Makroekonomika

Ekonomiski aktīvo kļūst mazāk

Mārtiņš Apinis, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Gada otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem ir samazinājies par 3%, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu pērn, un par 0,8%, salīdzinot ar šā gada pirmajiem trijiem mēnešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojums.

Šajā vecuma grupā ekonomiski aktīvi ir 1 milj. un 3,7 tūkst. jeb 65,3% iedzīvotāju, vīriešu skaitā – 68,8%, sieviešu – 62,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Otrajā ceturksnī valstī bija nodarbināti 889 tūkst. iedzīvotāju jeb 57,9% no iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā,kas ir par 8,8 tūkst. vairāk nekā 1.ceturksnī. Nodarbināto skaita pieaugums vērojams arī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2.ceturksni, kad bija nodarbināti 866,7 tūkst. iedzīvotāju jeb 55,6% no iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā.

Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 51,3% un 48,7%. Tikai 4,6% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 6,4 tūkst. cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešā daļa (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka, salīdzinot ar krīzes laiku, šobrīd darbu ir vieglāk atrast (7% - noteikti jā; 26% - drīzāk jā).

Šādu viedokli biežāk pauduši ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, aprīlī veiktais pētījums.

Tikmēr vairāk nekā puse (57%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem domā, ka šobrīd, salīdzinot ar krīzes laiku, darbu nav vieglāk atrast (29% - noteikti nē; 28% - drīzāk nē).

To, ka darbu šobrīd atrast nav vieglāk nekā krīzes laikā, biežāk norādījuši šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji – iedzīvotāji vecumā no 40 – 55 gadiem, cittautieši, iedzīvotāji, kas ģimenē nerunā latviski, Latgales iedzīvotāji un iedzīvotāji ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 100 latiem uz vienu ģimenes locekli pēc nodokļu atvilkšanas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vairāk nekā puse iedzīvotāju jūtas droši par ienākumu stabilitāti

Lelde Petrāne, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) ir pārliecināti, ka viņu ienākumi tuvākajos sešos mēnešos saglabāsies nemainīgi – tādā pašā līmenī kā pirms Covid-19 pandēmijas, turklāt 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumi tuvākajā nākotnē palielināsies, liecina "SEB bankas" veiktās aptaujas dati.

Par savu ienākumu stabilitāti šobrīd visdrošāk jūtas valsts sektorā strādājošie, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 1000 EUR mēnesī), kā arī iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem.

Ienākumu samazināšanos tuvākajos sešos mēnešos vairāk prognozē privātajā sektorā strādājošie, kā arī ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 64 gadiem, kuru ģimenēs ir bērni. Lai arī par ienākumu samazināšanos šobrīd vairāk uztraucas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (līdz 500 EUR mēnesī), kā liecina aptaujas rezultāti, arī 37% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 1000 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli) pieļauj, ka tuvāko mēnešu laikā tie varētu samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākā daļa neatbalsta žoga būvēšanu uz Krievijas un Baltkrievijas robežām

Dienas Bizness, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žoga celšanu gar Krievijas un Baltkrievijas robežām, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību, atbalsta piektā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem (6% - noteikti jā; 16% - drīzāk jā).

Salīdzinoši biežāk starp žoga celtniecības atbalstītājiem ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī latvieši, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta sākumā veiktais pētījums.

Lielākā daļa (60%) žoga celšanu, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību, neatbalsta (29% - drīzāk nē; 31% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk starp žoga celšanas neatbalstītājiem ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, cittautieši un nepilsoņi.

Tikmēr piektajai daļai (18%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidējā Latvijas iedzīvotāja makā - sešas lojalitātes kartes

Gunta Kursiša, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecības aizvien optimistiskāk novērtē savu finansiālo situāciju

Žanete Hāka, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot kopējo finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, iedzīvotāji Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā «Ģimenes budžeta pārskats» uzrādījuši pēdējo piecu gadu pozitīvāko noskaņojumu, kur ar savu finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks (30%) nekā neapmierināto (28%).

