Algu pieaugums un ekonomikas izaugsme, kā arī cenu kāpuma tendences pasaulē liecina, ka tuvākajā laikā Latvijā var gaidīt tālāku patēriņa cenu pieaugumu, prognozē eksperti.
Straujāks cenu kāpums gaidāms pakalpojumu sektorā.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekonomistu komentāriem un prognozēm par inflāciju!
#1/4
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Maijā vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0.3%, gada inflācijai sasniedzot 2.3%. Preču cenas auga lēnāk (1.9%) nekā pakalpojumiem (3.2%). Lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokli, alkoholu un tabaku un veselības aprūpei.
Inflācijas temps paātrinās, taču kāpums būs ierobežots. Jūlijā un augustā inflācija sasniegs augstāko punktu, kad temps kritīsies. Preču cenu pieaugums joprojām būs lēnāks par pakalpojumiem, kas tiešāk ir pakļauti iekšzemē notiekošajiem procesiem. Redzamākās pārmaiņas ir viesis naftas cenas kāpums, kas sadārdzinājis degvielu un kā rezultātā augs arī maksa par siltumenerģiju. Noteikti, ka naftas cenu kāpums audzēs ražotāju izmaksas, ko papildus izaicina arī straujais darba samaksas kāpums. Jūtamāks iespaids varētu būt vērojams uz gada beigām un nākamgad. Ņemot vērā pērnā gada kāpumu, pārtikas cenu inflācija ir mērena. Turpmāk, lai arī pārtikas cenu šoki prognozēti netiek, laikapstākļi raida signālus, ka svārstības noteiktās grupās ir iespējamas.
Pašreizējais globālais ražotāju cenu pieaugums ir augšupvērsts inflācijas risks. Taču, atšķirībā no Baltijas valstīm, attīstīto valstu vidū, tai skaitā arī ASV, nav vērojams pietiekami augsts atalgojuma pieauguma temps, kas radītu ievērojamu inflācijas spiedienu. Lai arī ir pazīmes, ka inflācija eirozonā pieaugs, tuvākajā laikā inflācija būs zem centrālo banku noteiktā vēlamā līmeņa (2%). Eirozonā, pēc lēciena līdz 2% 2017. gada sākumā, saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) ir samazinājies. Pērn tas bija aptuveni 1.5% līmenī. Lai arī eirozonas izaugsme ir stabila un darba tirgi turpina uzlaboties, cenu spiediens joprojām ir zems. Iespējams, ka, lai pārliecinošāk iekustinātu inflāciju, vajadzīgs pārliecinošāks algu pieaugums. Pamatinflācija ir vēl zemāka, kas kopš 2013. gada ir atradusies aptuveni 1% apmērā. Vērojamais naftas cenas kāpums ietekmēs inflāciju, tomēr eiro stiprība šo efektu mīkstinās. Tuvākā gada laikā SPCI inflācija saglabāsies aptuveni vai nedaudz zemāk par 1.5%. Latvijā inflācijas temps būs straujāks, galvenokārt straujākas izaugsmes un algu kāpuma dēļ. Šā gada inflācijas prognoze ir 2.7%.
#2/4
Ekonomikas ministrija
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm tas palielinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,4 procentiem.
Caurmērā maijam pēc 2010. gada bija raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti neliels cenu pieaugums. 2015. un 2016. gadā maijā cenu pieaugums bija straujākais kopš 2008. gada. Savukārt iepriekšējā gadā un šogad atkal vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu maijā bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un pārtikai.
Transporta grupā cenas pieauga par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenas šajā grupā pieauga degvielai un pasažieru aviopārvadājumiem. Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 1,7%. Pasaules naftas cenām maijā turpinājās būtisks kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 7%. Mēneša vidū tās sasniedza 80 USD par barelu, kas bija augstākais līmenis kopš 2014. gada beigām. To galvenokārt noteica pieprasījuma kāpums, lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve, kā arī ASV lēmums par izstāšanos no Irānas kodollīguma un attiecīgi iespējama sankciju atjaunošana pret Irānas jēlnaftas eksportu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas nedaudz samazinājās, Saūda Arābijai un Krievijai paziņojot par plāniem palielināt naftas ieguvi jau no šī gada 3. ceturkšņa.
