Aizvadītajā mēnesī inflācija augusi straujāk nekā tika prognozēts, taču visdrīzāk tuvākajos mēnešos pieaugums bremzēsies, uzskata ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri), palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3%.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekonomistu komentāriem un prognozēm par inflācijas rādītājiem.
#1/5
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs
Nav vērts baidīties no pērkona – bīstams ir zibens; pērkons vien novēloti atspoguļo zibšņus skaņas veidā. Tas pats attiecināms arī uz patēriņa cenu pieaugumu, kas objektīvi atspoguļo iepriekš notikušo pasaules biržās.
Februārī gada inflācija pēc inerces vēl turpināja kāpt (februārī patēriņa cenas bija par 3.3% augstākas nekā pirms gada). Tomēr сenu kāpums pasaules biržās 2017. gada sākumā bija ievērojami mazāks nekā pērnā gada otrajā pusē. Tādējādi operatīvais inflācijas novērtējums paliek nemainīgs - visu šo gadu inflācija saglabāsies tuvu 3%.
Degvielas cenas februārī bija stabilas: 95. benzīna vidējā cena visu mēnesi noturējās pie 1.17 – 1.18 eiro par litru. Martā gaidīt būtisku degvielas cenas pieaugumu nav pamata. Naftas cena (ASV dolāru izteiksmē) februārī pieauga minimāli un to daļēji kompensēja ASV dolāra pavājināšanās pret eiro.
Dabasgāzes un līdz ar to arī siltumenerģijas cenas gan turpinās pieaugt ar aptuveni deviņu mēnešu nobīdi, atspoguļojot naftas produktu cenu dinamiku. Piemēram, februārī AS "Rīgas siltums" tarifs bija tāds pats kā pērnā gada februārī. Sākot ar martu (un visu šo gadu), siltumenerģijas tarifs būs augstāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī. Arī pārtikas pusē jaunu zibeņu februārī nebija, bet pērkona dārdi būs dzirdami vēl dažus mēnešus. Piena produktu cenas pasaulē 2017. gada sākumā pieauga daudz mērenāk nekā pērnā gada otrajā pusē. Līdzīgi arī iepirkumu cena Latvijas zemniekiem janvārī palielinājās vien par dažām centa desmitdaļām (līdz 31 centam par litru).
Salīdzinājumam – iepriekšējo četru mēnešu laikā piena iepirkumu cena kāpa par dažiem centiem katru mēnesi.
Gaļas cenas pasaulē 2017. gada sākumā bija pat nedaudz zemākas nekā pērnā gada otrajā pusē. Līdzīga dinamika bija arī gaļas vidējai iepirkuma cenai no Latvijas zemniekiem.
Vairāk bažu, manuprāt, rada labības cenas pasaules tirgū – 2017. gada sākumā tās sāka pieaugt par spīti tam, ka Pasaules pārtikas organizācija ik mēnesi paaugstina jau tā rekordaugsto 2016. – 2017. gada ražas novērtējumu. Jautājums, kas notiks, ja ražu novērtējumu nāktos samazināt?
Pašreiz nav pamata gaidīt būtisku iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz inflāciju. Inflācijas gaidas februārī stabilizējās, neregulēto pakalpojumu cenas, kurām būtu jāatspoguļo iekšzemes pieprasījuma ietekmi, pieaug mēreni. Bezdarbs ir tuvs dabiskajam līmenim jau četrus gadus, atspoguļojot darba tirgus līdzsvaru. Lai gan palielinoties Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, gaidāms darbaroku pieprasījuma kāpums būvniecībā, tas lielā mērā kompensēs šajā nozarē iepriekšējo divu gadu laikā veiktās atlaišanas un diez vai novedīs pie masveida darbaspēka trūkuma.
#2/5
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Februārī patēriņa cenu kāpums Latvijā ir bijis nedaudz straujāks kā gaidīts un salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,4%, savukārt gada inflācija februārī sasniedza jau 3,3%. Lai arī šī kopumā joprojām ir salīdzinoši zema inflācija, pēc vairāk nekā trīs gadus ilguša deflācijas vai ļoti zemas inflācijas perioda šāds cenu kāpums ir var šķist diezgan straujš. Taču labā ziņa ir tā, ka inflācija Latvijā kopumā sāk stabilizēties un līdz gada otrajai pusei tā varētu vairs būtiski nemainīties.