Īpaši pozitīvi ir Zemgales iedzīvotāji (trešdaļa šo gadu vērtē kā finansiāli veiksmīgu), savukārt par situācijas pasliktināšanos visbiežāk norādījuši Latgalē dzīvojošie, arī Jaunajā gadā lūkojoties ar bažām.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, visbiežāk šo gadu kā finansiāli veiksmīgu vērtē ekonomiski aktīvie iedzīvotāji no 18 līdz 25 gadiem un trešā daļa iedzīvotāju, kas nodarbināti privātajā sektorā. Likumsakarīgi, ka viszemākais ar savu finanšu situāciju apmierināto skaits ir to iedzīvotāju vidū, kuru ienākumi vērtējami kā zemi. Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (72%), ikmēneša izdevumus par mājokli (63%) un transporta tēriņus (56%). Katra otrā mājsaimniecība (50%) norāda arī uz izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi. Vienlaikus vairāk kā trešdaļu iedzīvotāju (37%) labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums, tāpat, domājot par drošību savā darbavietā, pozitīvas pārmaiņas izjutis katrs piektais respondents (22%). Trešais biežāk minētais iemesls pozitīvām finanšu situācijas izmaiņām ir iedzīvotāju spēja mēneša beigās «savilkt galus» (21%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Iedzīvotāji uzskata, ka eiro ieviešana palielinājusi nekustamā īpašuma cenu

Lelde Petrāne, 04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā uzskata, ka pusgada laikā, kopš Latvija pievienojusies eiro zonai, nekustamā īpašuma cenas eiro ieviešanas ietekmē ir cēlušās, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS.

49% aptaujāto respondentu uzskata, ka nekustamā īpašuma cenas ir cēlušās eiro ieviešanas ietekmē, savukārt aptuveni piektā daļa (19%) respondentu domā, ka cenas nav mainījušās. Iedzīvotāji ar personiskajiem ienākumiem virs 450 eiro salīdzinoši biežāk nekā kopumā izlasē uzskata, ka eiro ietekmē nekustamā īpašuma cenas nav mainījušās.

Pillar Management, SIA, izpilddirektora vietnieks Raits Kite, komentējot aptaujas rezultātus, norādīja: «Arī mūsu novērojumi liecina, ka nekustamā īpašuma cenas šā gada pirmajā pusē ir pieaugušas. Pēc mūsu aplēsēm sērijveida mājokļiem cenas pieaugušas par aptuveni 4%, bet jaunajos projektos cenu pieaugums nav tik būtisks. Nav pamata uzskatīt, ka cenu pieaugumu veicināja eiro ieviešana, jo īpašumu cenas arī pirms eiro ieviešanas Latvijā bija izteiktas eiro. Mēs cenu pieaugumu vairāk izskaidrojam ar veselīgu tirgus izaugsmi, pieprasījuma pieaugumu, kuru veicinājusi Latvijas ekonomikas atveseļošanās un līdz ar to arī iedzīvotāju maksātspējas palielināšanās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aptauja: iedzīvotāji Latvijas attīstību saista ar sakārtotu darba vidi

Dienas Bizness, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka nozīmīgākais Latvijas ilgtermiņa attīstības pamatnosacījums uzņēmējdarbības kontekstā ir sakārtota darba vide un rūpes par darbinieku, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (KIAI) veiktā pētījuma dati. Darba vide ir viena no piecām jomām Ilgtspējas indeksā, kurā savu «veselības pārbaudi» jau ceturto gadu veic Latvijas uzņēmumi un kurā līdz šim uzrādīti viszemākie rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: katrs piektais iedzīvotājs Latvijā ir izmantojis FinTech pakalpojumus

Žanete Hāka, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs piektais jeb 19% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) sniegtos pakalpojumus, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izmantojuši FinTech pakalpojumus, ir tas, ka darījumus var veikt attālināti un nav nepieciešams klātienes kontakts, to kā būtiskāko priekšrocību norādījuši 63% respondentu.