Cenas pārtikai maijā pieauga par 0,5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām vērojams kāpums ceturto mēnesi pēc kārtas. Maijā, salīdzinot ar aprīli, tās palielinājās par 1,2%, ko ietekmēja cenu kāpums piena produktiem un graudaugiem. Visstraujāk cenas pieauga piena produktiem saistībā ar vājām piegādēm no Jaunzēlandes, kas ir vadošā piena produktu eksportētāja pasaulē.
Lielākā pazeminošā ietekme maijā bija cenu kritumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 10,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Cenas maijā samazinājās arī apģērbam un apaviem, kas bija saistīts ar sezonas preču akciju piedāvājumu. Cenas maijā apģērbiem un apaviem samazinājās par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
2018. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 2,3%. Gada vidējā inflācija bija 2,5 procenti.
Prognozējam, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā novērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
#3/4
Finanšu ministrija
Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām liecina, ka 2018.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas palielinājās par 0,3%, līdz ar to arī gada inflācija nedaudz paātrinājusies, sasniedzot 2,3%, salīdzinājumā ar 2017.gada maiju. Galvenais virzošais faktors patēriņa cenu izmaiņām 2018.gada maijā bija straujais degvielas un cietā kurināmā cenu pieaugums.
Naftas cenas pasaules biržās 2018.gada maijā sasniedza augstāko punktu kopš 2014.gada rudens un vidējā Brent markas jēlnaftas cena par vienu barelu veidoja 77,3 ASV dolāru. Vidējā naftas cenā š.g. maijā bija par 49,7% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī un par 7,7% augstāka, salīdzinot ar vidējo cenu iepriekšējā mēnesī. Tādējādi, palielinoties šai energoresursu cenai, būtisks degvielas cenu kāpums fiksēts arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Tā, vidējā degvielas cena š.g. maijā bija par 10,4% augstāka nekā pirms gada un par 1,7% augstāka nekā š.g. aprīlī. Jāatzīmē, ka naftas produkti pasaules biržās tiek tirgoti ASV dolāros, līdz ar to vienlīdz svarīgs faktors, kas nosaka degvielas cenu Latvijā, ir arī ASV dolāra kursa svārstības attiecībā pret eiro.
Ņemot vērā, ka š.g. maijā eiro bija spēcīgāks nekā pirms gada, tas ļāva nedaudz kompensēt ļoti straujo naftas cenu kāpumu. Paredzams, ka naftas cenas turpinās palielināties arī turpmākajos šī gada mēnešos, ko ietekmēs gan OPEC un citu pasaules lielāko naftas ieguvējvalstu vienošanās par naftas ieguves apjomu samazināšanu, gan sarežģītā ekonomiskā situācija Venecuēlā, gan politiskā nestabilitāte saistībā ar Irānu, tas ir, valstīs, kas ir nozīmīgas spēlētājas pasaules naftas tirgū. Līdz ar to sagaidāms, ka arī degvielas cenas Latvijā turpmākajos mēnešos turpinās palielināties, taču kāpums būs mazāks nekā maijā. Savukārt, cietais kurināmais bija par 17,4% dārgāks nekā iepriekšējā gadā maijā un par 0,5% lētāks nekā š.g. aprīlī.
#4/4
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Gada inflācija maijā nedaudz pieauga, tas ir saistīts ar tā saucamo bāzes efektu jeb cenu dinamiku pērn. Cenu pieaugums pret aprīli bija ļoti mērens jeb 0,3%, sezonai atbilstošs. Varēja gaidīt kaut ko drusku ļaunāku, jo pasaules tirgos aprīlī un maijā bija neparasti augstas naftas cenas. Degvielas cenu kāpums tiešām ir paātrinājies. Ja pērn jūlijā šī produkta gada inflācija bija tikai 0,7%, tad šogad maijā jau 10,4%.
