidents ekonomiskajos un monetārajos jautājumos un Eiropas Centrālās bankas prezidents. Eirogrupa vienmēr tiekas pirms Eiropas Savienības finanšu ministru jeb ECOFIN sanāksmes.

Šodien pirmoreiz finanšu ministrs Andris Vilks (V) piedalīsies eirogrupas sanāksmē Briselē kā pilnvērtīgs dalībnieks. Eirogrupas sanāksmē plānots apmainīties ar viedokļiem par eiro ieviešanu Latvijā, kā arī Vācija un Austrija iepazīstinās ministrus ar savas jaunās valdības prioritātēm, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Savukārt otrdien, 28. janvārī, Briselē notiks ECOFIN sanāksme, kurā piedalīsies finanšu ministrs un Finanšu ministrijas pārstāvji. ECOFIN sanāksmē plānots apspriest Vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma ieviešanu, Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanu, Izaugsmes un nodarbinātības pakta īstenošanu, kā arī Grieķijas prezidentūras darba programmu.

Lai palielinātu Baltijas valstu enerģētisko drošību un lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu energoapgādi, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas eksperti izstrādājuši Baltijas valstu enerģētikas stratēģiju līdz 2025.gadam, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsver, ka "Baltijas valstu stratēģiskie mērķi enerģētikā ir integrēt elektroenerģijas un gāzes sistēmas kopējā ES energosistēmā, kā ar ieviest kopīgu politiku energoresursu importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šobrīd primārais ir dažādot elektroenerģijas avotus un piegādes, palielinot tieši atjaunojamo un vietējo energoresursu lomu."

Stratēģija iezīmē enerģētikas nozares ilgtermiņa attīstības virzienus, ņemot vērā energoefektivitātes, apgādes drošuma, ilgtspējīgas attīstības un pārvaldes uzlabošanas aspektus. Stratēģijā ir analizētas enerģētikas nozares stiprās un vājās puses, draudi enerģētikas nozares attīstībai nākotnē un pasākumi, kas vērsti uz iespējamo draudu novēršanu un energoapgādes drošuma palielināšanu Baltijas valstīs.

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir piedalās Pasaules insulta organizācijas izvērstajā kampaņā – Vispasaules Insulta dienā, lai aktualizētu un informētu iedzīvotājus par insulta problēmu.

Insulta statistika gan pasaulē, gan Latvijā ir iespaidīga:

Katru sesto sekundi pasaulē kāds mirst no insulta.

Katru otro sekundi pasaulē kāds, neatkarīgi no dzimuma un vecuma, saslimst ar insultu.

Katru gadu 15 miljoni cilvēku piedzīvo insultu.

Katru gadu Latvijā ar insultu tiek hospitalizēti gandrīz 7000 cilvēku (pec Veselības ekonomikas centra datiem). Vairāk kā trešā daļa no tiem nonāk Rīgas Austrumu slimnīcā.

Insults ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes iemesliem pasaulē.

Lai palīdzētu insulta skartajam ārkārtīgi būtisks ir laiks pēc insulta. Katra zaudēta minūte nozīmē zaudētas smadzeņu funkcijas. Jo ātrāk cietušais tiek nogādāts specializētā slimnīcā, jo lielākas ārstēšanas iespējas un mazāki invaliditātes riski.

Pirmdiena, 10.septembris

Plkst. 10:00 veselības ministrs Vinets Veldre piedalās Ministru kabineta komitejas sēdē.

Otrdiena, 11.septembris

Plkst. 12:00 veselības ministrs Vinets Veldre piedalās Ministru kabineta sēdē.

Plkst. 14:00 valsts sekretāra vietnieks R.Muciņš piedalās Stratēģiskās padomes sēdē.

Trešdiena, 12.septembris

Plkst. 9:30 veselības ministrs Vinets Veldre tiekas ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas priekšsēdētāju Dinu Šmitu.

Plkst. 11:00 veselības ministrs Vinets Veldre apmeklē asinsdonoru akciju Ministru kabinetā.

Ceturtdiena, 13.septembris

Plkst. 13:00 veselības ministrs Vinets Veldre piedalās specializētā donoru autobusa atklāšanā esplanādē.

10.09.2007 - 14.09.2007

Pirmdiena, 10.septembris

Fm Sanāksme Par Struktūrfondu Jautājumiem

Finanšu ministrijā notiks Finanšu ministrijas vadības un visu ES fondu vadībā iesaistīto FM struktūrvienību iknedēļas sanāksme, kas koordinē visus ar ES fondu vadības sistēmas izveidi un darbību saistītos jautājumus, piemēram, normatīvo aktu izstrādi u.c.

Otrdiena, 11.septembris

Mk Sēdē Izskatīs Fm Kompetences Jautājumus

Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas sagatavotos tiesību aktu projektus:

" grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi";

" rīkojums "Par Latvijas Republikas delegāciju Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pilnvarnieku gada sanāksmē Vašingtonā 2007.gada 20. un 21.oktobrī".

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Lietuvas aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izklāstījis valsts jaunās enerģētikas stratēģijas vadlīnijas, kas paredz iesaldēt Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu līdz brīdim, kad tas kļūs rentabls, kā arī līdz 2025.gadam izveidot otru Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu NordBalt2.

Šo stratēģiju izstrādājusi vecās valdības Enerģētikas ministrija, bet tās pieņemšana būs jaunā Lietuvas Seima ziņā.

Visaginas AES projektu, kas visu šīs valdības pilnvaru laiku faktiski nav izkustējies no vietas, ierosināts iesaldēt, kamēr tas kļūs ekonomiski izdevīgs vai arī nepieciešams no energopiegāžu drošības viedokļa, bet vienlaikus uzsvērts, ka iespējas sadarboties ar Japānas kompāniju Hitachi, kas savulaik tika izraudzīta par šā projekta stratēģisko investori, jāizmanto citās jomās.

Kā skaidrojis Masjulis, formulējums iesaldēt, nevis izbeigt izraudzīts tādēļ, ka tas vislabāk atbilst pašreizējiem plāniem - ja situācija tirgū mainītos, tiktu lemts par atgriešanos pie AES projekta.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tikušies ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu, lai diskutētu par aktuālākajiem jautājumiem enerģētikas jomā, kas tieši attiecas gan uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem, gan visas sabiedrības interesēm, informē LOSP.

Sarunas laikā tika diskutēts par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu – neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, OIK nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam projektu.

Tagad prioritāšu saraksta augšgalā ir atrisināt OIK, Latvenergo, Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu materiālajos aktīvos jautājumus, lai samazinātu elektroenerģijas gala izmaksas pārstrādes uzņēmumiem un atbalstītu energoefektīvas vietējās tehnoloģijas un materiālu ražošanu, norāda LOSP.