Ja vēl dažus gadus atpakaļ FinTech pakalpojumi Latvijā bija jaunums un iedzīvotāji bija salīdzinoši piesardzīgi pret inovācijām finanšu nozarē, tad šodien redzam, ka arvien vairāk pieaug tā sabiedrības daļa, kas tos aktīvi izmanto. Turklāt prognozēju, ka arī turpmākajos gados ārpusbanku finanšu pakalpojumu segments arvien vairāk nostiprinās savas pozīcijas, piedāvājot klientiem vienkāršākus un ērtākus finanšu pakalpojumus, uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Prognozē mājokļu cenu kāpumu pēc pievienošanās eiro

Lelde Petrāne, 14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni divas trešdaļas jeb 68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, Latvijai pārejot uz eiro valūtu, nekustamā īpašuma cenas pieaugs, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management, SIA, sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tikai piektā daļa (19%) aptaujāto domā, ka lata pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs. Vīrieši un iedzīvotāji ar ienākumiem virs 300 latiem uz vienu ģimenes locekli salīdzinoši biežāk nekā caurmērā uzskata, ka pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs.

Interesanti, ka arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji kā vienu no mājokļa iegādes mērķiem min investīcijas nekustamajā īpašumā. Īpašuma iegādi tieši kā investīciju minējuši 11%, bet tiem pieskaitāmi arī 10% respondentu, kuru īpašumu iegādes mērķis būtu mājoklis saviem bērniem.

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas joprojām ir dzīves apstākļu uzlabošana (50%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (45%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Pētījums: Katrs ceturtais iedzīvotājs Latvijā ir izmantojis FinTech pakalpojumus

Žanete Hāka, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais jeb 24% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) sniegtos pakalpojumus, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru «SKDS».

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izmantojuši FinTech pakalpojumus, ir tas, ka darījumus var veikt attālināti un nav nepieciešams klātienes kontakts, to kā būtiskāko priekšrocību norādījuši 56% respondentu.

«Šogad veiktais pētījums parāda, ka ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir izmantojuši kāda finanšu tehnoloģiju uzņēmuma pakalpojumus, salīdzinot ar gadu iepriekš. Sagaidāms, ka līdz ar finanšu tehnoloģiju attīstību šī tendence arvien pieaugs,» prognozē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju pakalpojumus, visbiežāk kā galveno iemeslu to izmantošanai norādīja, ka šādā gadījumā nav jāiet uz banku vai nav nepieciešams klātienes kontakts (56%). Kā nākamie biežāk norādītie iemesli ir ērtāki digitālie risinājumi (40%), kā arī vienkāršāki un vieglāk saprotami pakalpojumi (33%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Naudas drukāšanas un vērtspapīru uzpirkšanas programmu laikmets tuvojas izskaņai

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikā ir vērojami labvēlīgi apstākļi ātrākai izaugsmei, savukārt eirozonas noskaņojuma rādītāju līmenis augstākais kopš 2011. gada. Tas atsauksies arī labākos izaugsmes nosacījumos Latvijā, secināts SEB bankas jaunākajā ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Kopš globālās ekonomiskās krīzes ir pagājuši astoņi gadi, ko ASV, Eiropa un citi pasaules reģioni pavadījuši izdevumu samazināšanas un restrukturizācijas aktivitātēs. Taču šobrīd ir pazīmes, kas liecina, pasaules ekonomika pāriet jaunā ciklā – investīciju ciklā, ko raksturos vēlme ieguldīt, lai varētu vairāk pelnīt.

Pamazām iezīmējas arī izmaiņas centrālo banku politikā. Sāk noslēgties nulles procentu likmju un naudas drukāšanas posms.

Globālās krīzes cirstās brūces ir apārstētas, un arī centrālo banku politika lēnām atgriežas normālā gultnē. Tas nozīmē, ka naudas drukāšanas un vērtspapīru uzpirkšanas programmu laikmets tuvojas izskaņai, vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījums: Pusei Latvijā strādājošo darbs un ģimene ir līdzsvarā

Dienas Bizness, 15.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju puse jeb 48% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri šobrīd atrodas darba tiesiskajās attiecībās, uzskata, ka viņu darba vietā tiek nodrošinātas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas – elastīgs darba laiks, attālināta darba iespējas u.c., atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (KIAI) veiktā pētījuma dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrijas pilsētā Grācā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka tie pērn turpinājuši spēcīgu atveseļošanos un šādas kompānijas joprojām ir Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pamats.

Ģenerāldirektorāts vēsta, ka MVU radītā pievienotā vērtība pērn pieaugusi par 3,5%, kas seko 1,5% kāpumam 2016.gadā, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pagājušajā gadā palielinājusies par 2% salīdzinājumā ar 2,3% pieaugumu pirms gada.