Te gan jāatzīmē, ka šobrīd vairāk nekā 70% no cenu kāpuma ir saistīts ar ārējiem faktoriem un līdz ar to jaunas svārstības pasaules naftas vai pārtikas cenās var būtiski pamainīt arī inflācijas tendences Latvijā. Vienlaikus iekšējo cenu inflācija Latvijā saglabājas diezgan stabila un pakalpojumu cenu kāpums turpina svārstīties ap 3%, lai gan darba samaksas pieaugums jau ilgāku laiku Latvijā pārsniedz produktivitātes kāpumu.
Patēriņa cenu pieaugumu februārī lielā mērā noteica pārtikas un siltumenerģijas cenu kāpums, kas lielā mērā saistīts globālo resursu cenu izmaiņām. Februārī pārtikas Latvijā palielinājās par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada februāri pārtikas cenas Latvijā augušas par 6,4%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī februārī straujākais cenu pieaugums fiksēts piena produktiem, dārzeņiem, kā arī cukuram un saldumiem, kas tiešā veidā atspoguļo pārtikas cenu tendences pasaulē.
Vienlaikus siltumenerģijas cenas februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 3,7% un, kā liecina AS Latvijas Gāze sniegtās prognozes, siltumenerģijas cenu kāpums gaidāms arī martā. Šis pieaugums gan vēl joprojām atspoguļo naftas cenu kāpumu pērnā gada nogalē, taču šobrīd pasaules naftas tirgū šobrīd šķiet ir sasniegts zināms līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu, tādēļ arī inflācija Latvijā turpmāk varētu vairs būtiski nepieaugt. Kā liecina mūsu aprēķini, inflācija šogad kopumā Latvijā varētu būt ap 3%.
#3/5
Finanšu ministrija
Vidējais cenu līmenis februārī bija par 3,3% augstāks nekā 2016.g. februārī , kas ir augstākā novērotā gada inflācija kopš 2012.gada. Tik augstu inflāciju pārsvarā noteica cenu pieaugums pārtikas precēm un ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kuru devums inflācijā bija attiecīgi 1,45 un 0,87 procentpunkti. Paredzams, ka nākamajos mēnešos gada inflācija tomēr nepārsniegs 3% robežu.
Cenu pieaugums februārī ir fiksēts visās pārtikas preču kategorijās, cenām pieaugot par 6,1%. Jāsaka, ka pārtikas cenu kāpums ir vērojams arī pasaules tirgos. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādātās pārtikas cenu indekss š.g. februārī turpināja kāpt, uzrādot 17,2% gada pieaugumu. Pārtikas cenu kāpumu pasaulē galvenokārt nosaka augošs pieprasījums un to ierobežotie krājumi. Tomēr cenu līmenis neapstrādātai pārtikai pasaules tirgos vēl joprojām zemāks nekā 2014. gadā, kad uzsākās straujš cenu samazinājums. Tādējādi arī Latvijā neapstrādātās pārtikas cenas varētu pieaugt un tas būtu labvēlīgi Latvijas zemniekiem, kaut gan kopumā pārtikas cenu līmenis Latvijā jau ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni, un to tālākais kāpums būs visai ierobežots pirktspējas dēļ.
Pērn energoresursu cenu kritums pasaules tirgos nodrošināja zemu vidējās inflācijas līmeni Latvijā. Kā arī bija gaidāms, naftas cenu kāpums šogad jūtami ietekmē degvielas cenu pieaugumu Latvijā. Š.g. februārī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu degvielas cena pieauga par 18.8% . Ja naftas cenas saglabāsies pašreizējā līmenī ( 55 ASV dolāri par barelu) , tad varētu sagaidīt, ka aptuveni gada vidū degvielas cenu pieaugums varētu apstāties.