Cenas maijā bija par 2,3% augstākas nekā pirms gada, kopš aprīļa šis indikators audzis par 0,3 procentpunktiem. Taču tas bija mazāks par gada inflāciju iepriekšējos 12 mēnešos (2,5%). Par to lielā mērā varam pateikties mērenajai pakalpojumu cenu inflācijai, kura pēdējo pāris gadu laikā “uzvedas” daudz mierīgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Jau vairākas reizes ir šķitis, ka pakalpojumu cenu inflācija tūlīt, tūlīt aizies uz augšu. Taču pēc pakāpšanās līdz 3,7% maijā tā atkal ir noplakusi līdz 3,3%. Ap šo līmeni pakalpojumu inflācija ir svārstījusies gandrīz visu laiku kopš 2014. gada.
Varēja bažīties pat par nedaudz straujāku gada inflācijas kāpumu maijā, ievērojot notikumus naftas tirgū un to, ka pērn šajā mēnesī cenas nemainījās, parasti tās šajā laikā pieaug. Nākamais iespējamais gada inflācijas pieauguma brīdis ir jūlijs, jo pērn mēneša deflācija (-0,7%) bija lielāka nekā parasti.
Ja neskaita sviesta cenas (gada inflācija: 32,6%), vienīgās tiešām sāpīgās cenu pasaules izjūtas šobrīd sniedz apdrošināšanas polises. To cenu gada inflācija vairs nav 55,6% kā gada sākumā, bet arī maija 34,0% ir ļoti nepatīkams skaitlis, jo īpaši tāpēc, ka šajā jomā izmaksas strauji kāpj jau vairāk nekā gadu. Salīdzinājumā ar 2016. gada beigām apdrošināšanas dārdzība ir pieaugusi jau par 64,6%.
Par inflācijas datiem maijā kārtējo reizi varētu teikt — nekas īpašs, nekā interesanta. Taču, jo ilgāk inflācija turas zemā līmenī, jo neatvairāmākas kļūst pārdomas par fiskālās politikas saprātīgumu iepriekšējos gados. Šķiet, ka ekonomikas potenciāls ir bijis novērtēts pārāk zemu, tā ir darbojusies, izmantojot mazāku daļu no tās potenciālu jeb jaudas. Ekonomistu žargonā runājot, izlaižu starpība bija lielāka. Tātad fiskālā politika varēja būt ekspansīvāka. Šādi rīkojoties, valsts parāds būtu audzis nedaudz straujāk, bet arī IKP būtu lielāks, tāpat kā Latvijā dzīvojošo cilvēku skaits. Nācijas ilgtspēja kopumā izskatītos labāk.
Tas gan šobrīd ir teorētisks jautājums, jo budžeta bilanci nosaka eirozonas noteikumi. Dalība eirozonā sniedz arī ievērojamas priekšrocības, taču rīcības brīvību ierobežo. Iepriekš teiktais arī nenozīmē, ka ekspansīvāka fiskālā politika būtu nepieciešama nākotnē. Nav jēgas darīt to, ko varbūt vajadzēja darīt vakar, kas diemžēl Latvijas ekonomiskajai politikai ir bijis ļoti raksturīgi. Izaugsmes temps kopš pērnā gada sākuma ir komfortabls, nav pamata gaidīt, ka tas tuvākajā nākotnē būtiski saruks. Ekonomiku jau stimulē ES fondi, kā arī privātā sektora investīciju cikls. Algu pieauguma temps pa ceturkšņiem svārstās, taču kopējā līkne šajā desmitgadē ir nepārprotami augšupejoša, citiem vārdiem, kāpums paātrinās. Bezdarba līmenis Rīgā un tās apkārtnē šķiet “atdūries pret 4%, nozīmīgi zemāks tas nekad nav bijis. Šobrīd jau ekonomika tiešām ir ļoti silta.