Tikmēr MVU skaits pērn pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2,2% kāpumu 2016.gadā.

Visas 28 ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, pagājušajā gadā uzrādījušas MVU radītās pievienotās vērtības pieaugumu, bet deviņas valstis - Igaunija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Rumānija un Slovēnija - spējušas reģistrēt kāpumu vismaz 8% apmērā. MVU radītās pievienotās vērtības kritums Lielbritānijā galvenokārt tiek skaidrots ar valūtas kursa svārstībām pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Augulis: pensijas jāpārrēķina no nākamā gada

Lelde Petrāne, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms - krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, šodien izplatītā paziņojumā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.

«Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,» skaidro ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papīra izmantošana rēķinu saņemšanai Latvijā saglabāsies vēl vismaz desmit gadus, prognozē finanšu tehnoloģiju un e-rēķinu risinājumu uzņēmuma AS "Fitek" vadītājs Latvijā Edgars Strazds.

Runājot par rēķinu izsūtīšanas pakalpojumiem, Strazds teica, ka abi risinājumi - digitālie un papīra - sadalās proporcijā apmēram 50% pret 50%. Diezgan lielu daļu joprojām veido papīra formāta rēķini, un tas saistīts ar to, kāds "Fitek" pakalpojumu pircējiem, lielajiem uzņēmumiem, ir klientu loks.

"Piemēram, ja tas ir kāds no pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina telekomunikācijas vai apsaimniekošanas pakalpojumus, tad jāsaprot, ka daļa no viņu klientiem joprojām ir gatavi saņemt rēķinus tikai papīra formātā. Tas ir jautājums par to, cik liela kopumā ir digitālā attīstība, kā arī to, cik lielas vispār šiem cilvēkiem ir iespējas saņemt rēķinus digitālā formātā," skaidroja Strazds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai piesaistītu jaunus un noturētu esošos speciālistus Valmierā, pilsētā ir plānots īstenot Latvijai netipisku projektu – uzbūvēt pašvaldības īres namu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Līdz šim pašvaldības koncentrējās uz sociālās palīdzības sniegšanu.

Savukārt Valmieras īres daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecības projekta galvenā mērķauditorija būs ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – jaunās ģimenes, speciālisti, kuri jau strādā vai kuriem ir iespēja strādāt Valmierā, bet kuru piesaisti pilsētai apgrūtina dzīvokļu trūkums.

Turklāt privātajā sektorā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība nenotiek, projekta iniciēšanu un sākšanu pamatoja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu potenciālie finansējuma saņēmēji var sākt plānot projektu pieteikšanu

Žanete Hāka, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) vadībā izstrādāts Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība papildinājums, informē FM.

Tajā, balstoties uz nozaru ministriju plānoto investīciju ieguldījumu noteiktajos virzienos, atspoguļoti specifiskie atbalsta mērķi jeb konkrēti pasākumi darbības programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai.

«ES fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopumā ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti. Arī jaunā darbības programma Izaugsme un nodarbinātība nosaka 4,4 miljardu eiro fondu finansējuma apmērā stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu. Tādējādi mēs varam nodrošināt, ka ES fondu pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību turpināsies arī turpmākajos gados,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Latvija saņēmusi pirmos Eiropas Komisijas (EK) avansa maksājumus Eiropas Savienības (ES) fondu jaunā 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība īstenošanai, informē Finanšu ministrija.

Avansa maksājumi saņemti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) ietvaros, attiecīgi 22,57 miljonu eiro un 12,68 miljonu eiro apmērā.