Pārējo preču un pakalpojumu cenu ietekme uz gada inflāciju bija mazāka. No tām lielāko ietekmi deva ar mājokli saistītās un telekomunikācijas pakalpojumu cenu izmaiņas. Tā ar mājokli saistīto cenu gada pieaugums februārī bija 1,7%, ko palielinošā virzienā ietekmēja ūdensapgādes tarifu pieaugums 2016.g. jūlijā, bet samazinošā virzienā -gāzes un siltumenerģijas tarifu samazinājums, ko savukārt joprojām noteica zemā iepriekšējo deviņu mēnešu vidējā gāzes cena. Prognozējams, ka siltumenerģijas cenu kritums turpināsies arī turpmākajos mēnešos.
Savukārt sakaru cenas pieauga par 6,2%, palielinoties tālruņu iekārtu un telekomunikāciju pakalpojumu cenām. Iespējams ,ka telekomunikāciju pakalpojumu cenas ietekmē gaidāmās izmaiņas ES regulējumā , kas paredz sākot ar 2017.g. jūniju vienādot viesabonēšanas tarifus ar tiem, kurus telekomunikāciju operatori nodrošina savās mītnes zemēs.
#4/5
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
Februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenas pieauga par 0,4% Mēneša laikā cenu izaugsmi galvenokārt virzīja pārtikas, siltumenerģijas un tabakas cenas. Pārtikas cenas auga par 1%, ieskaitot svaigos dārzeņus, kam cenas sliktās ražas Eiropā dēļ pieauga par veseliem 11,5%. Līdz ar dabasgāzes cenas kāpumu izmaksas par siltumenerģiju pieauga par 3.7%. Tabakas cenu pieaugums par 2,4% arī pacēla kopējo cenu līmeni.
Šogad februārī, salīdzinot ar februāri pērn, cenas kāpušas par 3,3%. Preču cenu izaugsme paātrinājās līdz 3,4%, apsteidzot pakalpojumu cenu inflāciju, kura bija 3%. Straujākas inflācijas pamatā būs preču cenas. Preču cenas augs uz izejvielu – naftas un pārtikas – cenu rēķina, kuras pērnā gada pirmajā pusē bija krietni zemākas nekā šobrīd. Tā kā straujš naftas un pārtikas cenu pieaugums šogad vairs nav gaidāms, gadam virzoties uz priekšu, izejvielu cenu kāpuma efekts uz preču cenām lēnām mazināsies. Savukārt šogad sagaidām ātrāku ekonomikas izaugsmi, tostarp naskākas ES fondu ieplūdes dēļ, straujāku nodarbinātības pieaugumu un ātrāku bezdarba līmeņa samazināšanos nekā pērn. Tā rezultātā uzņēmējiem būs arvien vairāk jāpiepūlas, lai atrastu darbiniekus, un nāksies celt algas. Līdz ar to iekšējo faktoru spiediens uz cenām varētu nedaudz pieņemties spēkā un atspoguļoties straujākā pakalpojumu cenu izaugsmē. Gada inflācijas temps virs 3% ilgi neturēsies un uz gada beigu pusi mazināsies, tādējādi gadā kopumā inflācija būs ap 2,5%.
#5/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Patēriņa cenu līmenis Latvijā pēdējo trīs gadu laikā bijis gluži kā t.s. amerikāņu kalniņi. Ilgstošam gandrīz pilnīga miera periodam seko straujš rāviens augšup. Kā jau ierasts, šādos brīžos skan skaļi kliedzieni, ne vienmēr racionāli pamatoti. Savukārt tad, kad vilcieniņš dosies lejup, spiegs citi pasažieri, piemēram, piena fermu īpašnieki. Viņu ienākumu sarukums daļēji finansēja cenu kopējā līmeņa stabilitāti pirms tam, kad algu kāpuma virzītās pakalpojumu cenas turpināja iet augšu. Vēl nelaimīgi bija naftas ražotāji, bet viņu ciešanas mūsu valstī uztver ar nedalītu prieku.
