Ekonomisti: Algas augs straujāk 

Šajā gadā vidējais atalgojums palielināsies tikpat strauji vai straujāk nekā pērn, uzskata ekonomisti.

Žanete Hāka, 27.2.2017
1/4

Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pērn vidējās bruto darba samaksas kāpums sasniedza 5%, kas ir lēnāk nekā 2015. gadā, kad tas bija 6.8%. Tomēr, ņemot vērā ES fondu aizkavēšanos un krīzi būvniecībā, kā arī daudz lēnāku minimālās algas pieaugumu (2.8% 2016. gadā, 12.5% 2015. gadā), darba samaksas izaugsmes temps ir bijis krietni virs vidējā ražīguma kāpuma. Tas ir izrādījies daudz labāks, nekā liecināja CSP dati pirms pāris mēnešiem, kas skaidrojams ar CSP metodoloģijas izmaiņām un datu pārskatīšanu. Pēc straujākas sabremzēšanas pērnā gada trešajā ceturksnī (3.4%) darba samaksas izaugsmes temps gada griezumā paātrinājās līdz 5.6% ceturtajā ceturksnī.
  Vidējā neto darba samaksa pērn pieauga par 4.7%, kas ir nedaudz lēnāk nekā alga pirms nodokļu nomaksas. Tas ir skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atsevišķu atvieglojumu atcelšanu, kā arī ar solidaritātes nodokļa ieviešanu. Cenu kāpums pērn vidēji bija tikai 0.1%, tāpēc darba samaksas pieaugums gandrīz pilnā apjomā atspoguļojās pirktspējas kāpumā (4.6%).
  Pērn ir turpinājusies tendence, ka mājsaimniecību tēriņi (pirmajos trīs ceturkšņos par 3.4%) ir auguši lēnāk nekā darba samaksa. Tam ir vairāki izskaidrojumi. Daļa iedzīvotāju aktīvi uzkrāj – pērn mājsaimniecību uzkrājumi vidēji ir kāpuši par nepilniem 7%. Tajā pašā laikā ienākumi no atsevišķi ienākumu avotiem aug lēnāk. Piemēram, pensijas pērn ir augušas par aptuveni 2.5%, bet ārvalstīs dzīvojošo pārskaitījumi Latvijas iedzīvotājiem ir samazinājušies, salīdzinot ar gadu iepriekš.
  Šogad Latvijas ekonomikas sniegums, kas ir cieši saistīts arī ar darba tirgus situāciju un algu pieaugumu, būs lielā mērā atkarīgs no tā, cik veiksmīgi un laicīgi tiks īstenoti ES fondu projekti, kas pagaidām vēl kavējas. Uz šī gada 31. janvāri projektu apjoms, par kuru bija noslēgti līgumi, sasniedza tikai aptuveni vienu trešo daļu no 2014.‑2020. gadu periodā paredzētā ES finansējuma. Ja izdosies izpildīt šī gada plānu, tad ekonomikā vajadzētu ieplūst ap 600 miljoniem eiro, kas palīdzēs audzēt investīcijas un izvilkt būvniecību no krīzes. Pieprasījums pēc būvniekiem pieaugs, veicinot gan nodarbināto, gan arī algu pieaugumu nozarē. Būvniecības izrāviens sekmēs bezdarba līmeņa samazināšanos, it īpaši reģionos. Tomēr pat tad, ja jaunas darba vietas netiks radītas, bezdarbs samazināsies demogrāfisko tendenču iespaidā – darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās sarukt. Spiediens celt algas pieaugs. Šogad vidējās bruto algas kāpums varētu jau pakāpties virs 5%. Mājsaimniecībām tās būs labas ziņas, un tās varēs atļauties tērēt vairāk. Savukārt uzņēmējiem tas ir nepārprotams signāls celt ražīgumu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Paredzams, ka vidējā bruto alga varētu sasniegt 900 eiro.

Ar ekspertu komentāriem un prognozēm par jaunākajiem darba tirgus rādītājiem iespējams iepazīties galerijā augstāk!  

Tevi varētu interesēt

2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina...

Izvērtējot Latvijas nodokļu sistēmu, var secināt, ka nelielais iekasēto nodokļu īpatsvars attiecībā...

Pērn Latvijā reģistrēti 186 spēkrati, kas sasnieguši cienījamu vecumu – 30 un...

Šī gada pasaules spēcīgāko zīmolu sarakstu papildinājis Lego zīmols, kurš tajā...

Būvniecības nozarē palēnām atgriežas aktivitāte, taču mūsu tirgus īpatnība ir tāda, ka...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina...

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku algu palielināšanas...

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts medikamentu vairumtirgotājas SIA...

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu...

Šodien Rīgas brīvostas valde pieņēmusi konceptuālu lēmumu jauno Rīgas brīvostas pārvaldnieku...

Nolūkā nopelnīt naudu Kolumbijas Universitātes studijām saldenieks Miks Muižarājs paralēli mācībām...

Situācija darba tirgū saglabāsies stabila, būtiskas izmaiņas nav gaidāmas un bezdarba līmenis...

2016. gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,1...

2016. gadā 95,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki,...