Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Latvijas eksportam klājas visnotaļ labi. Arī tuvākā laika prognozes par pieprasījumu ārējos tirgos ir visumā apmierinošas, lai gan skaidrs, ka izaugsme bremzēsies un ir zināmi riski. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā strādāt un eksportēt gudrāk.

Tās ir vien pāris atziņas no DB gada nozīmīgākās konferences Biznesa prognozes 2019 sadaļas, kas bija veltīta mūsu valsts eksportspējai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, eksporta vērtība šajā gadā (oktobra dati) ir vairāk nekā viens miljards eiro. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces.

Lai arī eksports ir būtisks priekšnoteikums izaugsmei, jo Latvija sava mazā tirgus dēļ nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu, tomēr ar to ir saistīti vairāki riski. Vispirms jau tā ir atkarība no pieprasījuma svārstībām ārējos tirgos, kas ietekmē produkta cenu, tāpat eksportā uz trešajām valstīm pastāv valūtas svārstību riski. Līdztekus jāmin politiskie riski, piemēram, saspringtās attiecības ar Krieviju, tarifu karš starp Ķīnu un ASV, protekcionisma tendences pasaulē.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Gan eksportam uz eirozonas valstīm, gan eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1 %.

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aptaujātie ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka tarifi, kas šobrīd ir noteikti mājsaimniecībām par gāzi un apkuri lielākoties vēl pilnībā neatspoguļo augstās biržu cenas. Daudzos gadījumos tas attiecas arī uz elektrības cenām. Piemēram, gāze, kas tika izmantota patēriņam un siltumenerģijas ražošanai aizgājušajā ziemā, tika iepirkta galvenokārt 2021.gada vasarā vai rudenī, kad cenas biržās bija divas līdz trīs reizes zemākas nekā šobrīd. Savukārt gāzi, kas tiks lietota nākamajā sezonā, tikai vēl tiek pirkta.

"Attiecīgi, jārēķinās, ka energoresursu cenas mājsaimniecībām vēl būtiski augs gada otrajā pusē un pirktspēja turpinās sarukt. Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Valsts iepirkums Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā noslēgsies 9. septembrī. Autotransporta direkcijā (ATD) tiks atvērti pārvadātāju piedāvājumi, un, visticamāk, tie pārsniegs valsts iecerēto summu

Kādēļ pārvadātāji nevar izpildīt valsts piedāvājumu veikt pārvadājumus sabiedriskajā transportā visā Latvijā kopumā pie tādiem noteikumiem, kā definēti iepirkumā? Kādi ir valsts iepirkuma riski no pārvadātāju skatu punkta? Pie kādām sekām novedīs pārlieku augstā piedāvātā pārvadājumu cena, kuru diktē pats iepirkums? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes Dienas Bizness prasīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidentam Ivo Ošeniekam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir iepirkuma galvenais klupšanas akmens vai risks, raugoties no pārvadātāju skatu punkta?

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai, ņemot vērā, ka līdz gada beigām laika ir atlicis maz un enerģija jānovirza Covid-19 krīzes risināšanai, atzina "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

"Ņemot vērā šā gada notikumus, iespējams, ka labākais risinājums būtu nedaudz nogaidīt. Ilgākās diskusijās varētu atrast labākos risinājumus un iespējas nodokļu reformai. Skaidrs, ka šobrīd visi ir aizņemti gan ar krīzes menedžēšanu, gan jauno Eiropas Savienības fondu naudas ieplūdi un sadali, līdz ar to darbu, ko šobrīd darīt, ir ļoti daudz. Arī neskaidrība par nākotni ir ļoti liela. Tādēļ, iespējams, saprātīgāk būtu uz kādu laiku atlikt nodokļu izmaiņas," sacīja Zorgenfreija.

Viņa arī pauda viedokli, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi problēmas Latvijas nodokļu sistēmā, tostarp to, ka ir iespēja optimizēt nodokļus.

"Mēs maksājam nodokļus par sociālo aizsardzību un virkni publisko pakalpojumu. Krīzes laikā viens no šādiem atbalsta veidiem bija īpašā valsts palīdzība krīzes vairāk skartajiem. Virknei uzņēmumu un iedzīvotāju nebija iespējams nodrošināt nozīmīgu valsts palīdzību, jo iepriekš nomaksāto nodokļu apmērs bija pārāk mazs vai nu ēnu ekonomikas dēļ, vai alternatīvo nodokļu režīmu izmantošanas dēļ. Savukārt citi uzņēmēji jutās savā ziņā apkrāpti, ka palīdzību saņēma arī tie, kas pilnvērtīgi valsts maka pildīšanā nebija piedalījušies. Ir gūta mācība, ka ir nepieciešama nodokļu sistēmas sakārtošana," teica Zorgenfreija.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2022. - 2025. gadam, taču aplēses par ekonomikas attīstību turpmākajos gados var būtiski ietekmēt epidemioloģiskie un ģeopolitiskie riski, augstās enerģijas cenas, inflācija, ēnu ekonomika, kā arī politiskie riski.

Fiskālās disciplīnas padome šī gada 10. februāra sanāksmē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes, kas šogad paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4% apmērā, bet 2023. gadā - 3,9% apmērā. IKP izaugsme 2024. un 2025. gadā prognozēta 3,4% apmērā.

Kā norāda Padome, pašlaik ekonomika ir uzsākusi jaunu izaugsmes ciklu, tomēr izaugsmi apdraud vairāki makroekonomiskie riski, tostarp inflācija un spriedze darba tirgū, kā arī citi riski. Gan ministrijas, gan Padomes aprēķini liecina, ka 2024.-2025. gadā ekonomika var sākt darboties virs tās potenciāla.

Padomes ieskatā, iespējamo risku vidū, kas var apdraudēt valsts ekonomisko attīstību, joprojām ir Covid-19 un tā iespējamās mutācijas. Arī saspīlējumi Krievijas un Ukrainas starptautiskajās attiecībās un potenciālā Baltkrievijas iesaistīšanās šajā procesā veido nelabvēlīgu vidi stabilai ekonomikas izaugsmei, negatīvi ietekmē enerģijas, it īpaši dabasgāzes cenas, rada nepievilcīgu investīciju klimatu reģionā. Tāpat nav izslēgta arī enerģijas avotu piegādes šoka varbūtība.

Vairāku amatpersonu izteikumi par nevajadzīgajiem uzņēmumiem, kuru sniegums biznesā ir neapmierinošs — strādā ar zaudējumiem, bez peļņas, bez neto apgrozījuma –, uzņēmēju vidū raisījis apmulsumu un neizpratni.

Jau Covid-19 pandēmijas laikā nereti skanēja atziņas, ka Latvija var iztikt bez tām nozarēm, kuras šajā laikā smagi cieta, jo budžeta ieņēmumos briesmīgu robu nebija. Tā kā lauvas tiesu no visiem nodokļiem valsts makā samaksā daži tūkstoši uzņēmumu, tad arvien vairāk rodas jautājumi par to, kam tad īsti vajag tos pārējos – vairāk nekā simt tūkstošus.

“Bez komentāriem. Man nav, ko teikt,” savu pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš gribētu redzēt pamatojumu, uz kā šādi teksti tiek pausti, un vienlaikus ieraudzīt sociāli ekonomisko analīzi par to, kas notiek nodarbinātībā, cilvēku pirktspējā, kā arī patēriņa nodokļu ieņēmumos, bezdarba rādītājos un tam nepieciešamo pabalstu apmēros, ja patiešām tie uzņēmumi, kuru sniegums biznesā ir neapmierinošs, ir nevajadzīgi.

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku perioNo 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.