Šobrīd zemniekiem ir pļaujas laiks, un viņi klusē, varētu padomāt, ka piena lopkopība mūsu valstī ir izmirusi. Šādām izmisīgu saucienu sērijām sekojot vienai pēc otras, neuzmanīgam vērotājam var rasties iespaids, ka dzīvojam posta un izmisuma zemē. Tā tas gluži nav, protams. Nav arī tā, ka kļūšana no vidēji pārtikušas par pārtikušu nāciju būtu tīra izklaide, taču gala mērķis joprojām ir pietiekami pievilcīgs, lai pasažieru lielākā daļa no savām sēdvietām ārā nekāptu un apņēmīgi dotos uz priekšu, brīžiem stingri sakožot zobus. Arī cilvēki, kuri izmēģina īstos amerikāņu kalniņus, kas it kā ir domāti izklaidei, jau iepriekš zina, ka viņiem būs bail. Taču vienalga kāpj tik iekšā, turklāt maksā par to ekonomikas ciklos visumā augšupejošas cenas.
Pēc straujā kāpuma iepriekšējos mēnešos februārī cenas pieauga vēl par 0,4%. Standarta prakse ziemas izskaņā. Varētu teikt, pat ļoti tipiska mēneša inflācija februārī. Taču pērn februārī cenas auga tikai par 0.1% pēc netipiska krituma par 0.5% janvārī. Šis tā saucamais bāzes efekts nodrošinājis, ka jau no tā augstā 2.9% līmeņa janvārī gada inflācija pakāpās vēl augstāk, līdz 3,3%.
Pārtikas un degvielas cenu kāpumi bija gaidāmi. Tie ir tieši saistīti ar notikumiem reģionālajā svaigpiena tirgū un pasaules izejvielu biržās. Patēriņa cenu kāpums šajās kategorijās vienkārši nevarēja nenotikt, jo neviens pircējiem nekompensēs izejvielu cenu izmaiņas. Par viegli interesantu ziņu var saukt sakaru pakalpojumu cenas kāpumu par 6.3% gada griezumā, acīmredzot saistībā ar Eiropas vienotā tirgus padziļināšanu šajā nozarē, kas veicina cenu konverģenci operatoriem labvēlīgā virzienā.
Pārtika februārī veidoja gandrīz pusi devuma gada inflācijā, tās caurmēra cenas pieauga par 6.1%. Tāpēc izskan domas, ka noteikta veida ienākumu, piemēram, pensiju līmenis būtu vairāk saistāms ar pārtikas cenām, nevis kopējo patēriņa grozu. Zināmā mērā tas būtu ļoti loģiski, taču te ir sarežģījums. Pārtikas cenas mainās ne tikai uz augšu, bet arī uz leju, dažkārt visai ievērojami. Jebkurš politiķis, kurš šādā brīdī ļautu automātiskajam ienākumu koriģēšanas mehānismam strādāt vai pretotos ierosinājumiem neļaut šim mehānismam strādāt, tiktu pasludināts par tautas ienaidnieku un ragaviņu ražotāju lobistu. Nav šaubu, ka gan algām, gan pensijām ir jāaug. Ekonomikas attīstības jēga ir ienākumu pieaugums, tas nav pašmērķis. Taču šim pieaugumam ir jābūt saistītam ar vienlaikus loģisku un politiski prognozējami strādājošu mehānismu. Noteikti būtu vēlama lielāka nākotnes algu kāpuma ietekme uz pensijām, nekā to paredz šobrīd strādājošais mehānisms. Pensionāriem ir morālas tiesības baudīt labklājības pieaugumu, ko nācija panāk arī pēc viņu aiziešanas pensijā. Taču, lai šādas izmaiņas varētu veikt, Latvijā ir vajadzīgi pasākumi, kas maina strādājošo un pensionāru skaita attiecību, piemēram, pensionēšanās vecuma celšana un/vai repatriācija un imigrācija. Arī spēcīga iekšējā migrācija, bez šaubām, bet tā notiks jebkurā gadījumā.
Ilgākos laika posmos reālie ienākumi Latvijā aug, lai kādas būtu cenu svārstības. Tam pateicoties, pārtikas izdevumu īpatsvars patēriņa grozā sarūk visām galvenajām sociālajām grupām. Vienīgais ilgtspējīgais nabadzības risku mazinātājs ir ekonomikas attīstība, nevis smalkas manipulācijas ar atsevišķu sociālo grupu ienākumiem.