«Šobrīd, kad Latvijas ES fondu darbības programma Izaugsme un nodarbinātība ir oficiāli apstiprināta EK, mūsu tālākais mērķis ir iespējami ātri uzsākt jaunā perioda aktivitātes. Ir patiess prieks un lepnums, ka Latvija ne vien bijusi starp pirmajām ES dalībvalstīm, kurai apstiprināta darbības programma, bet arī jaunā plānošanas perioda avansa maksājumus mums izdevies saņemt savlaicīgi. Esam spēruši vēl vienu lielu soli tuvāk tam, lai jau 2015. gada nogalē mēs varētu uzsākt projektu iesniegumu pieņemšanu,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī iedzīvotāji šobrīd maz var priecāties par labklājības pieaugumu uz darba samaksas rēķina, atsevišķas pozitīvas izmaiņas valstī tomēr ir vērojamas. Proti, līdz ar ekonomisko izaugsmi kāpj arī nodarbinātība un pērn aizņemto darba vietu skaits valstī ir palielinājies par 36,5 tūkstošiem – līdz 845,7 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā arvien plašāks radītāju skaits norāda uz ekonomikas negaidīti strauju atkopšanos no COVID-19 izraisītā šoka un tas redzams arī darba tirgū, norāda "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6% no 6% pērnā gada nogalē. Tas ir ievērojams pieaugums un bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, taču bezdarba kāpums otrajā ceturksnī bija ievērojami mazāks nekā gaidīts šīs krīzes sākuma posmā, kad Latvijā tik prognozēts bezdarba pieaugums virs 10%. Tāpat bezdarba pieaugums Latvijā otrajā ceturksnī būtiski neatšķiras no Lietuvas un Igaunijas, un labā ziņa ir tā, ka bezdarba kāpums Latvijā, visticamāk, jau ir beidzies.

Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū COVID-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi tūrisma, izklaides un citās pakalpojumu nozares. Uz to netieši norāda arī izmaiņas nodarbinātībā. Salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni Latvijā vislielākais nodarbinātības kritums bija starp cilvēkiem ar vidējo izglītību un sieviešu nodarbinātība šajā krīzē ir cietusi vairāk nekā vīriešu nodarbinātība. Tikmēr nodarbināto skaits starp cilvēkiem ar augstāko vai arodizglītību ir palicis iepriekšējā gada līmenī, kas liek domāt, ka citās nozarēs situācija jau ir būtiski uzlabojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamajā plānošanas periodā programmā Izaugsme un nodarbinātība no ES fondiem būs pieejami 4,4 miljardi eiro

Žanete Hāka, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets apstiprināja Apstiprināt 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu «Izaugsme un nodarbinātība».

Programmā būs pieejami līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda.

Kā skaidro Finanšu ministrija, Kohēzijas politikas (KP) fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti un sagatavotā darbības programma nosaka to stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai nodrošinātu, ka pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību palielinātos un saglabātos arī turpmākajos gados.

Turpmākai sekmīgai KP fondu ieviešanai kopumā pieejami 4,42 miljardi eiro (ieskaitot Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 miljonu eiro apjomā). KP fondu ieguldījumu plānošanai un īstenošanai sagatavota darbības programma, kurā apvienots KP fondu ieviešanai pieejamais finansējums, nodrošinot tematiski koncentrēta un savstarpēji papildinoša atbalsta sniegšanu identificētajām prioritārajām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvija ierosina ar ES fondu atbalstu pabeigt gudrona dīķu sanāciju un turpināt Stradiņa slimnīcas attīstību

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdībā ir sagatavojusi nepieciešamos grozījumus plānošanas dokumentos, kas ļauj ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) atbalstu pabeigt Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu un īstenot Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecību.

Tāpat grozījumi nodrošina iespēju ar ES fondu līdzekļiem līdzfinansēt VEF kultūras pils rekonstrukciju. Grozījumos ietverti arī citi labojumi ES fondu ieviešanā energoefektivitātes, transporta, vides, veselības u.c. jomās.

Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība grozījumi ir izstrādāti, lai savlaicīgi uzsāktu investīciju ieviešanu virknē jomu, tajā skaitā nodrošinot 2007. – 2013. gada plānošanas periodā nepabeigtā projekta Vēsturiski piesārņoto vietu Inčukalna sērskābā gudrona dīķi sanācija II kārta sekmīgu pabeigšanu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros, lai sasniegtu plānotos rezultātus un nezaudētu līdz šim projektā ieguldītos ES fondu un valsts budžeta līdzekļus. Tāpat grozījumi paredz lielā projekta īstenošanu VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā, lai nodrošinātu A korpusa otrās kārtas būvniecību. Par šo nozīmīgo projektu īstenošanu esošajā plānošanas periodā tika panāktas vienošanās valsts līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru